Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdzes Patrīcija Utināne un Martina Ķierpe.
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Konkurences likumā
Likumprojekta Nr.: 1063/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Likumprojekta mērķis ir paplašināt atbildības subjektu loku par Konkurences likuma un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem, ieviešot atbildību tirgus dalībnieka aizliegtas vienošanās pārkāpumā iesaistītajām tirgus dalībnieku amatpersonām, kā arī mazināt administratīvo slogu iesaistītajām institūcijām padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu atbrīvošanai no amata pēc paša izteiktas vēlēšanās un nodrošināt tiesisko noteiktību padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa izpildītāja iecelšanai līdz jauna padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa iecelšanai amatā.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.: 1064/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Galvenie grozījumi paredz stingrākas prasības patērētāju kreditēšanas jomā. Tiek paplašināts regulējuma tvērums, iekļaujot arī atlikto maksājumu pakalpojumus un “pērc tagad, maksā vēlāk” piedāvājumus. Kredīta devējiem jānodrošina skaidra informācija par personalizētiem piedāvājumiem, jāveic rūpīgs patērētāja maksātspējas izvērtējums un jāievēro iecietības pasākumi kavējumu gadījumā. Tiek aizliegta nepieprasītu kredītu piešķiršana un sasaistīšanas prakse. Patērētājiem būs iespēja kredītinformācijas birojos veikt atzīmi par nevēlēšanos saņemt kredītu.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.: 25-TA-1352 Stadija: Saskaņošana
Likumprojekts izstrādāts, lai uzlabotu patērētāju aizsardzību un veicinātu aprites ekonomiku, vienlaikus veicinot ilgtspējīgāku patēriņu un preču remontējamību, nosakot jaunas prasības attiecībā uz preču remontu, komercgarantiju attiecībā uz ilgizturību, kā arī tiek noteiktas prasības Eiropas remonta informācijas veidlapai un Eiropas tiešsaistes platformai remontam. Kopumā Direktīvas mērķis ir remonta pasākumu veicināšana, tajā pašā laikā īpaši atbalstot mazos un vidējos, kā arī mikrouzņēmumus.
Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā
Likumprojekts Nr.: 1138/Lp14 Stadija: Iesniegts
Grozījumi paredz samazināt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu skaitu no trim uz diviem, izslēdzot arī pašreizējo kārtību, kur viens loceklis tiek virzīts no Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes. Mērķis ir vienkāršot un efektivizēt padomes sastāva modeli, stiprinot Saeimas politisko atbildību par padomes izveidi, mazinot birokrātiju un ļaujot ietaupīt valsts budžeta līdzekļus (aptuveni 100 000 eiro gadā).
Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā
Likumprojekts Nr.: 1091/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Grozījumi paredz, ka turpmāk preču un pakalpojumu loteriju uzraudzību un kontroli veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID), nevis Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI), kas tiks likvidēta. Tiek mainīta atbildīgā iestāde, kurā jāiesniedz iesniegumi par loteriju atļaujām un jārisina jautājumi par loteriju organizēšanu vai pārkāpumiem.
Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā
Likumprojekts Nr.: 929/Lp14 Stadija: Izsludināts
Šo grozījumu galvenais mērķis ir nodrošināt, ka Latvijā Patentu valde kļūst par atbildīgo iestādi amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumu pieņemšanai un izvērtēšanai. Grozījumi nepieciešami, lai izpildītu Eiropas Savienības Regulas (ES) 2023/2411 prasības, kas no 2025. gada 1. decembra ievieš vienotu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas sistēmu amatniecības un rūpniecības ražojumiem visā ES. Līdz ar to tiek paplašināta Patentu valdes kompetence un precizētas likumā ietvertās definīcijas, iekļaujot arī ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā rūpnieciskā īpašuma objektu. Grozījumi veicinās ražojumu kvalitāti un atpazīstamību, kā arī nodrošinās vienkāršāku un elastīgāku reģistrācijas procesu Latvijas ražotājiem.
Grozījumi Preču zīmju likumā
Likumprojekta Nr.: 928/Lp14 Stadija: Izsludināts
Tiek grozīts arī Preču zīmju likums, grozījumi secīgi paredz ES vienoto sistēmu amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijai un aizsardzībai, kas stāsies spēkā no 2025. gada 1. decembra. Likumprojekts nosaka, ka Latvijā par šādu norāžu reģistrācijas pieteikumu izskatīšanu būs atbildīga Patentu valde, savukārt atbilstības kontroli veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Grozījumi precizē arī apelācijas un iebildumu procedūras, kā arī paredz administratīvo atbildību par prasību pārkāpumiem ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanā.
Komerctiesības
Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā
Likumprojekts Nr.: 1105/Lp14 Stadija: Iesniegts
Grozījumi ievieš uzlabojumus publisku personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldībā, nostiprinot labas pārvaldības principus (piemēram, aktīva īpašnieka, mērķorientācijas, risku vadības, informācijas atklātības un sadarbības principus) un precizējot valsts kā akcionāra lomu stratēģiskajā vadībā. Tiek paplašinātas un precizētas prasības par kapitālsabiedrību dibināšanu, reorganizāciju, līdzdalības izvērtēšanu, kā arī noteikta kārtība, kādā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās tiek pieņemti stratēģiski lēmumi un kā tiek pārraudzīta to darbība. Likumprojekts paredz arī stingrākas prasības valdes un padomes locekļu iecelšanai, atlīdzības politikai, kā arī uzlabo informācijas apriti un publiskumu, ieviešot publisku informācijas sistēmu par kapitālsabiedrību pārvaldību.
Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
Likumprojekts Nr.: 1104/Lp14 Stadija: Iesniegts
Grozījumi paredz paplašināt reģistrā uzkrājamo informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, iekļaujot ne tikai valstspiederību, bet arī valstspiederības (ja ir vairākas), kā arī kontroles apjomu, lai nodrošinātu atbilstību ES Direktīvas Nr. 2024/1640 prasībām. Tiek precizēta Uzņēmumu reģistra kompetence, paredzot, ka reģistrs vairs nepārbauda kapitālsabiedrību statūtos ietvertos noteikumus par dažādu daļu/akciju kategoriju tiesībām, bet turpina pārbaudīt ziņas par daļu/akciju skaitu un nominālvērtību. Grozījumi novērš pretrunas starp likumu “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu, nodrošinot vienotu un skaidru piemērošanu.
Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā
Likumprojekts Nr.: 1097/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Grozījumi paredz, ka Labklājības ministrija informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību turpmāk sagatavos reizi trijos gados (nevis divos), kā arī optimizē Sociālo uzņēmumu komisijas darbu, samazinot administratīvo slogu. Tiek atļauta daļēja peļņas sadale sociālajiem uzņēmumiem – līdz 50% no iepriekšējā gada peļņas, ja par pēdējiem trīs gadiem ir iesniegti gada pārskati un nav saņemts granta veida atbalsts. Likumprojekts paredz atteikties no uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumiem, kas līdz šim bija pieejami sociālajiem uzņēmumiem, jo tie praksē netiek izmantoti. Sociālajiem uzņēmumiem, kas darbojas vismaz trīs gadus vai ir dibināti sabiedriskā labuma organizācijas, tiek atvieglotas prasības darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanā personām ar invaliditāti.
Transports un loģistika
Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā
Likumprojekta Nr.: 1084/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Grozījumi paredz paaugstināt nodevas likmes smagajiem kravas transportlīdzekļiem un paplašināt to autoceļu posmu sarakstu, uz kuriem attiecas nodevas maksājums. Tiek ieviesti arī atbrīvojumi bezemisiju transportlīdzekļiem, lai veicinātu pāreju uz videi draudzīgāku autoparku. Grozījumu mērķis ir samazināt smagā autotransporta radīto slodzi uz valsts ceļiem, veicināt kravu pārvadājumu pārorientēšanu uz dzelzceļu un uzlabot ceļu infrastruktūras finansējumu.
Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 467 “Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1852 Stadija: Saskaņošana
Grozījumi paredz izmaiņas apdrošināšanas dokumentu iesniegšanā, īpašumtiesību maiņas procedūrā, kuģa īpašnieka pārstāvja definīcijā un vraku aizvākšanas atbildībā. Kuģiem ar bruto tilpību virs 300 jāiesniedz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apliecinājums saskaņā ar Nairobi konvenciju, ko drīkst izsniegt tikai Latvijas Bankas EEK sarakstā reģistrētas sabiedrības. Ja īpašumtiesību maiņas gadījumā nav iespējams iesniegt apliecību, jāpublicē paziņojums “Latvijas Vēstnesī”. Kuģiem, kas reģistrēti pirms grozījumu spēkā stāšanās, dokumenti jāiesniedz trīs mēnešu laikā pēc konvencijas spēkā stāšanās Latvijā.
Ārējās sauszemes robežas šķērsošanas transportlīdzekļu elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas noteikumi
Noteikumu projekta Nr.: 24-TA-3321 Stadija: Pieņemts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā transportlīdzekļi tiek reģistrēti elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā, lai organizētu transportlīdzekļu rindu valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanai pa autoceļiem normatīvajos aktos noteiktajās robežšķērsošanas vietās.
Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 6. aprīļa noteikumos Nr. 343 “Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-896 Stadija: Pieņemts
Mērķis ir nodrošināt efektīvāku un ātrāku lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauju saskaņošanas kārtību, tostarp paātrinot militāro pārvadājumu procesu, kas vienlaicīgi mazinātu kopējo birokrātiju. Tiek ieviesta “noklusējuma saskaņošanas” procedūra un precizētas prasības, kas saistītas ar dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanu un atļauju anulēšanu pēc pārvadātāja pieprasījuma. Ieviesta norma, lai preventīvi novērstu iespējamos pārkāpumus, kas saistīti ar masas un asu noslodzes pārkāpumiem.
Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 6. aprīļa noteikumos Nr. 343 “Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-2025 Stadija: Saskaņošana
Noteikumu projekta mērķis ir mazināt administratīvo slogu, ieviešot beztermiņa atļauju lielgabarīta traktortehnikai un piekabēm, vienlaikus saglabājot terminētu atļauju celšanas un citām speciālajām pašgājējmašīnām. Grozījumi nodrošinās efektīvāku resursu izmantošanu, saglabājot satiksmes drošības un ceļu infrastruktūras aizsardzības līmeni.
Grozījumi likumā “Par aviāciju”
Likumprojekta Nr.: 993/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Administratīvo sodu paaugstināšana civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatācijas, aeronavigācijas pakalpojumu un aviācijas personāla sertificēšanas jomā, kā arī administratīvās atbildības noteikšana par pārkāpumiem bezpilota gaisa kuģu lidojumu jomā nodrošinās civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošumu. Lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņas pakalpojumu vidi, Likumprojekts paredz noteikt, ka bezpilota gaisa kuģu jomas dokumentus un informāciju adresātam izsniedz vai paziņo Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmā.
Finanses un apdrošināšana
Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1390 Stadija: Saskaņošana
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, lai veicinātu nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem.
Grozījumi Latvijas Bankas likumā
Likumprojekta Nr.: 25-TA-1074 Stadija: Saskaņošana
Mērķis ir precizēt normas par Latvijas Bankas padomes locekļu iecelšanu un atbrīvošanu no amata, interešu konflikta novēršanu padomes locekļu un darbinieku darbībā un sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu, nodrošinot regulējuma atbilstību Direktīvai 2024/1619. Noteikt Latvijas Banku par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību noregulējuma iestādi ar brīdi, kad stāsies spēkā likums, kas regulē apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību noregulējuma jautājumus. Likumprojektā papildus ietverti arī citi grozījumi ar mērķi pilnveidot regulējumu.
Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 26. maija noteikumos Nr. 327 “Noteikumi par kredītinformācijas biroja datubāzē iekļaujamām ziņām par maksājuma saistībām”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-314 Stadija: Pieņemts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai uzlabotu patērētāju aizsardzību un novērstu situācijas, kad kredīta devējiem nav pieejama visa būtiskā informācija patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanai.
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Likumprojekta Nr.: 25-TA-1075 Stadija: Saskaņošana
un
Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā
Likumprojekta Nr.: 25-TA-1073 Stadija: Saskaņošana
Likumprojekta mērķis:
1) ieviest Direktīvā 2024/1619 iekļautos grozījumus,
2) noteikt makrouzraudzības politikas pasākumu publiskošanu un nepārtrauktību,
3) izpildīt Eiropas Komisijas pieprasījumā EU Pilot lietā Nr. EUP(2024)10696 norādīto.
Direktīvas 2024/1619 ieviešanas mērķis ir noteikt kredītiestādēm un attiecīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamās prasības, tādējādi palielinot to noturību pret vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem, uzlabojot administratīvo pasākumu piemērošanas mehānismus un nodrošinot efektīvāku uzraudzību.
Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums
Likumprojekta Nr.: 915/Lp14 Stadija: Izsludināts
Lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus, likumprojekts paredz tiesiskus priekšnoteikumus finanšu tirgus digitālas darbības un mākslīgā intelekta izmantošanas prasību piemērošanai.
Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā
Likumprojekta Nr.: 1082/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Grozījumi paredz samazināt minimāli plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci no -1,0% uz -1,5% no IKP, lai nodrošinātu papildu finansējumu aizsardzības un drošības vajadzībām. Vienlaikus tiek aktualizēta likuma terminoloģija, pārņemtas jaunās Eiropas Savienības direktīvas prasības un precizētas normas par budžeta sagatavošanu četru gadu periodam. Grozījumi arī pilnveido Fiskālās disciplīnas padomes darbību un uzraudzības mehānismus. Mērķis ir nodrošināt atbilstību ES fiskālās politikas prasībām, uzlabot budžeta plānošanas procesu un palielināt valsts finanšu ilgtspēju.
Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā
Likumprojekta Nr.: 1006/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījumā
Grozījumi paredz attīstīt alternatīvo ieguldījumu fondu nozari, samazinot administratīvo slogu un precizējot prasības pārvaldniekiem. Tiek noteiktas skaidrākas prasības akcionāriem, amatpersonām un dokumentu iesniegšanai, kā arī uzlabota uzraudzība, lai veicinātu tirgus caurspīdīgumu un ieguldītāju interešu aizsardzību. Grozījumi paredz, ka publiskās apgrozības fondus drīkst pārvaldīt tikai licencēti pārvaldnieki, kā arī tiek pilnveidotas normas par ilgtermiņa ieguldījumiem un darījumu dokumentu glabāšanu.
Grozījums Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā
Likumprojekts Nr.: 999/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījumā
Grozījums paredz, ka strīda gadījumā starp apdrošināšanas izplatītāju un apdrošinājuma ņēmēju (fizisku personu) apdrošināšanas izplatītājam būs pienākums pierādīt, ka pirms līguma noslēgšanas klientam ir izsniegts apdrošināšanas produkta informācijas dokuments (APID). Šī prasība uzsver apdrošināšanas izplatītāja atbildību par informācijas sniegšanu klientam, lai veicinātu klienta izpratni par apdrošināšanas produktu. Mērķis ir pilnveidot apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, padarot procesu caurspīdīgāku un aizsargājot patērētāju intereses. Grozījums radies pēc 2024. gada vētras un plūdu pieredzes, kad aktualizējās problēmas ar apdrošināšanas atlīdzību izmaksu un informācijas pieejamību.
Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā
Likumprojekts Nr.: 998/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījumā
Grozījumi paredz, ka apdrošināšanas līguma noteikumi turpmāk būs jāsagatavo vienkāršajā valodā, lai fiziskās personas labāk saprastu apdrošināšanas līguma saturu. Apdrošinātājam pirms līguma noslēgšanas būs pienākums iepazīstināt klientu ar visiem līguma noteikumiem un izsniegt visu līgumu veidojošo dokumentu kopumu. Apdrošināšanas polisē būs jānorāda visi apdrošināšanas līguma noteikumos ietvertie apdrošināmie riski, skaidri atzīmējot apdrošinātos un neapdrošinātos riskus, kā arī izņēmuma gadījumus. Mērķis ir veicināt klientu informētību, samazināt neskaidrības un domstarpības par atlīdzību izmaksu, kā arī uzlabot apdrošināšanas pakalpojumu kvalitāti.
Nodokļi
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 25-TA-745 Stadija: Saskaņošana
Mērķis ir precizēt normatīvo regulējumu dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un piemērošanas nosacījumos un novērst vides piesārņojuma riskus, kas saistīti ar elektronisko smēķēšanas ierīču neatbilstošu un neefektīvu apsaimniekošanu.
Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”
Likumprojekta Nr.: 25-TA-2023 Stadija: Saskaņošana
Pagarināt speciālās vērtības piemērošanas termiņu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai lauku zemei, kuru platība pārsniedz trīs hektārus, līdz 2028. gadam.
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 25-TA-2280 Stadija: Pieņemts Ministru kabinetā
Likumprojekta mērķis ir precizēt 42.panta piektajā un septītajā daļā noteikto tiesisko regulējumu par pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piecu procentu apmērā piemērošanas kārtību.
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Likumprojekta Nr.: 912/Lp14 Stadija: Izsludināts
Tiek ieviesta jauna kārtība nokavējuma naudas aprēķināšanai vienotajā nodokļu kontā un noteikti gadījumi, kad to nepiemēro. Precizēti noteikumi par nodokļu pārmaksu un nepareizi iemaksātu summu atmaksu. Papildinātas Valsts ieņēmumu dienesta pilnvaras, tostarp iespēja ierobežot piekļuvi domēna vārdiem un IP adresēm. Būtiski grozījumi skar arī elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu, nosakot datu pieejamību darba ņēmējiem un apakšuzņēmējiem.
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Likumprojekta Nr.: 973/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījumā
Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Likumā veicamās izmaiņas ir arī saistāmas ar grozījumiem Globālajā standartā par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem, kuru mērķis ir paplašināt ziņojamās informācijas tvērumu, un precizēti automātiskās informācijas apmaiņas ietvaros saņemtās informācijas izmantošanas mērķi.
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1124/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Grozījumi paredz PVN samazinātās likmes piemērošanu: grāmatām, preses izdevumiem un noteiktiem pārtikas produktiem (maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām). Grāmatām un preses izdevumiem piecu procentu PVN likme tiks piemērota, ja tie izdoti latviešu, latgaliešu, lībiešu vai noteiktās starptautiskās valodās, arī elektroniskā formātā un tiešsaistē. Pilotprojekta ietvaros no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām tiks piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā, lai mazinātu pārtikas cenu slogu uz iedzīvotājiem.
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1121/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Grozījumi ievieš jaunu nodokļa objektu – nepārstrādātu koksni, kas komerciāli tiek realizēta ārpus Eiropas Savienības, un paaugstina nodokļa likmes par smilts, smilts-grants un kūdras ieguvi. Tiek noteikta detalizēta kārtība, kādā komersantiem jāuzskaita un jādeklarē iegūtās un realizētās nepārstrādātās koksnes apjomi, kā arī tiek ieviesta dabas resursu apsaimniekošanas sistēma ar caurredzamības un vienlīdzības principiem. Nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts un pašvaldību budžetiem tiek mainīts, lai veicinātu vietējo ražošanu un pašvaldību ieinteresētību ilgtspējīgā resursu apsaimniekošanā.
Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”
Likumprojekta Nr.: 1110/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Grozījumi paredz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) funkciju nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai optimizētu valsts pārvaldes resursus, samazinātu administratīvos izdevumus un veidotu vienotu uzraudzības mehānismu. Tiek paaugstinātas azartspēļu nodokļa likmes dažādām azartspēļu formām (automātiem, galdiem, totalizatoriem, bingo, interaktīvajām azartspēlēm) un šīs izmaiņas stāsies spēkā jau no 2026. gada 1. janvāra, nevis 2027. gada. Grozījumi novērš tiesību normu dublēšanos un precizē administratīvos procesus, kas saistīti ar azartspēļu organizētāju pienākumiem.
Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”
Likumprojekta Nr.: 1109/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Grozījumi paredz paaugstināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukuru un enerģijas dzērieniem, kā arī atcelt samazināto akcīzes nodokļa likmi naftas produktiem, kurus izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Tiek precizēti akcīzes nodokļa atbrīvojumi bezalkoholiskajiem dzērieniem, nosakot, ka atbrīvojums attiecas tikai uz negāzētiem dzērieniem, kas ir nefasēti un izgatavoti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā vai tirdzniecības vietā. Izmaiņas stāsies spēkā pakāpeniski no 2026. līdz 2028. gadam, un tās ietekmēs gan fiziskās, gan juridiskās personas, kas darbojas ar minētajiem produktiem.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Likumprojekta Nr.: 1088/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Grozījumi paredz ieviest alternatīvu ienākuma nodokļu modeli dividendēm, kas izmaksātas, piemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.2 pantu. Šajā gadījumā dividendēm piemēros iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 6% apmērā, savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa likme būs 15%. Grozījumu mērķis ir līdzsvarot ārvalstu investoru – fizisko personu – nodokļu slogu ar Latvijas investoriem, kā arī veicināt pašvaldību ieņēmumu pieaugumu un investīciju piesaisti. Šī sistēma attieksies uz kapitālsabiedrībām, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, un stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1086/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Likumprojektā paredzēts ieviest alternatīvu nodokļa modeli uzņēmumiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas – šie uzņēmumi varēs izvēlēties piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā dividendēm, vienlaikus ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli 6% apmērā no dividendēm. Grozījumi arī paplašina izņēmumus procentu maksājumiem par aizņēmumiem, lai veicinātu alternatīvo finanšu pakalpojumu attīstību un samazinātu finansējuma piesaistes izmaksas uzņēmumiem.
Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1057/Lp14 Stadija: Izsludināts
Grozījumi paredz, ka, pārtraucot transportlīdzekļa reģistrāciju uz laiku, vairs nebūs jānodod numura zīmes, bet šo procesu varēs veikt elektroniski. Tiek precizēts, ka elektroskrejriteņi netiek aplikti ar ekspluatācijas nodokli, un transportlīdzekļu tirgotājiem tiek ieviests nodokļu atbrīvojums līdz diviem mēnešiem par pārdošanai paredzētiem līdz 10 gadus veciem transportlīdzekļiem.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1525 Stadija: Saskaņošana
un
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1473 Stadija: Saskaņošana
Tiesību akta grozījumu projekta mērķis ir noteikt kritērijus, kas būtu jāņem vērā, nosakot nekustamā īpašuma nomas līguma termiņu ilgāku par sešiem gadiem.
Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”
Likumprojekta Nr.: 25-TA-1372 Stadija: Saskaņošana
Mērķis ir paplašināt likuma tvērumu ar jaunu kompensāciju veidu – zemes maiņa.
Grozījumi “Teritorijas attīstības plānošanas likumā”
Likumprojekta Nr.: 25-TA-1667 Stadija: Saskaņošana
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot regulējumu, paredzot Ministru kabinetam deleģējumu noteikt nosacījumus sabiedrības iesaistei pirms lokālplānojuma darba uzdevuma sagatavošanas, kā arī atcelt obligāto prasību detālplānojuma īstenošanā slēgt administratīvo līgumu.
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1904 Stadija: Iesniegts Ministru kabinetā
Projekta mērķis ir noteikt obligātās autoruzraudzības saturu un gadījumus, kad obligāti ir veicama autoruzraudzība.
Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
Likumprojekta Nr.: 25-TA-2172 Stadija: Iesniegts Ministru kabinetā
Likumprojekts paredz, ka sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums esošu meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūvei būs nepieciešams tikai tad, ja to zemes platība pārsniedz 500 hektārus un tās atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā (Natura 2000). Tas nozīmē, ka gadījumos, kad darbi tiek veikti jau esošās meliorācijas sistēmās un to zemes platība pārsniedz 500 hektārus, bet neskars Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000), sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums vairs nebūs jāveic.
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1273 Stadija: Saskaņošana
Grozījumi vienkāršo kadastra objektu reģistrācijas un datu aktualizācijas procesu, integrējot būvniecības informācijas sistēmas (BIS) datus. Tie paredz iespēju neveikt kadastrālo uzmērīšanu, ja pieejami attiecīgi dokumenti, un precizē, ka par iesniegumu uzskatāmi arī automātiski saņemti dati no BIS. Papildinātas prasības attiecībā uz nacionālās drošības apdraudējumu novēršanu un patieso labuma guvēju identificēšanu. Noteikti konkrēti termiņi datu aktualizācijai, precizēta dokumentu un datu struktūra. Grozījumi paredz arī iespēju aktualizēt datus par telpu grupām, mainīt lietošanas veidu bez pārbūves un vienkāršot datu reģistrāciju, ja būvniecība uzsākta pirms noteiktā termiņa.
Grozījumi Tūrisma likumā
Likumprojekta Nr.: 1135/Lp14 Stadija: Iesniegts
Grozījumi precizē tūristu mītņu definīciju, iekļaujot tajā arī īstermiņa īres mītnes, lai nodrošinātu skaidrību normatīvo aktu piemērošanā šiem izmitināšanas pakalpojumiem. Tiek aktualizēti un papildināti tūrisma nozarē lietotie termini, tostarp definēts “darījumu tūrisms”, kā arī precizētas “tūrisms” un “tūrists” definīcijas atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Būtiski atvieglota kūrorta statusa piešķiršanas kārtība pašvaldībām, samazinot administratīvo slogu un paātrinot procesu.
Grozījumi Civilprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 1093/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Grozījumi paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” pārņem daļu funkciju no Valsts ieņēmumu dienesta, kļūstot par kompetento institūciju, kas rīkojas ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un konfiscēto mantu. Civilprocesa likumā precizētas institūcijas, kurām ir tiesības un pienākumi izpildu lietās par mantas konfiskācijas izpildi, kā arī ieviests jēdziens “kompetentā institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu”, lai terminoloģija būtu vienota ar citiem normatīvajiem aktiem.
Grozījumi Būvniecības likumā
Likumprojekta Nr.: 901/Lp14 Stadija: Izsludināts
Grozījumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, precizēt būvniecības reglamentēto profesiju nosaukumus un prasības, kā arī uzlabot sabiedrības līdzdalību būvniecības procesā. Tiek pārskatīts publiskās apspriešanas regulējums, nosakot, ka sabiedrības viedoklis par būvniecības iecerēm jānoskaidro konkrētā posmā, lai nodrošinātu efektīvāku līdzdalību un skaidrākus lēmumus. Precizēti tehnisko noteikumu izdošanas un derīguma termiņi, kā arī noteikts, ka būvnormatīvos ir tikai minimālās tehniskās prasības, bet pasūtītājs var noteikt augstākas prasības. Grozījumi arī atvieglo kopīpašumā esošu būvju nodošanu ekspluatācijā un precizē būvdarbu veicēju atbildību par pazemes inženiertīkliem.
Enerģētika
Grozījumi Enerģētikas likumā
Likumprojekta Nr.: 1137/Lp14 Stadija: Iesniegts
Grozījumi paredz, ka neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs, pārdodot siltumenerģiju operatoram, kura trīs gadu vidējais piegādātais apjoms pārsniedz 2 000 000 MWh gadā, nevar pārdot siltumenerģiju par cenu, kas pārsniedz regulatora noteikto tarifu. Ja ražotājam līdz 2026. gada 31. augustam nav noteikts regulators tarifs, tas zaudē tiesības piedāvāt siltumenerģiju par vienošanās cenu, līdz tarifs tiek noteikts. Mērķis ir novērst situāciju, kad slēgtā tirgū patērētājiem tiek uzspiesta nesamērīga siltumenerģijas cena.
Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”
Likumprojekta Nr.: 910/Lp14 Stadija: Izsludināts
Grozījumu mērķis ir pārņemt Latvijas tiesību aktos jaunākās Eiropas Savienības prasības par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) un tās paplašinājumu (ETS2), kas attiecas uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu rūpniecībā, enerģētikā, transportā, ēku sektorā un citās nozarēs. Likumprojekts precizē un papildina noteikumus par emisijas kvotu piešķiršanu, monitoringu, ziņošanu un atļaujām, kā arī paplašina sistēmas tvērumu uz jūras transportu un degvielas tirgotājiem. Grozījumi stiprina klimata politikas īstenošanu Latvijā, nodrošina atbilstību ES direktīvām un ļauj izvairīties no sankcijām par prasību nepildīšanu. Tādējādi tiek veicināta SEG emisiju samazināšana, klimata mērķu sasniegšana un Latvijas uzņēmumu konkurētspēja ES tirgū.
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
Likumprojekta Nr.: 25-TA-409 Stadija: Saskaņošana
Likumprojekta mērķis ir pārņemt direktīvas Nr. 2024/1711 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvas (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES tiesību normas. Papildinātas tiesību normas, kas saistītas ar enerģijas kopīgošanu, pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas uzkrātuvju izmantošanu, fiksētu cenu elektroenerģijas līgumiem, elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtu ekspluatāciju un nojaukšanu.
Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 821 “Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1550 Stadija: Saskaņošana
Grozījumi paplašina to piemērošanu, iekļaujot arī elektroenerģijas uzkrātuves. Precizēts, ka tie neattiecas uz jūras teritorijām. Jaudas atjaunošana definēta kā modernizācija, bet iesnieguma procedūra papildināta ar prasību par apbūves tiesībām un iespēju neiesniegt izvietojuma plānu, ja ir saņemti vides noteikumi. Drošības nauda ir 200 EUR par katru MW. Atļaujas var tikt atteiktas, ja ir nodokļu parādi, sankcijas vai nepietiekamas tiesības uz īpašumu. Ieviešot vairākus ražošanas veidus vai uzkrātuvi, nepieciešama hibrīdatļauja ar noteiktu jaudas proporciju. Noteikts 10 mēnešu termiņš ieviešanai un 3 mēneši informēšanai. Atļauju var grozīt vai pārreģistrēt, ja ir noslēgta vienošanās ar sistēmas operatoru.
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-2081 Stadija: Saskaņošana
Tiesību akta projekta mērķis ir efektivizēt norēķinu kārtību ar elektroenerģijas tirgotājiem par sniegtajiem aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumiem, kā arī veikt redakcionālus precizējumus, lai nodrošinātu regulējuma normu savstarpējo atbilstību.
Krimināltiesības
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā
Likumprojekta Nr.: 1014/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Likumprojekta mērķis ir:
1) mazināt NILLTPF riskus, veicot gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījumus, ievērojot riskos balstītas pieejas principu;
2) veicināt sadarbību starp FID un Novēršanas likuma subjektiem, nodrošinot atgriezenisko saiti par ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem datu efektivitāti, kā arī veicināt sadarbību starp FID un valsts un pašvaldību institūcijām, nodrošinot informācijas iesniegšanu.
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā
Likumprojekta Nr.: 1115/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Grozījumi paredz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas funkciju nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam, lai optimizētu valsts pārvaldes resursus un samazinātu administratīvos izdevumus. Tiek pilnveidota kārtība, kādā publiski pieejama informācija par patiesajiem labuma guvējiem, paredzot iespēju aizklāt šo informāciju, ja tās publiskā pieejamība var radīt apdraudējumu personai vai tās ģimenei. Paplašināts reģistrējamās informācijas apjoms par patiesajiem labuma guvējiem, iekļaujot visas valstspiederības un kontroles apjomu, kā arī precizēta informācijas aktualizācijas kārtība.
Grozījums Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā
Likumprojekta Nr.: 1087/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Grozījumi paredz uz četriem gadiem (no 2026. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim) apturēt likuma 45. panta darbību, kas nosaka līdzekļu novirzīšanu Tieslietu ministrijas budžeta programmai “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds”. Šajā periodā Tieslietu ministrijai būs iespēja pagarināt jau uzsākto pasākumu īstenošanas termiņu un sagatavot ziņojumus par līdz 2026. gadam piešķirtajiem līdzekļiem. Grozījumu mērķis ir samazināt valsts izdevumus, kā arī nodrošināt iespēju pabeigt iepriekš uzsāktos projektus un atskaitīties par izmantotajiem līdzekļiem.
Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā
Likumprojekta Nr.: 1019/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījumā
Grozījumi precizē likuma terminoloģiju, aizstājot “administratīvā pārkāpuma lietvedība” ar “administratīvā pārkāpuma process” un paplašina subjektu loku, kas var radīt kaitējumu, uz kuru attiecas atlīdzinājums. Tiek konkretizēti tiesiskie pamati kaitējuma atlīdzināšanai, kā arī paredzēta iespēja saņemt kompensāciju par zaudējumiem un nemantisko kaitējumu, kas radies publisko tiesību juridiskās personas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības rezultātā kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā. Grozījumi ievieš arī atsauci uz ES direktīvu par procesuālajām garantijām bērniem kriminālprocesā un novērš ierobežojumus mantiskā zaudējuma atlīdzināšanai prettiesiskas rīcības gadījumā.
Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā
Likumprojekta Nr.: 1008/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Grozījumi paredz paplašināt KNAB funkcijas, iekļaujot stratēģiskās un taktiskās analīzes veikšanu, lai efektīvāk identificētu korupcijas riskus, tendences un draudus. Tiek nostiprināta Biroja risku analīzes informācijas sistēma kā valsts informācijas sistēma, kas ļaus automatizēti apstrādāt un analizēt datus par valsts amatpersonām, politiski nozīmīgām personām un to darījumiem. Grozījumi arī precizē nosacījumus par personu sodāmību, kas var pretendēt uz KNAB amatiem, nosakot samērīgākus ierobežojumus un paredzot iespēju individuāli izvērtēt kandidātus.
Par Latvijas Republikas un Starptautiskās krimināltiesas nolīgumu par Starptautiskās krimināltiesas spriedumu izpildi
Likumprojekta Nr.: 956/Lp14 Stadija: Izsludināts
Šis likumprojekts ir vērsts uz Latvijas un Starptautiskās krimināltiesas (SKT) nolīguma apstiprināšanu, lai noteiktu kārtību, kā Latvija varētu uzņemt un izpildīt SKT piespriestos brīvības atņemšanas sodus. Likumprojekts paredz, ka Tieslietu ministrija koordinēs nolīgumā noteikto saistību izpildi un nodrošinās sadarbību ar SKT. Mērķis ir radīt skaidru tiesisko ietvaru SKT spriedumu izpildei Latvijā, stiprinot valsts iesaisti starptautiskās tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzības sistēmā.
Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe
Grozījumi Pacientu tiesību likumā
Likumprojekta Nr.: 1013/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Mērķis ir noteikt subjekta tiesības apstrādāt pacienta datu apjomu atbilstoši tam piešķirtajam kompetences apjomam; noteikt ārstniecības iestādei pienākumu izskatīt pacienta sūdzības pirms vēršanās Veselības inspekcijā; papildināt pilnvaroto personu tiesības uz informāciju par pacienta veselību.
Aizsardzība
Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā
Likumprojekts Nr.: 1095/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Grozījumi paplašina personu loku, kas var pildīt dienestu Zemessardzē, ļaujot to darīt arī Iekšlietu ministrijas, drošības iestāžu, policijas, prokuratūras, KNAB un VID amatpersonām, kā arī precizē nosacījumus par dubultpilsonību un nacionālās drošības interesēm. Tiek noteikts darba devēja un mācību iestādes pienākums atbrīvot zemessargu no darba vai mācībām pirmsmisijas apmācību laikā, ne tikai starptautiskās misijas laikā, kas atvieglo zemessargu dalību apmācībās. Likumā tiek ieviests Zemessardzes atbalstītāja statuss, kas ļauj pilsoņiem, kuri veselības vai vecuma dēļ nevar pilnvērtīgi pildīt dienestu, sniegt atbalstu Zemessardzei ar savām zināšanām un prasmēm, paredzot arī sociālās garantijas. Precizēti nosacījumi par pabalstu izmaksu zemessargiem un viņu mantiniekiem, kā arī pilnveidota piekomandēšanas un vakanto amatu pildīšanas kārtība.
Valsts aizsardzības un drošības fonda likums
Likumprojekts Nr.: 1078/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Ir paredzēts izveidot Valsts aizsardzības un drošības fondu, kas nodrošinās papildu finansējumu valsts aizsardzības spēju attīstībai un sabiedrības noturības stiprināšanai. Fonds tiks finansēts no valsts budžeta, ziedojumiem, ārvalstu palīdzības un citiem avotiem, un līdzekļus varēs izmantot Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, aizsardzības industrijas projektiem, civilās aizsardzības stiprināšanai, militārajam atbalstam Ukrainai, kā arī citām drošības vajadzībām.
Citi
Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā
Noteikumu projekta Nr.: 1106/Lp14 Stadija: Iesniegts
Grozījumi precizē publisku personu (valsts un pašvaldību) kapitālsabiedrību dibināšanas un līdzdalības iegūšanas nosacījumus, īpaši attiecībā uz inovācijām un darbību eksporta tirgos, kā arī stiprina konkurences neitralitātes principu ievērošanu. Tiek vienkāršota kapitālsabiedrību dibināšanas procedūra, atceļot obligāto prasību izdot ārēju normatīvo aktu, un precizēta lēmumu pieņemšanas kārtība, lai nodrošinātu efektīvāku publiskā kapitāla izmantošanu. Grozījumi paredz, ka publiskas personas kapitālsabiedrības, veicot jaunas darbības vai inovācijas, ievēro stratēģiskos mērķus un godīgu konkurenci, un iespējamās konkurences pārkāpumu lietas izskata Konkurences padome.
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Likumprojekta Nr.: 24-TA-3267 Stadija: Saskaņošana
Likumprojekta mērķis ir noteikt elektronisko sakaru komersantam pienākumu saglabāt datus par priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāju, savukārt priekšapmaksas pakalpojuma galalietotājam pienākumu sniegt tā identifikācijas datus, lai pēc iespējas samazinātu krāpšanu skaitu, kurās tiek izmantotas SIM kartes. Vienlaikus paredzēts noteikt, ka zvani par noziedzīgiem nodarījumiem, citiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kas apdraud personu drošību vai sabiedrisko kārtību, tiek novirzīti uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru “112”.
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Likumprojekta Nr.: 1073/Lp14 Stadija: Nodots komisijai
Likumprojekts paredz precizēt atsevišķu normu tvērumu, noteikt iestādes, kuras valsts aizsardzības un drošības vajadzībām var pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai un noteikt, ka ne vien Valsts policija, bet arī Valsts robežsardze var nodrošināt kaitīgas radioiekārtas lietošanas pārtraukšanu.
Grozījums Maksātnespējas likumā
Likumprojekta Nr.: 25-TA-2111 Stadija: Saskaņošana
Likumprojekta mērķis ir veicināt valsts pārvaldes efektivitāti un ilgtermiņa budžeta izdevumu optimizāciju, izvērtējot iespēju konsolidēt Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas citās valsts pārvaldes iestādēs vai deleģēt tās privātpersonām.
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā
Likumprojekta Nr.: 25-TA-2238 Stadija: Pieņemts Ministru kabinetā
Grozījumi likumprojektā paredz uzlabojumus patieso labuma guvēju datu pārvaldībā un aizsardzībā. Tiek precizēta prasība norādīt valstspiederību un kontroles apjomu pār juridiskajiem veidojumiem. Ieviesta iespēja patiesajam labuma guvējam lūgt Uzņēmumu reģistram noteikt viņa informāciju par ierobežotas pieejamības, ja pastāv objektīvi draudi dzīvībai, veselībai vai īpašumam. Šāda informācija tiek aizklāta uz pieteikuma izskatīšanas laiku un iekļauta reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā.
Grozījumi Vides aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.: 21-TA-593 Stadija: Saskaņošana
Mērķis ir harmonizēt tiesisko regulējumu vides aizsardzības jomā, pārņemot daļu no līdz šim likumā “Par piesārņojumu” ietvertajām tiesību normām: vides kvalitātes normatīvu un vides trokšņa pārvaldības jautājumus, piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu un militāri piesārņoto teritoriju pārvaldības jautājumu; atbilstoši jaunajai kārtībai un institūciju reorganizācijai, precizējot institūciju kompetences un administratīvo atbildību vides trokšņa jomā.
Grozījumi Imigrācijas likumā
Likumprojekta Nr.: 24-TA-3000 Stadija: Iesniegts Ministru kabinetā
Nacionālajā normatīvajā aktā pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1233 par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi.
Grozījumi Iesniegumu likumā
Likumprojekta Nr.: 877/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Grozījumi paredz saīsināt termiņus un uzlabot iesniegumu izskatīšanas kārtību. Iestādēm tagad jāreaģē uz nekompetences gadījumiem piecu darbdienu laikā, pārsūtot iesniegumu atbilstošajai iestādei. Atbildes var sniegt arī mutiski vai citā formā, ja iesniedzējs tam piekrīt. Atbildes termiņš tiek saīsināts līdz 10 darba dienām, bet sarežģītākos gadījumos to var pagarināt līdz vienam mēnesim, norādot pamatojumu. Iespējama arī viena kopīga atbilde uz daudziem līdzīga satura iesniegumiem, to publicējot iestādes tīmekļvietnē. Turklāt iesniegumu var atstāt bez izskatīšanas, ja tas nav saistīts ar valsts pārvaldes funkcijām.
Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu
Likumprojekta Nr.: 1001/Lp14 Stadija: Izsludināts
Latvijas pievienošanās Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolam radīs jaunu mehānismu cilvēktiesību proaktīvai aizsardzībai nacionālo tiesvedību ietvaros, proti, ļaus noteiktām tiesām lūgt konsultatīvo atzinumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai par Konvencijas un tās protokolos garantēto tiesību interpretāciju vai piemērošanu, tādējādi veicinot dialogu ar Tiesu un ļaujot Latvijas augstākajām tiesu institūcijām nodrošināt efektīvāku būtisku cilvēktiesību jautājumu kvalitatīvu izlemšanu.
Ekonomiskās ilgtspējas likums
Likumprojekta Nr.: 1007/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā
Likumprojekta mērķis ir veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus saskaņā ar ES un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā sociālos un vides aspektus. Likumprojekts pamatots ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Parīzes nolīguma saistībām.
Augstākā tiesa
Tiesai no jauna jāvērtē krimināllieta par dižtūjas nociršanu
Zemgales apgabaltiesa bija atzinusi apsūdzēto par vainīgu aizsargājamas dabas teritorijas iznīcināšanā, piespriežot sabiedrisko darbu un materiālo zaudējumu atlīdzību. Apsūdzētais bija devis rīkojumu nozāģēt īpašumā augošu dižkoku – Rietumu tūju ar 174 cm stumbra apkārtmēru – bez nepieciešamajām atļaujām.
Senāts norādīja, ka kriminālatbildība par šādu rīkojumu iespējama tikai nodoma gadījumā, nevis neuzmanības dēļ. Apelācijas tiesa bija kļūdaini pielīdzinājusi nevērību netiešam nodomam. Tiesai, izskatot lietu no jauna, jāvērtē apsūdzētā rīcība un attieksme pret koka tiesisko statusu.
Tiesai no jauna jāvērtē lieta par ūdens patēriņa starpības parāda atmaksu
Pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu, Senāts atzina, ka strīdus izdevumu sadale, ja dzīvokļa īpašnieks nav sniedzis informāciju par individuālo patēriņu, bijusi nepamatota. Apstrīdētā norma, kas paredzēja ūdens starpības sadali pēc dzīvokļu skaita, tika atzīta par neatbilstošu Satversmei.
Senāts norādīja uz likuma nepilnību – normatīvie akti neparedz izņēmumus gadījumos, kad nav uzstādīts skaitītājs. Tādēļ ieteikts piemērot alternatīvu aprēķina metodi, ņemot vērā maksimāli piegādāto ūdens daudzumu un iedzīvotāju skaitu.
Senāts arī precizēja, ka dzīvokļa īpašniekam jāmaksā gan par savu patēriņu, gan daļu no kopējās mājas ūdens starpības.
Tiesai no jauna jāvērtē atļauja zvērinātam advokātam iepazīties ar pabeigta kriminālprocesa materiāliem
Advokāts lūdza prokuratūru ļaut iepazīties ar materiāliem, kas saistīti ar sadalītu kriminālprocesu, kurā viņa aizstāvamais netieši iesaistīts. Prokuratūra atteica, norādot, ka aizstāvamais nav procesa dalībnieks. Administratīvā tiesa pieteikumu noraidīja, uzskatot, ka nav konstatējams tiesību aizskārums.
Senāts norādīja, ka jēdziens “personas, kuru tiesības bija aizskartas” jāinterpretē plaši, un tiesai bija jāvērtē saistība starp procesiem un informācijas nozīme aizstāvībai. Tiesības uz taisnīgu tiesu ir leģitīma interese, kas var pamatot piekļuvi materiāliem arī bez formāla statusa pabeigtajā procesā.
Pieteikuma priekšmets iestādes lēmuma, kura izpilde plānota nākotnē, apstrīdēšanā; Informācijas statuss Kadastra informācijas sistēmā par lineāro inženierbūvju tiesisko valdītāju; Kļūdainu datu labošana Nekustamā īpašuma valsts kadastrā
Ja iestāde pieņēmusi lēmumu par nākotnē plānotu faktisku rīcību, piemēram, datu labošanu reģistrā, tiesā pieteikuma priekšmets ir aizliegums šo rīcību veikt. Kadastra informācijas sistēmas dati par lineāro inženierbūvju tiesisko valdītāju ir deklaratīvi un nenodibina tiesības. Kļūdainus datus Nekustamā īpašuma valsts kadastrā var labot jebkurā laikā, neatkarīgi no konkrēta procesa veida. Informācija par kļūdām var nonākt Valsts zemes dienesta rīcībā gan pēc personas pieteikuma, gan administratīvā procesa ietvaros. Tiklīdz dienestam ir zināma neatbilstība, tam ir pienākums nodrošināt patiesu un aktuālu informāciju valsts informācijas sistēmā.
Zvērināts advokāts kā mantojuma masas aizgādnis un viena no mantiniekiem pārstāvis
Mantojuma masas aizgādņa pienākumu pildīšana un viena no mantiniekiem pārstāvība neveido zvērinātam advokātam interešu konfliktu, jo mantojuma aizgādnis darbojas mantojuma masas kā juridiskās personas interesēs, nevis pārstāv mantinieku intereses. Proti, lai gan mantojuma masas saglabāšana ir mantinieku vispārējās interesēs, tas nenozīmē, ka mantojuma masas aizgādnis pārstāv visu mantinieku intereses. Visu mantinieku intereses un mantojuma masas intereses var sakrist, taču tas nenozīmē, ka mantojuma masas aizgādnim būtu jādarbojas atbilstoši katra konkrētā mantinieka individuālajām interesēm, jo tās var būt savstarpēji atšķirīgas un nesavienojamas ar mantojuma masas kā juridiskas personas interesēm.
Atskaites punkts trīs gadu termiņam atkārtota nodokļu pārkāpuma konstatēšanai
Trīs gadu termiņš, pēc kura izbeigšanās no jauna izdarīts pārkāpums vairs nav uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu, skaitāms no pabeigtā nodokļu auditā konstatēta iepriekšējā nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža, nevis tā konstatēšanas brīža.
Pieteicēja norādīts tiesvedības turpināšanas nepieciešamības pamatojums administratīvā akta atzīšanai par prettiesisku
Pieteicējam, lai pamatotu tiesvedības turpināšanu par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku, jānorāda konkrēts pamats – nepieciešamība pieprasīt atlīdzinājumu vai novērst līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Vispārēja atsauce uz “bīstamu precedentu” nav pietiekama, ja netiek norādīti apstākļi, kas liecina par iespējamu atkārtošanos vai interešu aizskārumu. Šāds pamatojums jāsniedz savlaicīgi tiesai, nevis tikai blakus sūdzībā, jo tiesai jābūt iespējai to izvērtēt lēmuma pieņemšanas brīdī. Senāts uzsvēra, ka arī pēc likuma grozījumiem saglabājas prasība pēc skaidra pamatojuma, kas atbilst Administratīvā procesa likuma 184. panta otrajai daļai.
Dzīvokļu īpašnieku kopība kā prasītāja izpirkuma prasībā komplicēta piespiedu dalītā īpašuma situācijā; Termiņš izpirkuma tiesības izlietošanai; Izpirkuma maksas iemaksāšana tiesā
Ja piespiedu dalītā īpašuma situācija ir komplicēta, piemēram, uz izpērkamā zemesgabala atrodas vairākas ēkas ar atšķirīgu īpašnieku struktūru, tad izpirkuma prasību var celt ne tikai dzīvokļu īpašnieki individuāli, bet arī dzīvokļu īpašnieku kopība visu interesēs. Ja tiesa atstāj izpirkuma pieteikumu bez izskatīšanas, izpirkuma prasība jāceļ viena gada laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Izpirkuma tiesību pieteikšana prasa tūlītēju izpirkuma maksas samaksu, un tās iemaksāšana tiesā ir būtisks priekšnoteikums prasības celšanai.
Zemnieka saimniecības maksātnespējas procesa kārtība
Zemnieka saimniecību maksātnespējas procesiem, kas uzsākti ar 2023. gada 15. septembri, ir piemērojams fiziskās personas maksātnespējas process zemnieka saimniecības īpašniekam. Maksātnespējas pieteikumu ir tiesīgas iesniegt gan fiziskās personas, gan zemnieka saimniecības kreditori.
Tirgus dalībnieku noslēgta konkurenci ierobežojoša līguma noteikuma atzīšana par blakus ierobežojumu; Sabiedrības valdes locekļa un sabiedrības dalībnieka darbības attiecināšana uz sabiedrību
Izvērtējot, vai konkurenci ierobežojošs līguma noteikums ir pieļaujams, tiesai jānosaka, vai tas ir blakus ierobežojums, kas kalpo galvenajai saistībai, vai neatļauts konkurences ierobežojums. Šāds izvērtējums ietver trīs posmus: saistības rakstura noteikšanu, tās objektīvo nepieciešamību un samērīgumu. Ierobežojums nav uzskatāms par objektīvi nepieciešamu, ja tas tikai apgrūtina vai padara darījumu mazāk ienesīgu. Ja ierobežojums nav blakus saistība, tas ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža, ja vien netiek pierādīts, ka tas atbilst Konkurences likuma 11. panta otrajai daļai. Savukārt sabiedrības amatpersonas vai dalībnieka darbība ir attiecināma uz sabiedrību, ja tā veikta saistībā ar amata pienākumiem un radījusi ietekmi ārpus sabiedrības iekšējām attiecībām.
Tiesas lēmuma pārsūdzības termiņa sākums, ja lēmums sastādīts pēc tiesas noteiktā datuma
Datums, ko tiesa sēdē noteikusi par lēmuma pieejamības datumu, ir atzīstams par šī lēmuma pasludināšanas dienu. Ja tiesa lēmuma pieejamības datumu pārceļ, neinformējot lietas dalībniekus par lēmuma jauno pieejamības datumu, pārsūdzības termiņa sākums saistāms ar lēmuma izsniegšanas dienu.
Apdrošinātā tiesības uz atlīdzību ceļojuma apdrošināšanā un piemērojamo tiesību izvērtējums morālā kaitējuma gadījumā
Apdrošinātais, kura civiltiesiskā atbildība apdrošināta ceļojuma apdrošināšanā, var prasīt apdrošināšanas atlīdzību arī tad, ja apdrošinātājs to atteicis izmaksāt, pamatojoties uz to, ka zaudējumi vēl nav atlīdzināti cietušajam. Šādas tiesības izriet no līguma un vispārējām civiltiesībām. Ja cietušā prasījumu ir pārņēmusi persona no citas ES dalībvalsts, piemērojamie tiesību akti nosakāmi saskaņā ar Regulu Roma II. Savukārt apdrošinātā prasība pret apdrošinātāju tiek vērtēta pēc ceļojuma apdrošināšanas līguma un Regulas Roma I. Ja ārvalsts tiesa piespriedusi sāpju naudu, tiesai jāvērtē, vai tā atbilst morālā kaitējuma jēdzienam Latvijas tiesībās. Ja līgumā ar patērētāju noteikts, ka morālais kaitējums netiek atlīdzināts, tiesai jāizvērtē šī ierobežojuma taisnīgums saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.
Tiesas pienākuma paziņot pusēm par pierādījumu trūkumu attiecībā uz kādu no pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem faktiem tvērums; Kapitālsabiedrības dalībnieka tiesības prasīt dalībnieku sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu robežas
Tiesai nav pienākuma katrā gadījumā mudināt pusi iesniegt papildu pierādījumus, ja jau ir iesniegti pierādījumi par attiecīgo faktu un otra puse ir norādījusi uz to nepietiekamību. Ja tiesa jau ir paziņojusi par pierādījumu trūkumu un noteikusi termiņu to iesniegšanai, pusei ir pienākums izvērtēt, vai iesniegtie pierādījumi ir pietiekami. Attiecībā uz dalībnieku sapulces lēmuma apstrīdēšanu – prasību var celt tikai persona, kuras paša tiesības vai likumiskās intereses ir aizskartas. Prasība, kas balstīta uz hipotētisku trešās personas nākotnē iegūstamām tiesībām, nav pieļaujama. Tomēr, ja dalībniekam nav pienācīgi paziņots par sapulces sasaukšanu, tas ir būtisks pārkāpums, kas pats par sevi ir pietiekams pamats lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu.
Senāts apstiprina: prasība darbiniekiem vakcinēties nav tiešs saimnieciskās darbības ierobežojums
Senāts atstāja negrozītu spriedumu, ar kuru pieteicējai – auto pārvadātājai – tika atteikts Covid-19 atbalsts apgrozījuma krituma kompensēšanai. Tiesa konstatēja, ka pieteicējas darbību nav skāris tiešs ierobežojums, bet gan darbinieku izvēle nevakcinēties, kas nav uzskatāma par saimnieciskās darbības ierobežojumu. Atbalsta piešķiršanas kritēriji 2021. gada novembrī bija stingrāki, un pieteicējai nevarēja rasties tiesiskā paļāvība uz iepriekšējiem nosacījumiem. Senāts noraidīja kasācijas sūdzību, uzskatot, ka tiesību normas piemērotas pareizi.
Tiesneša pienākums, skatot cauri nostiprinājuma lūgumu, pārliecināties, vai Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta informācija par juridiskās personas – nostiprinājuma lūdzējas – patieso labuma guvēju
Senāts skaidro, ka, izskatot nostiprinājuma lūgumu, tiesnesim jāpārliecinās, vai Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta informācija par juridiskās personas patieso labuma guvēju, nevis obligāti jābūt reģistrētam konkrētam labuma guvējam. Ja Uzņēmumu reģistrā ir norādīts, ka juridiskajai personai patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, tas juridiski tiek uzskatīts par pietiekamu informāciju Zemesgrāmatu likuma izpratnē. Spriedums uzsver, ka juridiskās personas pienākums ir pieteikt informāciju Uzņēmumu reģistrā, un šī informācija var ietvert arī apliecinājumu, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams.
Veselības inspekcija pamatoti atzinusi, ka intervijas presē satur neatļautu zāļu reklāmu
Senāts apstiprina, ka Veselības inspekcijas aizliegums izplatīt normatīvajiem aktiem neatbilstošu zāļu reklāmu ir pamatots un samērīgs, jo šāda reklāma var apdraudēt sabiedrības veselību. Par zāļu reklāmu tiek uzskatīti arī slavējoši izteikumi no nozares profesionāļiem vai sabiedrībā zināmām personām, ja tie veicina patērētāju uzticēšanos un mudina lietot konkrētas zāles, neatkarīgi no izteikumu autora nodoma. Zāļu reklāmas ierobežojumi ir skaidri un saprotami profesionāliem izdevējiem, un tie kalpo leģitīmam mērķim – aizsargāt sabiedrības veselību un pacientu tiesības. Pieteicējas publikācijas žurnālā “Ievas Veselība” tika atzītas par neatbilstošu zāļu reklāmu, un tiesa noraidīja argumentus par preses brīvības ierobežošanu, uzsverot sabiedrības veselības prioritāti.
Aizlieguma atzīme komercreģistrā nav šķērslis reģistrēt dalībnieku reģistra izmaiņas
Senāts uzsver, ka prasības nodrošinājuma lēmums, ar kuru komercreģistrā reģistrēts kapitāla daļu atsavināšanas aizliegums, attiecas uz konkrēto dalībnieku, nevis uz pašu komercsabiedrību. Prasības nodrošinājums neliedz dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības tiesas ceļā un kapitāla daļu pāreju sabiedrībai, ja tiesa pieņem attiecīgu spriedumu. Komercsabiedrībai ir tiesības reģistrēt dalībnieku sastāva izmaiņas komercreģistrā, ja tās pamatojas uz spēkā stājušos tiesas spriedumu, un prasības nodrošinājums nav šķērslis šādai reģistrācijai. Senāts atceļ apgabaltiesas spriedumu un nodod lietu jaunai izskatīšanai, jo Uzņēmumu reģistrs nepamatoti atteicās reģistrēt izmaiņas, balstoties uz prasības nodrošinājumu, kas vairs nav aktuāls pēc tiesas sprieduma izpildes.
Satversmes tiesa
Satversmei neatbilst aizliegums atrasties VUGD personai, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas
Satversmes tiesa atzina par neatbilstošu normu, kas liedza personai, sodītai par tīšu noziedzīgu nodarījumu, strādāt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Tiesa uzsvēra, ka šāds aizliegums nesamērīgi ierobežo personas tiesības, ignorējot iespēju, ka cilvēks var mainīties. Tiesību ierobežojumiem jābalstās uz individuālu izvērtējumu, ņemot vērā nodarījuma smagumu, personas attieksmi un laiku, kas pagājis. Tādēļ norma atzīta par spēkā neesošu no pamattiesību aizskāruma brīža.
Satversmes tiesā ierosināta lieta par normu, kas regulēja ūdens patēriņa starpības aprēķināšanu
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 19.1 4. apakšpunkta atbilstību Satversmes 105. pantam. Norma paredz, ka ūdens patēriņa starpība tiek sadalīta starp dzīvokļu īpašniekiem, kuru skaitītāji ir bojāti vai nav verificēti, neņemot vērā citus ietekmējošus apstākļus. Rīgas pilsētas tiesa norāda, ka šāda pieeja var radīt nesamērīgu finansiālu slogu un neparedzamu maksājumu apjomu, tādēļ apstrīdētā norma varētu būt nesamērīga.
Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību, jo lēmums par administratīvā pārkāpuma maznozīmīgumu nerada tiesiskas sekas un neaizskar tiesības uz taisnīgu tiesu
Satversmes tiesa secinājusi, ka valstij nav pienākuma nodrošināt personai iespēju vērsties tiesā par jebkuru subjektīvi svarīgu jautājumu – tiesības uz taisnīgu tiesu attiecas tikai uz gadījumiem, kad ir aizskartas personas tiesības vai likumiskās intereses. Lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu maznozīmīguma dēļ nerada tiesiskas sekas, nav uzskatāms par sodu un neierobežo personas tiesības vai reputāciju. Pieteikuma iesniedzējam bija iespēja vērsties tiesā ar prasību par iestādes rīcības prettiesiskumu un kaitējuma atlīdzinājumu, tādēļ Satversmes tiesa nekonstatēja viņa tiesību aizskārumu. Līdz ar to Satversmes tiesa izbeidza tiesvedību lietā, jo apstrīdētā norma neskar Satversmes 92. panta pirmajā teikumā paredzētās tiesības uz taisnīgu tiesu.
Satversmei atbilst ierobežojumi elektroniskajām cigaretēm un nikotīna spilventiņiem pievienot aromatizētājus un piedevas, kā arī noteikt nikotīna koncentrācijas daudzumu
Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošām normas, kas ierobežo elektronisko smēķēšanas ierīču un tabakas aizstājējproduktu sastāvu, jo to mērķis ir aizsargāt sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, veselību un novērst nikotīna atkarības riskus. Tiesa uzsvēra, ka sabiedrības veselības un labklājības aizsardzība ir valstiski nozīmīgs jautājums, tāpēc komersantu intereses nevar tikt stādītas augstāk par sabiedrības interesēm. Satversmes tiesa norādīja, ka likumdevējam jāturpina uzraudzīt regulējuma efektivitāti, bet komersanti, kas izplata dažādus nikotīna produktus, nav savstarpēji salīdzināmi tiesiskās vienlīdzības principa ietvaros.
Ierosināta lieta par normu, kas neparedz kritērijus un kārtību reliģiskas organizācijas atzīšanai ar speciālu likumu
Satversmes tiesa ierosināja lietu par Reliģisko organizāciju likuma 5. panta piektās daļas atbilstību Satversmes 91. (vienlīdzības princips) un 99. (ticības brīvība) pantam, pamatojoties uz Jehovas liecinieku draudžu savienības pieteikumu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma nenosaka skaidrus kritērijus vai procedūru, kā reliģiskā organizācija var iegūt īpašas tiesības, kas piešķirtas citām organizācijām ar speciālu likumu, tādējādi tiekot aizskartas vienlīdzības un ticības brīvības tiesības. Tiesa uzaicināja Saeimu līdz noteiktam termiņam iesniegt atbildes rakstu ar faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
