Atziņas no pirms ~2000 gadiem sarakstītās grāmatas “Senekas vēstules Lucīlijam par ētiku” un pārdomas par to aktualitāti šobrīd.
Piedzīvot sevis labāko versiju
Katrs aiziet no dzīves tā, it kā tikai nupat būtu tajā ienācis. Ņem ko gribi – jaunekli, sirmgalvi vai pusmūža cilvēku: visos gadījumos sastapsi līdzīgas bailes no nāves, līdzīgu dzīves nepazīšanu.
Nevienam nekas nav līdz galam paveikts, visu atliekam uz vēlāku laiku. Katrs iziet no dzīves tāds, kāds piedzimis. Nav taisnība: mēs mirstam sliktāki, nekā piedzimstam.
Ja kāds mirst tikpat brīvs no rūpēm, kā piedzimis, tad viņš sasniedzis gudrību.
Visi rūpējas nevis par to, lai dzīvotu krietni, bet par to, lai dzīvotu ilgi, kaut gan dzīvot krietni iespējams visiem, bet ilgi – ne visiem.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
