Ja pērkat no fiziskām personām, ne vienmēr drīkst paļauties uz informāciju, ka tā ir viņa/viņas atsevišķa manta. Kad manta ir laulāto kopīpašums, bet kad – atsevišķa manta?
Juridiskā regulējuma salīdzinājums Baltijas valstīs. Atkarībā no tā var mainīties arī nodokļu sekas.
Igaunijā
Ja zemesgrāmatā – tikai viens no laulātajiem
Pie Ziemeļu kaimiņiem pēc noklusējuma kopdzīves laikā iegūtā manta pieder abiem laulātajiem vai partneriem. Tomēr, ne vienmēr tas tā atspoguļots attiecīgajos reģistros – tur nereti tikai viens no laulātajiem uzrādīts kā īpašnieks. Tas varētu sagādāt zināmas praktiskas problēmas.
Piemēram..
..ja kāds vēlas iegādāties uz vienu no laulātajiem reģistrētu nekustamo īpašumu, būtu jāpārbauda ne vien zemesgrāmatā reģistrētais, bet arī Igaunijā publiski pieejamais laulāto reģistrs, lai pārliecinātos, vai laulātie nav izvēlējušies kādu citu režīmu, piemēram, mantas šķirtību.
Tā, kādā 2017.g. lietā..
..Igaunijas Augstākā tiesa lēma, ka pat notārs bija kļūdījies, nepārbaudot, ka manta pieder abiem laulātajiem. Turklāt, arī nekustamā īpašuma reģistrā reģistrēto, ka īpašums pieder tik vienam no laulātajiem, tiesa atzina par kļūdainu. Tādējādi būtībā tiesa ģimenes mantiskās attiecības nostādīja virs īpašuma tiesībām, kas atspoguļotas zemesgrāmatā.
Kādas tam sekas?
Pircējs būtībā riskē ar darījuma apstrīdēšanu, ja nopircis nekustamo īpašumu no viena laulātā, nepaprasot otra laulātā piekrišanu, jo nav pārbaudījis laulāto un partnerattiecību mantisko reģistru. Par šo, savukārt, lēma Igaunijas Augstākā tiesa gadu vēlāk, pieļaujot apbižotā laulātā tiesības atgūt pārdoto mantu kopīpašumā.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
