Latvijas tiesību akti
Rakstu autors: Raivis Liberts
Publiskajā apspriešanā nodoti grozījumi IIN piemērošanas noteikumos
Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts paredz MK noteikumos Nr. 899 ietvertās normas aktualizēt un salāgot saistībā ar veiktajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā 2024. gada 11. decembrī, kā arī papildināt ar normatīvo regulējumu attiecībā uz darbiniekam izmaksātajām kompensāciju summām, kas saistītas ar darba devēja elektrotransportlīdzekļa uzlādi un, saistībā ar ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu izpildi, noteikt informācijas par pašvaldību izmaksātajiem pabalstiem sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam.
Grozījumu projekts nodots publiskajai apspriešanai, kas norisināsies līdz 2025. gada 4. septembrim.
Tiek izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”
2024. gada 11. decembrī stājās spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums), atbilstoši kuriem mainītas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un to piemērošana, likums papildināts ar 15.1pantu par 3% papildu likmes piemērošanu taksācijas gada ienākumiem, kuru kopējais apmērs pārsniedz 200 000 EUR, precizēts likuma 12. pants, nosakot vienotu mēneša neapliekamo minimumu maksātājam un izslēdzot diferencēto neapliekamo minimumu. Papildus tam atbilstoši grozījumiem likumā, kas pieņemti 2025. gada 10. aprīlī un stājās spēkā 2025. gada 25. aprīlī, 11.9 pantā, mainījās termins “virtuālā valūta” uz “kriptoaktīvi”.
Ņemot vērā minētās izmaiņas, Ministru kabinetā ir izstrādāti grozījumi ar mērķi mainīt gada ienākumu deklarācijas veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību atbilstoši izmaiņām likumā, kā arī mainīt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācijas aizpildīšanu, atļaujot norādīt ārvalstīs ieturēto nodokli. Līdz 2025. gada 22. augustam norisinājās grozījumu publiskā apspriešana.
Rakstu autore: Natālija Ķīse
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm”
2025. gada 13. augustā saskaņošanai ir nodoti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm” (Grozījumi). Grozījumu mērķis ir uzlabot videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanu un ieviest Eiropas Savienības Regulas (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem [..] prasības. Ar Grozījumiem plānots vienot pārskatu sniegšanas un uzskaites kārtību, to attiecinot arī uz ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantiem, kas apsaimnieko videi kaitīgas preces, kā arī precizēt bateriju klasifikāciju un noteikt savākšanas un pārstrādes rādītāju uzskaiti atbilstoši jaunajām ES regulas prasībām.
Grozījumi nemaina dabas resursu nodokļa likmes, bet skaidrāk nosaka atbrīvojuma piemērošanas nosacījumus. Līdz ar to nodokļu maksājumu apmērs nemainās, taču atbrīvojums no nodokļa būs piemērojams tikai tad, ja atkritumu apsaimniekošana un pārskatu iesniegšana atbildīs jaunajām prasībām, kas noteiktas minētajā ES Regulā (ES) 2023/1542.
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 908 “Kārtība, kādā piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, [..], un kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par Latvijas Republikā iegādātajām akcīzes precēm un piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu”
2025. gada 14. augustā Valsts kancelejā ir iesniegti grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 908 “Kārtība, kādā piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām, Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, un kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par Latvijas Republikā iegādātajām akcīzes precēm un piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu” (Grozījumi).
Grozījumi sagatavoti, lai nodrošinātu atbilstību jaunākajām izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa likumos, vienlaikus precizējot un pilnveidojot nodokļu atvieglojumu piemērošanas kārtību. Ar Grozījumiem tiek ieviesta iespēja iekšzemes darījumos piemērot PVN 0 % likmi, izmantojot atbrīvojuma sertifikātus, paplašināta akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošana bruņoto spēku vienībām, kā arī noteikta precīzāka sertifikātu izmantošanas un apstiprināšanas procedūra. Tāpat Grozījumi paredz elektroniskas iesniegšanas un dokumentu aprites ieviešanu starp Ārlietu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu.
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi”
2025. gada 14. augustā Valsts kancelejā ir iesniegti grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (Grozījumi), lai nodrošinātu jaunizveidotās Nodokļu un muitas policijas tiesības apturēt transportlīdzekļus un veikt muitas kontroli visā Latvijas Republikas teritorijā. Grozījumu projekts izstrādāts saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju un Nodokļu un muitas policijas likuma stāšanos spēkā no 2026. gada 1. janvāra.
Grozījumi nosaka, ka transportlīdzekļu vadītājiem ir pienākums apturēt transportlīdzekli, ja šādu norādījumu dod Nodokļu un muitas policijas amatpersona no operatīvā transportlīdzekļa ar noteiktu krāsojumu un trafarējumu. Līdz ar to termins “muitas amatpersona” skaidri attiecināts arī uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem, novēršot interpretācijas neskaidrības un nodrošinot vienotu tiesisko regulējumu. Papildus paredzēts, ka operatīvie transportlīdzekļi saglabās Valsts ieņēmumu dienesta krāsojuma standartu, taču uzraksts uz trafarējuma tiks aizstāts ar “NODOKĻU UN MUITAS POLICIJA”, tādējādi stiprinot tiesisko noteiktību un jaunās institūcijas identitāti.
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
2025. gada 15. augustā Valsts kancelejā ir iesniegti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Grozījumi), kas paredz divus būtiskus papildinājumus. Pirmkārt, ar Grozījumiem Valsts ieņēmumu dienestam tiek paredzētas tiesības kredītinformācijas birojiem nodot tā rīcībā esošo informāciju par fiziskajām personām. Tas nodrošinās, ka personas kredītinformācijas birojā varēs saņemt vienotu un apkopotu informāciju par savu kredītspēju un kredītrisku, nevis pieprasīt to no vairākiem datu turētājiem atsevišķi.
Otrkārt, likumprojekts precizē regulējumu par skaidras naudas darījumu ierobežojumiem, paplašinot līdzšinējo izņēmumu, kas attiecināms uz kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, arī uz licencētiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Ministru kabineta rīkojums Nr. 506 “Par Finanšu ministrijas padotībā esošās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta – reorganizāciju un Finanšu ministrijas padotībā esošās iestādes – Nodokļu un muitas policijas – izveidošanu”
Finanšu ministrija iesniegusi Ministru kabinetā rīkojuma projektu, kas nosaka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reorganizācijas praktisko īstenošanu un jaunas iestādes – Nodokļu un muitas policijas – izveidi. Kā jau informējām, ar 2026. gada 1. janvāri likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” aizstās “Valsts ieņēmumu dienesta likums”, kas kā vienu no saistītajām reformām paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus nodot tiešās pārvaldes iestādei – Nodokļu un muitas policijai, vienlaikus pieņemot attiecīgu Nodokļu un muitas policijas likumu. Rīkojuma mērķis ir precīzi regulēt pārejas procesu un nodrošināt, lai jaunā iestāde sāktu darbu 2026. gada 1. janvārī.
Pieņemtais rīkojums nosaka, ka Nodokļu un muitas policija pārņems līdzšinējās VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas, tiesības un saistības. Tas ietver arī lietvedības un tiesvedības procesu turpināšanu, materiālo vērtību nodošanu, izmeklēšanai un operatīvām darbībām nepieciešamo lietu pārņemšanu, kā arī visu amata vietu nodošanu ar atbilstošu finansējumu.
Lai nodrošinātu raitu pāreju, rīkojumā paredzēts izveidot divas reorganizācijas komisijas – lietu un materiālo vērtību nodošanas komisiju un organizatorisko un personālvadības jautājumu reorganizācijas komisiju, kam uzticēts nodrošināt dokumentu un mantas nodošanu, risināt ar darba tiesībām saistītos jautājumus un pārraudzīt citus reorganizācijas aspektus.
Reorganizācijas rezultātā līdzšinējā VID struktūra tiks pārveidota tā, lai izmeklēšanas un operatīvās darbības būtu atdalītas no pakalpojumu sniegšanas funkcijām. Nodokļu un muitas policija darbosies Finanšu ministrijas padotībā, un tās uzdevums būs nodrošināt efektīvu izmeklēšanas procesu, vienlaikus modernizējot VID darbu kopumā, veicinot atbilstību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas labās pārvaldības un uz klientu orientētas iestādes veidošanai.
Papildu informācija par reformām, kas saistītas ar jaunā Valsts ieņēmumu dienesta likuma stāšanos spēkā 2026. gadā, pieejama 2024. gada novembra Sorainen Nodokļu vēstīs, šeit.
Rīkojums pieņemts 2025. gada 26. augustā un pieejams šeit.
Latvijas tiesu prakse
Raksta autors: Oļegs Spundiņš
Atkārtota nodokļu pārkāpuma kvalifikācija un Senāta tiesību normas interpretācija (A420275118 (SKA-55/2025))
Strīda būtība
Galvenais jautājums lietā bija par likuma „Par nodokļiem un nodevām” (PNN) 32.4 panta otrās daļas 1. punkta interpretāciju: vai trīs gadu termiņš atkārtota pārkāpuma konstatēšanai skaitāms no iepriekšējā pārkāpuma izdarīšanas brīža vai no administratīvā akta par to pieņemšanas un stāšanās spēkā dienas.
Senāta secinājumi un to pamatojums
Senāts atzina, ka būtisks ir pārkāpuma izdarīšanas brīdis, nevis tā konstatēšanas vai lēmuma pieņemšanas datums.
Trīs gadu termiņš, pēc kura no jauna izdarīts pārkāpums vairs nevar tikt kvalificēts kā atkārtots, jārēķina tieši no iepriekšējā pārkāpuma izdarīšanas, nevis no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma stāšanās spēkā.
Šādu interpretāciju Senāts balstīja ne vien gramatiskā normu tulkojumā, bet arī konsekventā judikatūrā (piem., Senāta 2023. gada 31. maija spriedums lietā SKA-3/2023).
Apgabaltiesa, apstiprinot VID lēmumu, bija vadījusies no pieņēmuma, ka nozīme ir VID administratīvā akta pieņemšanas datumam.
Senāts šo pieeju atzina par nepareizu, jo tā nepamatoti paplašina administrācijas iespējas kvalificēt pārkāpumu kā atkārtotu, palielinot soda naudas apmēru.
Ievērojot minēto Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu daļā par dubulto soda naudu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.
Secinājumi
Senāta spriedums atzīstams par nozīmīgu precedentu nodokļu tiesībās, precizējot, kā interpretējama konkrētā tiesību norma. Šī interpretācija nostiprina tiesiskās noteiktības un samērīguma principa piemērošanu nodokļu tiesībās, līdzsvarojot valsts fiskālās intereses ar nodokļu maksātāja tiesībām. Gan VID, gan nodokļu maksātāji turpmāk varēs paļauties, uz Senāta definēto brīdi, kas tiks uzskatīts par noteicošo atkārtotā nodokļu pārkāpuma kvalifikācijai.
Nodokļu strīds par ienākumiem no kriptovalūtas (A420131823)
Lietas faktiskie apstākļi
Audita rezultātā Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieteicējam aprēķināja papildus maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vairāk nekā 22 000 EUR, kā arī nokavējuma un soda naudu.
VID noteica, ka pieteicēja ieņēmumi no kriptovalūtas darījumiem apliekami pilnā apmērā, jo iegādes vērtība netika pierādīta. Pieteicējs uzstāja, ka iegādes izdevumi bija 51 755 EUR, pēc būtības atsaucoties tikai uz Ukrainas pilsoņa rakstveida apliecinājumu.
Pirmās instances tiesas secinājumi
Administratīvā rajona tiesa ar 2024. gada 3. decembra spriedumu pieteikumu noraidīja, pamatojot ar šādiem apsvērumiem:
Ieņēmumu apmērs – pieteicēja ieņēmumi 91 168,78 EUR apmērā par 2019. gadu un 2629,81 EUR par 2020. gadu apstiprināti ar Latvijas komercsabiedrības (SIA) sniegtajiem dokumentiem, VID datiem un paša pieteicēja deklarācijā norādīto summu. Tiesa secināja, ka nav pierādījumu, ka šie darījumi nebūtu notikuši.
Iegādes izdevumi – pieteicēja norādīto 51 755 EUR izdevumu apliecinājumu VID un tiesa neatzina par ticamu, jo:
- pieteicēja sniegtie skaidrojumi par kriptovalūtas iegādes apstākļiem bija pretrunīgi (reizēm norādot vairākus pārdevējus, reizēm vienu konkrētu personu);
- rakstveida apliecinājums iesniegts tikai pēc sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas;
- nebija iesniegti ticami dokumenti, kas pierādītu samaksu vai iegādes procesu;
- pieteicējs izvairījās no iespējas VID sniegt precīzu informāciju par darījuma partneriem, lai to pārbaudītu starptautiskās sadarbības ietvaros (SCAC).
Parakstu viltojums – tiesa atzina, ka pieteicēja apgalvojumi par parakstu viltojumiem SIA iesnigtajos darījumu dokumentos ir pretrunīgi un nepietiekami ticami. Rokraksta ekspertīzi tiesa nenozīmēja, jo nebija skaidrs, kurus parakstus pārbaudīt, turklāt dokumentu oriģināli netika iesniegti.
Objektīvās izmeklēšanas princips – tiesa secināja, ka VID nodrošināja nepieciešamos līdzekļus, lai pārbaudītu darījumus, bet pieteicējs nesniedza pilnīgu informāciju, tādēļ procesuālie pārkāpumi lietā nav konstatējami.
Apgabaltiesas vērtējums
Apelācijas instance pilnībā pievienojās rajona tiesas sprieduma motīviem un atstāja spēkā VID lēmumu uzsvērot, ka:
- nodokļu maksātājam pašam ir pienākums uzrādīt ticamus pierādījumus par kapitāla aktīva (kriptovalūtas) iegādes vērtību;
- ja pierādījumi nav sniegti, saskaņā ar likumu iegādes vērtība tiek uzskatīta par nulli;
- nepilnīgi vai pretrunīgi paskaidrojumi nevar aizstāt dokumentālus pierādījumus.
Secinājumi
Vērtējot konkrēto lietu mēs kārtējo reizi pārliecināmies, ka nodokļu maksātāja paša interesēs ir nodrošināt pierādījumus. Proti, līdzīgajos gadījumos ir svarīgi saglabāt dokumentārus pierādījumus par kriptoaktīvu iegādi un tās vērtību, lai ar IIN apliekamā summa būtu tikai starpība starp kriptoaktīvu iegādes un atsavināšanas vērtībām, nevis visa ienākuma summa.
Rakstu autors Edgars Hercenbergs
Senāts: Savstarpējas saskaņošanas rezultātā transfertcenu audits atzīstams par prettiesisku, nodokļu maksātājam pienākas atlīdzība
Turpinot iepriekš publicēto š.g. februāra nodokļu vēstīs (sk. Senātā izskatīs nozīmīgu strīdu par transfertcenu korekcijas sekām), informējam, ka izskatot kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu, Senāts principā piekrita apelācijas instances tiesas interpretācijai, ka savstarpējas saskaņošanas rezultātā panāktā vienošanās starp Latviju un Lietuvu, ar kuru Latvijas transfertcenu auditā noteiktā darījuma vērtība ir koriģētā, nozīmē šī audita prettiesiskumu un ir pamats audita lēmuma atcelšanai, ja arī tā rezultāti nav pārsūdzēti tiesā (resp., par to nav spriedums Latvijas administratīvā tiesā).
Līdz ar to nodokļu maksātājam pienākas atprasīt procentu atlīdzību par atmaksājamo soda naudu, nokavējuma naudu un nodokli, kas samaksāti un nav apturēti dēļ Latvijas regulējuma.
Spriedums pieejams šeit.
Senāts atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par interaktīvo azartspēļu laimestu
Turpinot iepriekš publicēto 2024. gada jūnija un decembra nodokļu vēstīs (sk. Satversmes tiesas spriedums par azartspēļu laimestiem IIN jomā; Senāts ievēro Satversmes tiesas interpretāciju un paver praktiskas iespējas samazināt IIN no tiešsaistes azartspēļu laimestiem), informējam, ka izskatot kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu, Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.
Šajā lietā, izskatot kasācijas sūdzību pirmajā piegājienā 2024. gada nogalē, Senāts norādīja, ka pareizai nodokļa aprēķināšanai jānoskaidro, vai kredītiestādes kontā no spēles konta saņemtie naudas līdzekļi tika izmantoti spēlē (interaktīvajā kazino), citiem vārdiem – vai bankas kontā ir saņemta tikpat liela summa, kāda ir izmaksāta uz spēles kontu (spriedums, pieejams šeit).
Apelācijas tiesvedībā atbilstoši Senāta sniegtajai interpretācijai par nodokļu maksātāja sadarbības pienākumu pierādījumu iegūšanā un paskaidrojumu sniegšanā pieteicējam bija jānodrošina informācija, kas liecinātu, ka noteiktas summas, kas tika iemaksātas spēļu kontā, netika izmantotas likmju izdarīšanai. Proti, ja pieteicējs būtu savu pienākumu izpildījis, tad labvēlīgā gadījumā likmēm neizmantotā summa nebūtu laimests, un tā nebūtu jāapliek ar iedzīvotāju ienākumu nodokli.
Taču atbilstoši Senāta rīcības sēdes lēmumā konstatētajam pieteicējs šādu pienākumu neizpildīja, tādēļ tiesvedības laikā apelācijas instances tiesa nevarēja konstatēt faktu – kuras summas netika izmantotas likmju izdarīšanai un attiecīgi kuras summas nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tās izņemot no spēļu konta un pārskaitot uz bankas kontu. Šī iemesla dēļ arī Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.
Senāta nolēmums pieejams šeit.
ES tiesību akti
Rakstu autore: Natālija Ķīse
Grozījumi PVN direktīvā attiecībā uz nodokļa maksātājiem, kas veicina importēto preču tālpārdošanu, un īpašo PVN režīmu piemērošanu importētām precēm no trešām valstīm, tostarp to deklarēšanu un samaksu
2025. gada 14. augustā spēkā stājās Padomes Direktīva (ES) 2025/1539 (2025. gada 18. jūlijs), ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz PVN noteikumiem par nodokļa maksātājiem, kas veicina importēto preču tālpārdošanu, un attiecībā uz īpašā režīma no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanai un īpašā režīma importa PVN deklarēšanai un samaksai piemērošanu (Grozījumi).
Grozījumi paredz jaunu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumu ieviešanu attiecībā uz importēto preču tālpārdošanu, grozot Direktīvu 2006/112/EK, t.i., PVN direktīvu. Ar Grozījumiem tiek noteikts, ka par PVN samaksu par precēm, kas tiek importētas no trešajām valstīm vai teritorijām un pārdotas Eiropas Savienības (ES) patērētājiem, turpmāk vienmēr būs atbildīgi paši pārdevēji, t.sk., tiešsaistes tirdzniecības platformas (elektroniskās saskarnes uzņēmumi), caur kurām šīs preces tiek pārdotas pircējam. Līdz ar to PVN vairs nebūs jāmaksā pircējam preču saņemšanas brīdī – par PVN samaksu būs atbildīgs pārdevējs (t.sk., tiešsaistes veikals vai platforma).
Direktīva veicina īpašā PVN nomaksas režīma (IOSS) izmantošanu. Izmantojot šo sistēmu, nodokļa maksātājs drīkst reģistrēties vienā ES dalībvalstī, lai deklarētu un maksātu PVN par importēto preču tālpārdošanas darījumiem ES, ja sūtījuma patiesā vērtība nepārsniedz 150 EUR. Attiecīgi, ja IOSS netiks izmantots, tad pārdevējam būs jāreģistrējas katrā dalībvalstī, kur tas veic preču piegādi, un jāmaksā PVN. Tā kā IOSS ļauj samaksāt PVN, kad patērētājs iegādājas preci, nevis veicot muitas procedūru, tas aizsargā dalībvalstu nodokļu ieņēmumus un veicina PVN nomaksas disciplīnu importēto preču gadījumā.
Kopš 2021. gada 1. jūlija par visu preču importu ES ir jāmaksā PVN. Ārpus ES esoši preču pārdevēji vai tiešsaistes tirdzniecības platformas (piemēram, Amazon, Etsy, AliExpress), kas veicina importēto preču tālpārdošanu, var brīvprātīgi izmantot IOSS, lai deklarētu PVN par importa tālpārdošanas darījumiem, kur preču vērtība nepārsniedz 150 EUR, ja tās tiek piegādātas ES patērētājiem, kas nav PVN maksātāji. Līdz ar to pircējs var samaksāt PVN preces iegādes brīdī, ja pārdevējs ir reģistrējies IOSS režīma izmantošanai, pretējā gadījumā PVN ir jāsamaksā pircējam sūtījuma atmuitošanas brīdī. Ar 2028. gada jūliju Grozījumi maina esošo kārtību – par PVN samaksu importa darījumos būs atbildīgs pārdevējs.
Atbilstoši Grozījumiem trešo valstu preču piegādātājiem, ar kurām ES nav noslēgts savstarpējās palīdzības līgums par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu PVN jomā, būs pienākums iecelt nodokļu pārstāvi kādā no ES dalībvalstīm, kas uzņemsies atbildību par minētajām PVN saistībām ES.
Interesanti, ka Grozījumi ņem vērā arī situācijas, ka preču piegādātājs var būt negodprātīgs (vai, piemēram, maksātnespējīgs) un neveikt PVN samaksu. Šādā gadījumā dalībvalstīm ir rīcības brīvība, ieviešot Grozījumus nacionālajā likumdošanā, t.i., atļaut pircējam pašam samaksāt importa PVN vai uzlikt solidāru PVN nomaksas atbildību kādai citai personai.
Grozījumus dalībvalstis ieviesīs līdz 2028. gada 30. jūnijam un to prasības būs piemērojamas no 2028. gada 1. jūlija.
Skatīt arī preses relīzi šeit.
ES tiesu prakse
Raksta autore: Elza Gusāre
EST: dalībvalstu muitas iestādēm ir proaktīvs pienākums atmaksāt nepamatoti iekasētus ievedmuitas nodokļus
(Lieta C-206/24, YX, Logística i Gestió Caves Andorranes i Vidal SA v Ministre de l’Économie, des Finances et de la Relance, Direction générale des douanes et droits indirects)
2025. gada 1. augustā Eiropas Savienības Tiesa (EST) lēma, ka valstu muitas iestādēm ir proaktīvi jāatmaksā nepareizi iekasētie ievedmuitas nodokļi, ja tās pašas 3 gadu laikā no nodokļa iegrāmatošanas atklāj kļūdu un to rīcībā ir pietiekama informācija, lai nodokli atmaksātu. Savukārt, ja trūkst svarīgas informācijas (kā nodokļu maksātāja identitāte un katram no tiem atmaksājamā summa), muitas iestādēm ir jāveic samērīgi pasākumi, lai tās iegūtu šādu informāciju un nodokli pēc savas iniciatīvas atmaksātu.
Lietas faktiskie apstākļi
Lieta attiecas uz strīdus apstākļiem pirms vairāk kā 30 gadiem, jeb par laika periodu no 1988. līdz 1991. gadam. Francijas muitas iestādes šajā laikā iekasēja ievedmuitas muitas nodokli par trešo valstu precēm, kas caur Franciju tika ievestas Andorā. Proti, šajā laikā Francijas muitas dienesti pieprasīja, lai preces no trešajām valstīm, kas paredzētas Andorai, tiktu laistas brīvā apgrozībā, kad tās šķērso Francijas robežu.
1991. gadā Eiropas Komisija atzina šo prasību par neatbilstošu ES tiesībām, un Francija to atcēla. Tomēr uzņēmums Ysal, kas darbojās kā muitas aģents, vēlāk pieprasīja atmaksāt šos nepamatoti iekasētos nodokļus. Tiesa prasību noraidīja, norādot, ka prasību var celt tikai faktiskie importētāji. Importētāji (un to tiesību pārņēmēji) 2015. gadā paši cēla prasību, taču arī viņu prasība tika noraidīta, jo Francijas muitas iestādei neesot bijusi pietiekama informācija, lai veiktu atmaksu pēc savas ierosmes.
Tiesvedība nonāca līdz kasācijas tiesai, kas lūdza EST skaidrojumu:
- Vai, [..], muitas administrācijas iekasēto muitas nodokļu atmaksai pēc savas ierosmes ir piemērojams trīs gadu termiņš, skaitot no dienas, kad par iekasēšanu atbildīgā muitas iestāde šos nodokļus ir iegrāmatojusi, vai ka muitas administrācijai trīs gadu laikā pēc nodokļu iekasējamības gadījuma ir jāspēj konstatēt, ka nodokļi nav bijuši maksājami?
- Vai, [..], muitas iestādei iekasētie muitas nodokļi pēc savas ierosmes ir jāatmaksā ar nosacījumu, ka šai iestādei ir zināma attiecīgo uzņēmēju identitāte un katram no tiem atmaksājamās summas, neveicot detalizētu vai nesamērīgu izpēti?
Tiesas analīze
Tiesa analizēja divas muitas nodokļu atmaksas kārtības: pēc nodokļu maksātāja pieprasījuma un pēc muitas iestādes iniciatīvas. Atmaksa pēc pieprasījuma ir iespējama, ja iesniegums tiek iesniegts trīs gadu laikā no nodokļu iegrāmatošanas. Savukārt muitai atmaksa pēc savas ierosmes ir jāveic, ja iestāde šajā termiņā pati konstatē, ka nodokļi iekasēti nepamatoti.
Līdz ar to jāuzskata, ka valsts muitas iestādes pienākuma atmaksāt muitas nodokļus pēc savas ierosmes esamība ir pakārtota tam, ka šī iestāde pirms šāda trīs gadu termiņa beigām, skaitot no attiecīgo muitas nodokļu iegrāmatošanas dienas, pati ir konstatējusi, ka šie nodokļi iekasēti nepamatoti. Turpretim, kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis savos secinājumos, atmaksai pašai par sevi nav obligāti jānotiek minētajā termiņā, līdz ar to tā var tikt veikta pēc šī termiņa beigām.
Turklāt, tā kā muitas nodokļi tiek uzlikti par precīzām summām, kuras valsts muitas iestāde nosaka, pamatojoties uz muitas deklarācijām, kas tiek iesniegtas konkrētas personas vārdā, šīs iestādes konstatējums, ka šādi nodokļi ir iekasēti nepamatoti, noteikti netieši nozīmē konstatējumu, ka kāda minētajai iestādei zināma persona ir nepamatoti samaksājusi noteiktu summu, kura šai iestādei arī ir zināma. Līdz ar to, ja valsts muitas iestāde konstatē, ka muitas nodokļi ir iekasēti nepamatoti un tie ir jāatmaksā, tai principā ir zināma gan tās personas identitāte, kurai tai ir jāveic atmaksa, gan precīza atmaksājamā summa.
Turklāt pienākums rodas neatkarīgi no tā, vai iestādei ir visa nepieciešamā informācija atmaksas veikšanai. Pat, ja muitas iestādei trūkst datu, piemēram, par bankas rekvizītiem vai personas pēctecību (personām, kas ir pārņēmušas iesaistītās personas tiesības un pienākumus), muitas iestādei jāveic saprātīgi un samērīgi pasākumi informācijas iegūšanai. Pasīva attieksme no muitas iestādes puses nav pieļaujama un neatbilst Savienības tiesību principam par labu pārvaldību.
Šie apsvērumi ir spēkā arī gadījumā, ja muitas nodokļu iekasēšanas nepamatotais raksturs izriet no tā, ka valsts muitas iestāde ir pieļāvusi kļūdu attiecībā uz iespēju pieprasīt muitas nodokļus par ievešanu no konkrētas trešās valsts vai uz šo valsti. Protams, šāda kļūda var attiekties uz lielu skaitu tirgus dalībnieku un individuālu lēmumu un līdz ar to var prasīt, lai attiecīgās dalībvalsts muitas iestāde veiktu kvantitatīvi nozīmīgu izpēti, lai identificētu personas, kurām ir tiesības uz atmaksu. Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dalībvalsts iestādes nevar aizbildināties ar praktiskām, administratīvām vai finansiālām grūtībām, lai attaisnotu no Savienības tiesībām izrietošu pienākumu neizpildi
EST lēmums
Valsts muitas iestādes pienākuma pastāvēšana atmaksāt muitas nodokļus pēc savas iniciatīvas ir pakļauta apstāklim, ka šī iestāde pati trīs gadu termiņa beigās no šo nodokļu iegrāmatošanas ir konstatējusi, ka šie nodokļi ir nepareizi iekasēti, un šis konstatējums nozīmē, ka šai iestādei ir zināma to personu identitāte, kuras samaksājušas šos nodokļus, un summa, kas jāatmaksā katram no tiem. Ja minētās iestādes rīcībā nav un nevarēja būt visa nepieciešamā informācija, lai veiktu šādu atmaksu personai, kas samaksājusi nepareizi iekasētos muitas nodokļus, vai personām, kas pārņēmušas šīs personas tiesības un pienākumus, minētajai iestādei, lai izpildītu savu atmaksas pienākumu, ir jāveic pasākumi, kas, nebūdami nesamērīgi, ir nepieciešami un atbilstoši, lai iegūtu minēto informāciju un veiktu atmaksu.
Latvijā un ārzemēs
Raksta autore Aina Okseņuka
PepsiCo uzvar lietā par “domājamo licences maksu” Austrālijā
Pepsi grupas uzņēmums vienojās ar nesaistītu uzņēmumu (Schweppes) Austrālijā par Pepsi dzēriena iepildīšanu pudelēs un gatavo dzērienu izplatīšanu Austrālijas tirgū. Pepsi grupas Austrālijas uzņēmums saņēma atlīdzību no Schweppes par koncentrātu. Austrālijas nodokļu administrācija uzskatīja, ka cenā par koncentrātu bija ietverta arī maksa par Pepsi grupas nemateriālo īpašumu, un līdz ar to būtu piemērojams ieturējuma nodoklis. Papildus, nodokļu administrācijas pozīcija bija, ka, pat ja netiek konstatēta šāda maksa par nemateriālo īpašumu, tad Pepsi grupai ir tāpat jāmaksā papildu nodoklis Austrālijā, pamatojoties uz vietējo pret-izvairīšanās normu (Diverted profit tax).
Austrālijas augstākās tiesa savā šī gada 13. augusta lēmumā noraidīja nodokļu administrācijas prasību. Līdz ar to tika atzīts, ka konkrētā gadījumā maksa bija tikai un vienīgi par koncentrātu, kā arī nepastāvēja apstākļi, lai piemērotu pret-izvairīšanās normu.
Daudzos starptautiskos darījumos var pastāvēt risks par tā saucamo “embedded royalty” , un minēto spriedumu var izmantot, lai pasmeltos zināšanas par šādu gadījumu interpretēšanas pieejām.
Kā arī, šis spriedums satur argumentāciju par pret-izvairīšanās normas piemērošanu. Tā kā starptautiskajos nodokļos parādās arvien vairāk pret-izvairīšanās normas, šis tiesas spriedums ir īpaši aktuāls uzņēmumiem, kas darbojas starptautiskā mērogā.
Rakstu autore: Natālija Ķīse
Izmeklēšana “Vortex”: EPPO vēršas pret 100 miljonu EUR PVN “karuseļa” krāpšanu, kas saistīta ar luksusa automašīnu pārdošanu visā Eiropā
Eiropas Prokuratūras (EPPO) vadītā izmeklēšana “Vortex” atklājusi apjomīgas pārrobežu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmas, kas īstenotas, veicot tūkstošiem lietotu luksusa automašīnu pārdošanu visā Eiropā. Krāpšanas rezultātā Eiropas Savienības (ES) un dalībvalstu budžetiem radīti zaudējumi vismaz 100 miljonu EUR apmērā.
80 kratīšanās septiņās valstīs, tostarp Latvijā, tika arestētas sešas personas un arestēta manta vairāk nekā 20 miljonu EUR vērtībā. Izmeklēšanā konstatēts, ka shēmas dalībnieki izmantoja čaulas uzņēmumus, fiktīvus rēķinus un viltotus dokumentus, lai izvairītos no PVN nomaksas, kā arī nelikumīgi pieprasīja PVN atmaksu. Daļa automašīnu tika fiktīvi pārdotas uzņēmumiem Lihtenšteinā un Sanmarīno, kur tās nekad netika reģistrētas, pirms nonāca pie tirgotājiem un klientiem citās ES valstīs. Tas ļāva noziedzīgajam tīklam maskēt darījumus un gūt lielākus nelikumīgus ienākumus.
Papildus konstatēts, ka noziedzīgie grupējumi piemērojuši samazinātu PVN, izmantojot tā dēvēto “maržas nodokļa shēmu”, kur tālāktirgotāji, pārdodot no privātpersonām iegādātas lietotas preces, PVN maksā no starpības starp pirkuma un pārdošanas cenu. Uzņēmumi šo režīmu piemēroja neatbilstoši, gūstot prettiesiskus ienākumus.
Izmeklēšanā aktīvi piedalījās Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde, kā arī Vācijas un Itālijas nodokļu un finanšu iestādes, ar Eiropola atbalstu.
Skatīt preses relīzi šeit.
Izmeklēšana “Water into Wine”: EPPO izmeklēšanā Vācijā atklāta 66 miljonu EUR PVN un 137 miljonu EUR akcīzes nodokļu krāpšana
Eiropas Prokuratūra (EPPO) Berlīnē arestējusi divus aizdomās turētos un veikusi mantas arestus izmeklēšanā pret noziedzīgu grupējumu, kas tiek turēts aizdomās par 66 miljonu EUR nenomaksāta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un vairāk nekā 137 miljonu EUR akcīzes nodokļu izkrāpšanu kopš 2023. gada.
Kriminālprocesa ietvaros arestētā manta ietver divus seifus, kriptovalūtu, serveru telpas, Rolex pulksteņus, kā arī šaujamieročus ar munīciju.
Izmeklēšanā, kurai dots kodētais nosaukums “Water into Wine” (Ūdens Vīnā), noskaidrots, ka noziedzīgais grupējums darbojies Vācijā, Beļģijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā. Grupējums izplatīja tā dēvētos “dizainētās degvielas produktus” – ķīmiski pārveidotas vielas, kas izstrādātas, lai apietu nodokļu piemērošanu. Produkti nonāca Vācijas tirgū caur Poliju maldinoši deklarēti kā smēreļļa. Kad tie sasniedza Vāciju, produkti tika pārmarķēti un pārdeklarēti kā dīzeļdegviela, lai apietu enerģijas nodokļus. Šāda taktika pārtrauc piegādes ķēdes izsekojamību un slēpj produktu patieso būtību un izcelsmi. Šim nolūkam tika izmantota sarežģīta trīsstūrveida darījumu ķēde, īpaši Lietuvā, Latvijā un Ungārijā.
Krāpšanas shēma ietvēra arī “pazudušos tirgotājus”, kas izsniedza fiktīvus rēķinus par it kā piegādātu dīzeļdegvielu Vācijā. Tas ļāva grupējumam nelikumīgi pieprasīt PVN atmaksu un radīt iespaidu, ka nodokļi ir samaksāti korekti, maldinot gan klientus, gan muitas iestādes.
Skatīt preses relīzi šeit.
Izmeklēšana “Moby Dick”: EPPO izjauc 520 miljonu EUR PVN krāpšanas shēmu, kas saistīta ar Itālijas mafiju
Pēc Eiropas Prokuratūras (EPPO) pieprasījuma Itālijas Valsts policija un Finanšu policija veica 11 arestus kriminālizmeklēšanā par vienu no lielākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmām Eiropā, kuras radītie zaudējumi pārsniedz 520 miljonus EUR.
Aizturētie tiek turēti aizdomās par dalību organizētā noziedzīgā sindikātā, kura mērķis bija atmazgāt PVN krāpšanas rezultātā iegūtos līdzekļus. Izmeklēšanā noskaidrots, ka shēmā izmantotas mafijas metodes un uzturētas ciešas saites ar Itālijas noziedzīgās organizācijas (mafijas) “Camorra” darbību.
Izmeklēšana, kurai dots kodētais nosaukums “Moby Dick”, turpinās kopš 2024. gada. Jau pērn EPPO vadībā vairāk nekā 10 valstīs tika veikta izmeklēšana un arestēti 43 aizdomās turētie. Viens no galvenajiem shēmas vadītājiem šī gada maijā pats ieradās policijā, kad ieradās Milānas lidostā no Albānijas.
Saskaņā ar pierādījumiem, noziedzīgais sindikāts laika posmā no 2020. līdz 2023. gadam izrakstījis fiktīvus rēķinus par AirPods, portatīvajiem datoriem un citiem elektronikas produktiem vairāk nekā 1,3 miljardu EUR vērtībā, lai izvairītos no PVN nomaksas un radītu iespēju nelikumīgi pieprasīt nodokļu atmaksu.
Līdz šim izmeklēšanā tiek pārbaudītas 195 personas un vairāk nekā 400 uzņēmumu dažādās valstīs. Lai kompensētu nodarītos zaudējumus Eiropas Savienības un dalībvalstu budžetiem, tika veikts mantas arests vairāk nekā 520 miljonu EUR apmērā. Itālijā vien iesaldēti 129 banku konti, arestēti 192 nekustamie īpašumi, kā arī konfiscētas 44 luksusa automašīnas un jahtas.
EPPO uzsver, ka šī lieta izceļas ar bezprecedenta sarežģītību un efektivitāti, kas apliecina nepieciešamību pēc ciešas starptautiskās sadarbības, lai apkarotu organizēto noziedzību un nodokļu krāpšanu.
Skatīt preses relīzi šeit.
EPPO atklāj 25 miljonu EUR PVN krāpšanas shēmu sadarbībā ar Latīņameriku
Eiropas Prokuratūra (EPPO) Madridē izmeklē krāpšanas tīklu, kas ar fiktīviem darījumiem IT iekārtu tirdzniecībā radījis vismaz 25 miljonu EUR zaudējumus pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā.
Shēma darbojās pēc PVN “karuseļa” principa. Tās dalībnieki veidoja komplicētu uzņēmumu tīklu Spānijā, citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un Latīņamerikā. Darījumi tika virzīti caur centrālo uzņēmumu, kas kalpoja kā galvenais izplatītājs. Pārrobežu darījumiem, kuriem PVN netiek piemērots, sekoja “pazudušie tirgotāji”, kas pazuda ar nodokļu parādiem, savukārt citas shēmas kompānijas pieprasīja nelikumīgas PVN atmaksas no valstu nodokļu iestādēm.
Naudas atmazgāšanai tika izmantotas ārvalstu bankas. Pēc EPPO lūguma tika arestēti banku konti Dominikānas Republikā un Peru. Jau 2023. gada novembrī Spānijā tika aizturēti 24 cilvēki.
Lieta uzreiz piesaistīja uzmanību Latīņamerikā, jo izmeklētājiem bija aizdomas par tur esošiem naudas atmazgāšanas kanāliem. Šī ir viena no pirmajām EPPO lietām, kur tik aktīvi iesaistīta starpkontinentāla sadarbība. Izmeklēšanu atbalsta EL PACCTO 2.0 programma, kas stiprina sadarbību starp Eiropas Savienību un Latīņamerikas valstīm cīņā pret organizēto noziedzību.
Papildus 2025. gada maijā EPPO parakstīja sadarbības līgumus ar Iberoamerikas prokuratūru asociāciju (AIAMP), kā arī noslēdza divpusējus līgumus ar sešām Latīņamerikas valstīm – Argentīnu, Brazīliju, Kostariku, Panamu, Paragvaju un Peru. Šie soļi ļauj daudz efektīvāk sekot naudas plūsmām un apkarot PVN krāpšanu, kas arvien biežāk kļūst ne tikai ES iekšēju problēmu.
Skatīt preses relīzi šeit.
Izmeklēšana “Ambriosa”: EPPO ceļ apsūdzību par 35 miljonu EUR PVN krāpšanu ar pārtikas precēm
Eiropas Prokuratūra (EPPO) Lisabonā, Portugālē cēlusi apsūdzību pret 17 personām un 13 uzņēmumiem par 35 miljonu EUR pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanu, kas saistīta ar pirmās nepieciešamības pārtikas precēm – olīveļļu, cepamo eļļu un cukuru.
Izmeklēšana, kurai piešķirts nosaukums “Ambrosia”, atklāja, ka noziedzīgais tīkls, kontrolējot uzņēmumus Portugālē, Spānijā un Francijā, izveidoja fiktīvu starptautisku darījumu ķēdi, izmantojot viltotus dokumentus, lai izvairītos no PVN nomaksas un nelikumīgi pieprasītu nodokļu atmaksu.
Patiesībā produkti nekad nepameta Portugāli, lai gan dokumentos tika norādīts pretējais. Noziedznieki izmantoja krāpšanas ceļā gūtos līdzekļus, lai samazinātu pārtikas cenu vairumtirdzniecības tirgū, tādējādi kropļojot godīgu konkurenci un iegūstot negodīgu cenu priekšrocību pār godīgiem uzņēmējiem.
Tiek lēsts, ka shēmas dalībnieki guva 35 miljonu EUR nepamatotu peļņu, radot identiskus zaudējumus Portugāles valstij un Eiropas Savienības budžetam.
Ja tiesa atzīs viņus par vainīgiem, galvenajiem apsūdzētajiem draud līdz 25 gadu cietumsods, bet uzņēmumiem – naudas sodi un piespiedu likvidācija.
Skatīt preses relīzi šeit.
EPPO izjauc 68 miljonu EUR alkohola importa PVN krāpšanas shēmu Spānijā
Eiropas Prokuratūras (EPPO) Madridē vadītajā izmeklēšanā aizturēti astoņi noziedzīgā tīkla dalībnieki, tostarp trīs galvenie organizatori, par iespējamu dalību pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmā, kas radījusi 68 miljonu EUR zaudējumus.
Kratīšanas tika veiktas 19 vietās Barselonā, Kadizā, Akoruņā, Ibisā, Madridē un Valensijā – uzņēmumu telpās, aizdomās turēto mājās, nodokļu noliktavā un pat luksusa viesnīcas numurā, kur atradās viens no galvenajiem aizdomās turētajiem.
Izmeklēšanā konfiscēti iespaidīgi aktīvi: jahta, piecas automašīnas (tostarp trīs “Porsche”), 34 luksusa pulksteņi un 333 085 EUR skaidrā naudā. Banku kontos iesaldēti vairāk nekā 700 000 EUR, kā arī izdots aresta rīkojums par 21 nekustamo īpašumu.
Shēma darbojās, izmantojot nodokļu noliktavu režīmu. Lieli alkohola apjomi tika ievesti no vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm uz Spānijas nodokļu noliktavu, kur nodokļi jāmaksā tikai tad, kad prece nonāk tirgū. Noziedznieki pēc tam iesaistīja krāpnieciskus strapniekus (“pazudušos tirgotājus”), kas pazuda ar PVN parādiem. Lai noslēptu pēdas, tika izmantoti fiktīvi rēķini un starpniekkompānijas, līdz alkohols nonāca pie izplatītājiem, kas atradās noziedzīgā tīkla kontrolē. Rezultātā PVN par darījumiem netika samaksāts nevienā posmā.
Tiek lēsts, ka no 2018. līdz 2024. gadam shēma nodrošinājusi noziedzniekiem 68 miljonu EUR nelikumīgu peļņu, radot identiskus zaudējumus Spānijas valstij un ES budžetam.
Skatīt preses relīzi šeit.
Sorainen atzīmē, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Informē VID
Raksta autors Edgars Hercenbergs
Transfertcenas: VID aktualizē Latvijas transfertcenu regulējuma profilu ESAO (OECD) mājas lapā
ESAO (OECD) profils par Latvijas transfertcenu regulējumu sastāv no 47 punktiem par atsevišķām tēmām, līdzīgi kā citām iesaistītajām valstīm – tas tiek publicēts ESAO (OECD) mājas lapā (pieejams šeit). Līdz šim šo profilu ESAO (OECD) sagatavoja, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotajām atbildēm (Latvijas profils pieejams šeit). Norādīsim dažas nianses, kas saistītas ar šo aktualizēto profilu:
- Daļa no profilā iekļautās informācija ir pretrunā ar Latvijas transfertcenu regulējumu un Augstākās tiesas Senāta praksi. Piemēram, jautājumā par kotēto cenu izmantošanu (profila 7. punkts) – pretēji profilā norādītajam Latvijā drīkst izmantot kotētās cenas kontrolēto darījumu tirgus cenas pamatošanai (proti, kotētā cena ir cenu ietekmējošs faktors salīdzināmos apstākļos, kurš ir jāņem vērā nosakot tirgus cenu kontrolētā darījumā).
- Profila 30. punktā norādīts, ka vietējo transfertcenu dokumentāciju drīkst sagatavot arī angliski, kas atbilst pēdējiem grozījumiem Latvijas regulējumā (par ko jau rakstījām iepriekš š.g. aprīļa nodokļu vēstīs (sk. šeit)).
- Nobeigumā jānorāda, ka profila 33. punktā nav norādīts, ka Latvijā komercsabiedrība drīkst ierosināt VID noslēgt iepriekšēju vienošanos par tirgus cenu kontrolētā darījumā starp divām Latvijas saistītām komercsabiedrībām.
Raksta autors: Raivis Liberts
Aktualizētie VID materiāli
- Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un ienākumi no dažādiem avotiem
Aktualizēts materiāls “Nodokļi no autoratlīdzības 2025.gadā”
Publicēts materiāls “Ienākuma no finanšu instrumentiem deklarēšana”
Aktualizēts materiāls “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no procentiem, dividendēm, vērtspapīriem un citiem ieguldījumiem”
Aktualizēts materiāls “Ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošanas”
Aktualizēts materiāls “Ienākums no ieguldījumu zelta un dārgmetālu pārdošanas”
Aktualizēts materiāls “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma”
Aktualizēts materiāls “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no saimnieciskās darbības ienākuma”
Aktualizēts materiāls “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no lauksaimniecības zemes pārdošanas ienākuma”
- Sociālās apdrošināšanas iemaksas un nodarbinātība
Publicēta uzziņa “Par pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”
Aktualizēts materiāls “Darba devēja ziņojuma un ziņu par darba ņēmējiem aizpildīšana un iesniegšana Elektroniskās deklarēšanas sistēmā”
Aktualizēts materiāls “Nodokļu maksāšanas režīmi bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem”
Aktualizēts materiāls “Nodokļi ārvalstu vēstniecībās Latvijā nodarbinātām personām”
- Pievienotās vērtības nodoklis
Aktualizēts materiāls “Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana dalības maksai biedrību, nodibinājumu un sabiedrisko organizāciju rīkotajos sporta pasākumos”
Aktualizēts materiāls “Paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu iesniegšana”
Publicēta uzziņa “PVN piemērošana biedrības sniegtajam pakalpojumam kultūras jomā”
- Citi
Aktualizēts materiāls “Pārskats par aprēķināto dabas resursu nodokli”
Aktualizēts materiāls “Nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā”
Publicēts materiāls “Par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika izmaiņām no 2025. gada 1. augusta”
Tax Stories blogi
Regulāri nodokļu eksperta Jāņa Taukača sagatavotie svarīgākie jaunumi un analītiskas pārdomas par un ap nodokļiem. Reģistrējies un nepalaid garām!
