Latvijas tiesību akti

Rakstu autore: Elza Gusāre

Starptautiska automātiskā informācijas apmaiņa darījumos ar kriptoaktīviem

Likumprojekts grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām.

Likumprojekta “Grozījumi likumā ‘Par nodokļiem un nodevām’” mērķis ir ieviest Eiropas Savienības direktīvas DAC8 prasības, kas paredz automātisku informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai Latvija varētu piedalīties starptautiskajā informācijas apmaiņā, kas balstīta uz OECD izstrādāto kriptoaktīvu ziņošanas standartu (Crypto-Asset Reporting Framework) (CARF), kā arī lai paplašinātu esošo informācijas apmaiņas sistēmu (CRS), iekļaujot tajā jaunus finanšu aktīvu veidus, piemēram, elektronisko naudu un centrālās bankas digitālo valūtu.

Pašreizējā situācija rāda, ka kriptoaktīvu tirgus ir strauji audzis, taču tā decentralizētais raksturs apgrūtina nodokļu administrāciju darbu. Tādēļ CARF un DAC8 mērķis ir nodrošināt, ka nodokļu administrācijām ir pieejama informācija par nodokļu maksātāju ienākumiem no darījumiem ar kriptoaktīviem. Likumprojekts paredz pienākumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem sniegt informāciju par šiem darījumiem, kā arī deleģē Ministru kabinetam tiesības noteikt detalizētu regulējumu.

Likumprojekts arī precizē esošo CRS sistēmu, paplašinot ziņojamās informācijas apjomu un iekļaujot jaunus finanšu aktīvu veidus. Tiek papildinātas definīcijas, izslēgto kontu saraksts un VID sniedzamās informācijas uzskaitījums. Papildus tiek ieviesta atbildība par regulējuma pārkāpumiem, kā arī precizēta “iesaistītās valsts” definīcija, lai nodrošinātu efektīvāku informācijas apmaiņas procesu

Grozījumi stāsies spēkā ar 2026. gada 1. janvāri.

Par sankciju pārkāpumu līdz 10 000 EUR piemēros administratīvo atbildību

  • Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
  • Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”

Ar 2025. gada 10. jūniju spēkā stājušies grozījumi attiecībā uz sankciju pārkāpšanu. Ar grozījumiem likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” mainīts līdzšinējais regulējums, kas noteica, ka par jebkuru sankciju pārkāpumu jāuzsāk kriminālprocess un piemērojama kriminālatbildība. Grozījumi paredz, ka atbildība par Krimināllikuma 84. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas, ja preču vai pakalpojumu vērtība nav mazāka par 10 000 EUR vai ja pakalpojums veikts attiecībā uz precēm, kuru vērtība nav mazāka par 10 000 EUR.

Savukārt grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā nosaka atbildību par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, vērtībā līdz 10 000 EUR piemērojama administratīvā atbildība un administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.

Rakstu autore: Natālija Ķīse

Saeima pagarinājusi obligāto e-rēķinu ieviešanas termiņu līdz 2028. gadam

Saeima 5. jūnijā steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Grāmatvedības likumā, nosakot, ka no 2028. gada 1. janvāra visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem savstarpējie norēķini būs jāveic elektroniski.

Iepriekš likums paredzēja, ka strukturētie elektroniskie rēķini kļūs obligāti jau no 2026. gada sākuma. Tomēr, ņemot vērā nepieciešamību dot pietiekamu pārejas periodu mazajiem uzņēmumiem, pašnodarbinātajiem, reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām, kā arī citām juridiskajām personām, termiņš tika pagarināts par diviem gadiem.

Kopš 2025. gada 1. janvāra e-rēķini ir obligāti tikai norēķinos ar valsts budžeta iestādēm. Savukārt uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, no nākamā gada strukturēto e-rēķinu lietošana būs brīvprātīga, taču no 2028. gada tie būs obligāti visiem uzņēmumiem.

Grozījumi Grāmatvedības likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Skatīt relīzi.

Mikrouzņēmumiem noteic atvieglotu PVN piemērošanu

Saeima 29. maijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas ļaus arī mikrouzņēmumiem izmantot vienkāršotu kārtību pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā.

Grozījumi paredz, ka mikrouzņēmumi varēs reģistrēties kā PVN maksātāji īpašā kārtībā Valsts ieņēmumu dienestā, lai savus pakalpojumus varētu piedāvāt arī ārvalstu platformās.

Līdz šim, lai sniegtu vai saņemtu pakalpojumus ārvalstīs, mikrouzņēmumam bija jāreģistrējas kā PVN maksātājam vispārējā režīmā, kas paredzēja sarežģītāku uzskaiti un lika atteikties no mikrouzņēmuma statusa.

2024. gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus PVN likumā, nosakot, ka vienkāršoto PVN piemērošanas režīmu var izmantot tikai tie uzņēmumi, kas darbojas Eiropas Savienības teritorijā – iegādājas preces vai saņem pakalpojumus, kā arī sniedz savus pakalpojumus ārvalstu platformās, piemēram, viesu izmitināšanas jomā.

Izmaiņas stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā.

Skatīt relīzi.

 

Raksta autors: Raivis Liberts

Latvijas un Lihtenšteinas nodokļu konvencija

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Ministru kabinetā grozījumu likumprojektu, lai apstiprinātu Latvijas un Lihtenšteinas nodokļu konvenciju. Saskaņā ar Finanšu ministrijas publiskoto informāciju, konvencija tika parafēta 2023. gada 12. oktobrī. Tā vēl nav parakstīta, un pirms stāšanās spēkā tai būs nepieciešams Saeimas apstiprinājums.

 

Latvijas tiesu prakse

Rakstu autore: Natālija Ķīse

Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par UIN piemaksas piemērošanu caurplūstošajām dividendēm

2025. gada 30. maijā Satversmes tiesa nolēma izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2024-19-01 “Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas un 17. panta 7.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”.

Pieteikuma iesniedzēja, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja, norādīja, ka saņem dividendes no meitasuzņēmumiem un tās tālāk izmaksā mātesuzņēmumam. Tā uzskatīja, ka esošā kārtība neļauj ņemt vērā gadiem uzkrātās, zaudējumu segšanai izmantotās caurplūstošās dividendes, kas vēlāk jāatgūst no savas peļņas, tādējādi faktiski tiekot piemērots nodoklis divreiz — gan meitas-, gan mātesuzņēmuma līmenī. Pēc pieteicējas domām, tas pārkāpj ES tiesību principu par dubultās aplikšanas aizliegumu un aizskar īpašuma tiesības.

Satversmes tiesa norādīja, ka UIN piemaksa attiecas tikai uz konkrētajā gadā gūto peļņu, nevis uz iepriekš uzkrātām dividendēm. Arī tad, ja šī peļņa tiek izmantota agrāko zaudējumu segšanai, tā nav uzskatāma par caurplūstošajām dividendēm. Tiesa secināja, ka esošā kārtība nenosaka šo dividenžu netiešu aplikšanu ar nodokli – tās netiek apliktas ne to saņemšanas, ne tālākas izmaksas brīdī.

Satversmes tiesa norādīja, ka, pat ja nodokļa piemaksa pārsniedz maksājamo UIN, uzņēmumam nav jāizslēdz uzkrātās dividendes no nodokļa bāzes. Piemaksu var ieskaitīt turpmākajos taksācijas gados bez termiņa ierobežojuma.

Tiesa uzsvēra, ka šādas situācijas izriet no uzņēmuma pašas izvēlētās peļņas un zaudējumu pārvaldības stratēģijas. Ja atvieglojumu nevar izmantot nekavējoties, uzņēmums var to darīt vēlāk vai pielāgot savu darbību.

Tiesa secināja, ka:

  • apstrīdētās normas neparedz UIN piemērošanu divreiz vienam un tam pašam ienākumam;
  • ne likuma teksts, ne likumdevēja mērķis neparedz lielāku nodokļu slogu, ja dividendes nav izslēgtas no nodokļa bāzes;
  • tas, ka nodokļa samazinājumu iespējams izmantot vēlāk uzņēmuma stratēģisko lēmumu dēļ, nepadara regulējumu par dubultu aplikšanu;
  • pieteicēja netiek aplikta ar UIN ne tieši, ne netieši attiecībā uz šīm dividendēm.

Līdz ar to apstrīdētās normas tiesas ieskatā nepārkāpj pieteicējas Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu.

Skatīt relīzi.

 

ES tiesu prakse

Raksta autore: Kristīne Erele

EST izdod rīkojumu par tiesībām uz taisnīgu tiesu un piekļuvi pierādījumiem

Ungārijā reģistrēts uzņēmums Pegazus Busz Kft (Pegazus) noslēdza līgumu ar citu Ungārijā reģistrētu uzņēmumu (klientu) par pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu, izmantojot autoceļus. Šo pakalpojumu nodrošināšanai Pegazus izmantoja dažādus apakšuzņēmējus.

Lieta attiecas uz Pegazus sadarbību ar vienu apakšuzņēmēju, ar kura īpašniekiem un vadītājiem bija pastāvējušas ģimenes un draudzības saiknes, bet pirms strīdus perioda. Strīdus periodā šim apakšuzņēmējam bija radušās problēmas ar nodokļu parādu samaksāšanu, kura rezultātā Ungārijas nodokļu iestāde izsolē pārdeva uzņēmumam apķīlātos autobusus un izslēdza no PVN reģistra. Savukārt, Pegazus tika atteiktas tiesības uz priekšnodokli par darījumiem ar minēto apakšuzņēmēju, pamatojot ar to, ka Pegazus ir darījumi nebija saimnieciska rakstura, bet izmntoti, lai izvairītos no nodokļu samaksas, kā arī tas zināja vai tam vajadzēja zināt par iesaistīšanos darījumos, kuru mērķis ir izvairīšanās no nodokļu maksāšanas.

EST pieņēma lēmumu pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas un uzskatot, ka šo lietu var atrisināt ar rīkojumu, jo atbildes uz jautājumiem var skaidri secināt no esošās judikatūras.

Attiecībā uz šo lietu EST lēma, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu tiesības uz taisnīgu tiesu nozīmē, ka nodokļu maksātājam ir jābūt informētam par jebkādiem pierādījumiem, ko nodokļu iestāde izmanto, lai apgalvotu, ka tas ir iesaistīts PVN krāpšanā, un jādod tam iespēja apstrīdēt šos pierādījumus. Turklāt EST lēma, ka ES tiesību aktu pārākuma princips kopā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību nozīmē, ka valsts tiesai, izskatot lietu, kas nodota pēc kasācijas instances, ir pienākums atcelt augstākas instances tiesas norādījumus, ja tā uzskata, ka tie ir pretrunā ar ES tiesību aktiem, jo ​​īpaši ņemot vērā EST judikatūru.

Skatīt lietas kopsavilkumu.

 

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Vācijas Federālā Augstākā tiesa par atkarīgā aģenta pastāvīgajām pārstāvniecībām

(Divi spriedumi par labu komercsabiedrībai)

Abos gadījumos Ungārijas uzņēmumiem bija zaudējumus nesošas pastāvīgās pārstāvniecības (PP) Vācijā – viena gaļas pārstrādes nozarē, otra montāžas darbos. Šīs PE patstāvīgi noteica savus ienākumus, pamatojoties uz faktiskajiem ieņēmumiem un izdevumiem, un uzrādīja zaudējumus. Attiecības ar mātesuzņēmumiem Ungārijā aprobežojās ar bezmaksas atbalsta pakalpojumiem. Vācijas nodokļu iestādes noraidīja šos aprēķinus un piemēroja izmaksu-plus metodi, lai noteiktu PP peļņu, uzskatot, ka tās veic “rutīnas darbības”. Taču tiesa nosprieda, ka nodokļu administrācija nedrīkst automātiski piemērot izmaksu pieskaitīšanas metodi, ja vien nav pierādījumu par neatbilstošiem tirgus nosacījumiem. Šis spriedums nostiprina uzņēmumu pozīcijas, kas darbojas ar reālām, patstāvīgām PE un uzrāda zaudējumus, kas balstīti uz faktiskām darbībām. Spriedumi pieejami, šeit un šeit vācu valodā.

 

Latvijā un ārzemēs

Raksta autore: Aija Lasmane

Eiropas Komisijas ziņojumā uzsvērta nodokļu nozīme pārtikas produktiem ar augstu tauku, sāls un cukura saturu kā politikas instruments sabiedrības veselības uzlabošanai

2025. gada 16. maijā Eiropas Komisija ir publicējusi ziņojumu “Veselības nodokļi no ES perspektīvas” (ziņojums), kurā sniegta padziļināta analīze par veselības nodokļu efektivitāti, struktūru un saskaņošanas iespējām pārtikas produktiem un dzērieniem ar augstu tauku, sāls un cukura saturu (high in fat, salt, and sugar – HFSS), īpašu uzmanību pievēršot cukura saturošiem dzērieniem (sugar-sweetened beverages – SSB). Tādējādi pētījumā apkopoti empīriski dati un simulācijas prognozes, lai novērtētu veselības nodokļu politikas priekšrocības un praktiskās problēmas visā Eiropas Savienībā.

Ziņojumā ir norādītas dažas no galvenajām HFSS nodokļu ieviešanas sekām:

  • Pozitīva ietekme uz veselību: Ziņojumā apstiprināts, ka HFSS nodokļi var samazināt cukura saturošu produktu patēriņu un veicināt ražotāju produktu sastāva pārveidošanu. Piemēram, diferencēta nodokļu struktūra, kurā augstāks cukura saturs nozīmē augstākus nodokļus, ir izrādījusies efektīvāka produktu sastāva pārveidošanas veicināšanā nekā vienotas likmes nodokļi.
  • Cenu jutīgums: patērētāju pieprasījums pēc HFSS produktiem ir salīdzinoši elastīgs. Tas liecina, ka pat neliels nodokļu palielinājums var izraisīt ievērojamu patēriņa samazināšanos, jo īpaši, ja nodokļi tiek pārnesti uz patērētājiem, paaugstinot cenas;
  • Ilgtermiņa uzvedības izmaiņas: patēriņa samazināšanās ir izteiktāka, ja nodokļu likmes ir ievērojamas un pastāvīgas. Ziņojumā secināts, ka brīvprātīgajām cukura samazināšanas programmām ir ierobežota ietekme, kas liecina par fiskālo pasākumu lielāku efektivitāti;
  • Pārrobežu ietekme: lai gan pastāv bažas, ka patērētāji var apiet nodokļus, iepērkoties citās valstīs, pierādījumi joprojām ir ierobežoti un galvenokārt attiecas uz mazākām valstīm, kuru kaimiņvalstīs ir zems nodokļu līmenis;
  • Taisnīguma ietekme: lai gan mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem nesamērīgi lielāku nodokļu slogu, salīdzinot ar ienākumiem, tās gūst arī lielāku labumu veselībai, samazinot patēriņu. Šis dubultais efekts pamato mērķtiecīgu kompensējošu pasākumu izmantošanu, lai risinātu regresivitātes problēmas; un
  • Ienāk HFSS nodokļi var nodrošināt nelielus fiskālos ieņēmumus (0,007 % no IKP Īrijā un 0,12 % Ungārijā). Tomēr ieņēmumu potenciāls laika gaitā samazinās, ja nodokļi veiksmīgi samazina patēriņu. Konkrētāk, jo vairāk HFSS nodoklis samazina nodokļu apliekamo preču patēriņu vai izraisa produktu sastāva maiņu, jo mazāk tas var veicināt ieņēmumu gūšanu, un otrādi.

Ziņojumā ieteiktas šādas nodokļu struktūras iezīmes, kas vērstas uz HFSS produktiem:

  • Centralizēta īstenošana: HFSS nodokļi jāievieš centrālās valdības līmenī, lai izvairītos no reģionālām neatbilstībām, samazinātu administratīvo noplūdi un nodrošinātu saskaņotu piemērošanu valstī;
  • Uzturvielu nodoklis: HFSS nodokļiem jābūt vērstiem uz konkrētu uzturvielu saturu (piemēram, cukuru, sāli, taukiem), nevis uz plašām produktu kategorijām. Tas mudina ražotājus pārveidot produktu sastāvu, lai tas atbilstu veselības kritērijiem, nevis vienkārši mainīt produktu klasifikāciju;
  • Progresīva vai pakāpeniska nodokļu struktūra: ieteicams nodokļu grafiks, kas balstīts uz uzturvielu robežvērtībām, nosakot robežvērtību, zem kuras produkti ir neapliekami ar nodokli. Tas ražotājiem rada stimulu samazināt kaitīgo sastāvdaļu daudzumu un patērētājiem – izvēlēties veselīgākus produktus;
  • Specifisku akcīzes nodokļu piemērošana: specifiski (uz vienu vienību) akcīzes nodokļi ir vēlamāki nekā ad valorem nodokļi (balstīti uz cenu), jo tie ir vienkāršāk administrējami un tiešāk saistīti ar veselības rezultātiem;
  • Pietiekama nodokļa likme: nodokļa likmei jābūt pietiekami augstai, lai ietekmētu patērētāju uzvedību. Ļoti zemas likmes bieži vien nerada izmērāmas izmaiņas un neattaisno administratīvo slogu.
  • Pārejas periods: laika nobīde starp nodokļa paziņošanu un ieviešanu dod uzņēmumiem iespēju pārformulēt produktus vai pielāgot mārketinga stratēģijas, tādējādi uzlabojot atbilstību un politikas efektivitāti;
  • Sākotnējais uzsvars uz SSB: Cukura saturoši dzērieni ir ideāls sākumpunkts HFSS nodokļu ieviešanai, jo tiem ir skaidras definīcijas, spēcīgs pierādījumu pamats un to ieviešana ir salīdzinoši vienkārša;
  • Atbrīvojumi mazajiem ražotājiem: Apsvērt atbrīvojumus vai vienkāršotas procedūras mazajiem uzņēmumiem, lai izvairītos no nesamērīgām atbilstības izmaksām. Tomēr šādi atbrīvojumi būtu jāsaskaņo visā ES un jāierobežo, lai samazinātu ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem un veselības mērķiem;
  • Politikas saskaņotība un komunikācija: nodokļi jāpielāgo valstu veselības mērķiem un jākomunicē kā veselības instrumenti; un
  • Integrācija plašākās veselības stratēģijās: HFSS nodokļiem jābūt daļai no plašāka pasākumu kopuma, kas ietver mārketinga ierobežojumus, patērētāju izglītošanu, uzturvielu marķēšanu un reklāmas kampaņas, lai palielinātu to efektivitāti.

Ziņojumā secināts, ka labi izstrādāti nodokļi HFSS ir efektīvi sabiedrības veselības instrumenti. Lai gan to īstenošana dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga, koordinēta ES rīcība, jo īpaši attiecībā uz SSB, piedāvā daudzsološu ceļu iedzīvotāju veselības uzlabošanai un plašāku politikas mērķu sasniegšanai.

 

Raksta autore: Natālija Ķīse

VID ierosinājis uzsākt kriminālvajāšanu par ES sankciju pārkāpumiem un izvairīšanos no nodokļu nomaksas

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde nosūtījusi Latgales tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret fizisku personu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Šīs darbības saistītas ar sankcijām pakļauto preču nelikumīgu ievešanu Latvijas teritorijā, kā arī izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.

2023. gada septembrī, veicot Eiropas Savienības (ES) sankciju ievērošanas kontroli, VID Muitas pārvaldes amatpersonas uz Latvijas–Baltkrievijas robežas apturēja transportlīdzekli ar koksnes granulu kravu. Dokumentu pārbaudē radās pamatotas aizdomas par iesniegtā Uzbekistānas preču izcelsmes sertifikāta autentiskumu.

Izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka persona, rīkojoties Latvijā reģistrēta uzņēmuma interesēs, laika posmā no 2023. gada marta līdz septembrim organizēja 174 kravu — koksnes granulu un brikešu — importu Latvijā. Lai slēptu preču patieso izcelsmes valsti (Baltkrieviju), tika izmantoti viltoti dokumenti, norādot Uzbekistānu kā izcelsmes valsti. Šīs preces bija pakļautas ES sankcijām, un to kopējā muitas vērtība pārsniedza 835 000 EUR.

Papildus tika konstatēts, ka, nepamatoti piemērojot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, valsts budžetam radīti zaudējumi vairāk nekā 173 000 EUR apmērā.

Tāpat kriminālprocesa ietvaros uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai – uzņēmumam, kura interesēs iespējamie pārkāpumi tika veikti.

Kriminālprocess 2025. gada maijā nosūtīts Latgales tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu, 190. panta pirmo un trešo daļu, kā arī pamatojoties uz 15. pantu un 218. panta otro daļu par šo nodarījumu mēģinājumiem.

Skatīt relīzi.

 

Informē VID un citi

Rakstu autore: Kristīne Erele

VID uzziņa par PVN alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka sniegtajiem pakalpojumiem

Sabiedrība, kuras darbības veids ir fondu pārvaldība un reģistrēta Latvijas bankā kā AIF pārvaldnieks (Mātes Sabiedrība) plāno dibināt fondu komandītsabiedrības (personālsabiedrības) formā (Fonds) un atsevišķu meitas sabiedrību. Mātes Sabiedrība darbosies kā Fonda reģistrētais ārējais pārvaldnieks, nodrošinās naudas atmazgāšanas novēršanas risku un ilgtspējas risku kontroli, uzraudzīs Fonda darbības atbilstību regulējumam un sniegs pārvaldīšanas papildpakapojumus, saņemot atlīdzību no Fonda. Savukārt, meitas sabiedrībai tiks nodotas daļa no Fonda pārvaldīšanas saistītās funkcijas (ieguldījumu un riska pārvaldīšana), par ko attiecīgi izrakstīs rēķinus Mātes Sabiedrībai. Šim nolūkam, meitas sabiedrība piesaistīs ekspertus, kuriem būs “B” kategorijas kapitāla daļas vai arī būs piesaistīti kā mazākuma akcionāri.

Saskaņā ar PVN likuma 52. pantu ar PVN neapliek ieguldījumu fondu, valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu, slēgto un atklāto pensiju fondu, riska kapitāla fondu, kā arī apdrošināšanas sabiedrību un citu ieguldījumu portfeļu, kuri ir kolektīvi ieguldījumi vai arī izveidoti uz šādu fondu noteikto prasību pamata (ieskaitot tehniskās rezerves un garantiju fondus) pārvaldi, ja tā ir saistīta ar tiesiskām vai faktiskām lēmumu pieņemšanas pilnvarām.

Ņemot vērā, ka Mātes Sabiedrība veiks ieguldījumu fondu pārvaldi, kas ir saistīta ar tiesiskām vai faktiskām lēmumu pieņemšanas pilnvarām, tai, izrakstot Fondam rēķinus par sniegtajiem pārvaldīšanas pakalpojumiem, neatkarīgi no meitas sabiedrībai nodotām pārvaldīšanas funkcijām, būs piemērojams atbrīvojums no PVN.

Savukārt, lai noteiktu, vai Mātes Sabiedrības no meitas sabiedrības saņemtajiem fonda pārvaldīšanas pakalpojumiem ir piemērojams PVN atbrīvojums, PVN likumā nav skaidri noteikts. Tomēr izvērtējot EST judikatūrā noteiktās atziņas, ja meitas sabiedrības pakalpojumi veidos tādu atsevišķu pakalpojumu kopumu, kas atbilst ieguldījumu fondu pārvaldīšanai raksturīgajām un būtiskajām funkcijām un nodrošinās nepārtrauktu fonda pārvaldības darbību un ir cieši saistītas arī ar tiesiskam un faktiskam lēmumu pieņemšanas pilnvarām, tādā gadījumā no meitas sabiedrības saņemtajiem pakalpojumiem būs piemērojams PVN atbrīvojums.

VID uzziņa par PVN farmaceita sniegtajiem pakalpojumiem aptiekā

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, no 2025. gada 1. janvāra papildus zāļu cenai aptiekas iekasē maksu par farmaceita pakalpojumu (1,50 vai 2,50 EUR), brīdī, kad pirmreizēji tiek atprečota zāļu recepte un izsniegtas zāles. Maksu par farmaceita pakalpojumu 0,75 euro apmērā sedz zāļu pircējs, savukārt atlikušo summu aptiekai sedz Nacionālais veselības dienests no valsts budžeta līdzekļiem. Iesniedzējs lūdza sniegt uzziņu par PVN piemērošanu minētajiem aptieku sniegtajiem farmaceita pakalpojumiem.

PVN likuma 52.pantā ir noteikts, ka ar PVN neapliek noteiktus medicīnas pakalpojumus, tostarp medicīnas pakalpojumus, ko nosaka Ministru kabinets un ko ārstniecības iestāde sniedz, izmantojot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātās medicīniskās tehnoloģijas.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” uzskaitītajiem medicīnas pakalpojumiem ar PVN neapliek personai, cita starpā, arī aptiekā sniegto farmaceitisko aprūpi. Framācijas likums nosaka, ka farmaceitiskā aprūpe ir veselības aprūpes sastāvdaļa, ko savas kompetences ietvaros veic farmaceits, sniedzot farmakoterapeitiskās konsultācijas, informāciju par zālēm un to lietošanu.

Ņemot vērā minēto, VID sniedzis viedokli, ka farmaceits, pirmreizēji atprečojot recepti un izsniedzot zāles, sniedz farmakoterapeitiskās konsultācijas, proti, informāciju par zālēm un to lietošanu. Līdz ar to šāds farmaceita pakalpojums ir ar PVN neapliekams medicīnas pakalpojums.

Papildus jānorāda, ka saskaņā ar VID publicēto informatīvo materiālu, lai padarītu iedzīvotājiem skaidrāku kases čekos uzrādīto informāciju par farmaceita sniegtajiem pakalpojumiem, kases čekos jālieto termins atbilstoši normatīvo aktu prasībām, t. i., “farmaceita pakalpojums”, nevis “līdzmaksājuma summa”, “kompensē valsts, kompensē pircējs”, “līdzmaksājums – kompensācijas summa” u.c. termini.

 

Rakstu autors: Raivis Liberts

Ministru kabinetā iesniegts informatīvais ziņojums “Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam”

Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam”.

Ministrija secinājusi, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms ir ēnu ekonomiku mazinošs, kā arī samazina administratīvo slogu darba devējiem – lauksaimniekiem un rezultatīvo rādītāju izpildē ir vērojamas pozitīvas tendences, līdz ar to tiek rekomendēts saglabāt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu.

Vienlaikus, ņemot vērā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ienākumu pieaugumu, atbilstoši Zemkopības ministrijas ierosinājumam ir nepieciešams palielināt “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktais sezonas laukstrādnieku ienākumu, kas gūts pie viena vai vairākiem sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājiem kopā, no 3 000 euro līdz 5 000 euro. Paredzēts, ka minētos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izstrādās Finanšu ministrija un tie būs spēkā no 2026. gada 1. janvāra.

Aktualizētie VID materiāli

Publicēts materiāls “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana skolēnu mācību uzņēmumiem”

Publicēts materiāls “Par veidlapas “Iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns” aizpildīšanu”

Aktualizēts materiāls “Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi”

Aktualizēts materiāls “Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 2025.gads”

Aktualizēts materiāls “Kā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegt pārskatu “Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojums””

Aktualizēts materiāls “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un azartspēļu laimestiem”

Aktualizēts materiāls “Par nodokļu piemērošanu, sniedzot palīdzību saistībā ar notikumiem Ukrainā”

Publicēta uzziņa “UIN normu piemērošana izmaksājot likvidācijas kvotas”

Publicēts materiāls “OIM Deklarētāju portāls”

Aktualizēts materiāls “Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai”

Publicēti materiāli par aktuālajiem grozījumiem tiesību aktos:

Publicēta uzziņa “PVN piemērošana pārdodot jaunizveidotās zemes vienības”

Aktualizēts materiāls “Izmaiņas ziņu sniegšanā par darbiniekiem”

Aktualizēts materiāls “Apgādājamā statuss studējošiem un strādājošiem jauniešiem”

Publicēts materiāls “Izmaiņas likumā “Par akcīzes nodokli” no 02.06.2025.”

Publicēts materiāls “Par Ministru kabineta 2025. gada 20. maija noteikumiem Nr. 300 “Noteikumi par solidaritātes iemaksas deklarācijā iekļaujamo informāciju“ “

Aktualizēts materiāls “PVN 0 procentu likmes tieša piemērošana, pamatojoties uz PVN un/vai akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu”

Publicēts materiāls “Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi”

Aktualizēts materiāls “Samazinātā patentmaksa”

 

Tax Stories blogi

Regulāri nodokļu eksperta Jāņa Taukača sagatavotie svarīgākie jaunumi un analītiskas pārdomas par un ap nodokļiem. Reģistrējies un nepalaid garām!