‘Debt push-down’ darījumi Eiropā kļūst par aizvien karstāku UIN strīdu objektu. Igaunijas jaunās vadlīnijas sniedz atbildes arī Latvijas uzņēmumiem.

Īsumā

  • Kas ir debt push-down darījumi ?
  • Tad kādēļ māti pievieno meitai, nevis otrādi?
  • Ok, bet kādēļ vispār vajadzīga apvienošanās?
  • Kāda būtu pareiza UIN piemērošana?
  • Pastāv ne tikai UIN ierobežojumi
  • Nav jāizdomā riteni! Kāda ir pieredze citur ES?
    • Igaunija
      • Piemēram
      • Kad jāmaksā UIN?
      • Piemēram
      • Apstākļi, kas liecina, ka darījums veikts ar mērķi gūt nodokļu priekšrocības
      • Apstākļi, kas liecina, ka darījumam ir ekonomiskais saturs
    • Čehija
    • Somija
    • IBFD
  • Viss pašu (FM?) rokās
  • Pelēkā 50 nokrāsas

Kas ir debt push-down darījumi?

Jautājuma būtība ir vienkārša. Pēc vietējās mātes (SPV) pievienošanas meitai pēdējās bilancē veidojas situācija, ka meitas uzņēmums ir no SPV pārņēmis meitas iegādei nepieciešamo aizdevumu – tātad, aizņēmies naudu, lai.. Un te nav atbildes, jo naudu faktiski aizņēmās akcionāri (caur SPV) opreatīvā biznesa (meitas) iegādei. Parasti tādiem (biznesa iegādes) mērķiem akcionāri izveido holdinga kompāniju (SPV), paši iegulda daļu naudas, bet pārējo aizņemas.

Tādēļ arī vairumā gadījumu meitai pēc mātes (SPV) pievienošanas šie aizņēmuma procenti var radīt UIN saistības – jo tie nav ar meitas uzņēmuma saimniecisko darbību saistīti. T.s. plānās kapitalizācijas noteikumi tieši tādēļ radušies, ka finansēt caur aizdevumu ir vairumā gadījumu izdevīgāk no UIN viedokļa, salīdzinoši ar ieguldījumu kapitālā.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties  Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!