Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja praktikants Rūdolfs Brauners

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā

Likumprojekta Nr.: 1196/Lp14. Izsludināts: 05.08.2026.

Likumprojekta mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi pārtikas mazumtirdzniecības tirgū un nodrošināt līdzsvarotas attiecības starp lauksaimniecības un pārtikas preču pircējiem un piegādātājiem. Tas paredz aizsargāt piegādātājus situācijās, kad ekonomiski spēcīgāks pircējs (ar gada apgrozījumu virs 2 miljoniem eiro) izmanto savu tirgus varu negodīgā veidā, tādējādi ierobežojot piegādātāja iespējas efektīvi aizstāvēt savas intereses un tiesības.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Likumprojekta Nr.: 694/LP14. Izsludināts: 05.08.2026.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Zaļās pārkārtošanās akta un Patērētāju kreditēšanas direktīvas prasību izpildi, aizstājot pašreiz noteikto patērētāju kreditēšanas reklāmas aizliegumu ar prasībām patērētāju kreditēšanas reklāmai. Tiek arī noteikts, ka par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā varēs piemērot ne tikai naudas sodu, bet arī brīdinājumu, ņemot vērā veiktā pārkāpuma būtiskumu. Papildus tiek ieviestas Regulā noteiktās prasības par patērētāja tiesībām nedrošas preces atsaukuma gadījumos.

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā

Likumprojekta Nr.: 1268/Lp14. Izsludināts: 05.08.2026.

Likumprojekta mērķis ir nekustamā īpašuma darījuma starpnieku reģistrācijas un nekustamā īpašuma darījuma starpnieku reģistra uzturēšanas uzdevuma deleģēšanu biedrībai Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijai LANĪDA. LANĪDA deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros pildīs funkcijas, kas šobrīd noteiktas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma 14.pantā.

Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 29. septembra noteikumos Nr. 603 “Noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksu un ikgadējo uzraudzības maksu”

Projekta ID: 26-TA-1210. Saskaņošanā: 11.08.2026.

Grozījumi paredzēti, lai nodrošinātu to atbilstību plānotajiem grozījumiem Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā, saskaņā ar kuriem nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra uzturēšanas un administrēšanas funkcija tiek deleģēta biedrībai “Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija”. Projekta ietvaros tiek noteikts, ka reģistrācijas maksa un ikgadējā uzraudzības maksa turpmāk tiks ieskaitīta biedrības norēķinu kontā, nevis valsts pamatbudžetā, kā arī tiek svītrota novecojusi pārejas norma, tādējādi nodrošinot regulējuma atbilstību jaunajai institucionālajai kārtībai un nepārtrauktu reģistra darbību pēc valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas.

Enerģētika

Stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalības noteikumi Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā

Projekta ID: 24-TA-27. Saskaņošanā: 11.08.2026.

Projekts paredz izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS), aizstājot līdzšinējos Ministru kabineta noteikumus Nr. 769. Projekta mērķis ir saskaņot Latvijas regulējumu ar aktuālajām ES prasībām par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu, verifikāciju un emisijas atļauju administrēšanu, novēršot nacionālā regulējuma dublēšanos ar tieši piemērojamām ES regulām. Vienlaikus projekts precizē atļauju izsniegšanas, grozīšanas un atcelšanas procedūras, dokumentu iesniegšanas kārtību, ETS informācijas sistēmas izmantošanu, kā arī ievieš mehānismu sākotnējai iekārtu atbilstības izvērtēšanai ES ETS tvērumam. Projekts skar stacionāro iekārtu operatorus un verificētājus, saglabājot līdzšinējos emisiju monitoringa un ziņošanas pienākumus, bet padarot regulējumu skaidrāku un vieglāk piemērojamu praksē.

Krimināltiesības

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekta Nr.:1480/Lp14. Iesniegts: 03.08.2026.

Grozījumu mērķis ir pastiprināt dzīvnieku aizsardzību, paredzot patstāvīgu kriminālatbildību par dzīvnieku seksuālu izmantošanu. Pašlaik Krimināllikuma 230. pants paredz atbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, ja tās rezultātā dzīvnieks ir sakropļots vai gājis bojā, kā arī par dzīvnieka spīdzināšanu. Savukārt Krimināllikuma 166. pants aptver atsevišķus gadījumus, kas saistīti ar pornogrāfiska rakstura materiāliem vai priekšnesumiem, kuros ietvertas seksuālas darbības ar dzīvniekiem, taču neaptver visus iespējamos dzīvnieku seksuālās izmantošanas gadījumus. Tādēļ likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu 230.^2 pantu “Dzīvnieku seksuāla izmantošana”, nosakot atbildību par seksuāla rakstura darbību fiziskā saskarē ar dzīvnieku neatkarīgi no tā, vai dzīvniekam ir radušās KL 230. pantā paredzētās kaitīgās sekas.

Par šādu nodarījumu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods, vienlaikus atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Kā kvalificējoša pazīme paredzēta nodarījuma izdarīšana personu grupā – šādā gadījumā brīvības atņemšanas sods var sasniegt piecus gadus. Ja vienlaikus konstatējamas arī KL 230. pantā paredzētās pazīmes, piemēram, dzīvnieka sakropļošana, bojāeja vai spīdzināšana, nodarījumu būtu iespējams kvalificēt kā noziedzīgu nodarījumu kopību.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Likumprojekta Nr.:1483/Lp14. Iesniegts: 11.08.2026.

Likumprojekta mērķis ir ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1260 par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju, pilnveidojot Kriminālprocesa likuma regulējumu attiecībā uz kriminālprocesā arestētas mantas pārvaldību un tās vērtības saglabāšanu.

Ierosināts KPL 365. pantu izteikt jaunā redakcijā, ieviešot arestētās mantas pārvaldību, kuras mērķis ir saglabāt mantas vērtību, samazināt pārvaldības izmaksas un, ja tas ir ekonomiski pamatoti, arī palielināt arestētās mantas vērtību. Mantu joprojām varēs atstāt īpašnieka vai citas personas glabāšanā, ja tā spēj nodrošināt mantas saglabāšanu un tas nekaitē turpmākajam kriminālprocesam.

Atsevišķi paredzēts regulēt arestētu kapitāla daļu un akciju, kā arī finanšu instrumentu pārvaldību, tostarp nosakot gadījumus, kad tos iespējams nodot pārvaldniekam, realizēt un kad pārvaldība nav lietderīga. Likumprojektā paredzēts arī jauns mehānisms, kas ļauj arestētās mantas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam lūgt mantu aizstāt ar finanšu līdzekļiem tās vērtības apmērā, tādējādi saglabājot aresta ekonomisko nodrošinājumu, bet ļaujot personai paturēt konkrēto mantu. Papildus tiek paredzētas lēmumu pārsūdzības garantijas un precizēts regulējums, lai mantas arests varētu nodrošināt arī noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta konfiskāciju.

Citi

Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā

Likumprojekta Nr.: 1134/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 05.08.2026.

Ar grozījumiem tiek piedāvāts paaugstināt administratīvos naudas sodus par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Projekta ID: 26-TA-1489. Saskaņošanā: 11.08.2026.

Grozījumi ir vērsti uz nacionālajai drošībai nozīmīgu kapitālsabiedrību uzraudzības procesa vienkāršošanu un administratīvā sloga mazināšanu. Grozījumi paredz, ka noteiktos gadījumos, kad viena darījuma rezultātā persona vienlaikus iegūst tiešu un netiešu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās, būs iespējams iesniegt vienu kopīgu pieteikumu Ministru kabinetam vairāku atļauju vietā. Tāpat tiek noteikts izņēmums no pienākuma saņemt Ministru kabineta atļauju gadījumos, kad būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme tiek iegūta reorganizācijas vai darījuma rezultātā, bet faktiskais kontroles īstenotājs (patiesais labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs) nemainās. Vienlaikus tiek optimizēta pieteikumu izskatīšanas kārtība, paredzot, ka lēmumu par izskatīšanas termiņa pagarināšanu līdz četriem mēnešiem turpmāk pieņems Ministru kabineta noteikta institūcija, nevis pats Ministru kabinets. Kopumā grozījumu mērķis ir saglabāt nacionālās drošības kontroli pār stratēģiski nozīmīgām sabiedrībām, vienlaikus samazinot nevajadzīgu administratīvo slogu uzņēmumiem un valsts pārvaldei.

Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā

Likumprojekta Nr.:22-TA-2837. Stadija: Saskaņošana, termiņš 07.08.2026.

Grozījumu mērķis ir paplašināt un pilnveidot oficiālās elektroniskās adreses (e-adreses) izmantošanu, paredzot pakāpeniski noteikt e-adreses obligātu lietošanu personām, kuras valsts pārvaldes pakalpojumus izmanto elektroniski, valsts un citu publisko institūciju nodarbinātajiem, kā arī ārvalstu fiziskajām personām, kurām Latvijā pieder nekustamais īpašums; ieviest pakāpenisku e-adreses automātisku aktivizēšanu reģistros reģistrētiem tiesību subjektiem, nosakot, ka no 2027. gada 1. janvāra jauniem tiesību subjektiem e-adrese tiks aktivizēta nekavējoties pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā, savukārt no 2027. gada 1. jūlija jau reģistrētiem tiesību subjektiem, kuri e-adresi nav aktivizējuši, tā tiks aktivizēta, tiem vēršoties Uzņēmumu reģistrā, izmantojot tiešsaistes formu, lai pieteiktu izmaiņu reģistrāciju; paredzēt iespēju e-adresi izmantot saziņai un dokumentu apritei starp privātpersonām, tostarp strukturētu elektronisko rēķinu apritei, ja to nosaka speciālais regulējums; pilnveidot e-adreses konta piekļuves tiesību un paziņojumu saņemšanas kārtību; ieviest pārstāvības tiesību pārbaudi, izmantojot Latvijas Zvērinātu notāru padomes informācijas sistēmas datus, kā arī aktualizēt likumā lietotos institūciju un informācijas sistēmu nosaukumus.

Augstākā tiesa

Nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšana personai par nepamatotā kriminālprocesā nodarītu goda un cieņas aizskārumu 

Lieta SKA-20/2026

Senāta Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā kasācijas kārtībā izskatīja lietu par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu saistībā ar nepamatota kriminālprocesa ietvaros iespējami radītu goda un cieņas aizskārumu, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.

Senāts atzina, ka kompetentās institūcijas lēmums par kriminālprocesuālo darbību prettiesiskumu konkrētajā gadījumā nebija obligāts priekšnoteikums atlīdzinājuma piešķiršanai, jo prasījums bija balstīts uz nepamatotu, nevis prettiesisku rīcību. Nepamatots kriminālprocess pats par sevi nerada personai atlīdzināmu nemantisko kaitējumu, taču šādu kaitējumu var radīt nepamatotā kriminālprocesā veiktās darbības. Tādēļ tiesai bija jāvērtē šo darbību kumulatīvā ietekme, tostarp kriminālprocesa ilgums, piemērotie drošības līdzekļi, atstādināšana no amata un šo apstākļu ietekme uz personas ierasto dzīvesveidu un reputāciju. Ja nepamatota rīcība radījusi būtisku tiesību aizskārumu, nemantiskā kaitējuma esība ir prezumējama. Vērtējot iespējamu goda un cieņas aizskārumu, tiesa nedrīkst prasīt pierādījumus, kuru iegūšanu nebūtu saprātīgi sagaidīt no aizskartās personas, bet tai jāņem vērā personas paskaidrojumi, saprātīgi sagaidāmie pierādījumi un dzīves pieredze. Senāts secināja, ka apgabaltiesa pieteicēja norādītos apstākļus nebija izvērtējusi vispusīgi un savstarpējā kopsakarā, kā arī bija izdarījusi pretrunīgus secinājumus par atsevišķu drošības līdzekļu ietekmi, tādēļ lieta izspriesta nepareizi.

Tiesības vērsties tiesā ar populārsūdzību (actio popularis) par trokšņa emisiju

Lieta SKA-729/2026

Senāta Administratīvo lietu departaments rīcības sēdē izvērtējis blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu par Rīgas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora izdoto atļauju autošosejas čempionāta rīkošanai Biķernieku trasē, un atteicis blakus sūdzību izskatīt kā acīmredzami nepamatotu.

Senāts atzina, ka rajona tiesas tiesneša argumentācija par personu tiesībām vērsties tiesā vides interesēs neatbilst Vides aizsardzības likuma 9. panta trešajai daļai. Vides tiesību mērķis ir aizsargāt ne tikai dabu, bet arī ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, tādēļ ikvienam sabiedrības loceklim ir tiesības vides aizsardzības nolūkā iesniegt populārsūdzību (actio popularis), pat ja nav skartas viņa paša subjektīvās tiesības. Šīs tiesības nav izslēgtas arī tad, ja iespējamais vides normatīvo aktu pārkāpums skar citus iedzīvotājus, kuri paši varētu aizsargāt savas tiesības. Trokšņa emisija ir vidi ietekmējošs faktors, tādēļ sabiedrības interešu aizsardzība pret troksni ietilpst vides tiesību tvērumā. Tomēr konkrētajā gadījumā pieteicēji nebija norādījuši faktus, kas liecinātu par iespējamu trokšņa robežlielumu pārsniegumu pasākuma laikā, bet 2018.–2019. gada dati nebija attiecināmi uz pārsūdzēto atļauju. Arī faktiskie mērījumi pasākuma dienās neuzrādīja trokšņa robežlielumu pārsniegumu.

Sabiedrības izslēgšana no komercreģistra bez likvidācijas un šajā procesā pieņemto lēmumu kontrole tiesā; Pienākuma atklāt patiesos labuma guvējus pārkāpuma izvērtējums saistībā ar sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra; Sabiedrības dalībnieka statusa un patiesā labuma guvēja statusa nošķiršana 

Lieta SKA-160/2026, Judikatūras maiņa

Senāta Administratīvo lietu departaments kopsēdē rakstveida procesā, izskatot lietu par Uzņēmumu reģistra lēmumu tiesiskuma kontroli saistībā ar sabiedrības darbības izbeigšanu un izslēgšanu no komercreģistra bez likvidācijas, pilnībā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai.

Senāts atzina, ka sabiedrības izslēgšana no komercreģistra bez likvidācijas notiek divos secīgos posmos, pirmkārt, vispirms tiek pieņemts lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu, otrkārt, pēc tam lēmums par tās izslēgšanu no komercreģistra. Ja pirmais lēmums nav ticis apstrīdēts, tas kļūst galīgs un vairs nav pārskatāms. Savukārt pēc otrā lēmuma izpildes tiesā iespējama vienīgi abu lēmumu tiesiskuma kontrole, nevis to atcelšana vai sabiedrības atjaunošana komercreģistrā. Ar šo atziņu Senāts mainīja līdzšinējo judikatūru.

Senāts arī norādīja, ka sabiedrības mantas pāreja valstij kā bezmantinieku mantai pati par sevi nepamato atkāpi no likumā paredzētajām tiesiskajām sekām. Pieteicējs kā sabiedrības vairākuma dalībnieks un valdes loceklis pats varēja novērst šo seku iestāšanos, iesniedzot ziņas par patiesajiem labuma guvējiem vai laikus lūdzot likvidatora iecelšanu. Turklāt vērtējumu par seku samērīgumu nemaina tas, vai sabiedrība faktiski veica saimniecisko darbību un vai bija konstatējama izvairīšanās atklāt patiesos labuma guvējus. Senāts atzina, ka apgabaltiesa kļūdaini bija noteikusi savas kontroles robežas un nepietiekami izvērtējusi, vai Uzņēmumu reģistra rīcībā bija ziņas, kas atbilda priekšnoteikumiem sabiedrības atbrīvošanai no pienākuma atsevišķi paziņot patiesos labuma guvējus. Tāpat Senāts uzsvēra, ka sabiedrības dalībnieka statuss pats par sevi nav pielīdzināms patiesā labuma guvēja statusam.

Pretendenta izslēgšana no iepirkuma procedūras saistībā ar laikus neiesniegtu nodokļu deklarāciju

Lieta SKA-61/2026

Senāta Administratīvo lietu departaments kopsēdē rakstveida procesā kasācijas kārtībā izskatījis lietu par pretendenta izslēgšanu no iepirkuma procedūras laikus neiesniegtas nodokļu deklarācijas dēļ un atstājis negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, bet pieteicējas kasācijas sūdzību noraidījis.

Senāts piekrita pieteicējai, ka neizpildītu saistību nodokļu jomā konstatēšanai nepietiek tikai ar faktu, ka noteiktā datumā nav iesniegta nodokļu deklarācija. Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punktam un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.4 panta 1. punktam nepieciešams kumulatīvs apstākļu kopums: pretendentam attiecīgajā pārbaudes datumā nav iesniegta nodokļu deklarācija, tās iesniegšanas termiņš ir kavēts vairāk nekā 15 dienas un informācija par neiesniegto deklarāciju ir publiskota Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē, tādējādi esot pieejama arī EIS e-izziņu apakšsistēmā. Publiskotajā informācijā neiesniegtās deklarācijas nosaukuma un iesniegšanas termiņa nenorādīšana nav šķērslis izslēgšanas pamata konstatēšanai. Lai gan pirmās instances tiesa informācijas publiskošanas nozīmi bija izvērtējusi virspusēji, tās noskaidrotie apstākļi apliecināja visu minēto priekšnoteikumu izpildi, tādēļ spriedumā ietvertais lietas iznākums bija pareizs.

Sarunu procedūras bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas izmantošana; Pagaidu aizsardzības piemērošanas nepieciešamība publisko iepirkumu gadījumā 

Lieta SKA-747/2026

Senāta Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīja valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” blakus sūdzību lietā par pagaidu noregulējuma piemērošanu strīdā, vai WIM (Weigh-in-Motion) sistēmas modernizācijas un uzturēšanas līguma noslēgšanai bija pieļaujams izmantot sarunu procedūru, bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas tehnisku iemeslu dēļ. Senāts atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas lēmumu, ar kuru pasūtītājai aizliegts pildīt ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “IT Invest” noslēgto līgumu, un blakus sūdzību noraidīja.

Senāts uzsvēra, ka sarunu procedūra ir izņēmums, kas interpretējams šauri, un tās piemērošanai tehnisku iemeslu dēļ kumulatīvi jākonstatē tehnisku iemeslu pastāvēšana un absolūta nepieciešamība līguma slēgšanas tiesības piešķirt konkrētam ekonomikas dalībniekam. Pasūtītājam jāpierāda arī tas, ka ekskluzivitātes stāvoklis nav tam piedēvējams, un ka ir veikta nopietna tirgus izpēte, darot visu saprātīgi sagaidāmo konkurencei atvērtākas procedūras izmantošanai. Lietā iesniegtie pierādījumi nepārliecināja, ka strīdus līgumu varēja izpildīt tikai trešā persona: sistēmu sākotnēji uzstādīja cits uzņēmums ar Igaunijas apakšuzņēmēja iesaisti, Ražotāja norādes par ekskluzīvu autorizāciju nebija pietiekami pamatotas, trešās personas tehniskā kompetence bija vāji pierādīta, bet sistēmas sarežģītība un darbu neatdalāmība bija raksturota vienīgi vispārīgi. Turklāt nebija redzams, ka pasūtītāja pirms procedūras izvēles būtu pienācīgi izpētījusi tirgu vai savlaicīgi novērsusi konkurences ierobežojumus pēcpārdošanas tirgū. Senāts atzina, ka pagaidu aizsardzība publiskajos iepirkumos ir galvenais instruments tiesiskuma, pārredzamības un godīgas konkurences nodrošināšanai, tādēļ līguma izpildes apturēšanu attaisno arī tas, ka būtiska darbu daļa jau izpildīta; iespējamā pārkāpuma seku novēršana ir pasūtītājas atbildība.