Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Kristīne Ilga Budkēviča
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā
Likumprojekts Nr.: 1196/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 12.02.2026.
Likumprojekta mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, kā arī līdzsvarot sadarbību gadījumos, kad lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs (fiziska vai juridiska persona, vai iestāde ar gada apgrozījumu virs diviem miljoniem eiro), kas ir ekonomiski spēcīgāks, šo stāvokli izmanto negodīgi, tādējādi kaitējot piegādātājam, kas tiesiskajās attiecībās ar lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju nespēj pilnvērtīgi aizsargāt savas intereses un tiesības.
Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”
Likumprojekts Nr.: 1199/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 19.02.2026.
Likumprojekta mērķis ir Eiropas Mediju brīvības akta prasību ieviešana. Likumprojekts nosaka kompetento iestādi, kas atbild par akta prasību piemērošanu, kā arī precizē un papildina mediju pakalpojumu sniedzēju un publisko iestāžu pienākumus. Tas paredz arī likuma saskaņošanu ar citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem attiecībā uz informāciju, kas nav publicējama masu informācijas līdzekļos.
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
Likumprojekts Nr.: 1200/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 19.02.2026.
Likumprojekta mērķis ir ieviest Eiropas Mediju akta 8. pantā noteikto, aizstājot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 57. pantā norādīto Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) ar Eiropas Mediju pakalpojumu padomi, kā arī papildināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes likumā noteikto kompetenci, ņemot vērā likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” paredzētos grozījumus.
Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”
Likumprojekta Nr.: 1155/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 12.02.2026. (steidzams)
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot Regulatora darbības nodrošināšanas tiesisko regulējumu, izpildot sekojošus uzdevumus:
1) ieviest OECD 2024. gada ziņojumā “Otrais progresa ziņojums par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju” ietvertās rekomendācijas;
2) pilnveidot tiesisko regulējumu, nosakot Regulatora tiesības izveidot speciālo regulatīvo vidi un noteikt tajā piemērojamos pasākumus regulējamajās nozarēs;
3) uzlabot tarifu noteikšanas kārtību, precizējot gadījumus, kad pakalpojumu sniedzējs drīkst pats noteikt tarifus saskaņā ar Regulatora atļauju, tādējādi samazinot administratīvo slogu un nodrošinot ātrāku tarifu pārskatīšanu atbilstoši faktiskajām izmaksām;
4) noteikt tiesisko regulējumu, kas ļauj Regulatoram atsevišķos gadījumos atstāt strīdu iesniegumus bez izskatīšanas, lai paātrinātu problēmu risināšanu, novērstu paralēlu procesu tiesā un iestādē, un mazinātu administratīvo slogu iesaistītajām pusēm.
Transports un loģistika
Grozījumi Dzelzceļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1074/Lp14. Izsludināts: 24.02.2026.
Likumprojekta mērķis ir pagarināt noteikumu par aizsargjoslu izveidošanu un atlīdzību par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu izstrādes termiņu saistībā ar Rail Baltica projekta ieviešanu līdz 2030. gada 31. decembrim.
Enerģētika
Grozījumi Enerģētikas likumā
Likumprojekta Nr.:1137/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 12.02.2026.
Likumprojekta mērķis ir sekmēt cenu stabilitāti Rīgas siltumenerģijas patērētājiem, nodrošināt skaidrību un prognozējamību par siltumenerģijas izdevumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, ņemot vērā, ka cenu stabilitāte samazina inflācijas spiedienu un veicina mājsaimniecību maksātspēju, vienlaikus ļaujot uzņēmumiem prognozēt energoresursu izmaksas.
Vide
Grozījums likumā “Par piesārņojumu”
Likumprojekta Nr.:1222/Lp14. Iesniegts: 19.02.2026.
Likumprojekts paredz papildināt likuma 18.1 pantu, nosakot, ka pašvaldība savā administratīvajā teritorijā gādā par cilvēku aizsardzību pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, kas rodas dažādu pasākumu laikā, izklaides vietās un izklaides darbību rezultātā.
Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā
Likumprojekta Nr.:1023/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 19.02.2026.
Likumprojekta mērķis ir stiprināt plūdu riska pārvaldības sistēmu, veidojot vienotu redzējumu par iespējamo plūdu postījumu vietu un plūdu riska karšu izmantošana mērķiem, stiprināt to juridisko statusu un precizēt aktualizācijas kārtību, tādējādi dodot iespēju iespējamo plūdu postījumu vietu kartes iekļaut atbilstošo Ministru kabineta noteikumu pielikumā, tā sekmējot karšu izmantošanu applūstošo teritoriju noteikšanā.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā
Likumprojekta Nr.:1096/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 12.02.2026.
Likumprojekts paredz: 1) izmaiņas dzīvesvietas deklarēšanas procedūrā tām personām, ja ziņas par deklarēto dzīvesvietu pēdējo trīs gadu laikā ir anulētas, jo, dzīvesvietu deklarējot, ir sniegtas nepatiesas ziņas; 2) nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu par personu, kura ir deklarējusies viņa nekustamajā īpašumā; 3) reģistrētās dzīvesvietas izbeigšanas pamatu; 4) regulējuma pilnveidi attiecībā uz personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem un starptautiskajām saistībām bauda diplomātiskās vai konsulārās privilēģijas un imunitātes.
Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums
Likumprojekta Nr.:1144/Lp14. Izsludināts: 20.02.2026.
Likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskos priekšnoteikumus apbūves tiesības noteikumu piemērošanai daudzdzīvokļu dzīvojamo īres māju būvniecībai uz valstij vai pašvaldībai piederoša zemes gabala.
Grozījums Ministru kabineta 2014. gada 8. jūlija noteikumos Nr. 392 “Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas noteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-3004. Stājas spēkā: 19.02.2026.
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas publiskajā daļā izplatāmās informācijas kārtību, nosakot, ka Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta noteikumu Nr. 546 1. pielikumā minētie Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas dati, ciktāl tie neattiecas uz valstij svarīgiem objektiem, ir pieejami tikai identificētām personām, nemainot normatīvajos aktos noteikto ATIS datu tiesisko statusu.
Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe
Grozījumi Ārstniecības likumā
Likumprojekta Nr.: 1225/Lp14. Iesniegts: 19.02.2026.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu un kvalitatīvu medicīnas pakalpojumu sniegšanu, samazinot nepieciešamību ārstiem vienlaicīgi strādāt vairākās iestādēs. Likumprojekts paredz ieviest iespēju ārstniecības personām un ārstniecības iestādēm vienoties par virsstundu darbu izņēmuma situācijās. Ārstniecības darbiniekiem tiktu noteikts atsevišķs virsstundu limits – par 8 stundām nedēļā lielāks nekā Darba likumā, un šīs virsstundas būs apmaksātas, atšķirībā no iepriekšējā regulējuma.
Grozījumi Farmācijas likumā
Likumprojekta Nr.: 1185/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 12.02.2026.
Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu veterināro zāļu aprites procesa digitālu norisi, uzraudzību un kontroli, ieviešot ES regulas 2019/6 prasības.
Klīnisko universitātes slimnīcu likums
Likumprojekta Nr.: 1223/Lp14. Iesniegts: 19.02.2026.
Likuma mērķis ir pārveidot klīniskās universitātes slimnīcas par atvasinātām publiskām personām, lai radītu piemērotāku ietvaru slimnīcu darbībai, tādējādi veicinot slimnīcu spēju stiprināt veselības aizsardzību un nodrošinot veselības aprūpes sistēmas noturību. Likuma mērķis ir radīt pamatu un ietvaru arī slimnīcu darbībai krīzes apstākļos, slimnīcu un universitāšu sadarbībai, jo īpaši jauno speciālistu apmācīšanā, kā arī zinātniskās darbības, pētījumu un inovāciju veicināšanai.
Strīdu risināšana
Grozījumi Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumā
Likumprojekta Nr.: 997/Lp14. Stājas spēkā: 11.02.2026.
Ar likumprojektu paredzēts precizēt normas par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē atbilstoši Eiropas Savienības Regulai 524/2013, kā arī normas par Eiropas Savienības ārpustiesas strīdu risinātāju sarakstu un tā publicēšanu.
Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā
Likumprojekta Nr.:1008/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 12.02.2026.
Likumprojekta mērķi ir: 1) stiprināt KNAB kapacitāti cilvēkresursu un materiālo resursu ziņā, efektivizējot KNAB analītiskās spējas; 2) nostiprināt KNAB likumā Biroja risku analīzes informācijas sistēmu un tās programmnodrošinājumu kā valsts informācijas sistēmu; 3) stiprināt resoriskās pārbaudes institūtu, paredzot resoriskās pārbaudes veikšanas nosacījumus; 4) personām, kuras pretendē uz dienestu KNAB, noteikt samērīgus ierobežojumus saistībā ar agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu; 5) deleģēt Ministru kabinetam noteikt KNAB dienesta apliecības un žetona paraugu.
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā
Likumprojekta Nr.:1040/Lp14. Izsludināts: 20.02.2026.
Likumprojekta mērķis ir: 1) mazināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas, veicot gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījumus, ievērojot riskos balstītas pieejas principu; 2) veicināt sadarbību starp Finanšu izlūkošanas dienestu un likuma subjektiem, nodrošinot atgriezenisko saiti par ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem datu efektivitāti, kā arī veicināt sadarbību starp Finanšu izlūkošanas dienestu un valsts un pašvaldību institūcijām, nodrošinot informācijas iesniegšanu.
Grozījums Krimināllikumā
Likumprojekta Nr.:1068/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 12.02.2026.
Likumprojekta mērķis ir papildināt likumu ar jaunu pantu, kas paredz atbildību par intīma rakstura materiālu izplatīšanu.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekta Nr.:1192/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 19.02.2026.
Krimināllikuma grozījumu mērķis ir pastiprināt šobrīd normatīvajos aktos noteikto atbildību par aizliegtu vienošanos iepirkumos, paredzot kriminālatbildību par šādām darbībām fiziskām personām, kuras ir iesaistītas aizliegtās vienošanās procesā un, rīkojoties juridiskas personas interesēs, ir veikušas darbības, lai panāktu aizliegtas vienošanās iepirkumu procedūrā.
Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”
Likumprojekta Nr: 1193/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 19.02.2026.
Likumprojekts paredz papildināt likumu ar pantu, kurā tiks norādīts kritērijs, kura esamība radīs pamatu atzīt noziedzīgo nodarījumu par aizliegtu vienošanos iepirkumos par izdarītu lielā apmērā. Grozījums paredz, ka atbildība par Krimināllikuma paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja līgumcena aizliegtās vienošanās iepirkumā, tas ir, kopējā samaksa par iepirkuma līguma izpildi, kurā ietverti visi piemērojamie nodokļi, izņemot pievienotās vērtības nodokli, nav bijusi mazāka par 100 000 eiro.
Grozījumi Civilprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 1198/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 19.02.2026.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt atbilstošu regulējumu Civilprocesa likumā saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtības procesa automatizācijai.
Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā
Likumprojekts Nr.: 1202/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 19.02.2026.
Likumprojekts paredz pilnveidot juridiskās palīdzības nodrošināšanu Satversmes tiesas procesā, ietverot iespēju saņemt juridisko palīdzību jau konstitucionālās sūdzības sagatavošanas stadijā. Kā arī vienlaikus tiek virzīti priekšlikumi, kas ietver personu, kas vēlas slēgt juridiskās palīdzības līgumu (juridiskās palīdzības sniedzēju) izvirzīto kritēriju un nosacījumu pilnveidi, stiprinot nevainojamas reputācijas nozīmi un paaugstinot kvalifikācijas pārbaudes iespējas.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā
Likumprojekta Nr.:1163/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 12.02.2026.
Likumprojekts nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamās prasības, tādējādi palielinot šo iestāžu noturību pret vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem, vienlaikus uzlabojot administratīvo pasākumu piemērošanas mehānismus, kā arī nodrošinot efektīvāku ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību.
Grozījumi Latvijas Bankas likumā
Likumprojekta Nr.:1164/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 12.02.2026.
Likumprojekta mērķis ir precizēt normas par Latvijas Bankas padomes locekļu iecelšanu un atbrīvošanu no amata, interešu konflikta novēršanu padomes locekļu un darbinieku darbībā un sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu, nodrošinot regulējuma atbilstību Direktīvai 2024/1619.
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Likumprojekta Nr.:1165/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 12.02.2026.
Likumprojekta mērķis: 1) ieviest Direktīvā 2024/1619 iekļautos grozījumus, kuras ieviešanas mērķis ir noteikt kredītiestādēm un attiecīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamās prasības, tādējādi palielinot to noturību pret vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem, uzlabojot administratīvo pasākumu piemērošanas mehānismus un nodrošinot efektīvāku uzraudzību 2) noteikt makrouzraudzības politikas pasākumu publiskošanu un nepārtrauktību, 3) izpildīt Eiropas Komisijas pieprasījumā EU Pilot lietā Nr. EUP(2024)10696 norādīto.
Nodokļi
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Likumprojekta Nr.:1065/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 12.02.2026.
Likumprojekta mērķis ir atvieglot kredītinformācijas datu subjektiem saņemt savus datus vienas struktūras ietvaros.
Par Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu
Likumprojekta Nr.:1152/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 12.02.2026.
Likumprojekts sagatavots, lai apstiprinātu Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu.
Imigrācija
Likumprojekta Nr.:1136/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 19.02.2026.
Likumprojekta mērķis ir noteikt papildu apstākļus, kas var būt par pamatu termiņuzturēšanās atļauju anulēšanai, tādējādi stiprinot valsts drošību, ārzemnieku likumpaklausību un sabiedrības saliedētību. Likumprojektā paredzēts noteikt, ka ārzemniekam izsniegtas termiņuzturēšanās atļauja ir anulējama, ja viena kalendārā gada laikā šī persona ir veikusi trīs administratīvos pārkāpumus sabiedriskās kārtības, pārvaldes, ceļu satiksmes jomā.
Grozījumi Imigrācijas likumā
Likumprojekta Nr.:1180/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 12.02.2026.
Likumprojekta mērķis ir nacionālajā normatīvajā aktā pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1233 par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi.
Citi
Sporta likums
Likumprojekta Nr.: 1228/Lp14. Iesniegts: 23.02.2026.
Likumprojekta mērķis ir ieviest mūsdienu sporta standartiem atbilstošu no sporta pārvaldības viedokļa izprotamu sistēmu, noteikt jaunus sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, precizēt un papildināt mūsdienu prasībām atbilstošu sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci un pamatuzdevumus sporta attīstībā, nodalot sporta organizāciju darbību publisko un privāto tiesību jomā, pilnveidojot sporta nozares regulējumu, precizējot sportistu un sporta darbinieku nodarbinātības tiesisko regulējumu.
Grozījumi likumā ’Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā’
Likumprojekta Nr.:1166/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 12.02.2026.
Likumprojekts paredz grozījumus, lai pārņemtu ES Direktīvas 2024/1619 prasības par nogaidīšanas (cooling-off) periodu Latvijas Bankas amatpersonām un darbiniekiem pēc amata atstāšanas. Tā mērķis ir elastīgāk piemērot divu gadu ierobežojumu gadījumos, kad tas nav samērīgs, ņemot vērā konkrēto lēmumu tvērumu un korupcijas vai interešu konflikta riskus.
Grozījumi Trauksmes celšanas likumā
Likumprojekta Nr.:1051/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 12.02.2026.
Likumprojekts paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra trauksmes cēlēju kontaktpunkts pāries uz KNAB, kas uzraudzīs ziņojumu izskatīšanu, nodrošinās mācības un koordinēs institūciju darbu. Grozījumi paredz skaidrākas ziņošanas iespējas, lielāku aizsardzību pret draudiem un nelabvēlīgām sekām, kā arī kriminālatbildību par ziņotāja identitātes izpaušanu. Tāpat precizētas definīcijas, noteikts pienākums regulāri pārskatīt procedūras un nodrošināt viegli pieejamu informāciju par trauksmes celšanu un iesaistīto personu tiesībām.
Grozījumi Iesniegumu likumā
Likumprojekta Nr.:877/Lp14. Izsludināts: 20.02.2026.
Grozījumi paredz samazināt iesniegumu izskatīšanas termiņu, paredzot, ka iestādei atbilde pēc būtības jāsniedz saprātīgā termiņā, taču ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Savukārt, ja iestāde konstatē, ka saņemtais iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav iestādes kompetencē, tai 5 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas tas jāpārsūta citai kompetentai iestādei, par to informējot iesniedzēju.
Augstākā tiesa
Administratīvo lietu departaments
Kopīpašnieku piekrišana būvdarbiem nav piesaistāma konkrētai gribas izteikuma formai
Senāts atcēlis apgabaltiesas spriedumu lietā par atteikumu izsniegt būvatļauju un nodevis lietu atkārtotai izskatīšanai. Izskatot lietu, Senātam bija jāizšķir jautājums, vai var atzīt, ka kopīpašnieks, kas nav parakstījis visu kopīpašnieku protokolu, bet īpašuma domājamo daļu pirkuma līgumā ir atteicies no iebildumiem pret dzīvokļu ierīkošanu bēniņu telpās, ir devis savu piekrišanu būvniecības legalizācijai. Senāts norādīja, ka šādos gadījumos ir svarīgi noskaidrot, vai saskaņojums izteikts apzināti un nepārprotami, bet nav būtiski, vai tas dots atsevišķā dokumentā vai kā daļa no cita tiesiska darījuma.
Senāts norāda uz būtiskiem vērtēšanas trūkumiem lietā par aizturēta advokāta tiesībām uz atlīdzinājumu
Senāta Administratīvo lietu departaments kasācijas kārtībā izskatījis lietu par kriminālprocesā nodarīta nemantiskā kaitējuma un juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšanu un atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā.
Senāts atzinis kasācijas sūdzībās minētos argumentus par pamatotiem un secinājis, ka tiesa nav pietiekami noskaidrojusi konkrētā gadījuma apstākļus un pienācīgi motivējusi savu spriedumu. Senāts arī vērsa uzmanību uz to, ka tiesa nav pareizi izvērtējusi zvērināta advokāta aizturēšanas juridisko nozīmi. Ja pret advokātu tiek vērstas kriminālprocesuālas darbības, ir jāpārliecinās, ka to veicējam nav bijis nolūka ietekmēt vai citādi vērsties pret advokātu saistībā ar viņa profesionālo darbību. Šādi motivētas darbības pret advokātu kā uzticības personu būtu nepieļaujamas. Tomēr no Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātā vienlīdzības principa izriet, ka zvērināts advokāta statuss vien pats par sevi nepadara nepamatotu vai prettiesisku aizturēšanu par nopietnu pārkāpumu. Līdz ar to tiesai bija jāmotivē, kādēļ tā uzskatījusi pieteicējas tiesību aizskārumu par smagu un atzinusi pieteicējas lūgto atlīdzinājuma apmēru par taisnīgu.
Krimināllietu departaments
Kriminālatbildība par spiegošanu iestājas, ja tās nolūks ir nodot valsts noslēpumu ārvalstij
Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis kasācijas sūdzību krimināllietā, kurā apsūdzēts bijušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks, un atzinis, ka apelācijas instances tiesa ir nepareizi kvalificējusi vienu no diviem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tiesas lēmums atcelts pilnībā, jo apsūdzētajam inkriminētie noziegumi ir ietverti vienā noziedzīgās rīcības aprakstā.
Senāts skaidro, ka Senāts, no likumdošanas materiāliem izriet, ka likumdevējs ir vēlējies paredzēt kriminālatbildību tikai par tādu valsts noslēpuma vākšanu, kas ir saistīta ar nolūku nodot valsts noslēpumu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai. Par to liecina arī attiecīgās tiesību normas sistēmiskas iztulkošanas rezultāts – ja valsts noslēpuma vākšana netiktu saistīta ar šādu nolūku, veidotos Krimināllikuma iekšējai loģikai pretēja situācija, ka mazāk kaitīga darbība ar valsts noslēpumu (vākšana) tiktu atzīta par sevišķi smagu noziegumu un par to draudētu bargāks sods nekā par kaitīgāku darbību (izpaušanu), kas Krimināllikuma izpratnē ir smags noziegums, ja tā izdarīta tīši, bet mazāk smags noziegums, ja izdarīta aiz neuzmanības. Tādēļ apelācijas instances tiesas nostāju, ka kriminālatbildība par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu iestājas neatkarīgi no nolūka, nevar atzīt par saprātīgi paredzamu un atbilstošu spiegošanas būtībai.
Civillietu departaments
Senāts atzīst, ka bezstrīdus piespiedu izpildīšanai tiek pakļauta no aizdevuma līguma izrietošā saistība
Lietā, kas Senātā nonāca kā blakus sūdzība par tiesu izpildītāja rīcību, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, kas zemesgrāmatā ierakstīts uz viena laulātā vārda un kas ieķīlāts laulāto solidārās saistības pret banku nodrošināšanai, Civillietu departaments paplašinātā sastāvā mainīja judikatūru jautājumā par bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pakļaujamās saistības izpratni un izskaidroja, kādas ir satura prasības tiesneša lēmumam šādās lietās, kā arī precizēja solidāro parādnieku un ieķīlātā nekustamā īpašuma īpašnieku tiesības izpildes procesā.
Atkāpjoties no agrākās judikatūras, Senāts lēmumā skaidroja, ka hipotēkas veidā ieķīlāta nekustamā īpašuma piespiedu pārdošana izsolē ir iespējama tad, ja pastāv izpildāma saistība, tās izpildīšanu nodrošina hipotēka un saistības izpildāmība un tās apmērs ir konstatēts likumā noteiktajā kārtībā. Šāda situācija atbilst Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam, ka “saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama pēc līgumiem par saistībām, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku vai komercķīlu”.
Senāts papildus norādīja, ka Civilprocesa likuma 405. panta otrās daļas pirmais teikums iztulkojams tādējādi, ka tiesneša lēmuma rezolutīvajai daļai, pakļaujot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai, jāatbilst tiem pašiem priekšrakstiem, kā ar spriedumu izšķirot strīdu par tiesībām. Proti, lēmuma rezolutīvajā daļā piedzen galveno parādu, līgumsodu, procentus – kā nolīgtos, tā likumā noteiktos –, un tad, ja parādnieks nav ieķīlātājs, Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punkta gadījumā tiek atzīta arī kreditora tiesība vērst piedziņu uz ieķīlāto nekustamo īpašumu.
Satversmes tiesa
Ierosināta lieta par Ropažu novada pašvaldības domes saistošo noteikumu darbības apturēšanu
Satversmes tiesā ierosināta lieta par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra 2025. gada 3. novembra rīkojuma Nr. 1-2/118 “Par Ropažu novada pašvaldības domes 2025. gada 4. jūnija saistošo noteikumu Nr. 21/25 “Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa” darbības apturēšanu” atbilstību Teritorijas attīstības plānošanas likuma 26. panta pirmajai daļai.
Lieta ierosināta pēc Ropažu novada pašvaldības domes pieteikuma. Ar apstrīdēto aktu ir apturēta pieteikuma iesniedzējas saistošo noteikumu darbība, ar kuriem apstiprināts lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā.
Satversmei atbilst regulējums, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības
2026.gada 12. februārī, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-27-0103. Tiesa par Satversmei atbilstošām atzina Elektroenerģijas tirgus likuma un Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” normas, kas noteic gadījumus, kuros Būvniecības valsts kontroles birojam ir jālemj par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un pienākuma uzlikšanu komersantam atmaksāt saņemto valsts atbalstu. Satversmes tiesa uzsvēra, ka visiem komersantiem, kuri saņem valsts atbalstu, īstenojot tiem piešķirtās tiesības, ir jārīkojas kā rūpīgiem un atbildīgiem saimniekiem un jāizpilda visi tiesību normās noteiktie pienākumi.
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par zemesgrāmatā nostiprinātu nomas tiesību dzēšanu uz valstij piekrītošu nekustamo īpašumu
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu Nr. 2025-13-01 “Par Civillikuma 416. panta septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam”.
Apstrīdētā norma noteic, ka, ierakstot zemesgrāmatā īpašuma tiesības valstij vai pašvaldībai uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu, vienlaikus tiek dzēstas uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes.
Lieta ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā ir civillieta, kurā ir strīds par nostiprinājuma lūguma ierakstīšanu zemesgrāmatā. Šajā lietā pēc kooperatīvās sabiedrības izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra visa tās manta kā bezmantinieka manta piekrīt valstij. Kooperatīvās sabiedrības īpašumā citstarp bija nekustamais īpašums ar garāžām, kas saskaņā ar zemesgrāmatā ierakstītiem nomas līgumiem tika iznomātas vairākām fiziskajām personām. Saskaņā ar apstrīdēto normu, nostiprinot valstij īpašuma tiesības zemesgrāmatā, ieraksti par minētajiem nomas līgumiem ir jādzēš.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar fizisko personu – nomnieku – Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz tiesisko vienlīdzību, jo gadījumos, kad nekustamā īpašuma īpašnieka maiņa notiek vispārējās civiltiesiskās apgrozības, piemēram, pirkuma vai maiņas ceļā, ieraksts par nomas līgumu zemesgrāmatā netiek dzēsts. Tāpat pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar minētajām personām Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu, jo tā paredz dzēst tādu subjektīvu tiesību, kam ir ekonomiska vērtība un kas pēc ierakstīšanas zemesgrāmatā ir spēkā arī pret trešajām personām.
