Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika un jurista palīdze Andīna Brīvule.

Tiesiskais regulējums

Par Līgumu par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā

Likumprojekts Nr.: 805/Lp14. Izsludināts: 10.04.2025.

Likumprojekta mērķis ir pievienoties Līgumam par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā (Treaty on Principles Governing the Activities of States in the Exploration and Use of Outer Space, including the Moon and Other Celestial Bodies), kas tika parakstīts Londonā, Maskavā un Vašingtonā 1967. gada 27. janvārī un stājās spēkā 1967. gada 10. oktobrī.

Līgums nodrošina pamata tiesisko regulējumu darbībām kosmosā, lai veicinātu kosmosa izmantošanu miermīlīgiem nolūkiem, tostarp nosakot ka kosmoss ir brīvi pētāms un izmantojams visām valstīm, aizliedzot kosmosā izvietot kodolieročus, nepieļaujot bruņošanās sacensību kosmosā un neļaujot nevienai valstij pretendēt uz suverenitāti pār jebkuru debess ķermeni. Līgums ir būtisks, lai uzturētu mieru, drošību, mazinātu konfliktu riskus un veicinātu sadarbību, ņemot vērā pieaugošo interesi kosmosa izmantošanai dažādiem mērķiem. Līgums veicina ilgtspējīgu praksi un vienlīdzīgu piekļuvi kosmosa resursiem, nodrošinot ieguvumu kopīgu izmantošanu.

Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā

Likumprojekts Nr.: 819/Lp14. Izsludināts: 17.04.2025.

Likumprojekta grozījumi paredz izmaiņas Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18. pantā, lai nodrošinātu efektīvāku personas pārbaudi pirms terminēto caurlaižu izsniegšanas uzturēšanās atļaujai pierobežas joslā. Grozījumi īpaši attiecas uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstu pilsoņiem, kuru valstīm ir ciešas attiecības ar Krievijas Federāciju, tai skaitā sadarbība drošības, ekonomikas un kultūras jomā.

Grozījumu būtiskākās izmaiņas ir šādas:

  • Jauna prasība – Valsts drošības dienesta piekrišana

Likumprojekts paredz, ka terminētās caurlaides izsniegšanai Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstu pilsoņiem (tostarp Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Uzbekistānas u.c. valstīm) būs nepieciešams iegūt Valsts drošības dienesta (VDD) piekrišanu. Šis mehānisms ieviests, lai novērstu riskus, kas saistīti ar iespējamu informācijas iegūšanu par valsts robežas apsardzības infrastruktūru, kurai var būt nozīme hibrīduzbrukumu, sabotāžas un citu nelikumīgu darbību plānošanā.

  • Pastiprināta izpēte par uzturēšanās nepieciešamību un drošības riskiem

Terminētās caurlaides varēs izsniegt NVS dalībvalstu pilsoņiem tikai tad, ja tiks konstatēts, ka uzturēšanās pierobežas joslā ir objektīvi nepieciešama, piemēram, pamattiesību īstenošanai, un ka šāda uzturēšanās nerada draudus valsts drošībai.

  • Pārejas noteikumi attiecībā uz jau izsniegtām caurlaidēm

Likumprojekts paredz, ka tās terminētās caurlaides, kuras NVS valstu pilsoņiem jau izsniegtas pirms likuma spēkā stāšanās, būs derīgas ne ilgāk kā divus mēnešus no spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to caurlaides tiks pārvērtētas, un to turpmākai derībai būs jāveic atkārtota pārbaude atbilstoši jaunajām prasībām.

  • Grozījumu darbības termiņš

Ņemot vērā, ka valsts robežas infrastruktūras izbūves process paredzēts līdz 2027. gada beigām, īpašais regulējums attiecībā uz terminēto caurlaižu izsniegšanu NVS pilsoņiem būs spēkā līdz šī perioda beigām. Tas ir nepieciešams, lai mazinātu riskus laikā, kad informācija par infrastruktūras izbūvi un tehniskiem risinājumiem var būt īpaši jūtīga un viegli ievainojama.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Likumprojekts Nr.: 884/Lp14. Izsludināts: 27.06.2025.

Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta priekšlikumiem, kas vērsti uz piekļuves ierobežošanu informācijai un tehnoloģijām, kas ir nozīmīgas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai un valsts drošībai. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt šādas informācijas un tehnoloģiju aizsargāšanu no personām, kuras ir nelojālas Latvijas Republikai, kā arī no Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos apstākļus un ar tiem saistītos riskus. Likumprojekta mērķis ir arī: 1) nodrošināt Direktīvas pārņemšanu, stiprināt kritiskās infrastruktūras noturību; 2) nodrošināt piekļuves ierobežošanu kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai un tehnoloģijām personām, kuras tiek atzītas par nelojālām Latvijas Republikai.

Likumprojekts Nr.: 849/Lp14. Izsludināts: 11.06.2025.

Likumprojekts paredz:

  • reorganizēt krīzes vadības sistēmu, paredzot, ka valdība un tās vadītājs krīzes situācijā ir sagatavots pieņemt savlaicīgus, analītiski pamatotus un kompetentus lēmumus un ka pārnozaru krīžu gadījumos ir pieejama prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga krīzes vadības sistēma;
  • pilnveidot krīzes vadības institucionālo modeli, izveidojot Krīzes vadības centru krīžu vadībai.

Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā

Likumprojekts Nr.: 863/Lp14. Izsludināts: 23.05.2025.

Lai nodrošinātu, ka arī pēc 2026. gada 1. janvāra Nodokļu un muitas policijai jau kā atsevišķai tiešās pārvaldes iestādei ir tiesības veikt administratīvo pārkāpuma procesu par šajā Likumā noteiktajiem konkrētajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā, likumprojektā iekļauti grozījumi likuma 29. panta sestajā un astotajā daļā, nosakot, ka Nodokļu un muitas policija veic administratīvā pārkāpuma procesu par šī Likuma:

  • 4. pantā minēto pārkāpumu, kas skar attiecīgās iestādes pamatfunkcijas;
  • 6. pantā minēto pārkāpumu.

Nodokļu un muitas policijas likuma 11. panta trešajā daļā ir noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas ierēdņa likumīgās prasības, ko tas izvirzījis, pildot amata pienākumus, visām personām ir obligātas, savukārt Likuma 4. pantā ir noteikta administratīvā atbildība par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu. Likuma 6. pantā ir noteikta administratīvā atbildība par personas identitātes slēpšanu, sniedzot iestādei nepatiesus personas datus, vai personas identitātes neatklāšanu, (panta pirmā daļa) un par citas personas identitātes izmantošanu (panta otrā daļa).

Likumprojekts Nr.: 954/Lp14. Nodots komisijai: 29.05.2025.

Grozījums paredz ieviest jaunu administratīvā pārkāpuma veidu, proti, grozījums paredz papildināt likuma 11.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“Par sabiedriskās kārtības aizskaršanu digitālajā vidē publiskā komunikācijā, kas izpaužas kā tieši un konkrēti:

  • 1) izteikti draudi personas, tās tuvinieka vai identificējamas personu grupas drošībai, veselībai, dzīvībai vai dzimumneaizskaramībai;
  • 2) izteikts ierosinājums personai, tās tuviniekam vai identificējamai personu grupai nodarīt būtisku paškaitējumu vai veikt pašnāvību;
  • 3) izteikts aicinājums uz vardarbību pret personu, tās tuvinieku vai identificējamu personu grupu,

piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt naudas soda vienībām.”

Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā

Likumprojekts Nr.: 897/Lp14. Izsludināts: 27.06.2025.

Lai novērstu administratīvo slogu organizācijām, uzņēmumiem un publiskās varas pārstāvjiem, likumprojektā paredzēti grozījumi likuma 3. pantā, ar kuriem tiek izslēgts panta ceturtās daļas 2.punkts un grozīta ar to saistītā šā panta ceturtās daļas 4.punkta redakcija, kas paredz ka interešu pārstāvības reģistrā tiek reģistrēti ne tikai paši interešu pārstāvji, bet arī tos pašus pārstāvēt tiesīgās personas. Likumprojekta 2.pants paredz interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas ieviešanas termiņa pagarinājumu par trim gadiem – līdz 2028. gada 1. septembrim, bet termiņu reģistrāciju reglamentējošo Ministru kabineta noteikumu izdošanai – līdz 2027. gada 31. augustam,

Tāpat Likumprojekts paredz, ka līdz pārstāvības reģistra darbības uzsākšanai ir pagaidu risinājums, proti, interešu pārstāvju saraksta uzturēšana, kas jau saturētu plašākai sabiedrībai publiski pieejamu informāciju par interešu pārstāvjiem. Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar jauniem pārejas noteikumiem, kas noteic, ka šo interešu pārstāvju sarakstu uzturētu Uzņēmumu reģistrs un ziņu iekļaušana tajā būtu brīvprātīga, proti, interešu pārstāvis varētu izvēlēties, vai iesniegt iesniegumu par ziņu iekļaušanu sarakstā vai nē. Paredzams, ka interešu pārstāvju sarakstā par juridiskajām personām – interešu pārstāvjiem tiktu iekļauta informācija par šo personu juridisko formu, nosaukums, reģistrācijas numurs, kā arī reģistrācijas valsts; savukārt par fiziskajām personām – interešu pārstāvjiem – vārds, uzvārds un personas kods (ja tāda nav, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi).

Tāpat Likumprojekts noteic, ka Uzņēmumu reģistrs nodrošinās interešu pārstāvju sarakstā ietverto informācijas publisku pieejamību atvērto datu formātā, aktualizējot šīs ziņas ne retāk kā reizi mēnesī.

Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”

Likumprojekts Nr.: 902/Lp14. Nodots komisijai: 10.04.2025.

Likumprojekta mērķis ir veicināt balsstiesīgo pilsoņu iesaisti sabiedrībai būtisku jautājumu izlemšanā, nodrošinot lielāku valsts atbalstu parakstu vākšanā par Centrālās vēlēšanu komisijas reģistrētajām vēlētāju likumdošanas iniciatīvām. Likumprojekts noteic, ka parakstu vākšana par vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu notiek divos posmos, nodrošinot lielāku valsts iesaisti parakstu vākšanas otrajā posmā. Vienlaikus likumprojektā tiek piedāvāti arī vairāki jauninājumi.

Pirmkārt, lai nodrošinātu to, ka vēlētāju likumdošanas iniciatīvas veidā tiktu virzīti būtiskai sabiedrības daļai nozīmīgi likumprojekti, likumprojektā paredzēts, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir tiesības iesniegt ne mazāk kā 1/20 daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Otrkārt, tiek piedāvāts noteikt, ka pirmajā parakstu vākšanas posmā nepieciešamais parakstu skaits ir jāsavāc 6 mēnešu laikā. Treškārt, kad Centrālā vēlēšanu komisija saņemtu iniciatīvas grupas iesniegumu par pirmajā posmā nepieciešamā parakstu skaita savākšanu, tiktu uzsākts parakstu vākšanas otrais posms, kas norisinātos likuma 7.-9. panta kārtībā, proti, kārtībā, kādā norisinās tautas nobalsošana, papildus paredzot iespēju par vēlētāju likumdošanas iniciatīvu parakstīties elektroniski arī otrajā parakstu vākšanas posmā. Attiecīgi pēc parakstu vākšanas termiņa izbeigšanās Centrālā vēlēšanu komisija, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmā saglabātos datus par parakstiem, pārbaudītu, vai personas, kuras parakstījušās elektroniski, ir vēlētāji, un noteiktu kopējo parakstu skaitu.

Likumprojektā paredzēts, ka jaunā vēlētāju likumdošanas iniciatīvu iesniegšanas kārtība tiktu attiecināta uz tiem likumprojektiem vai Satversmes grozījumu projektiem, kas iesniegti Centrālajai vēlēšanu komisijai izvērtēšanai un reģistrācijai pēc 2027. gada 1. janvāra.

Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

Likumprojekts Nr.: 904/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 19.06.2025.

Likumprojekta mērķis ir atļaut publiskas personas kapitāla daļu izmantošanu vērtspapīru publiskā piedāvājumā kapitāla daļu cenas papildu stabilizācijas mērķiem.

Pašlaik spēkā esošā kārtība, kādā publiska persona pārdod publiskas personas kapitāla daļas, neatļauj publiskai personai veikt akciju cenas papildu stabilizācijas darījumus ar kapitāla daļām. Līdz ar to nepieciešams izdarīt grozījumu Likumā, un papildināt to ar jaunu 145.1 pantu, kas atļauj publiskas personas augstākajai lēmējinstitūcijai tiesību lemt par publiskas personas kapitāla daļu izmantošanu kapitāla daļu cenas papildu stabilizācijai saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 138. pantu, nepiemērojot citus Likuma noteikumus, kā arī noteikt darījumus un noteikumus, saskaņā ar kādiem kapitāla daļas izmantojamas kapitāla daļu cenas papildu stabilizācijai. Proti, noteikt, ka publiskas personas kapitāla daļu izmantošana kapitāla daļu cenas papildu stabilizācijai veicama par cenu, kas noteikta vērtspapīru publiskajā piedāvājumā. Lēmumā par publiskas personas kapitāla daļu izmantošanu kapitāla daļu cenas papildu stabilizācijai ir nepieciešams norādīt darījumus un noteikumus saskaņā ar kuriem kapitāla daļas izmantojamas kapitāla daļu cenas papildu stabilizācijai.

Grozījums Latvijas Bankas likumā

Likumprojekts Nr.: 905/Lp14. Nodots komisijai: 03.04.2025.

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar regulējumu, kas nosaka, ka iesniegums par Latvijas Bankas  prezidenta amata kandidātu iesniedzams Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 40 dienas pirms esošā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa beigām. Latvijas Bankas prezidenta apstiprināšanai amatā Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 20 dienas un ne vēlāk kā 10 dienas pirms esošā prezidenta pilnvaru termiņa beigām.

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā

Likumprojekts Nr.: 906/Lp14. Izsludināts: 27.06.2025.

Likumprojekts paredz vairākas būtiskas izmaiņas vēlēšanu procesā, lai veicinātu tā digitalizāciju, efektivitāti un pieejamību. Tiek mainīti kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņi, nosakot, ka turpmāk kandidātu saraksti iesniedzami, sākot ar 135. dienu pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 120 dienas pirms vēlēšanu dienas. Tiks arī noteikts, ka deputātu skaitu vēlēšanu apgabalos nosaka, pamatojoties uz vēlētāju skaitu piecus mēnešus pirms vēlēšanām. Likumprojekts precizēs drošības naudas apmēru, to sasaistot ar minimālo mēnešalgu, kā arī vienkāršos kandidātu sarakstu un dokumentu iesniegšanas kārtību. Tiks uzlabota informācijas pieejamība, nosakot tās publicēšanu arī CVK tīmekļvietnē un audioformātā.

Tāpat paredzēts ieviest “par” un “pret” atzīmju principu vēlēšanu zīmēs, paplašināt iespējas balsot pa pastu un glabāšanā pirms vēlēšanu dienas visos iecirkņos. Jaunums ir arī iespēja rīkot izbraukuma balsošanu. Grozījumi skar arī iesniegto ziņu precizēšanu (piemēram, par izglītību), regulējumu vēlētājiem ar invaliditāti, ieslodzītajiem un tiem, kas atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietās. Paredzēts, ka vēlēšanu informācijas sistēmu tehniski uzturēs Valsts digitālās attīstības aģentūra.

Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā

Likumprojekts Nr.: 872/Lp14. Izsludināts: 19.06.2025.

Likumprojekta mērķis ir pagarināt likumā noteiktos publiskas personas nekustamā īpašuma nomas un neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesību maksimālos termiņus no 30 līdz 70 gadiem, tādejādi veicinot investīciju apjomu publiskas personas īpašumos un publisko personu attīstības mērķu sasniegšanu.

Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums

Likumprojekts Nr.: 876/Lp14. Izsludināts: 27.06.2025.

Likumprojekta mērķis ir novērst vai mazināt pret Latvijas nacionālo drošību vērstu kaitīgu un bīstamu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pasākumu turpmāku iespējamību.

Likumprojekts piedāvā noteikt Latvijas Republikas pienākumu īstenot pasākumus, lai novērstu draudus valsts drošībai, kas saistīti ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas aktivitātēm. Likums paredz ierobežojumus noteiktām personām, piemēram, konkrētām valsts amatpersonu grupām, tiesu un prokuratūras darbiniekiem, kā arī kritiskās infrastruktūras atbildīgajām personām, liedzot tām izbraukt uz minētajām valstīm vai šķērsot to teritoriju tranzītā. Šie ierobežojumi tiek noteikti, lai nepieļautu informācijas noplūdi un valsts drošības apdraudējumu.

Likums arī paredz izņēmumus, atļaujot izbraukšanu amata pienākumu veikšanai vai humānu apsvērumu dēļ, ja saņemta attiecīga atļauja. Ministru kabinets ir atbildīgs par izbraukšanas atļauju piešķiršanas kārtību un informācijas sistēmas izveidi, kas nodrošinātu šo procesu uzraudzību. Tāpat likums nosaka sankcijas par aizlieguma pārkāpšanu, tostarp darba attiecību izbeigšanu ar personām, kas neievēro noteiktos ierobežojumus.

Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā

Likumprojekts Nr.: 934/Lp14. Izsludināts: 19.06.2025.

Likumprojekts sagatavots, lai paātrinātu valsts militārās aizsardzības objektu būvniecību Latvijā un atvieglotu militāru objektu apsaimniekošanu, kā arī lai veiktu grozījumus attiecībā uz likumā iekļauto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību un gadījumus, kad tiek ierobežota personu pārvietošanās, uzturēšanās un saimnieciskās darbības veikšana militārajā poligonā. Grozījumi paredz papildināt likumu ar to, ka Ministru kabinets būs tiesīgs pieņemt lēmumu par militāro objektu (elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras) apsaimniekošanas deleģēšanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.

Ministru kabinets būs tiesīgs arī pieņemt lēmumu par valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības organizēšanas deleģēšanu valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” vai valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrējamā valsts militārās aizsardzības objekta tiesiskais valdītājs būs Aizsardzības ministrija. Zemesgrāmatā reģistrējamā valsts militārās aizsardzības objekta īpašuma tiesības būs nostiprināmas valstij Aizsardzības ministrijas personā.

Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

Likumprojekts Nr.: 941/Lp14. Izsludināts: 20.05.2025.

Likumprojekta mērķis ir paredzēt lielāku rīcības brīvību atsevišķām publiskas personas institūcijām, organizējot amata savienošanas rakstveida atļauju izsniegšanu, un vienkāršot valsts amatpersonu amata savienošanas saskaņošanas kārtību, ja šāda amata savienošana ir atļauta un nerada interešu konfliktu, kā arī nekaitē amatpersonas tiešo pienākumu izpildei. Grozījums noteiks, ka attiecīgo atļauju var sniegt arī šīs institūcijas pilnvarota persona.

Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā

Likumprojekts Nr.: 972/Lp14. Nodots komisijai: 12.06.2025.

Grozījumi paredz to, ka LGBTQIA+ varavīksnes karogu un tā paveidus ir aizliegts lietot kopā ar Latvijas valsts karogu, kā arī likuma 5. panta pirmajā daļā noteiktajās vietās.

Grozījumi Saeimas kārtības rullī

Likumprojekts Nr.: 975/Lp14. Nodots komisijai: 12.06.2025.

Grozījumi paredz noteikt, ka deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš ir pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksa 4. punktu, proti, deputāts neievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā pausto apņemšanos, piemēram, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē

Likumprojekts Nr.: 977/Lp14. Nodots komisijai: 19.06.2025.

Likumprojekts paredz papildināt ievada ceturto rindkopu ar sekojošu teikumu: “Valsts atzīst, ka pastāv tikai divi dzimumi – vīrietis un sieviete – un neveicina, kā arī neatbalsta, mākslīgi veidotu dzimšu izplatību.”

Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā

Likumprojekts Nr.: 989/Lp14. Iesniegts Prezidijam: 25.06.2025.

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar šādiem noteikumiem:

Uzraudzības iestāde publicē un aktualizē savā tīmekļvietnē informāciju par Eiropas Komisijas trešo valstu uzticamības sarakstā iekļautajiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem.

Elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir elektroniskais paraksts, kuru izsniedzis Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzējs, kas ir iekļauts Eiropas Komisijas publicētajā trešo valstu uzticamības sarakstā. Valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums pieņemt attiecīgi parakstīto elektronisko dokumentu no fiziskajām un juridiskajām personām līdz dienai, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi citu lēmumu attiecībā uz trešo valstu uzticamības sarakstā iekļautajiem Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzējiem.

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā

Likumprojekts Nr.: 996/Lp14. Iesniegts Prezidijam: 26.06.2025.

Likumprojekts paredz atvieglot PIL regulējumu par kandidātu un pretendentu izslēgšanu neizpildītu nodokļu saistību gadījumā. Proti, ar likumprojektu paredzēts papildināt PIL 42.panta ceturto daļu ar 7.punktu, nosakot, ka pasūtītājs tomēr neizslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā PIL 42.panta otrās daļas 2.punktā minētajā gadījumā, ja pārbaudes veikšanas dienā pārbaudāmajai personai ir spēkā esošs VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais “A” klases novērtējums. Ja kandidātam vai pretendentam ir spēkā esošs VID noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais “A” klases novērtējums, PIL 42.panta otrās daļas 2.punktā noteikto kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemeslu neattiecina uz PIL 42.panta trešās daļas 4. un 5. punktā minētajām personām.

Ar pārējiem grozījumiem var iepazīties, spiežot uz virsraksta saites.

Grozījumi Satversmes tiesas likumā

Likumprojekts Nr.: 946/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 05.06.2025.

Lai padarītu konstitucionālās tiesas procesu Latvijā efektīvāku, likumprojekts paredz šādas būtiskas izmaiņas Satversmes tiesas likumā:

  • Grozījumi paredz, ka Satversmes tiesas tiesnešiem, kuri iepriekš bijuši prokurora amatā, pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņa beigām tiks nodrošinātas tiesības atgriezties līdzvērtīgā prokurora amatā, kā arī tiesības saņemt prokurora izdienas pensiju.
  • Ņemot vērā, ka zemesgrāmatu lietas tagad ir piekritīgas rajona (pilsētas) tiesai, likuma 19.1panta redakcija ir saskaņota ar Zemesgrāmatu likumu un likumu “Par tiesu varu”. Likuma 19.1 panta pirmā daļa noteiks, ka pieteikums iesniedzams, ja:
  • 1) vispārējās jurisdikcijas tiesa, izskatot lietu, uzskata, ka norma, kas būtu jāpiemēro šajā lietā, neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai (aktam);
  • 2) tiesa, izskatot administratīvo lietu, uzskata, ka norma, ko iestāde ir piemērojusi vai kas administratīvajā tiesas procesā būtu jāpiemēro šajā lietā, neatbilst Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam).
  • Šobrīd Satversmes tiesas likumā ir noteikts, ka, izskatot konstitucionālo sūdzību (pieteikumu), kolēģija var atteikties ierosināt lietu arī gadījumos, kad sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai. Citu pieteikuma iesniedzēju gadījumā, kad pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai, Satversmes tiesas kolēģija nav tiesīga uz tā pamata atteikties ierosināt lietu. Grozījumi noteiks, ka šis atteikuma pamats ir attiecināms arī uz citiem pieteikuma veidiem (uz citiem pieteikumu iesniedzējiem, piemēram, deputātiem), ne tikai konstitucionālo sūdzību. Tādējādi kolēģija būtu tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums ir, taču tas acīmredzami nav pietiekams prasījuma apmierināšanai (piemēram, par attiecīgo jautājumu ir jau izveidojusies plaša Satversmes tiesas judikatūra, kuru pieteikuma iesniedzējs, gatavojot pieteikumu, nav ņēmis vērā).
  • Satversmes tiesas likums pašlaik ļauj pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz 2 mēnešiem tikai sarežģītās lietās. Taču praksē šāda nepieciešamība var rasties arī citu apsvērumu dēļ, kas nav saistīti ar pieteikuma sarežģītību (piemēram, lai lemtu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu, ir nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, taču tā mēneša termiņā nav saņemta). Līdz ar to ir paredzēts atteikties no kritērija “sarežģītās lietās”, tomēr kolēģijai savs lēmums par termiņa pagarināšanu ir jāmotivē.
  • Grozījumi noteiks, ka tiesnesis lietas sagatavošanas stadijā, ja nepieciešams, var pieprasīt informāciju arī no privātpersonas (skat., likuma 22. panta otrā daļa).
  • Satversmes tiesas likumā šobrīd nav noteikts tiesvedības apturēšanas regulējums, tāpēc likumprojekts paredz papildināt likumu ar 26.1 pantu šādā redakcijā:

“26.1 pants. Tiesvedības apturēšana

(1) Satversmes tiesa aptur tiesvedību lietā, ja tā nolemj uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normas spēkā esamību vai interpretāciju vai lūgt konsultatīvu atzinumu starptautiskai tiesai.

(2) Satversmes tiesa aptur tiesvedību lietā, ja tā nav iespējama, iekams nav pieņemts starptautiskas tiesas konsultatīvais atzinums vai stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas vai starptautiskas tiesas nolēmums, kas pieņemts, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtu atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem citā Satversmes tiesas tiesvedībā esošā lietā.

(3) Stadijā, kurā lieta tiek sagatavota izskatīšanai, Satversmes tiesa šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto lēmumu pieņem rīcības sēdē pilnā tiesas sastāvā.

(4) Pēc tam, kad pieņemts starptautiskās tiesas konsultatīvais atzinums vai stājies spēkā šajā pantā norādītais Eiropas Savienības Tiesas nolēmums, Satversmes tiesa pieņem lēmumu atjaunot tiesvedību attiecīgajā lietā.”

  • Likumprojekts paredz ieviest iespēju sasaukt sagatavošanās sēdi ar lietas dalībniekiem kā citos tiesas procesos, lai izlemtu ar tiesas sēdes norisi saistītus jautājumus (piemēram, vairāku pieteikuma iesniedzēju gadījumā – paskaidrojumu sniegšanas secību, ilgumu u. tml.).
  • Likumprojekts paredz papildināt likumu ar noteikumu, ka gadījumā, ja, izskatot lietu rakstveida procesā, tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot lietā nozīmīgus apstākļus, tā lietu turpina izskatīt tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos.
  • Likumprojektā noteikts, ka atsevišķās domas tiesnesis varēs izteikt arī par lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, nevis tikai par spriedumu.
  • Likumprojektā paredzēta iespēja ar tiesas sēdes vadītāja atļauju tiesas apspriedē piedalīties tiesas darbiniekiem un darbā Satversmes tiesā norīkotiem citas tiesas tiesnešiem.
  • Likumprojektā paredzēts, ja tiesnešu apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot lietā nozīmīgus apstākļus, tā atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.
  • Pašlaik Satversmes tiesas likumā noteikts, ka Satversmes tiesa spriedumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienas pēc Satversmes tiesas sēdes. Likumprojektā paredzēts, ka Satversmes tiesa sprieduma sagatavošanas termiņu var pagarināt par 30 dienām par to paziņojot lietas dalībniekiem.
  • Atsevišķo domu iesniegšanas termiņš pagarināts no 14 dienām uz vienu mēnesi.
  • Likumprojekts paredz, ka tiesnesim atsevišķo domu izteikšana vairs nebūs kā pienākums, bet gan kā tiesība.
  • Satversmes tiesas likums tiks papildināts ar normu, kas noteic, ka, izskatot disciplinārlietu, izņēmuma gadījumos var aprobežoties ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot disciplinārsodu.
  • Satversmes tiesas likuma 25. panta piektā daļa pašlaik nosaka, ka Satversmes tiesas tiesnešiem nevar pieteikt noraidījumu. Norma pastāv tikai formāli, jo Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu ir nepieciešams nodrošināt arī Satversmes tiesas procesā (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 16. jūlija sprieduma lietā Nr. 2019-23-01 9. punktu). Praksē Satversmes tiesa lemj par tiesnesim pieteikto noraidījumu. Likumprojekts paredz izslēgt minēto normu, kas nosaka, ka Satversmes tiesas tiesnešiem nevar pieteikt noraidījumu.

Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumi

Atsakot termiņuzturēšanās atļaujas saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, valstij nav individuāli jāpamato iespējamie Krievijas pilsoņu radītie draudi

Senāta Administratīvo lietu departaments atteicis ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā divi Krievijas pilsoņi apstrīdējuši viņiem nelabvēlīgu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu, ar kuru viņiem atteikta atkārtota termiņuzturēšanas atļaujas izsniegšana saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi Latvijā.

No lietas apstākļiem izriet, ka pieteicēja 2017. gadā saņēma termiņuzturēšanas atļauju līdz 2022. gadam saistībā ar to, ka viņai pieder nekustamais īpašums Latvijā. Pieteicējam atļauja tika izsniegta kā pieteicējas laulātajam. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas likumdevējs grozīja Imigrācijas likuma normas, apturot termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanas iespēju visiem Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kas saņēmuši uzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Jaunās tiesību normas neparedz izvērtējuma veikšanu attiecībā uz personu nostāju pret Krievijas agresiju Ukrainā.

2022. gadā pieteicēji vērsās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lūdzot pagarināt viņu termiņuzturēšanās atļaujas, taču pieteikums tika noraidīts, pamatojoties uz Imigrācijas likuma grozījumiem. Iestādes lēmums tika pārsūdzēts administratīvajā tiesā. Gan pirmās, gan otrās instances tiesa pieteikumu noraidīja.

Rīcības sēdes lēmumā Senāts norāda, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, ir valsts autonoma politiska izšķiršanās, kas konkrētajā gadījumā ir pamatota ar valsts drošības apsvērumiem konkrētā ģeopolitiskā situācijā (sakarā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā). Līdz ar to atšķirīgai attieksmei pret personām, kuras pieprasa termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz nodarbinātību, kas ir saistītas ar Latvijas Republikas pienākumiem Eiropas Savienības tiesību jomā, un personām, kuras pieprasa šādu atļauju, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, ir pamatots un objektīvs iemesls. Pieteicēju viedoklim par to, kura personu grupa vairāk apdraud valsts drošības intereses, šajā gadījumā nav juridiskas nozīmes.

Tāpat lēmumā norādīts, ka, lai novērstu iespējamos draudus valsts drošībai, kas var izcelties no agresorvalsts pilsoņu uzturēšanās Latvijā, konkrētā ģeopolitiskā situācijā valstij nav jāpamato, vai un kā tieši katrs individuāls Krievijas Federācijas pilsonis, kurš vēlas uzturēties Latvijā, faktiski apdraud valsts drošību.

Ventspils pilsētas dome rīkojusies prettiesiski, ierobežojot opozīcijas deputātu dalību domes komisijās un padomē

Senāta Administratīvo lietu departaments, izvērtējis Ventspils pilsētas domes kasācijas sūdzību, atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā vairāki Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāti lūguši atzīt par prettiesisku Ventspils pilsētas domes rīcību, ierobežojot viņu dalību domes komisiju un padomju darbā. Līdz ar to spēkā stājies Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru deputātu pieteikums apmierināts daļēji.

Konkrētajā lietā izšķiramais jautājums bija tas, vai 2017.gadā ievēlētā Ventspils pilsētas dome rīkojusies tiesiski, nenodrošinot pieteicējiem kā opozīcijas deputātiem iespēju būt pārstāvētiem domes komisijās un padomēs. Pieteicēji tiesai norādīja, ka 2017.gadā ievēlētā Ventspils pilsētas dome bija izveidojusi vairākas komisijas un padomes, kurās darbojās tikai domes vairākuma jeb pozīcijas deputāti. Pieteicēji uzsvēra, ka šajās domes izveidotajās komisijās un padomēs faktiski tika izlemti vairāki domes kompetencē esoši jautājumi un šīm institūcijām bija būtiska loma domes darbā.

Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka 2017.gadā ievēlētajai Ventspils pilsētas domei būtu vajadzējis nodrošināt pieteicējiem iespēju būt proporcionāli pārstāvētiem Ekonomikas un budžeta komisijā, Pilsētas attīstības komisijā un Mārketinga padomē. Tiesa vienlaikus secināja, ka nav pamata atzīt, ka domei būtu bijis jānodrošina pieteicējiem iespēja būt proporcionāli pārstāvētiem citās domes komisijās un padomēs.

Senatoru kolēģija, rīcības sēdē izskatot pašvaldības domes kasācijas sūdzību, nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību, jo dome nebija norādījusi pietiekamus argumentus, kas varētu mainīt lietas iznākumu. Kolēģija atgādināja, ka Senāts jau iepriekš atzinis – pašvaldības domei, organizējot savu darbu, jāievēro proporcionalitātes princips, kas nozīmē, ka visiem deputātiem, tostarp opozīcijai, jānodrošina pienācīgas iespējas piedalīties komisiju un padomju darbā, ja šīm struktūrām ir būtiska nozīme domes lēmumu pieņemšanā. Tāpat uzsvērts, ka administratīvajai tiesai ir kompetence izskatīt deputātu pieteikumus, ja dome ierobežo viņu tiesības pilnvērtīgi pildīt deputāta pienākumus, un šajā gadījumā apgabaltiesa pamatoti secinājusi, ka dome nebija nodrošinājusi pieteicējiem proporcionalitāti pārstāvībā komisijās un padomē.

Izbeigta tiesvedība “Balcia Insurance SE” strīdā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju

Senāta Administratīvo lietu departaments izbeidzis tiesvedību lietā, kurā “Balcia Insurance SE” apstrīdēja tās izslēgšanu no biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (Birojs) un pieprasīja zaudējumu atlīdzināšanu.

Sākotnēji “Balcia Insurance SE” tika uzņemta par Biroja biedru ar nosacījumu samaksāt iestāšanās naudu un vienreizējo iemaksu garantijas fondā. Tā kā pieteicēja šo pienākumu neizpildīja, Biroja valde to izslēdza no biedru sastāva.

Finanšu ministrija atzina, ka uzņemšanas lēmums daļā par iestāšanās naudas samaksas pienākumu ir prettiesisks, tādēļ Administratīvā rajona tiesa šajā daļā tiesvedību izbeidza. Savukārt apgabaltiesa noraidīja pieteikumu par izslēgšanas lēmumu un atteicās skatīt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.

Senāts savā spriedumā vērtēja, vai izslēgšanas lēmums ir patstāvīgs administratīvais akts, pārbaudot kādas tieši tiesiskās attiecības tika nodibinātas ar uzņemšanas lēmumu. Senāts secināja, ka izslēgšanas lēmums šādā gadījumā nav uzskatāms par patstāvīgu administratīvo aktu, bet gan par iepriekšējā procesa turpinājumu – procesuālu lēmumu, ar kuru tiek noskaidrota iepriekš izdotā administratīvā akta spēkā esība. Izslēgšanas lēmuma rezolutīvā daļa acīmredzami formulēta tā, lai atbilstu uzņemšanas lēmumā ietvertajam formulējumam uzņemt pieteicēju par Biroja biedru, tādēļ šķietami rada iespaidu, ka ar to tiek atņemtas kādas iepriekš piešķirtas tiesības.

Tomēr pēc būtības ar šādu lēmumu konstatēts tikai tas, ka pieteicēja nebija izpildījusi uzņemšanas lēmumā minētos nosacījumus biedra tiesību iegūšanai un ka uzņemšanas lēmums tādējādi nebija stājies spēkā.

Ņemot vērā, ka izslēgšanas lēmums nav administratīvais akts, pieteikums daļā par izslēgšanas lēmuma atzīšanu par prettiesisku nav izskatāms Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi tiesas spriedums ir atceļams un tiesvedība lietā izbeidzama, nolēma Senāts.

Senatoru kolēģija atsaka izskatīt blakus sūdzību jautājumā par Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā

Senatoru kolēģija kā acīmredzami nepamatotu atteikusi izskatīt Maskavas pilsētas valsts unitārā uzņēmuma „Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs” un Maskavas pilsētas īpašuma departamenta blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt abu pieteicēju iesniegto pieteikumu.

Pieteicēji vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, jo likumā „Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai” (Maskavas nama likums) nav noteikta atlīdzība par Maskavas nama nonākšanu Latvijas valsts īpašumā un servitūta tiesības dzēšanu. Noraidītajā pieteikumā tiesai tika lūgts vērsties Satversmes tiesā saistībā ar Maskavas nama likumu. Gadījumā, ja tiesa nevēlētos vērsties Satversmes tiesā, tad tiesai tika lūgts vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

Tāpat Latvijas valstij lūgts izmaksāt Maskavas pilsētas īpašuma departamentam zaudējumu kompensāciju par Maskavas nama nonākšanu valsts īpašumā 2 856 000 EUR apmērā, savukārt Maskavas pilsētas valsts unitārajam uzņēmumam „Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs” – zaudējumu kompensāciju par servitūta tiesības dzēšanu 1 936 396,80 EUR apmērā.

Rajona tiesas tiesnesis savā lēmumā norādīja, ka ārējie normatīvie akti, tostarp Maskavas nama likums, nav pārsūdzami administratīvajā tiesā, bet to tiesiskumu vērtē Satversmes tiesa Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat lēmumā uzsvērts, ka iespējamo zaudējumu, kas nodarīti ar likumu, kompensāciju varētu prasīt civilprocesuālā kārtībā, nevis administratīvā procesa ietvaros. Attiecīgi rajona tiesas tiesnesis atteica pieņemt pieteicēju pieteikumu, jo lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

Pieteicēji šādai tiesneša interpretācijai nepiekrita un Senātā iesniedza blakus sūdzību par rajona tiesas tiesneša lēmumu.

Rīcības sēdes lēmumā senatoru kolēģija norāda, ka rajona tiesas tiesnesis pamatoti atzinis, ka iespējamais pieteicēju tiesību aizskārums izriet no likuma. Saeima kā likumdevējs likumdošanas procesa kārtībā ar 2024. gada 11. janvārī pieņemto Maskavas nama likumu ir noteikusi, ka strīdus nekustamais īpašums ir Latvijas valsts īpašums un tiek dzēsta servitūta tiesība (likuma 2. un 3.pants). Līdz ar to konkrētajā gadījumā Saeima ir rīkojusies likumdošanas, nevis valsts pārvaldes jomā.

Tāpat rīcības sēdes lēmumā uzsvērts, ka no Maskavas nama likuma preambulas, pirmajiem diviem pantiem un anotācijas izriet, ka konkrētajā gadījumā nav veikta nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām, bet gan īpašs pašaizsargājošās demokrātijas principam atbilstošs pasākums, lai mazinātu valsts drošības apdraudējumu.

Lēmums SKA-353/2025: Pieteikuma priekšmets un pārbaudes apjoms lietās par Datu valsts inspekcijas lēmumu, ar kuru noraidīta datu subjekta sūdzība

Datu valsts inspekcijas lēmums, kas pieņemts, izskatot datu subjekta sūdzību par iespējamiem datu aizsardzības pārkāpumiem, sūdzības iesniedzējam ir juridiski saistošs un rada tiesiskas sekas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK, 78.panta 1.punkta izpratnē. Proti, tas ir administratīvais akts.

Pieteikuma priekšmets lietās par Datu valsts inspekcijas lēmumu, ar kuru noraidīta datu subjekta sūdzība, ir labvēlīga administratīvā akta izdošana.

Tiesai, izskatot lietu pēc būtības, ir jāveic pilnīga pārsūdzētā lēmuma pārbaude. Proti, tiesai jāpārbauda, vai Datu valsts inspekcija sūdzību ir izskatījusi saprātīgā termiņā, ar visu pienācīgo rūpību un atbilstošā apjomā, tostarp vai inspekcija ir pareizi izmantojusi savu rīcības brīvību piemērotu un nepieciešamu izmeklēšanas līdzekļu un korektīvo pasākumu izvēlē. Pienācīgas rūpības vērtējumam ir jāaptver visi ar datu subjekta sūdzības priekšmetu saistītie būtiskie faktu un tiesību jautājumi. Konstatējot pārkāpumus sūdzības izskatīšanā, tiesai ir jāuzdod Datu valsts inspekcijai atkārtoti izvērtēt datu subjekta sūdzībā norādītos apstākļus, tostarp nepieciešamības gadījumā arī izvēloties piemērotākus līdzekļus šo apstākļu pārbaudei.

Spriedums SKA‑7/2025: Satversmes 108. panta tvērums attiecībā uz valsts sektorā strādājošām personām un subjekti, kuriem ir tiesības piedalīties kolektīvajās sarunās

Latvijas Republikas Satversmes 108.pants aizsargā gan privātajā sektorā strādājošās personas, gan arī valsts (publiskajā) sektorā strādājošās personas un pat dienesta attiecībās esošās personas. Satversmes normās, kas garantē personu pamattiesības, lietotie jēdzieni iztulkojami (konkretizējami) pēc iespējas plašāk, lai nodrošinātu efektīvu personas pamattiesību aizsardzību visos gadījumos, kad tā nepieciešama.

Valsts var noteikt ierobežojumus Latvijas Republikas Satversmes 108.pantā paredzēto pamattiesību attiecināšanai uz bruņoto spēku, policijas vai valsts pārvaldes sastāvā esošām personām, taču šādiem ierobežojumiem ir jābūt ne vien noteiktiem ar likumu, bet ir jābūt attaisnojamiem ar leģitīmu mērķi un nepieciešamiem demokrātiskā sabiedrībā.

Lai tiesa varētu atzīt tiesību subjekta tiesības būt par koplīguma pusi, tai ex officio ir jāpārbauda, vai subjekts atbilst starptautiskajās (un kopsakarā arī nacionālajās) tiesībās noteiktajiem kritērijiem.

Tiesai ir jāpārbauda un jāpamato subjekta tiesības būt par strādājošo pilnvarotu pārstāvi. Šādā situācijā tiesai ir arī jāpārbauda un jāpamato, kāpēc koplīgums konkrētajā gadījumā slēdzams tieši ar strādājošo pilnvarotiem pārstāvjiem, turklāt ir jāvērtē, vai konkrētais tiesību subjekts vispār ir uzskatāms par strādājošo pilnvarotu pārstāvi saskaņā ar starptautiskajām un nacionālajām tiesībām. Pienākums respektēt ratificētās Starptautiskās darba organizācijas konvencijas, tostarp prasība aizsargāt arodbiedrību lomu, primāri gulstas uz valsti un līdz ar to attiecas kā uz likumdevēju, tā arī uz tiesu varas institūcijām.

Saskaņā ar Arodbiedrību likuma 9.pantu Latvijā arodbiedrības ir reģistrējamas, norādot to darbības jomu (arodbiedrība) un tiesisko formu (arodbiedrība, arodbiedrības patstāvīga vienība, arodbiedrību apvienība), tomēr Starptautiskās darba organizācijas konvencijas Nr. 98 „Konvencija par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu” 2.pants aizsargā strādājošo un darba devēju pārstāvības organizāciju tiesības uz kolektīvajām sarunām neatkarīgi no tā, vai šīs organizācijas ir reģistrētas. Starptautiskās darba organizācijas konvencijas nav piemērojamas formāli, un izņēmuma gadījumā, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, biedrība var tikt pielīdzināta arodbiedrībai, lai nodrošinātu strādājošo tiesības uz brīvām kolektīvajām sarunām. Nacionālā regulējuma specifika nevar būt pamats starptautisko saistību nepildīšanai un Latvijas Republikas Satversmes 108.pantā paredzēto tiesību ierobežošanai.

Latvijas Republikas Satversmes 108.pantā paredzētās tiesības uz kolektīvajām sarunām nav jāsaprot kā a priori garantētas tiesības uz noteikta satura koplīguma noslēgšanu. Gan nacionālās tiesību normas, gan starptautiskās tiesību normas aizsargā strādājošo tiesības uz kolektīvajām sarunām, nevis paša koplīguma noslēgšanu. Tomēr publiskā sektora īpatnības prasa arī zināmu elastīgumu līgumslēdzēju autonomijas principa piemērošanā attiecībā uz šajā sektorā nodarbinātajām personām; ja valsts paredz kādas robežas koplīgumā nosakāmajiem noteikumiem, tad strādājošajiem un to organizācijām ir jānodrošina iespēja pilnvērtīgi piedalīties šo ierobežojumu noteikšanā, un ir būtiski, lai kolektīvajām sarunām tiktu saglabāta pietiekami liela nozīme.

Vispārīgi kolektīvo sarunu puses pašas var izvēlēties, par kādiem jautājumiem vienoties, tomēr publiskajā sektorā var pastāvēt attiecīgi ierobežojumi. Par ārpus kolektīvo sarunu tvēruma esošiem jautājumiem varētu uzskatīt jautājumus, kas acīmredzami attiecas uz valsts pārvaldi, piemēram, vispārīgas politikas pamatnostādnes. Taču jautājumi, kas primāri attiecas uz nodarbinātības attiecībām (darba samaksa, pabalsti, darba laiks, atvaļinājumi u.tml.) nevar tikt izslēgti no kolektīvo sarunu tvēruma.

Lēmums SKA-318/2025: Pašvaldības lēmums par ceļa slēgšanu kā vispārīgais administratīvais akts

Pašvaldības ceļi ir publiski ceļi, kurus vispārīgi var lietot jebkura persona. Pašvaldībai savas administratīvās teritorijas labiekārtošanas ietvaros ir pienākums gādāt par to būvniecību, rekonstrukciju un uzturēšanu. Lai gan teritorijas plānošanas process pēc būtības ir vispiemērotākais, lai lemtu par publisku ceļu izvietojumu pašvaldībā, atsevišķos gadījumos par ceļa slēgšanu var tikt pieņemts arī individuāls pašvaldības lēmums. Šāds pašvaldības lēmums par ceļa slēgšanu ir vispārīgs administratīvais akts – uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā, un kas ir vērsts uz individuāli nenoteiktu, bet tādu personu loku, kuras atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos.

Tādējādi pašvaldības lēmums par ceļa slēgšanu var tikt aplūkots kā pašvaldības rīcības brīvības ietvaros pieņemts lēmums par publiska ceļa slēgšanu, kas var tikt pieņemts arī kā individuāls lēmums (vispārīgais administratīvais akts). Šādā gadījumā personas pieteikums ir aplūkojams kā pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu slēgts pašvaldības ceļš un šāda pieteikuma izskatīšana ir pieļaujama administratīvajā tiesā.

Spriedums SKA-121/2025: Tiesas pienākums spriedumā norādīt procesa dalībnieku argumentu analīzi

Procesa dalībnieka argumentu analīze un tās atspoguļošana tiesas spriedumā nodrošina procesa dalībnieka tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ietver arī tiesības būt uzklausītam.

Iepretim procesa dalībnieku tiesībām sniegt paskaidrojumus, izvirzīt argumentus un iebildumus ir tiesas pienākums ņemt vērā un atbildēt uz procesa dalībnieku teikto. Tiesai nav pienākuma sniegt detalizētu atbildi uz katru procesa dalībnieku argumentu, jo tiesai jāatbild tikai uz tādiem argumentiem, kas attiecas uz lietu un ir nozīmīgi. Tomēr tiesai jāapsver visi procesa dalībnieku argumenti, jo tikai procesa dalībnieku argumentu apsvēršanas rezultātā var nonākt pie secinājuma par argumenta būtiskumu un attiecināmību uz lietu. Tāpēc tiesai, ja tā spriedumā nesniedz atbildi uz kādu procesa dalībnieka argumentu, jānorāda atbilstošs iemesls. Ja tiesa argumentu atzīst par nebūtisku, tiesai tas jāpamato.

Spriedums SKA-6/2025: Neapstrīdama administratīvā akta atcelšanas pamats

Neapstrīdama administratīvā akta atcelšanas pamatā var būt jebkādi tiesiskie un faktiskie apstākļi, kas ietekmē ar administratīvo aktu noregulēto tiesisko attiecību. Būtiski ir tas, ka apstākļi ietekmē ar neapstrīdamo administratīvo aktu nodibinātās tiesiskās attiecības, kas arī var kalpot par pamatu pārskatīt iepriekš pieņemto un par neapstrīdamu kļuvušo administratīvo aktu.

Līdz ar to apstāklis, ka neapstrīdamais administratīvais akts ir tiesisks vai prettiesisks un ka administratīvā akta tiesiskums nav pārskatīts ierastā likumā paredzētā kārtībā, pats par sevi neļauj secināt, ka šādu neapstrīdamu administratīvo aktu nevar atcelt.

Tam, vai neapstrīdamais administratīvais akts ir tiesisks vai prettiesisks, ir nozīme, apsverot, kuru no tiesību normām – Administratīvā procesa likuma 85.panta pirmo daļu vai 86.panta pirmo daļu – piemērot, kas var ietekmēt gan atcelšanas pamatojuma apjomu, gan arī atcelšanas iespējas, gan iestādes rīcības brīvību, lemjot par nelabvēlīga administratīvā akta atcelšanu.

Rīcības sēdes lēmums SKA-417/2025: Atšķirīgas attieksmes pret Krievijas pilsoņiem pieļaujamība uzturēšanās atļauju izsniegšanā

Uzturēšanās atļauju izsniegšanas liegšana Krievijas Federācijas pilsoņiem, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi Latvijā, ir valsts autonoma politiska izšķiršanās, kas ir pamatota ar valsts drošības apsvērumiem konkrētā ģeopolitiskā situācijā (sakarā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā).

Izvērtējot, vai ir pieļaujama atšķirīga attieksme pret noteiktu personu grupu, būtiski ir tas, vai šādai attieksmei ir saprātīgs un objektīvs pamatojums. Proti, atšķirīga attieksme pret Krievijas Federācijas pilsoņiem ir pamatota ar valsts drošības apsvērumiem konkrētā ģeopolitiskā situācijā. Apstākļos, kad Latvijas kaimiņvalsts Krievija veic karadarbību Ukrainā, pieļaujot brutālus starptautisko tiesību normu un cilvēktiesību pārkāpumus, nav nekāda pamata uzskatīt, ka atšķirīga attieksme pret Krievijas Federācijas pilsoņiem attiecībā uz to uzturēšanos Latvijā ir pamatota vien ar vispārīgiem drošības apsvērumiem.

Tie ir konkrētos apstākļos balstīti apsvērumi. Lai novērstu iespējamos draudus valsts drošībai, kas var izcelties no agresorvalsts pilsoņu uzturēšanās Latvijā, valstij nav jāpamato, vai un kā tieši katrs individuāls Krievijas Federācijas pilsonis, kurš vēlas uzturēties Latvijā, faktiski apdraud valsts drošību.

Spriedums SKA-84/2025: Eiropas Savienības fondu atbalsta pretendenta finansiālās situācijas izvērtējums

Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas konkursa nolikumā var paredzēt, ka gadījumā, kad pretendenta pēdējais noslēgtais gada pārskats norāda, ka sabiedrība nonākusi „grūtībās” Komisijas 2014.gada 17.jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu 2.panta 18.punkta izpratnē, sabiedrība var pierādīt, ka tā vairs tāda nav, iesniedzot zvērināta revidenta apstiprinātu operatīvo starpperiodu pārskatu.

Noteikums, ka projekta iesniegumus pēc to iesniegšanai noteiktā termiņa beigām vairs nevar precizēt, vispārīgi atbilst diskriminācijas aizlieguma principam un pārskatāmības principam.

Satversmes tiesas nolēmumi

Satversmei atbilst regulējums, kas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu noteic lietas izskatīšanu divās tiesu instancēs

Satversmes tiesa 16. aprīlī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021‑44‑01. Tiesa par Satversmei atbilstošu atzina Kriminālprocesa likuma normu, kas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu paredz lietas izskatīšanu divās tiesu instancēs, bet neparedz tās skatīšanu kasācijas kārtībā. Tiesa uzsvēra, ka process par noziedzīgi iegūtu mantu ir izņēmums no mantisko jautājumu risināšanas kārtības pamata kriminālprocesā, tāpēc šim procesam var būt noteikti atšķirīgi noteikumi, kas vērsti uz tā mērķa ātru un efektīvu sasniegšanu.

Spriedums pieejams šeit.

Satversmes tiesa vēršas Eiropas Savienības Tiesā lietā par iespējamu nevienlīdzīgu attieksmi valsts meža zemes piešķiršanā vēja parku attīstīšanai

Šī gada 29. aprīlī Satversmes tiesa pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2024-10-03 “Par Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 142.4 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”.

Lietas pamatā ir Ministru kabineta noteikumi, kuri ļauj “Latvenergo” iegūt apbūves tiesības vēja parkiem līdz pat 50 000 hektāru platībā par tirgus cenu, bet bez atklātas izsoles. Privātie vēja parku attīstītāji uzskata, ka šāda kārtība liedz tiem iespēju godīgā konkurencē piedāvāt augstāku cenu par zemes izmantošanu un faktiski garantē “Latvenergo” ievērojamu tirgus daļu (aptuveni 20-30%) elektroenerģijas ražošanā bez konkurences.

Izskatāmajā lietā Satversmes tiesai radās šaubas par to, vai apstrīdētajā normā paredzētais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu un saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību normām par to būtu bijis jāpaziņo Eiropas Komisijai. Proti, vai apstrīdētajā normā paredzētais pasākums atbilst Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā nostiprinātajiem nosacījumiem, izpildoties kuriem konkrētais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu. Tāpat lietā radās šaubas par to, vai tad, ja apstrīdētajā normā paredzētais pasākums ir atzīstams par valsts atbalstu, to tomēr var atstāt spēkā līdz brīdim, kad Eiropas Komisija lemtu par šā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu.

Lēmums pieejams šeit.

Sorainen publikācija par lietu pieejama šeit.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišana atbilst Satversmei

Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-20-01. Tiesa atzina Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likuma 1. pantu, ar kuru atlaista Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dome, par atbilstošu Satversmes 1. un 101. pantam. Satversmes tiesa uzsvēra, ka demokrātiskai tiesiskai valstij ir pienākums veikt darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu pašvaldības iedzīvotāju un visas sabiedrības tiesiskajām interesēm pretēju pašvaldības rīcību.

Satversmes tiesa secināja, ka pieteikuma iesniedzēja ir ilgstoši un vairākkārt – gan attiecībā uz 2023. gada, gan 2024. gada budžeta izstrādi un apstiprināšanu – pārkāpusi normatīvos aktus, kas nosaka pamatprasības attiecībā uz pašvaldības budžetu. Pieteikuma iesniedzēja ir uzņēmusies saistības, kas pārsniedza tai pieejamos finanšu resursus, kā arī kavējusi valsts aizņēmuma saņemšanu, tādējādi pieļaujot jaunu zaudējumu rašanās risku.

Satversmes tiesa akcentēja, ka pieteikuma iesniedzējas rīcība kopsakarā, jo īpaši situācijā, kad Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai ir ievērojamas finansiālās grūtības, varēja apdraudēt pašvaldības autonomo funkciju izpildi, radot kaitējumu gan tās iedzīvotāju, gan visas sabiedrības interesēm. Satversmes tiesa atzina, ka pieļautie pārkāpumi, vērtējot tos kopsakarā, ir atzīstami par būtiskiem, un tādējādi bija iestājies Pašvaldību likumā paredzētais pamats pašvaldības domes atlaišanai.

Satversmes tiesas spriedums pieejams šeit.

Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas piemērošanu caurplūstošajām dividendēm

Satversmes tiesa 30. maijā pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2024-19-01 par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas piemērošanu caurplūstošajām dividendēm.

Lieta ierosināta pēc kreditēšanas pakalpojumu sniedzējas pieteikuma, kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja. Tā saņem dividendes no meitasuzņēmumiem un izmaksā tās mātesuzņēmumam. Pieteicēja uzskata, ka apstrīdētās normas neņem vērā tās situāciju – vairāku gadu neizmaksātās dividendes, kas daļēji izmantotas zaudējumu segšanai un jāatgūst ar nākotnes peļņu. Tādējādi nodoklis tiek piemērots gan meitas-, gan mātesuzņēmumam, pārkāpjot ES tiesībās nostiprināto dubultās aplikšanas aizliegumu un aizskarot īpašuma tiesības.

Satversmes tiesa atzina, ka tiesvedība ir izbeidzama, jo daļā prasījums ir izspriests ar Satversmes tiesas 2025. gada 28. marta spriedumu lietā Nr. 2024-04-01, bet daļā par uzņēmumu ienākuma nodokļa dubultās uzlikšanas aizliegumu apstrīdētās normas neaizskar pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu.

Satversmes tiesa secināja, ka, aprēķinot nodokļa piemaksu, nav ņemami vērā iepriekšējo gadu finanšu dati. Piemaksas bāze veidojas tikai no paša uzņēmuma konkrētajā gadā gūtās peļņas. Arī tad, ja ar šo peļņu atgūst iepriekš zaudētas dividendes, tā joprojām ir uzņēmuma peļņa, par kuru maksājama nodokļa piemaksa. Satversmes tiesa arī secināja, ka apstrīdētās normas neparedz netiešu caurplūstošo dividenžu aplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Ar nodokļa piemaksas regulējumu mijiedarbībā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6. panta pirmo un otro daļu ir nodrošināts, ka caurplūstošās dividendes netiek apliktas ar nodokli ne to saņemšanas brīdī, kad tiek aprēķināta nodokļa piemaksa, ne brīdī, kad tās, sadalot peļņu, tiek izmaksātas tālāk un tiek aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Satversmes tiesa atzina, ka nodokļa piemaksa var pārsniegt maksājamo nodokli, tomēr nepiekrita, ka pieteicējai jāizslēdz uzkrātās caurplūstošās dividendes no nodokļa bāzes. Likumā paredzēta iespēja ieskaitīt nodokļa piemaksu uzņēmumu ienākuma nodoklī, un neizmantoto daļu var bez termiņa ierobežojuma pārnest uz nākamajiem gadiem.

Tiesa uzsvēra, ka peļņa, zaudējumi un to segšana atkarīga no komersanta izvēlēm. Iepriekšējie zaudējumi, segti ar caurplūstošajām dividendēm, izriet no pieteicējas lēmumiem. Patērētāju kreditētājs var izmantot nodokļa piemaksu nākamajos gados vai veikt stratēģiskas darbības, lai to izmantotu konkrētajā gadā.

Satversmes tiesa secināja, ka ar apstrīdētajām normām ir novērsta uzņēmumu ienākuma nodokļa dubulta uzlikšana uzkrātajām caurplūstošajām dividendēm. Tas, ka atsevišķos gadījumos patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pašu veiktās saimnieciskās darbības vai dividenžu izmaksas politikas dēļ var būt nepieciešams ilgāks laiks, lai tie varētu izmantot tiesības samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo objektu par iepriekš samaksāto nodokļa piemaksu, pats par sevi nenozīmē, ka uzkrātās caurplūstošās dividendes ar uzņēmumu ienākuma nodokli tiek apliktas dubultā. Tiesa atzina, ka pieteikuma iesniedzēja netiek aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli ne tieši, ne netieši attiecībā uz uzkrātajām caurplūstošajām dividendēm.

Tādējādi apstrīdētās normas nerada pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietverto tiesību uz īpašumu aizskārumu.

Satversmes tiesas lēmums par tiesvedības izbeigšanu pieejams šeit.

Ierosināta lieta par samazināto iemaksu likmi 2. pensiju līmenī

Satversmes tiesā 30. maijā tika ierosināta lieta “Par Valsts fondēto pensiju likuma pārejas noteikumu 40. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”.

Lieta ierosināta pēc 21 Saeimas deputāta pieteikuma. Ar apstrīdēto normu uz četriem gadiem ir samazināta iemaksu likme fondēto pensiju shēmā jeb 2. pensiju līmenī, 1 procentu no iemaksu likmes novirzot uz 1. pensiju līmeni.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka nav pienācīgi izpildīts no Satversmes 109. panta izrietošais valsts pienākums uzturēt tādu pensiju sistēmu, kas nodrošina adekvātu un veiktajām iemaksām atbilstošu pensiju. Apstrīdētā norma esot pieņemta bez pienācīga izvērtējuma veikšanas un tā nenodrošina pensiju sistēmas ilgtspēju. Tāpat esot pārkāpts Satversmes 1. pantā ietvertais tiesiskās paļāvības princips, jo fondēto pensiju shēmas dalībniekiem ir radusies paļāvība uz to, ka iemaksas šajā shēmā tiks veiktas 6 procentu apmērā no iemaksu objekta, kā to paredz Valsts fondēto pensiju likuma 4. panta otrā daļa.

Satversmes tiesa uzaicināja Saeimu līdz 2025. gada 30. jūlijam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 30. oktobris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Satversmes tiesas lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

Satversmei neatbilst normas, kas regulēja ūdens patēriņa starpības sadales kārtību

Satversmes tiesa 12. jūnijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-17-03. Tiesa par Satversmei neatbilstošām atzina normas, kas regulēja ūdens patēriņa starpības sadales kārtību. Tiesa uzsvēra, ka gadījumā, ja pienākums segt visu dzīvojamās mājas ūdens patēriņa starpību tiek uzlikts tikai tai personai, kura savā dzīvokļa īpašumā nav uzstādījusi skaitītāju, neatkarīgi no tā, kāpēc šī starpība radusies, nevar tikt sasniegts samērīguma un taisnīguma principiem atbilstošs rezultāts.

Tiesa norādīja, ka personai, kura savā dzīvokļa īpašumā nav uzstādījusi ūdens patēriņa skaitītāju, ir jāmaksā par tās patērēto ūdeni. Proti, nav pieļaujama tāda situācija, ka persona, neuzstādot skaitītāju, varētu izvairīties no attiecīgās samaksas veikšanas un pienākumu maksāt par tās patērēto ūdeni pārlikt uz citiem dzīvokļu īpašniekiem. Tomēr apstrīdētajās normās noteiktā ūdens patēriņa starpības sadales kārtība nav samērīga, jo nav ņemti vērā papildu apstākļi, kas var izraisīt šo starpību, kā arī nav noteiktas maksimālās ūdens patēriņa normas. Ja ūdens patēriņa starpības cēlonis ir, piemēram, sliktais ūdensapgādes sistēmas tehniskais stāvoklis, avārija vai remontdarbi, tad par to ir atbildīgi visi dzīvokļu īpašnieki kopumā un nav ne taisnīgi, ne samērīgi negatīvās tiesiskās sekas attiecināt tikai uz atsevišķu dzīvokļa īpašnieku. Tādējādi nelabvēlīgās tiesiskās sekas, kas personai radās apstrīdētajās normās noteiktā tiesību ierobežojuma dēļ, ir lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma guva sabiedrība. Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajās normās – Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.1 2. apakšpunktā (redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim) un Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumu Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” 11.2. apakšpunktā (redakcijā, kas bija spēkā no 2015. gada 30. septembra līdz 2021. gada 2. septembrim) – ietvertais pamattiesību ierobežojums ir nesamērīgs un tās neatbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

Satversmes tiesas spriedums pieejams šeit.

Ierosināta lieta par trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu

Satversmes tiesā 17. jūnijā tika ierosināta lieta “Par Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 9., 10., 11. un 12. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. pantam”.

Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdēto normu satversmību, ciktāl tās neparedz izklaides trokšņa regulējumu.

Tiesībsargs norāda, ka Ministru kabinetam piešķirts likumdevēja pilnvarojums noteikt visa veida trokšņa, tostarp izklaides trokšņa, rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes. Lai gan valsts ir veikusi pasākumus, ar kuriem ir iespējams regulēt izklaides trokšņa jomu, šie pasākumi nav veikti pienācīgā kārtībā un tie nenodrošina personu tiesību uz mājokļa neaizskaramību efektīvu aizsardzību, nepasargā personas no kaitīgās trokšņa ietekmes uz veselību, kā arī neveicina vides kvalitātes uzlabošanu šajā jomā. Apstrīdētais regulējums neesot atbilstošs izklaides trokšņa specifikai un paredz vienīgi ar mūzikas atskaņošanu un cita ar sabiedrisko kārtību saistītā trokšņa kontroli. Nepilnveidojot apstrīdētajās normās ietverto regulējumu, valsts radījusi situāciju, ka izklaides vietu radītā trokšņa dēļ personas ilgstoši nespēj baudīt mieru savā mājoklī. Neesot nodrošināts arī taisnīgs līdzsvars starp šo personu un izklaides vietu īpašnieku pamattiesībām.

Satversmes tiesa uzaicināja Ministru kabinetu līdz 2025. gada 17. augustam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 17. novembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Satversmes tiesas lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.