Raksta autors: Edgars Riņķis, Zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” vecākais jurists

Līdzīgi kā kādā zinātniskās fantastikas filmā, arī izdegšanas gadījumā ir jāizvēlas starp divām tabletēm. Viena piedāvā neapzināti palikt esošajā situācijā, taču otra piedāvā ieskatīties statistikā pamatotā realitātē. Izvēloties otro, iespējams konstatēt, ka darbinieki savas veselības problēmas, kas radušās saistībā ar izdegšanu, nerisina pie arodārstiem un komisijās. Tā vietā darbinieki turpina riskēt ar veselību vai labākajā gadījumā izmanto slimības lapu. Taču otrajā realitātē ir daudz risku un jautājumu, kurus, iespējams, nu ir pienācis laiks risināt.

Kas ir izdegšana, un kādi ir tās cēloņi

Izpratni par izdegšanas jēdzienu var smelties Amerikas psihologu asociācijas (APA) definīciju vārdnīcā, kurā norādīts, ka izdegšana ir fizisks, emocionāls vai garīgs izsīkums, kam raksturīga samazināta motivācija, pazemināts sniegums un negatīva attieksme pret sevi un citiem. Tā rodas no darbības augstas noslodzes līmenī līdz stresa un spriedzes sliekšņiem, īpaši no ārkārtējas un ilgstošas fiziskas vai garīgas slodzes vai pārmērīgas darba slodzes.

Pētniece un psiholoģe Kristīna Masklaka (Christina Masclach) ir izcēlusi sešus galvenos izdegšanas faktorus – pārmērīga noslodze, kontroles trūkums, nepietiekama atzinība, darba kopiena, netaisnīga attieksme, vērtību neatbilstība. Protams, vēl ir arī katras personas individuāli ārpusdarba stresa izraisītāji. Taču izdegšanas sindroms ir ne tikai psihologu sniegts nosaukums ar zinātnieku identificētiem cēloņiem, bet Latvijā tam ir arī juridisks statuss.

Izdegšanas sindroms kā arodslimība

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumu Nr. 908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 908) 1. pielikuma “Arodslimības” 5.15. punktu izdegšanas sindromam ir noteikts pārslodzes izraisītas arodslimības statuss. Lai pie šī statusa nonāktu, ir nepieciešams ārstu komisijas atzinums (MK noteikumu Nr. 908 22. punkts), un tā rezultātā personai var tikt noteikta invaliditāte un darbspēju zudums (MK noteikumu Nr. 908 29. punkts), kā arī apdrošināšanas atlīdzība.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit un žurnāla “Jurista Vārds” 16. septembra numurā.