Jau ilgstoši ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri atņem fiziskām personām likumā noteiktās tiesības, aprēķinot kapitāla pieauguma nodokli, ņemt vērā īpašumā veiktos ieguldījumus. Tagad Senāts ir pieņēmis nozīmīgu lēmumu, ar kuru šī problēma tiks risināta.
Raksta autors: Oļegs Spundiņš, SIA “ ZAB” vecākais jurists
Kapitāla pieauguma aprēķināšana ir būtisks nodokļu tiesību jautājums, kas prasa precīzu normatīvā regulējuma piemērošanu un atbilstību likumdevēja iecerei. Vai tiesības ierobežot kapitāla pieauguma aprēķināšanas elementus, piemēram, ieguldījumu vērtību, ir tikai likumdevējam? Vai tomēr arī Ministru kabinets drīkst patvaļīgi sašaurināt likumā noteiktās personas tiesības?
Lietas būtība un VID pozīcija
Persona, kas saņēma dāvinājumā no pirmās pakāpes radinieces nekustamo īpašumu, vēlāk to atsavināja. Aprēķinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamo ienākuma apmēru, persona par pamatu izmantoja nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, kā arī veiktos ieguldījumus šajā nekustamajā īpašumā tā turēšanas laikā atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 11 .’panta 1.daļas nosacījumiem.
Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot datu atbilstības pārbaudi, atzina, ka persona nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā ir guvusi ar IIN apliekamo kapitāla pieaugumu lielākā apmērā nekā ir deklarējusi. Par īpašuma iegādes vērtību VID noteica tikai tā kadastrālo vērtību atsavināšanas brīdī un neņēma vērā personas ieguldījumus īpašumā.
Savu viedokli un argumentāciju VID pamatoja ar Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 85.’punktu:
kapitāla pieauguma aprēķināšanā netiek ņemti vērā ieguldījumi nekustamajā īpašumā, ja par nekustamā īpašuma iegādes vērtību tiek noteikta nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā atsavināšanas gadā.
Strīds un tā klupšanas akmens
Administratīvais process iestādē noslēdzās ar personai nelabvēlīgu VID lēmumu. Persona vērsās administratīvajā tiesā un strīds nonāca līdz Senātam. Zemāko instanču tiesas, piekrītot VID pozīcijai, uzskatīja, ka MK ir precizējis likumā par IIN noteikto kapitāla pieauguma noteikšanas kārtību, un tādējādi personai nav tiesību ņemt vērā nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtību.
Ņemot vērā pušu un tiesas argumentāciju, ir izkristalizējies lietas centrālais jautājums – vai MK noteikumi var ierobežot vai mainīt likuma par IIN 11 .’pantā likumdevēja tieši noteiktās nodokļu maksātāja tiesības.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties žurnāla iFiT maija numurā.
