Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Annika Līze Valtere un jurista palīdze Inese Zladeja
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekts Nr.: 1404/Lp14 Stadija: Nodots komisijai.
Likumprojekts izstrādāts, lai uzlabotu patērētāju aizsardzību un veicinātu aprites ekonomiku, vienlaikus veicinot preču remontējamību, t.i. nosakot jaunas prasības attiecībā uz preču remontu, komercgarantiju attiecībā uz ilgizturību. Paredzēts, ka lai varētu uzskatīt preci par atbilstošu līguma noteikumiem, tai ir jāpiemīt arī tādai īpašībai, kas attiecas uz tās remontējamību un iespēju attiecīgi patērētājam pieprasīt konkrētās preces remontu, ja tai ES līmenī ir noteiktas remontējamības prasības. Taču, ražotājam nebūs pienākuma remontēt tādas preces, kuras nav iespējams saremontēt.
Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā
Likumprojekts Nr.: 1196/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Likumprojekta mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, kā arī līdzsvarot sadarbību gadījumos, kad lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs (fiziska vai juridiska persona, vai iestāde ar gada apgrozījumu virs diviem miljoniem eiro), kas ir ekonomiski spēcīgāks, šo stāvokli izmanto negodīgi, tādējādi kaitējot piegādātājam, kas tiesiskajās attiecībās ar lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju nespēj pilnvērtīgi aizsargāt savas intereses un tiesības. Likumprojekts paredz precizēt jau esošo negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes veidu attiecībā uz vienpusējiem līguma grozījumiem (preču sortimenta vienpusēju grozīšanu), noteikt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju, aizliegt vienpusēju sankciju piemērošanu un noteikt gadījumus, kuros tās netiek piemērotas, noteikt samaksas termiņu par svaigiem dārzeņiem un ogām ne ilgāku par 20 dienām.
Pakalpojumu drošuma likums
Likumprojekts Nr.: 962/Lp14 Stadija: Izsludināts 26.06.2026.; Stājas spēkā: 10.07.2026.
Likumprojekta mērķis ir panākt drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu pakalpojumu sniegšanu patērētājiem. regulējumus, jo preču drošumu turpmāk regulēs Regula 2023/988. Attiecīgi, Preču un pakalpojumu drošuma likums zaudēs spēku un tiks aizstāts ar Pakalpojumu drošuma likumu. Attiecībā uz pakalpojumu drošumu likumprojektā tiek saglabāts pašreizējais regulējuma ietvars, precizējot un padarot skaidrākus atsevišķus piemērošanas aspektus.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Likumprojekts Nr.: 1337/Lp14. Stadija: Pieņemts 1.lasījumā.
Likumprojekts paredz papildināt tiesības kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas nodot pašvaldību sociālajiem dienestiem, pamatojoties uz sociālā dienesta pieprasījumu, par fizisko personu Kontu reģistra likumā noteikto kontu izrakstu par laika periodu no trīs līdz divpadsmit pilniem kalendāra mēnešiem naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās.
Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā
Likumprojekta Nr.: 1285/Lp14 Stadija: Izsludināts 12.06.2026. Stājas spēkā 26.06.2026.
Likumprojekta izstrādes mērķis ir veicināt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas finanšu sektorā, kā arī vidējā un ilgtermiņā samazināt kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību maksājumu apjomu noguldījumu garantiju fondā un izdevumus. Grozījumi atceltu jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu noguldījumu garantiju fondā, noteiktu, kādu līmeni sasniedzot maksājumi noguldījumu garantiju fondā tiek apturēti, un precizētu prasības maksājumu apjoma aprēķināšanai, kā arī paredzot izdevumu segšanu no ienākumiem, kas gūti pārvaldot noguldījumu garantiju fondu.
Likumprojekti, kas saistīti ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra funkciju nodošanu Latvijas Bankai:
Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā
Likumprojekts Nr.: 1385/Lp14. Stadija: Nodots komisijai.
Likumprojekts Nr.: 1386/Lp14. Stadija: Nodots komisijai.
Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā
Likumprojekts Nr.: 1387/Lp14. Stadija: Nodots komisijai.
Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā
Likumprojekts Nr.: 1388/Lp14. Stadija: Nodots komisijai.
Likumprojekts Nr.: 1389/Lp14. Stadija: Nodots komisijai.
Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
Likumprojekts Nr.: 1390/Lp14. Stadija: Nodots komisijai.
Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā
Likumprojekts Nr.: 1391/Lp14. Stadija: Nodots komisijai.
Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā
Likumprojekts Nr.: 1393/Lp14. Stadija: Nodots komisijai.
Grozījumi Maksātnespējas likumā
Likumprojekta Nr.: 1260/Lp14 Stadija: Izsludināts: 19.06.2026.; Stājas spēkā: 01.10.2026.
Grozījumi paredz Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju, tā funkcijas sadalot starp divām iestādēm: administratoru uzraudzību, disciplinārlietas un sūdzību izskatīšanu turpmāk veiks Tieslietu ministrija, savukārt darbinieku prasījumu garantiju fonda administrēšanu, depozītu izmaksāšanu un Maksātnespējas informācijas sistēmas uzturēšanu – Tiesu administrācija. Ieviesta jauna administratoru kvalifikācijas sistēma: administrators reizi piecos gados kārto regulāro kvalifikācijas eksāmenu, no kura var tikt atbrīvots, apliecinot pietiekamu tālākizglītību. Paplašināti administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu iecelšanas ierobežojumi, paredzot, ka par administratoru nevar kļūt persona, pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Disciplinārlietu komisijas sastāvā vairs nav Maksātnespējas kontroles dienesta pārstāvju – tos aizstāj Tieslietu ministrijas pārstāvji un divi Administratoru asociācijas biedru kopsapulcē ievēlēti administratori. Disciplinārsodi turpmāk publicējami Administratoru asociācijas tīmekļvietnē.
Saistītie likumprojekti:
Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”
Likumprojekts Nr.: 1261/Lp14. Stadija: Izsludināts 19.06.2026.; Stājas spēkā: 01.10.2026.
Grozījumi Administratīvās atbildības likumā
Likumprojekts Nr.: 1262/Lp14. Stadija: Izsludināts 19.06.2026.; Stājas spēkā: 01.10.2026.
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Likumprojekts Nr.: 1263/Lp14. Stadija: Izsludināts 19.06.2026.; Stājas spēkā: 01.10.2026.
Grozījums Kontu reģistra likumā
Likumprojekts Nr.: 1264/Lp14. Stadija: Izsludināts 19.06.2026.; Stājas spēkā: 01.10.2026.
Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
Likumprojekts Nr.: 1265/Lp14. Stadija: Izsludināts 19.06.2026.; Stājas spēkā: 01.10.2026.
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā
Likumprojekta Nr.: 1370/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā
Likumprojekta mērķis ir precizēt un papildināt likuma normas, lai paredzētu alternatīvu sabiedriskas nozīmes struktūras revīzijas komitejas ievēlēšanas iespēju/variantu, tādējādi novēršot slogu, kas šobrīd ar esošo revīzijas komitejas ievēlēšanas kārtību ir uzlikts sabiedriskas nozīmes struktūrai.
Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā
Likumprojekta Nr.: 1433/Lp14 Stadija: Iesniegts
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeriem tiks atļauts apvienot izplatīšanas darbību ar citu veidu komercdarbību (piemēram, konsultācijām vai nekustamā īpašuma izīrēšanu), kas šobrīd ir aizliegts. Vienlaikus noteiktas finanšu iestādes – kredītiestādes, maksājumu un elektroniskās naudas iestādes – varēs kļūt par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri, nedibinot atsevišķu uzņēmumu, ja apdrošināšanas izplatīšana nav to pamatdarbība. Ieviesta minimālā pašu kapitāla prasība brokeriem – EUR 14 000. Apdrošināšanas aģentu un papildpakalpojuma starpnieku reģistri tiks centralizēti Latvijas Bankā un publicēti tās tīmekļvietnē, nodrošinot vienotu piekļuvi informācijai par visiem izplatīšanas tiesīgajiem subjektiem. Aizliegts izmantot apdrošināšanas terminoloģiju firmas nosaukumā bez attiecīgām tiesībām.
Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe
Grozījumi Farmācijas likumā
Likumprojekts Nr.: 1344/Lp14. Stadija: Pieņemts 1.lasījumā
Likumprojekta mērķis ir veicināt zāļu pieejamību un mazināt to nepieejamības risku. Likumprojekts paredz stacionārām ārstniecības iestādēm ar slēgta tipa aptieku un vispārējā tipa aptiekām tiesības iegādāties zāles citā ES dalībvalstī un EEZ valstī ārkārtas (krīzes) situācijās zāļu nepieejamības gadījumā, kad zāles Latvijas Republikā nav pieejamas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos lieltirgotavās vai ražotāju noliktavās, un kad šo zāļu pieejamība ir kritiska pacientu ārstēšanas nepārtrauktībai vai dzīvības glābšanai. Likumprojekts paredz, ka šīs tiesības būs izlietojamas, ievērojot attiecīgās dalībvalsts regulējumu, kā arī tas precizē tiesības un pienākumus attiecībā uz tiešajām zāļu piegādēm no minētajām valstīm.
Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-2939 Stadija: Pieņemts 09.06.2026. Stājas spēkā 12.06.2026.
Noteikumu projekts paredz paplašināt gadījumu skaitu, kad, iegādājoties recepšu zāles, nebūs jāmaksā par farmaceita pakalpojumu. Tādējādi tiks veicināta zāļu pieejamība, jo īpaši mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.. Papildus tiek ieviests terminoloģisks precizējums, saīsināti apzīmējot zāļu reģistrācijas apliecības turētāju vai tā pilnvaroto pārstāvi kā “zāļu ražotāju”, kā arī precizēti cenu izmaiņu paziņošanas termiņi darba dienās un samazināts administratīvais slogs, nosakot, ka informācija par zāļu realizācijas cenu Latvijā sniedzama vienu reizi gadā, nevis divas reizes gadā.
Strīdu risināšana
Grozījumi Civilprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 1198/Lp14. Stadija: Izsludināts 03.06.2026., stāsies spēkā 01.07.2026.
Grozījumi paredz pilnībā automatizēt saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā, lai risinātu situāciju ar pieaugošo tiesā iesniegto pieteikumu skaitu un tās radīto tiesu pārslodzi. Daļā vienkāršo parādu piedziņas lietu lēmumus turpmāk tiesa varēs pieņemt automatizēti – bez individuālas tiesneša izvērtēšanas katrā lietā. Vienlaikus pagarināts termiņš iebildumu iesniegšanai uz 30 dienām līdzšinējo 14 dienu vietā. Tas nozīmē, ka parādniekam būs vairāk laika saņemt brīdinājumu un izvērtēt savas iespējas. Tāpat likumā tieši paredzēts mehānisms, kas ļauj tiesai labot automatizētas lēmumu pieņemšanas laikā radušās kļūdas gan pēc savas iniciatīvas, gan pēc lietas dalībnieka pieteikuma. Likumprojekts paredz arī pārejas noteikumus, kas nosaka, ka pieteikumi, kas iesniegti līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai, tiek izskatīti saskaņā ar regulējumu, kas bija spēkā pieteikuma iesniegšanas brīdī.
Nodokļi
Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1407/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā
Likumprojekts paredz iespēju fiziskai personai sniegt pakalpojumu citai fiziskai personai, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam vai izvēloties kādu no juridiskas personas formām. Tas ļaus netērēt laiku un resursus sarežģītam reģistrācijas, grāmatvedības uzskaites vai atskaišu sagatavošanas procesam un veicinās fizisko personu blakus ienākumus no darba brīvajā laikā, vienlaikus nodrošinot, ka ieņēmumi par šiem pakalpojumiem nenonāk ēnu ekonomikā.
Saistītie likumprojekti:
Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“
Likumprojekta Nr.: 1408/Lp14 Stadija: Nodots komisijai.
Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām“
Likumprojekta Nr.: 1409/Lp14 Stadija: Nodots komisijai.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Likumprojekta Nr.: 1414/Lp14 Stadija: Nodots komisijai.
Likumprojekta mērķis ir samazināt nodokļu slogu individuālajiem komersantiem ar nelieliem saimnieciskās darbības ienākumiem un veicināt uzņēmējdarbības attīstību, nosakot samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi individuālā komersanta saimnieciskās darbības ienākumam līdz 30 000 EUR gadā. Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, nosakot, ka individuālā komersanta saimnieciskās darbības ienākumam līdz 30 000 EUR gadā piemērojama iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 10 procentu apmērā, savukārt ienākuma daļai, kas pārsniedz minēto slieksni, piemērojamas likuma 15. pantā noteiktās nodokļa likmes.
Papildus likumprojekts paredz izveidot uzņēmējdarbības konta sistēmu Latvijā, nosakot vispārīgus principus tās darbībai. Vienlaikus likumprojekts deleģē Ministru kabinetam noteikt detalizētu uzņēmējdarbības konta darbības kārtību, tostarp konta atvēršanas un izmantošanas nosacījumus, nodokļu aprēķināšanas un ieturēšanas kārtību, kā arī citus nepieciešamos nosacījumus sistēmas darbības nodrošināšanai.
Grozījumi Muitas likumā
Likumprojekta Nr.: 1214/Lp14 Stadija: Izsludināts 26.06.2026., stāsies spēkā 10.07.2026.
Muitas deklarāciju apstrāde turpmāk notiks jaunajā Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā. No 2027. gada 1. jūlija muitas pārstāvja pakalpojumus varēs sniegt tikai Pārstāvju muitā pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas personas. Likums arī ievieš Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM/CBAM) atzītā deklarētāja statusa piešķiršanas kārtību un kritērijus smagu pārkāpumu novērtēšanai šajā jomā. Personām ar nesamaksātiem naudas sodiem muitas vai sankciju jomā tiek liegtas visas darbības muitā, kurām nepieciešams EORI numurs. Papildus tam aizliegts izvest tabakas izstrādājumus no brīvās zonas kopā ar citām precēm, un muitas iestādēm piešķirtas tiesības veikt kontroli ar bezpilota lidaparātiem.
Saistītais likumprojekts:
Grozījums Nodokļu un muitas policijas likumā
Likumprojekta Nr.: 1398/Lp14 Stadija: Izsludināts 26.06.2026.; Stājas spēkā: 10.07.2026.
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1410/Lp14 Stadija: Izsludināts 19.06.2026.; Stājas spēkā: 15.07.2026.
Tiesību akts paredz ieviest jaunu depozīta sistēmu elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, kuru baterija nav atkārtoti uzlādējama, nosakot dabas resursu nodokļa likmi, nodokļa atbrīvojuma saņemšanas nosacījumus un pārskatu sniegšanas nosacījumus. Likumprojekts saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (šobrīd atrodas Saeimā, kur tas tiek gatavots trešajam lasījumam), kas paredz depozīta sistēmas ieviešanas un piemērošanas kārtību.
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1427/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekts paredz noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā zīdaiņu un mazu bērnu (līdz triju gadu vecumam) uztura produktiem. Šobrīd šīm precēm tiek piemērota standarta PVN likme. Mērķis ir mazināt finansiālo slogu ģimenēm ar maziem bērniem un veicināt demogrāfisko politiku.
Komerctiesības
Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā
Likumprojekta Nr.: 1105/Lp14 Stadija: Izsludināts 17.06.2026., stāsies spēkā 01.08.2026.
Ar šiem grozījumiem tiek ieviesti uzlabojumi publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmā, spēcinot publiskas personas kā akcionāra iesaisti kapitālsabiedrības stratēģiskajā pārvaldībā. Tiek salāgotas likuma normas ar Komerclikuma regulējumu atbilstoši 2023.gada 11.maija likumam “Grozījumi Komerclikumā”, un tiek precizēti publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācijas un pārveides noteikumi, likumā tiek nostiprināti publisku personu kapitāla daļu labas pārvaldības principi, kā arī veikti terminu skaidrojumi.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā
Likumprojekta Nr.: 1268/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Likumprojekts paredz nekustamā īpašuma darījuma starpnieku reģistrācijas un nekustamā īpašuma darījuma starpnieku reģistra uzturēšanas uzdevuma deleģēšanu Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijai (LANĪDA). LANĪDA deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros pildīs funkcijas, kas šobrīd noteiktas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma 14.pantā.
Ar šo likumprojektu tiek paredzēts, ka deleģēšana veicinās efektīvāku nozares uzraudzību, samazinot administratīvo slogu gan Ekonomikas ministrijai, gan arī fiziskām un juridiskām personām, kas veic starpnieka pakalpojumus, vienlaikus saglabājot normatīvajos aktos noteiktās prasības starpniekiem. Vienlaikus likumprojekts neparedz nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības uzraudzības funkcijas nodošanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra pārzinim, uzraudzība pār normatīvo aktu prasību ievērošanu arī turpmāk tiek nodrošināta Ekonomikas ministrijas kompetencē, savukārt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra pārzinim deleģēta tikai reģistrācijas un reģistra uzturēšanas funkcija Ekonomikas ministrijas funkcionālajā pakļautībā.
Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”
Likumprojekta Nr.: 1244/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot un paplašināt kompensāciju sistēmu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, ieviešot zemes maiņu kā papildus kompensācijas veidu. Tas nodrošina zemes īpašniekiem reālu izvēli starp ikgadējiem maksājumiem, atpirkšanu un īpašuma maiņu, tādējādi stiprinot taisnīguma un samērīguma principu ievērošanu. Vienlaikus zemes maiņa ļauj valstij mērķtiecīgāk koncentrēt īpašumā teritorijas ar augstāko dabas vērtību un stingrākajiem aprobežojumiem. Tas sekmē vienotu teritoriju apsaimniekošanu, biotopu saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī ilgtermiņa bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanu.
Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”
Likumprojekta Nr.: 1415/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā
Likumprojekts paredz, ka gadījumos, ja tiek būvēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kas tiek sadalīta patstāvīgos dzīvokļa īpašumos, vienlaicīgi zemesgrāmatā ir ierakstāma gan dzīvojamā māja, gan atsevišķie dzīvokļu īpašumi. Pamats ierakstu veikšanai zemesgrāmatā ir Kadastra informācijas sistēmas un Būvniecības informācijas sistēmas strukturētie dati, ja no Valsts zemes dienesta ir saņemts paziņojums par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā un reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā. Jāņem vērā, ka šāda vienlaicīga daudzdzīvokļu mājas un dzīvokļu īpašumu ierakstīšana zemesgrāmatās būs katras personas brīva izvēle, kas tiks norādīta Būvniecības informācijas sistēmā.
Saistītie likumprojekti:
Grozījumi Zemesgrāmatu likumā
Likumprojekta Nr.: 1416/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā
Likumprojekts paredz, ka ierakstot zemesgrāmatā dzīvokļa īpašumus ir jāņem vērā Zemesgrāmatu 36.panta nosacījumi – visas tiesības, kas apgrūtina sadalāmo nekustamo īpašumu, joprojām skaitās pilnā apmērā uz katru jaunradīto nekustamu īpašumu.
Grozījumi Būvniecības likumā
Likumprojekta Nr.: 1417/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā
Likumprojekts paredz otrās kārtas ieviešanu vienotās būves reģistrācijas procesam, paredzot, ka tas attiecināms uz visiem būvniecības gadījumiem, neatkarīgi no zemes piederības. Tātad, otrajā kārtā to attiecinot uz būvniecības iecerēm arī uz citai personai piederošas zemes, piemēram, uz apbūves tiesības pamata vai cita tiesiska pamata, kuru nosaka normatīvie akti būvniecības vai citā jomā.
Grozījumi Būvniecības likumā
Likumprojekta Nr.: 1301/Lp14 Stadija: Pieņemts 3.lasījumā
Grozījumi ievieš vairākus būtiskus jauninājumus – būvniecības ieceres realizācija posmos: attīstītājam ir tiesības uzsākt pirmā posma būvdarbus (piemēram, zemes darbus un pamatus), kamēr nākamo posmu projektēšana vēl turpinās. Inženiertīklu ierīkošanu varēs paredzēt kā nosacījumu būves pieņemšanai ekspluatācijā, nevis kārtot projektēšanas nosacījumu ietvaros. Būvatļaujas saņemšanai iecerei turpmāk jābūt saskaņotai arī ar trešajām personām, kuras var iebilst pret būvju novietojumu. Būvkomersantu klasifikācijas sistēma tiek likvidēta. Militārajos objektos atļauts atkāpties no būvnormatīvu tehniskajām prasībām bez pamatošanas. Pašvaldībām uzdots individuāli izvērtēt nepieciešamību veikt vēja elektrostaciju ietekmes uz vidi kumulatīvā efekta izvērtējumu.
Grozījumi Dzīvojamo telpu īres likumā
Likumprojekta Nr.: 1324/Lp14 Stadija: Pieņemts 3.lasījumā
Likumprojekts precizē pārejas noteikumu regulējumu attiecībā uz pašvaldību kā izīrētāja noslēgtajiem beztermiņa dzīvojamo telpu īres līgumiem. Pašvaldībām tiek noteikts ilgāks termiņš šo līgumu pārslēgšanai uz terminētiem: ja līdz 2028. gada 31. decembrim līgums nav pārslēgts uz noteiktu termiņu vai prasība tiesā nav celta, tā termiņš automātiski kļūst 2036. gada 31. decembris. Vienlaikus no 2026. gada 1. jūlija pašvaldības beztermiņa īres līgumiem vairs netiek piemērots vispārējais pārejas regulējums.
Enerģētika
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1410/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Tiesību akts paredz ieviest jaunu depozīta sistēmu elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, kuru baterija nav atkārtoti uzlādējama, nosakot dabas resursu nodokļa likmi, nodokļa atbrīvojuma saņemšanas nosacījumus un pārskatu sniegšanas nosacījumus. Likumprojekts saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (šobrīd atrodas Saeimā, kur tas tiek gatavots trešajam lasījumam), kas paredz depozīta sistēmas ieviešanas un piemērošanas kārtību.
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
Likumprojekta Nr.: 1371/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā
Likumprojekta mērķis ir radīt konsolidētu regulējumu elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtu ekspluatācijai un nojaukšanai. Ar likumprojektu tiek noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasības attiecībā uz tehnisko aprīkojumu vides un drošības prasību ievērošanai, pieļaujamo trokšņa līmeni un mirgošanu noteiktos saules spīdēšanas apstākļos, kas jāievēro elektroenerģijas ražotājiem. Papildus noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt prasību izpildes uzraudzības mehānismu.
Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumos Nr. 635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-3090 Stadija: Pieņemts 09.06.2026. Stājas spēkā 17.06.2026.
Grozījumu mērķis ir precizēt tiesību normas, kas nosaka elektroenerģijas cenu pēdējās garantētās piegādes ietvaros, elektroenerģijas lietotājiem piemērojamo kompensāciju elektroenerģijas piegādes neplānotu pārtraukumu gadījumā; precizēt lietotāju, kuriem piemērotas sankcijas, rēķinu apmaksas kārtību; noteikt tirgotājiem pienākumu informēt sadales sistēmas operatoru par izmaiņām lietotāju kontaktinformācijā; noteikt sistēmas operatora tiesības vienpusēji izbeigt sistēmas lietošanas līgumu ar tirgotāju, ja tas nenorēķinās par sistēmas pakalpojumiem u.c.
Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu
Likumprojekts Nr.: 1348/Lp14 Stadija: Izsludināts 26.06.2026.; Stājas spēkā: 01.07.2026.
Likums atceļ 2022. gadā pieņemto speciālo regulējumu, kas paredzēja atvieglotu energoapgādes būvju būvniecības kārtību enerģētiskās drošības veicināšanai. Pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. augustam pieņem lēmumu par visiem līdz 2026. gada 14. jūnijam iesniegtajiem rīkojumu projektiem. Jau piešķirtās apbūves tiesības paliek spēkā uz visu piešķirto termiņu.
Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
Likumprojekts Nr.: 1349/Lp14 Stadija: Izsludināts 26.06.2026.; Stājas spēkā: 01.07.2026.
Vēja elektrostaciju (kopējā jauda vismaz 50 MW) būvniecība ārpus pilsētām un ciemiem pieļaujama tikai noteiktu apbūves veidu teritorijās, nosakot obligātu 800 metru distances prasību no dzīvojamām un publiskām ēkām. Samazināti sliekšņi, kuros obligāts pilns IVN: turpmāk tas nepieciešams vēja parkam no 5 stacijām vai 35 MW. Ieviesta obligāta pirmspieteikšanās konsultācija ar pašvaldību par paredzētās darbības atbilstību teritorijas plānojumam; pašvaldībai atzinums jāsniedz mēneša laikā. Kompetentā institūcija turpmāk pieņems izskatīšanai tikai tos pieteikumus, kas atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam vai par kuriem pašvaldība pieņēmusi lēmumu par plānojuma grozījumu uzsākšanu. Grozījumi ir saistīti ar vienlaikus pieņemto enerģētiskās drošības likuma atcelšanu un nodrošina pāreju uz vispārējo IVN kārtību vēja enerģijas projektiem.
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
Likumprojekta Nr.: 1371/Lp14 Stadija: Izsludināts 26.06.2026.; Stājas spēkā: 27.06.2026.
Noteiktas obligātas ekspluatācijas prasības vēja elektrostacijām ar uzstādīto jaudu vismaz 1 MW; to izpildi uzraudzīs Valsts vides dienests, kuram piešķirtas tiesības apturēt stacijas darbību pārkāpumu gadījumā. Kā arī ieviesti obligāti demontāžas un teritorijas atjaunošanas pienākumi atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtām un uzkrātuvēm pēc to ekspluatācijas izbeigšanas (informēšana, demontāža, nojaukšana, utilizācija, atkritumu apsaimniekošana, teritorijas atjaunošana), kā arī prasība sniegt finansiālu nodrošinājumu šo saistību izpildei.
Krimināltiesības
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekta Nr.: 1192/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Grozījumu mērķis ir pastiprināt šobrīd normatīvajos aktos noteikto atbildību par aizliegtu vienošanos iepirkumos, paredzot kriminālatbildību par šādām darbībām fiziskām personām, kuras ir iesaistītas aizliegtās vienošanās procesā un, rīkojoties juridiskas personas interesēs, ir veikušas darbības, lai panāktu aizliegtas vienošanās iepirkumu procedūrā.
Kā noziedzīgā nodarījuma kvalificējoša pazīme tiek paredzēts liels apmērs. Ņemot vērā, ka krimināltiesībās liels apmērs ir konstatējams, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par piecdesmit tajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, ir paredzēts veikt grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, definējot tajā liela apmēru, kas jākonstatē Krimināllikuma KL 211.1 pantā paredzētajā nozieguma izdarīšanas gadījumā. Ar grozījumiem tiktu paredzēts, ka atbildība iestājas, ja līgumcena aizliegtās vienošanās iepirkumā, tas ir kopēja samaksa par iepirkuma līguma izpildi, kurā ietverti visi piemērojamie nodokļi, izņemot pievienotās vērtības nodokli, nav bijusi mazāka par 100 000 eiro.
Saistītais likumprojekts:
Grozījums likumā ‘Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību’
Likumprojekta Nr.: 1193/Lp14. Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekta Nr.: 1374/Lp14 Stadija: Izsludināts 26.06.2026.; Stājas spēkā: 10.07.2026.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Krimināllikuma regulējuma atbilstību mūsdienu noziedzības attīstības tendencēm, pastiprinot kriminālatbildību gadījumos, kad noziedzīgi nodarījumi tiek izdarīti, izmantojot ierīces, kas pārvietojas gaisa telpā (piemēram, aerostatu, bezpilota gaisa kuģi, meteoroloģisko zondi u.c.). Noziedzīga nodarījuma izdarīšana ar šādām ierīcēm ietverta kā vispārējs atbildību pastiprinošs apstāklis, kā arī kā kvalificējošā pazīme smagākajā atbildības daļā vairākos pantos – nelikumīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai, nelikumīgas darbības ar datu apstrādes sistēmām un tīkliem, nelikumīga piekļūšana datiem, kā arī svešas mantas tīša bojāšana.
Kriminālsodu izpildes likums
Likumprojekta Nr.: 1379/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā
Likumprojekts paredz noteikt kriminālsodu izpildes kārtību, kas atbilst mūsdienīgai izpratnei par sodu izpildi un starptautiskajām cilvēktiesību prasībām sodu izpildes jomā, aizstājot šobrīd spēkā esošo sodu izpildi regulējošo likumu – Latvijas Sodu izpildes kodeksu. Likumprojekts liek uzsvaru uz notiesāto resocializāciju un atkārtotas noziedzības mazināšanu, kā arī paredz skaidrāku un efektīvāku soda izpildes kārtību, stiprinot drošības un uzraudzības pasākumus, diskriminācijas aizliegumu un mazinot ieslodzīto neformālās hierarhijas ietekmi.
Citi
Grozījumi Civillikumā
Likumprojekta Nr.: 1366/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā
Lai nostiprinātu sabiedrības kopējo attieksmi pret dzīvniekiem kā īpašām just spējīgām un aizsargājamām būtnēm, ar grozījumiem iecerēts Civillikumā iekļaut principu, ka dzīvnieki nav lietas. Ar likumprojektu paredzēts uzsvērt dzīvnieka īpašo dabu un to, ka civiltiesiskajās attiecībās piemērojamais regulējums interpretējams kopsakarā ar Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktajiem dzīvnieku aizsardzības un labturības principiem. Vienlaikus paredzēts, ka attiecībā uz dzīvniekiem ir piemērojami lietu tiesību noteikumi tiktāl, ciktāl tie ir savienojami ar dzīvnieku dabu vai ar to aizsardzībai paredzētajiem likumiem. Likumprojekta mērķis nav mainīt dzīvnieka statusu kā civiltiesību objektam vai liegt piemērot Civillikuma normas saistībā ar īpašuma, valdījuma, saistību vai mantojuma tiesībām.
Grozījumi likumā “Par tiesu varu”
Likumprojekta Nr.: 1378/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā
Likumprojekta mērķis ir risināt cilvēkresursu jautājumu tiesās un stiprināt tiesu pašnoteikšanos, paplašinot Tieslietu padomes lomu ar tiesu budžetu saistītos jautājumos un noteikt Tiesu administrācijas funkcionālo pakļautību Tieslietu padomei tiesu darba organizācijas, tiesnešu karjeras, kā arī rajona (pilsētas) un apgabaltiesu budžeta veidošanas jautājumos. Viens no galvenajiem likuma papildinājumiem ir amata “tiesas jurists” ieviešana, nosakot amatam atbilstošas prasības un galvenos pienākumus, uzsverot, ka tiesas jurista pamatpienākums ir sniegt kvalitatīvu juridisko atbalstu tiesnesim, kas ietver arī nolēmumu projektu izstrādi, judikatūras un normatīvā regulējuma analīzi, u.c.
Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā
Likumprojekta Nr.: 1334/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā
Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu tāda regulējuma ieviešanu, kas nodrošinātu, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, sniedzot informāciju sabiedrībai (veidojot programmas un pakalpojumus), īsteno principu, ka tieši latviešu valoda ir visu Latvijas iedzīvotāju, arī pie mazākumtautībām piederošo personu, kopējā saziņas valoda un demokrātisko sabiedrību vienojošā valoda, vienlaikus aizsargājot latviešu valodu un saskaņā ar Satversmes 1. pantu garantējot valsts drošību, kā arī nosakot kritērijus, kuriem pastāvot, sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir tiesīgi veidot saturu mazākumtautību valodās, tomēr nenosakot to par obligātu pienākumu.
Grozījumi veicami saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2026. gada 30. marta spriedumu lietā Nr. 2024-30-01, kas stāsies spēkā 2027.gada 1.maijā.
Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā
Likumprojekta Nr.: 1343/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā
Likumprojekta mērķis ir nostiprināt personas apliecību derīgumu personas identitātes un tās tiesiskā statusa apliecināšanai klātienē arī pie nosacījuma, ja tajās iekļautais kvalificēts elektroniskā paraksta sertifikāts vai elektroniskās identifikācijas sertifikāts ir atsaukts, apturēts, kļuvis nederīgs vai izbeigta tā darbība.
Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”
Likumprojekta Nr.: 1011/Lp14 Stadija: Pieņemts 2.lasījumā
Likumprojekts paredz noteikt ierobežojumus dižkoku iznīcināšanas gadījumā, precizēt kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijā, kā arī novērst Eiropas Komisijas ierosinātās pārkāpuma procedūras par Padomes 21.05.1992. Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību saistību neizpildi.
Grozījumi likumā Nacionālās kiberdrošības likumā
Likumprojekta Nr.: 1234/Lp14 Stadija: Izsludināts 17.06.2026., stāsies spēkā 18.06.2026.
Likumprojekta mērķis ir novērst esošā Nacionālās kiberdrošības likuma nepilnības un problēmas, lai efektīvi varētu sasniegt tajā ietvertos mērķus, jo īpaši, lai uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošību, tai skaitā nosakot prasības būtisko pakalpojumu un svarīgo pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju darbībai. Grozījumi paredz ieviest vienotu terminu “domēna vārds”, sašaurināt subjektu loku, kuriem jāievēro kiberdrošības prasības un ievest iespēju individuāli izslēgt atsevišķas iestādes no būtisko pakalpojumu sniedzēju loka, ja to darbības traucējumi nerada būtisku risku (šāda izslēgšana būtu veicama tikai pēc individuāla, izsvērta un pamatota Digitālās drošības uzraudzības komitejas izvērtējuma).
Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā
Likumprojekta Nr.: 1421/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu, kas saistīts ar automatizētu lēmumu pieņemšanu un fiziskās personas datu profilēšanu VID informācijas sistēmās, nodalot automatizētu lēmumu pieņemšanu no fiziskās personas datu profilēšanas kā divas atšķirīgas fiziskās personas datu apstrādes darbības.
Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra noteikumos Nr. 618 “Tiesu informatīvās sistēmas noteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-1206 Stadija: Pieņemts 09.06.2026. Stājas spēkā 11.06.2026.
Noteikumu projekts paredz grozījumus sakarā ar elektroniskās lietas ieviešanu. Tādējādi personas, kuru datus apstrādā elektroniskās lietas ietvaros, tiks informētas par apstrādāto datu apjomu. Grozījumi noteic, kāds informācijas apjoms par elektroniskā formātā tiesā ienākušajām lietām tiek atspoguļots Tiesu informatīvajā sistēmā, kā arī precizēta informācijas izmantošanas kārtība.
Grozījumi Sporta likumā
Likumprojekta Nr.: 1288/Lp14 Stadija: Pieņemts 3.lasījumā
Jaunais Sporta likums aizstāj 2002. gadā pieņemto likumu un nosaka mūsdienu prasībām atbilstošu sporta pārvaldības sistēmu. Likums ievieš precizētu terminoloģiju, definē sporta virzienus (augstu sasniegumu sports, bērnu un jauniešu sports, parasports, adaptīvais sports, tautas sports), kā arī nosaka sporta organizāciju, valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci. Tiek saglabāts esošais antidopinga regulējums, papildinot to ar Latvijas Antidopinga biroja, Disciplinārās antidopinga komisijas un Pārsūdzības komisijas pilnvaru precizējumiem. Profesionāls sportists definēts kā persona, kas darbojas uz darba līguma pamata. Likumā noteikts aizliegums organizēt Krievijas un Baltkrievijas nacionālos čempionātus Latvijā, Latvijas komandām piedalīties to čempionātos vai sacensībās Krievijā un Baltkrievijā, kā arī sadarboties ar sporta aģentiem no šīm valstīm. Sporta aģentiem paredzēta reģistrācija Sporta reģistrā. Noteikti arī ierobežojumi sporta organizāciju izpildinstitūciju locekļiem – par tādiem nedrīkst būt bijušie VDK darbinieki vai ārvalstu izlūkdienestu štata darbinieki.
Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā
Likumprojekta Nr.: 1412/Lp14 Stadija: Izsludināts 26.06.2026.; Stājas spēkā: 27.06.2026.
Grozījumi pagarina naftas produktu cenu ierobežošanas regulējuma darbības termiņu par sešiem mēnešiem – termiņš, kas iepriekš bija noteikts līdz 2026. gada 30. jūnijam, pagarināts līdz 2026. gada 31. decembrim, savukārt nākamā regulējuma posma spēkā stāšanās pārcelta no 2026. gada 1. jūlija uz 2027. gada 1. janvāri.
Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā
Likumprojekta Nr.: 1434/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekts paredz nostiprināt “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija” nosaukumu un identitātes tiesisko aizsardzību saistībā ar sabiedrisko mediju reorganizācijas procesu. Ieviests jauns jēdziens “nacionāli nozīmīga vēsturiskā sabiedriskā medija identitāte”, Latvijas Radio un Latvijas Televīzija atzītas par šādām identitātēm, un Latvijas Sabiedriskajam medijam noteikts pienākums nodrošināt to saglabāšanu visās programmās, digitālajās platformās un ārējā komunikācijā neatkarīgi no reorganizācijas vai pārvaldības modeļa maiņas. Abu nosaukumu pārtraukšana vai aizstāšana publiskajā komunikācijā pieļaujama tikai ar likumu. Ministru kabinetam līdz 2027. gada 31. decembrim uzdots izstrādāt plašāku regulējumu par nacionāli nozīmīgu vēsturisko publisko institucionālo identitāšu aizsardzību.
Augstākā tiesa
Senāts paplašinātā sastāvā izskaidro, kā aprēķināms termiņš akcionāru sapulces lēmuma apstrīdēšanai (SKC-73/2026)
Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā izskatīja blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt prasības pieteikumu civillietā par akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem un ziņu sniegšanu akcionāram. Senāts atcēla šo lēmumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai.
Ekonomisko lietu tiesa bija atzinusi, ka nokavēts Komerclikumā paredzētais trīs mēnešu termiņš prasības celšanai par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu – sapulce notikusi 31. jūlijā, tāpēc termiņš esot beidzies 30. oktobrī, bet prasības pieteikums iesniegts 31. oktobrī.
Senāta ieskatā Latvijas civiltiesībās kā vispārējs princips, kuram ir atsevišķi izņēmumi, jāizmanto pieeja, ka no tiesību normām izrietošie gados, mēnešos, nedēļās un dienās skaitāmie materiāltiesiskie termiņi aprēķināmi pilnās dienās, un tie sākas ar nākamo dienu pēc notikuma, no kura termiņš jāskaita. Izskatāmajā lietā trīs mēnešu materiāltiesiskā prekluzīvā termiņa tecējums ir sācies 1.augustā jeb nākamajā dienā pēc akcionāru sapulces. Savukārt termiņa pēdējā diena ir 31.oktobris, kas ir termiņa tecējumu izraisījušā notikuma, proti, akcionāru sapulces norises, dienai atbilstošais datums pēc trīs mēnešiem. Ņemot vērā minēto, Senāts atzina, ka Komerclikumā noteiktais termiņš prasības par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu celšanai ir jāsaprot tā, ka prasību atļauts celt līdz termiņa pēdējās dienas 31.oktobra beigām, un izskatāmajā lietā šis termiņš nav ticis pārsniegts.
Senāts: ieķīlātājam ir tiesības vērsties pret galveno parādnieku ar regresa prasību (SKC-32/2026 (C68267522))
Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā ir izskatījis atbildētāja kasācijas sūdzību lietā par zaudējumu atlīdzību un atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasība apmierināta pilnībā. No lietas apstākļiem izriet, ka prasītāja, būdama laulībā ar atbildētāju, bija devusi vienīgi viņai piederoša nekustamā īpašuma ķīlu, lai nodrošinātu atbildētāja noslēgtajā aizdevuma līgumā paredzēto saistību izpildi. Pēc pušu laulības šķiršanas atbildētājs pārstāja pildīt no aizdevuma izrietošās saistības, tādēļ aizdevējs atkāpās no aizdevuma līguma, bet ieķīlātais prasītājas nekustamais īpašums tika pārdots atbildētāja parādsaistību segšanai. Prasītāja, uzskatot, ka atbildētājs apzināti nav pildījis saistības, kaut arī viņam bija iespējams to darīt, cēla prasību tiesā, lai panāktu, ka atbildētājs atlīdzina tai nodarītos zaudējumus.
Kā norāda Senāts, Civillikums nesniedz tiešu atbildi uz jautājumu, vai ieķīlātājs, ar kuram piederošo lietu nodrošināta citas personas saistība, iegūst tiesību celt regresa prasību pret galveno parādnieku, ja ieķīlātā lieta tiek pārdota. Pēc analoģijas piemērojot tiesisko regulējumu, kas regulē galvinieka regresa tiesību, Senāts atzina, ka galvinieks un svešu parādu nodrošinājis ieķīlātājs atrodas salīdzināmos apstākļos, turklāt ieķīlātājs pat ir neizdevīgākā situācijā, jo viņam nav tiesību pieprasīt, lai kreditors vispirms vērstos pret galveno parādnieku. Tādēļ, atkāpjoties no agrāk izteiktajām judikatūras atziņām, Senāta spriedumā atzīts, ka arī ieķīlātājam ir tiesības celt regresa prasību pret galveno parādnieku tādā apmērā, kādā apmierināts prasījums.
Senāts maina judikatūru un izbeidz tiesvedību lietā par darba līguma uzteikumu pārbaudes laikā (SKC-35/2026(C33485923))
Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā izskatīja civillietu darbinieka prasībā pret darba devēju par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu sakarā ar darba devēja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. No lietas apstākļiem izriet, ka prasītājs ar atbildētāju noslēdza darba līgumu, kurā bija paredzēts pārbaudes laiks, taču pirmās darba dienas rītā vēl pirms darba sākšanas atbildētājs prasītāju informēja, ka darbā nav jāierodas un darba līgums tiks uzteikts.
Senāts norādīja, ka pārbaudes laikā uzteikuma iemesli var būt subjektīvi un darba devējam nav pienākuma tos norādīt, tāpēc darbiniekam šajā posmā ir ierobežotas aizsardzības garantijas. Iztulkojot Darba likuma 48. pantu, Senāts atzina, ka darbinieks pret darba līguma uzteikumu pārbaudes laikā var vērsties tiesā tikai ar prasību par kaitējuma (kā mantiskā, tā nemantiskā) atlīdzināšanu, ja darba līguma uzteikums izdarīts, darba devējam pārkāpjot atšķirīgas attieksmes aizliegumu vai nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegumu. Šādas prasības gadījumā darba devējam jāpaskaidro tiesai uzteikuma iemesls.
Ievērojot minēto, Senāts atkāpās no iepriekšējām judikatūras atziņām par darbinieka tiesībām prasīt atjaunošanu darbā sakarā ar nepamatoto uzteikumu pārbaudes laikā. Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru apmierināta prasība par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu, un izbeidza tiesvedību lietā minētajā prasības daļā.
Senāts skaidro „būves daļas” jēdzienu kriminālatbildībā par būvniecības normu pārkāpumiem (SKK-30/2026)
Senāta Krimināllietu departaments izskatīja prokurores kasācijas protestu par Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divi apsūdzētie attaisnoti par būvniecības normu pārkāpšanu, kuras rezultātā sabrukusi griestu konstrukcija. Senāts atstāja apgabaltiesas spriedumu negrozītu.
Senāts apstiprināja, ka iekaramie griesti, kuri nobruka, nav atzīstami par „būves daļu” Krimināllikuma 239. panta pirmās daļas izpratnē. Par būves daļu šīs normas izpratnē uzskatāma tāda būves sastāvdaļa, kas būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē var būt patstāvīgs būvniecības ieceres dokumentācijas un pieņemšanas ekspluatācijā objekts. Konkrētajā gadījumā iekaramie griesti kalpoja vienīgi kā dekoratīvi estētisks elements ventilācijas cauruļu nosegšanai, to izbūvei nebija nepieciešama atsevišķa būvniecības dokumentācija un normatīvie akti neparedzēja to atsevišķu pieņemšanu ekspluatācijā. Apstāklis, ka attiecīgā konstrukcija bija ietverta būvprojektā un izbūvēta kopā ar ēku, pats par sevi nenosaka tās atzīšanu par būves daļu: izšķiroša nozīme ir konstrukcijas funkcijai un tās statusam būvniecības tiesību normās.
Senāts atceļ attaisnojošu spriedumu krāpšanas lietā saistībā ar ciparu apraides ieviešanu (SKK-1/2026)
Senāta Krimināllietu departaments izskatīja ģenerālprokurora kasācijas protestu par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru deviņi apsūdzētie attaisnoti apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā, bet viens apsūdzētais – arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu pilnībā un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.
Lieta saistīta ar televīzijas programmu zemes apraides ciparformātā ieviešanu Latvijā (2008.–2014. gadā), kurā apsūdzētajiem inkriminēts, ka ar viltu panākta valstij vairāk nekā 51 % piederošās SIA labā veikta privātā komersanta iesaistīšana projektā, apejot Valsts akciju sabiedrību un tādējādi radot SIA mantiskus zaudējumus EUR 3 041 293,60 apmērā (maksājumi par licenci un 11 % no ieņēmumiem). Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nav vērtējusi visus lietā esošos pierādījumus atbilstoši to saturam un kopsakarā, t.sk. komisijas ekspertīzes secinājumus par licences vērtību, liecinieku liecības par VAS lomu un Ministru kabineta noteikumu Nr. 714 projekta izmaiņu apstākļiem. Vienlaikus Senāts norādīja: tam, ka projekts kopumā bijis peļņu nesošs, nav izšķirošas nozīmes – mantisko zaudējumu esība nosakāma, salīdzinot cietušā mantas stāvokli pirms un pēc darījuma, un tiešas nepamatotas izmaksas neizslēdz fakts, ka tās vēlāk kompensētas ar tarifu sadārdzinājumu trešajām personām.
Senāts uzdod prejudiciālus jautājumus ES Tiesai par pretendentu izslēgšanu no iepirkuma konkurences tiesību pārkāpuma dēļ (SKA-109/2026)
Senāta Administratīvo lietu departaments apturēja tiesvedību un uzdeva Eiropas Savienības Tiesai trīs prejudiciālus jautājumus par Publisko iepirkumu direktīvas (2014/24) 57. panta interpretāciju.
Lieta ierosināta sakarā ar SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss” izslēgšanu no iepirkuma procedūras pēc tam, kad Konkurences padome ar lēmumu atzina to par vainīgu horizontālā karteļa vienošanās pieļaušanā. Uzņēmums Konkurences padomes lēmumu pārsūdzēja tiesā, un tiesvedība vēl nav pabeigta. Neskatoties uz to, pasūtītāja (pašvaldība) uzņēmumu izslēdza, pamatojoties tieši uz šo vēl neapstrīdamo Konkurences padomes lēmumu. Senātam radās šaubas par ES tiesību normu interpretāciju trīs jautājumos: (1) vai direktīva pieļauj pretendenta izslēgšanu no iepirkuma, balstoties uz konkurences iestādes lēmumu, kurš vēl ir apstrīdēts tiesā un nav stājies galīgā spēkā, pašai līgumslēdzējai iestādei nepārbaudot pārkāpuma esību – ievērojot nevainīguma prezumpciju un tiesības uz taisnīgu tiesu; (2) vai direktīva pieļauj kopumā līdz sešus gadus ilgu izslēgšanu, vispirms trīs gadus no konkurences iestādes lēmuma, pēc tam vēl trīs gadus no tā galīgās spēkā stāšanās; (3) vai direktīva pieļauj, ka pretendenta pārsūdzēšanas tiesību izmantošana un naudas soda nesamaksa tiek uzskatīta par šķērsli uzticamības atjaunošanai.
Satversmes tiesa
Ierosina lietu “Par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. pantam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem”
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu Nr. 2026-09-01 “Par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. pantam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem”. Apstrīdētā norma paredz piecu procentu PVN likmi grāmatu un līdzīgu izdevumu piegādei tikai noteiktās valodās, tostarp valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā, citu noteiktu dalībvalstu, EEZ valstu, Šveices Konfederācijas un ES kandidātvalstu valsts valodās vai OECD oficiālajās valodās.
Pieteikuma iesniedzēja nodarbojas ar grāmatu mazumtirdzniecību un izplata arī ievērojamu daudzumu izdevumu krievu valodā. Pieteikuma iesniedzēja norādīja, ka kopš 2026. gada 1. janvāra šiem izdevumiem vairs netiek piemērota samazinātā PVN likme, tādēļ tie kļuvuši dārgāki, klienti tos pērk retāk un tiek negatīvi ietekmēta uzņēmuma komercdarbība. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka norma pārkāpj tiesiskās paļāvības principu, jo tā bija paļāvusies uz samazinātās PVN likmes piemērošanu visiem izplatītajiem izdevumiem neatkarīgi no to valodas. Pieteikuma iesniedzēja arī uzskata, ka pret to pieļauta atšķirīga attieksme, pamatojoties uz valodas kritēriju, salīdzinājumā ar komersantiem, kuri izplata grāmatas un citus drukātos izdevumus apstrīdētajā normā paredzētajās valodās.
Satversmes tiesas 2. kolēģija atzina, ka pieteikums ir pietiekami pamatots, iesniegts termiņā un atbilst likuma prasībām, tādēļ lieta ir ierosināma. Vienlaikus tiesa nolēma neprasīt Saeimai atsevišķu atbildes rakstu šajā lietā, jo saistītā lietā par līdzīgām PVN likuma normām Saeimai tas jau ir pieprasīts.
Satversmes tiesa atzīst par atbilstošu Satversmei pensiju otrā līmeņa iemaksu likmes terminētu samazinājumu (lieta Nr. 2025-14-01)
Satversmes tiesa 2026. gada 17. jūnijā taisīja spriedumu lietā, kas ierosināta pēc 21 Saeimas deputāta pieteikuma. Deputāti apstrīdēja Valsts fondēto pensiju likuma pārejas noteikumu 40. punktu, ar kuru uz četriem gadiem samazināta obligāto iemaksu likme pensiju otrajā līmenī no 6% uz 5%, vienu procentpunktu novirzot uz pensiju pirmo līmeni. Deputāti uzskatīja, ka šāds regulējums pārkāpj tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un Satversmē garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu.
Tiesa apstrīdēto normu atzina par atbilstošu Satversmes 1. un 109. pantam. Tiesa secināja, ka norma pieņemta, lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem, un tās mērķis ir saglabāt pensiju budžeta ilgtspēju vismaz līdz 2050. gadam. Norma nemaina pensiju sistēmas uzbūvi, pensijas aprēķināšanas kārtību vai tiesības saņemt vecuma pensiju, bet paredz vienīgi terminētu iemaksu pārdali starp abiem pensiju līmeņiem. Tiesa arī ņēma vērā, ka darbaspēka nodokļu izmaiņas palielināja ienākumus aptuveni 95% strādājošo un gandrīz pusei pensionāru – dubultojot neapliekamo minimumu no 500 līdz 1000 euro mēnesī. Vienlaikus persona saglabā iespēju veidot uzkrājumus abos pensiju līmeņos, un norma būtiski neietekmē nākotnes pensiju apmēru. Tiesa secināja, ka apstrīdētā norma līdzsvaro pašreizējo un nākamo pensiju saņēmēju intereses, tādēļ atbilst gan sociāli atbildīgas valsts, gan tiesiskās paļāvības aizsardzības principam.
