2025. gada 1.jūlijā stājas spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums), kas nosaka, ka turpmāk uzņēmumiem, kuri saņem pakalpojumus no citas valsts nodokļa maksātāja vai iegādājas preces Eiropas Savienības (ES) teritorijā, būs jāreģistrējas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā īpašajā kārtībā. Ko nozīmē īpašā PVN reģistrācijas kārtība un kā tā ietekmēs esošos uzņēmumus?
Raksta autore: Kristīne Erele, SIA “Sorainen ZAB”, vecākā nodokļu menedžere
Saskaņā ar PVN likumā noteikto vispārējo kārtību uzņēmumi ir tiesīgi nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā, ja:
- Latvijā veikto darījumu kopējā vērtība kalendārajā gadā nepārsniedz 50 000 eiro (bez PVN);
- veikta preču iegāde ES teritorijā un šo preču kopējā vērtība kārtējā kalendārajā gadā nepārsniedz 10 000 eiro (bez PVN).
Uzņēmums drīkst nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā, ja nav pārsniegtas noteiktās robežvērtības, taču tas var arī izvēlēties reģistrēties pirms šo robežvērtību sasniegšanas. Ja uzņēmums ir reģistrējies PVN maksātāju reģistrā, jo veic preču iegādi ES teritorijā pirms 10 000 eiro robežvērtības sasniegšanas, tad no reģistra tas varēs brīvprātīgi izstāties tikai pēc diviem gadiem no reģistrācijas dienas.
Līdz 30.jūnijam
Līdz 2025. gada 30.jūnijam, ievērojot PVN likuma 59.panta 9.daļu un pārejas noteikumu 47.punktu, atbrīvojumu no reģistrēšanās PVN maksātāju reģistrā nevarēja piemērot, ja persona veica saimniecisko darbību, bet nebija reģistrēta kā PVN maksātāja un vēlējās saņemt pakalpojumus no citas ES dalībvalsts vai trešās valsts PVN maksātāja, kurš neveic saimniecisko darbību iekšzemē, un pakalpojumu sniegšanas vieta tika noteikta saskaņā ar PVN likuma 19.panta 1.daļā noteikto pamatprincipu (pārrobežu pakalpojumi, kuru sniegšanas vieta ir Latvija). Tādējādi, ja persona veica saimniecisko darbību un saņēma pārrobežu pakalpojumu, tai bija pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā pirms pakalpojuma saņemšanas, pat ja tās veikto darījumu kopsumma kalendārajā gadā nepārsniedza 50 000 eiro.
Minētā PVN likuma norma nebija izdevīga mazajiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuri vēlējās nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā, jo to kopējais apgrozījums nepārsniedza 50 000 eiro reģistrācijas slieksni, taču vienlaikus tie saņēma pārrobežu pakalpojumus, piemēram, reklāmas pakalpojumus no “Facebook”, “Booking”, “Instagram” u. c., kas radīja pienākumu reģistrēties PVN maksātāju reģistrā. Reģistrācija nozīmēja, ka visiem sniegtajiem pakalpojumiem un pārdotajām precēm jāpiemēro PVN saskaņā ar PVN likumā noteikto kārtību.
Līdzīgs PVN reģistrācijas pienākums pastāvēja arī attiecībā uz preču iegādēm ES teritorijā. PVN likuma 57.pants noteica – ja persona veic preču iegādi no citas ES dalībvalsts piegādātāja un kalendārajā gadā šo preču kopējā vērtība pārsniedz 10 000 eiro, tai jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā, pat ja tās veikto (realizēto) darījumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 000 eiro slieksni.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.