Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Gabriela Mora-Petroviča
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā
Likumprojekta Nr.: 25-TA-1597. Nosūtīts saskaņošanai: 04.07.2025. Saskaņošanas termiņš: 18.07.2025.
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi novērst praksē konstatētās nepilnības un precizēt likuma piemērošanu, lai efektīvāk nodrošinātu kiberdrošību Latvijā. Viens no būtiskākajiem grozījumiem ir terminoloģijas saskaņošana – visā likumā paredzēts lietot vienotu terminu “domēna vārds”, kas atbilst Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas ieteikumiem.
Tāpat likumprojekts paredz precizēt to subjektu loku, uz kuriem attiecas likuma prasības. No likuma tvēruma plānots izslēgt biedrības un nodibinājumus, kas pilda valsts pārvaldes deleģētus uzdevumus sociālajā vai kultūras jomā, piemēram, ārstu prakses vai mākslas skolas, jo uz šīm organizācijām prasību piemērošana būtu nesamērīga. Vienlaikus paredzēts paplašināt likuma piemērošanu, iekļaujot arī nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus, kuru rīcībā ir būtisks klientu datu apjoms un kuri bieži ir kiberuzbrukumu mērķis.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā
Likumprojekta Nr.: 1006/Lp14. Iesniegts Prezidijam: 17.07.2025.
Likumprojekts paredz uzlabot alternatīvo ieguldījumu fondu nozares regulējumu, lai veicinātu tās attīstību, samazinātu administratīvo slogu un precizētu uzraudzības prasības. Galvenās izmaiņas ietver stingrākas prasības reģistrēto pārvaldnieku akcionāriem un amatpersonām, skaidrākus noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kā arī precizējumus par publiskās apgrozības fondu pārvaldību, nosakot, ka tos drīkst pārvaldīt tikai licencēti pārvaldnieki. Tāpat tiek noteikta jauna kārtība informācijas sniegšanai Latvijas Bankai un palielinātas uzraudzības maksas, lai nodrošinātu efektīvāku uzraudzību.
Grozījumi stiprina Latvijas Bankas uzraudzības pilnvaras, tostarp tiesības piemērot sankcijas par līdzdalības iegūšanu bez iepriekšējas saskaņošanas. Šie pasākumi vērsti uz nozares caurspīdīgumu, investoru aizsardzību un atbilstību starptautiskajiem standartiem, īpaši FATF rekomendācijām.
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā”
Likumprojekta Nr.: 25-TA-480. Nosūtīts saskaņošanai: 18.07.2025. Saskaņošanas termiņš: 25.07.2025.
Likumprojekts izstrādāts, lai pielāgotu regulējumu aktuālajām tirgus tendencēm, digitālajai attīstībai un Eiropas Savienības normatīvajām prasībām. Grozījumi paredz uzlabot apdrošināšanas izplatītāju uzraudzību, veicināt konkurenci un caurspīdīgumu, kā arī stiprināt darbinieku kompetenci, īpaši ilgtspējas aspektos.
Tiek precizētas prasības attiecībā uz apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, atbildīgajām personām, reģistrācijas kārtību un informācijas atklāšanu. Likumprojekts paredz vienota elektroniska reģistra izveidi, minimālā pašu kapitāla noteikšanu brokeriem, kā arī jaunas sankcijas un administratīvos pasākumus par pārkāpumiem. Atvieglotas arī procedūras un samazināts administratīvais slogs, piemēram, atceļot pienākumu publicēt gada pārskatus tīmekļvietnē.
Grozījumi stiprina klientu interešu aizsardzību, nosakot skaidrākas informēšanas prasības, īpaši grupas apdrošināšanas gadījumos, un paredzot kvalifikācijas prasības darbiniekiem, kas sniedz konsultācijas. Tiek paplašinātas iespējas apdrošināšanas izplatīšanu savienot ar citu komercdarbību, vienlaikus saglabājot prasību pēc finansiālās stabilitātes un profesionālas atbildības.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”
Likumprojekta Nr.: 25-TA-673. Nosūtīts saskaņošanai: 14.07.2025. Saskaņošanas termiņš: 28.07.2025.
Likumprojekta mērķis ir juridiski nostiprināt jaunu tiesību institūtu – atsevišķās lietošanas tiesības – un veicināt to kā civiltiesiskās apgrozības objektu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Grozījumi paredz iespēju dzīvokļa īpašumam piesaistīt, piemēram, autostāvvietu vai noliktavu, kas atrodas kopīpašumā, bet ir lietojama tikai konkrētā dzīvokļa īpašnieka vajadzībām. Tiek noteikta kārtība, kā šīs tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā, kā arī regulēta to atsavināšana, izmantošana, augļu gūšana un atbildība par uzturēšanu.
Tāpat likumprojekts risina jautājumus par kopīgas infrastruktūras lietošanu starp vairākām dzīvojamām mājām, paredzot iespēju nodibināt servitūtu arī starp viena īpašnieka nekustamajiem īpašumiem. Grozījumi mazinās administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstītājiem un skaidri definēs dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumus attiecībā uz piesaistītajiem objektiem.
Korporatīvās tiesības
Likumprojekts “Regulētajā tirgū iekļauto akciju turētāju kapitālsabiedrību dzimumu līdzsvarotas pārstāvības likums”
Likumprojekta Nr.: 1005/Lp14. Iesniegts Prezidijam: 17.07.2025.
Likumprojekts paredz, ka lielām kapitālsabiedrībām, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, līdz 2026. gada 30. jūnijam jānodrošina dzimumu līdzsvars valdēs un padomēs – vismaz 40% padomē vai 33% kopā valdē un padomē jābūt nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvjiem. Ja šie mērķi netiek sasniegti, uzņēmumiem jāievēro atklāts, dzimumneitrāls kandidātu atlases process, priekšroku dodot līdzvērtīgi kvalificētiem kandidātiem no nepietiekami pārstāvētā dzimuma.
Likumprojekts pārņem ES Direktīvas 2022/2381 prasības un attiecas uz ļoti nelielu uzņēmumu skaitu Latvijā (šobrīd – 2). Tas paredz arī ziņošanas pienākumus, informācijas publiskošanu un iespēju piemērot piespiedu naudu par prasību neievērošanu. Mērķis – veicināt dzimumu līdztiesību, caurspīdīgumu un dažādību uzņēmumu pārvaldībā.
Strīdu risināšana
Grozījumi Civilprocesa likumā
Likumprojekta Nr.: 1003/Lp14. Iesniegts Prezidijam: 17.07.2025.
Likumprojekts paredz paplašināt Ekonomisko lietu tiesas (ELT) kompetenci, iekļaujot vairākas jaunas civillietu kategorijas, kas saistītas ar komercdarbību un investīciju aizsardzību. Mērķis ir efektīvāk izmantot ELT tiesnešu specializāciju un līdzsvarot tiesas noslodzi, ņemot vērā, ka šobrīd lielākā daļa lietu ir kriminālprocesi.
ELT kompetencē tiks iekļautas, piemēram, prasības par kapitālsabiedrību daļu vai akciju iegūšanu, valdes un padomes locekļu atbildību, kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, apdrošināšanas atlīdzību komersantiem, informācijas izsniegšanu akcionāriem, finanšu instrumentiem un patērētāju kolektīvajām prasībām. Daļa grozījumu stāsies spēkā 2026. gada 1. septembrī, bet daļa – 2029. gada 1. septembrī. (Saistītie grozījumi Kriminālprocesa likumā)
Aizsardzība
Likumprojekts “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”
Likumprojekta Nr.: 25-TA-1261. Nosūtīts saskaņošanai: 18.07.2025. Saskaņošanas termiņš: 01.08.2025.
Likumprojekta mērķis ir ieviest jaunu regulējumu nacionālās drošības preču kontrolei, lai novērstu to izmantošanu Latvijas vai sabiedroto drošības apdraudēšanai. Grozījumi paredz iespēju noteikt preces, kuru imports, eksports vai tranzīts var tikt aizliegts, ja tās var tikt izmantotas, piemēram, Krievijas militārās industrijas vai propagandas vajadzībām. Tiek ieviests nacionālās drošības preču saraksts, ko apstiprinās Ministru kabinets pēc kompetento iestāžu ierosinājuma. Likumprojekts arī precizē atbildīgās institūcijas, kas uzraudzīs šo preču apriti, un paredz attiecīgus grozījumus likuma nosaukumā, mērķī un definīcijās.
Krimināltiesības
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekta Nr.: 1004/Lp14. Iesniegts Prezidijam: 17.07.2025.
Likumprojekts paredz sašaurināt Ekonomisko lietu tiesas (ELT) kompetenci krimināllietās, kurās persona apsūdzēta pēc vairākiem pantiem, tostarp par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (KL 195. pants). Turpmāk ELT šādas lietas skatīs tikai tad, ja pārējie nodarījumi būs noteikti konkrētos Krimināllikuma pantos. Mērķis ir līdzsvarot tiesas noslodzi un ļaut tai vairāk koncentrēties uz civillietām.
Lietas, kuru izskatīšana ELT jau uzsākta, tiks pabeigtas tajā pašā tiesā, bet lietas, kuras vēl nav sāktas, tiks nodotas rajona (pilsētas) tiesām. Grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. septembrī vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likumā, lai nodrošinātu sabalansētas izmaiņas tiesu slodzē.
Enerģētika
Likumprojekts “Ekonomiskās ilgtspējas likums”
Likumprojekta Nr.: 1007/Lp14. Iesniegts Prezidijam: 17.07.2025.
Likumprojekts “Ekonomiskās ilgtspējas likums” nosaka Latvijas virzību uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, paredzot SEG emisiju samazināšanu, CO₂ piesaisti, pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimata finanšu instrumentu pārvaldību. Klimata un enerģētikas ministrija ir vadošā iestāde, kas koordinē politikas izstrādi un īstenošanu, savukārt nozaru ministrijas, pašvaldības un reģioni integrē klimata mērķus savos attīstības plānos. Likumā paredzēti konkrēti emisiju samazināšanas un piesaistes mērķi līdz 2030. gadam, kā arī noteikta regulāra monitoringa un ziņošanas kārtība.
Likums pārņem vairākas ES direktīvas un regulas, kā arī atceļ novecojušus normatīvos aktus, piemēram, likumu par Latvijas dalību Kioto protokola mehānismos. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Likumprojekts uzsver sabiedrības līdzdalības nozīmi, paredzot konsultatīvās padomes izveidi un sabiedrības iesaisti klimata politikas veidošanā.
Likumprojekts “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”
Likumprojekta Nr.: 25-TA-409. Nosūtīts saskaņošanai: 20.06.2025. Saskaņošanas termiņš: 08.07.2025.
Likumprojekta mērķis ir pārņemt Eiropas Savienības direktīvu prasības un pilnveidot elektroenerģijas tirgus regulējumu Latvijā, lai uzlabotu tā darbību, veicinātu enerģētisko drošību un samazinātu elektroenerģijas cenu svārstību riskus. Grozījumi paredz ieviest jaunu jēdzienu – enerģijas kopīgošanas organizators –, kā arī paplašināt aktīvo lietotāju tiesības slēgt līgumus par enerģijas kopīgošanu.
Tiek noteiktas prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem, tostarp iespēja aprīkot tos ar viedās un divvirzienu uzlādes funkcijām. Precizētas pārvades sistēmas operatora tiesības izmantot elektroenerģijas uzkrātuves, piekļūt datiem par tirgus dalībniekiem un pieprasīt komercnoslēpumu saturošu informāciju. Likumprojekts nosaka arī tirgotāju pienākumu ieviest elektroenerģijas tirdzniecības līgumu risku vadības pasākumus un nodrošināt fiksētas cenas līgumu piedāvājumus bez pirmstermiņa izbeigšanas maksas mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem.
Paplašinātas iespējas ieviest pārrobežu elektroenerģijas ražošanas projektus, saņemt atļaujas un izcelsmes apliecinājumus, kā arī noteikts pienākums demontēt iekārtas pēc to ekspluatācijas beigām. Grozījumi veicinās konkurenci, atjaunīgās enerģijas izmantošanu un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.
Citi
Likumprojekts ”Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu”
Likumprojekta Nr.: 1001/Lp14. Iesniegts Prezidijam: 10.07.2025.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latvijas pievienošanos šim protokolam, tādējādi stiprinot cilvēktiesību aizsardzību un veicinot tiesu dialogu ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Protokols paredz iespēju valsts augstākajām tiesām – Latvijā tās būs Satversmes tiesa un Augstākā tiesa (Senāts) – lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesai sniegt konsultatīvus atzinumus par Konvencijā un tās protokolos noteikto tiesību interpretāciju un piemērošanu.
Šāds mehānisms ļaus nacionālajām tiesām savlaicīgi risināt sarežģītus cilvēktiesību jautājumus, pirms tie kļūst par individuāliem strīdiem, tādējādi uzlabojot tiesu praksi un veicinot tiesību vienveidīgu piemērošanu. Lai gan šie atzinumi nav juridiski saistoši, tie sniedz būtiskas vadlīnijas un stiprina tiesiskumu.
Likumprojekts “Grozījumi Trauksmes celšanas likumā”
Likumprojekta Nr.: 25-TA-925. Nosūtīts saskaņošanai: 18.07.2025. Saskaņošanas termiņš: 25.07.2025.
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot trauksmes celšanas sistēmu Latvijā, nodrošinot efektīvāku aizsardzību trauksmes cēlējiem un precīzāku Eiropas Savienības direktīvu transponēšanu. Būtiskākās izmaiņas paredz trauksmes cēlēju kontaktpunkta pārcelšanu uz KNAB no 2026. gada 1. janvāra, paplašinot tā pilnvaras – tostarp uzraudzīt ziņojumu izskatīšanas efektivitāti, nodrošināt mācības un izskatīt ziņojumus, kuriem nav skaidras kompetentās institūcijas.
Tiek precizēti arī ziņošanas veidi, stiprināta aizsardzība pret nelabvēlīgām sekām, tostarp draudiem un mēģinājumiem, kā arī noteikts, ka kompetentajām iestādēm jāinformē kontaktpunkts par ziņojumu izskatīšanas gaitu un rezultātiem. Likumprojekts novērš Eiropas Komisijas norādītās nepilnības, piemēram, attiecībā uz informācijas publiskošanu, identitātes aizsardzību un represiju aizliegumu, tādējādi nodrošinot pilnīgu atbilstību Direktīvai (ES) 2019/1937.
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”
Likumprojekta Nr.: 24-TA-3000. Nosūtīts saskaņošanai: 18.07.2025. Saskaņošanas termiņš: 25.07.2025.
Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2024/1233 par vienotu uzturēšanās un darba atļauju pieteikšanās procedūru trešo valstu pilsoņiem, kā arī lai pilnveidotu nacionālo regulējumu, samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi. Grozījumi paredz vienkāršot uzturēšanās atļauju pieprasīšanas kārtību, tostarp ļaujot dokumentus iesniegt elektroniski vai caur ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī ieviest standartizētas veidlapas ielūgumu un izsaukumu atteikumiem.
Tiek paplašināta darba ņēmēju aizsardzība, nosakot, ka uzturēšanās atļauju neanulē uzreiz pēc darba zaudēšanas, bet dod iespēju noteiktu laiku meklēt jaunu darbu. Precizēti arī nosacījumi attiecībā uz uzturēšanās atļaujām Baltkrievijas un Krievijas pilsoņiem, kā arī izslēgta iespēja saņemt uzturēšanās atļauju, iegādājoties bezprocentu valsts vērtspapīrus. Tāpat noteikta skaidra kārtība dokumentu trūkumu novēršanai un paplašinātas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iespējas izvērtēt individuālus gadījumus.
Satversmes tiesa
Ierosināta lieta par likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību
06.06.2025.
Satversmes tiesā ierosinātas divas lietas “Par Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 43.2 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 103 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” 40. un 42. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”
Lietas ierosinātas pēc privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām. Pieteikuma iesniedzējiem pieder domājamās daļas no zemes vai zeme, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves kas ir patstāvīgi īpašuma objekti, tostarp arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka no 2025. gada 1. janvāra ir samazinājusies viņu īpašumu kadastrālā vērtība, kuru izmanto zemes likumiskās lietošanas maksas aprēķinam, jo tiesiskais regulējums paredz kadastrālās vērtības bāzes aprēķinu, nepārsniedzot 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa noteiktā laikposmā. Tāpat ir mainījusies arī standartplatības un tās korekcijas koeficienta aprēķināšanas kārtība. Tādējādi samazinoties pieteikuma iesniedzēju ienākumi no viņiem piederošā īpašuma.
Lēmums par lietas Nr.2025-28-0103 ierosināšanu
Lēmums par lietas Nr. 2025-29-0103 ierosināšanu
Saistītā lieta: 2025-28-0103
Saistītā lieta: 2025-29-0103
Augstākā tiesa
Ārsts attaisnots lietā par prettiesiska labuma pieprasīšanu
17.07.2025.
Senāts atstājis spēkā apelācijas instances spriedumu, ar kuru ārstniecības persona attaisnota apsūdzībā par prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu, jo konstatēta labprātīga atteikšanās no noziedzīga nodarījuma pabeigšanas.
Senāts secināja, ka Krimināllikuma 326.2 panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir pabeigts tikai tad, ja prettiesiski pieprasītais labums arī tiek pieņemts. Tā kā apsūdzētais no naudas pieņemšanas atteicās, viņa rīcība nav uzskatāma par pabeigtu noziedzīgu nodarījumu. Tiesa arī atzina, ka speciālajā izmeklēšanas eksperimentā pieļauta provokācija, tāpēc iegūtie pierādījumi nav izmantojami.
Senāts noraidīja prokurores kasācijas protestu un atstāja spēkā attaisnojošo spriedumu.
Lietas Nr.: SKK-[C]/2025
