Jānis Taukačs Partneris, zvērināts advokāts janis.taukacs@sorainen.com
	Kaspars Strazds Nodokļu menedžeris kaspars.strazds@sorainen.com

Šajā ziņu izlaidumā pastāstīsim par tiesas zālē paustajām atziņām attiecībā uz tālākpārdošanas cenu metodes pielietošanu un konkrētāk – pretrunām peļņas līmeņa aprēķinos.

Pēdējos gados Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir būtiski palielinājis savu kapacitāti transfertcenu auditu veikšanai; tas ir palielinājis arī izskatāmo transfertcenu strīdu skaitu tiesu zālēs.

Nesenos Latvijas Republikas tiesu spriedumos ir analizēts būtisks aspekts tālākpārdošanas cenu metodes piemērošanā, turklāt spriedumos izdarītie secinājumi ir vismaz diskusiju vērti. Proti, vairākās lietās¹ administratīvā tiesa ir atbalstījusi VID viedokli, ka, piemērojot tālākpārdošanas cenu metodi, saistītajām personām savstarpējos darījumos ir jāgūst tirgus cenai atbilstošs peļņas līmenis gan bruto līmenī, gan arī operatīvajā (EBIT – peļņa pirms nodokļiem un procentu maksājumiem) līmenī. Tiesa spriedumos atsaucas uz Latvijas normatīvajos aktos sniegto regulējumu², kas vispārīgi ir līdzīgs ESAO Transfertcenu vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām (ESAO Transfertcenu vadlīnijas)
2.21. punktā sniegtajai tālākpārdošanas cenu metodes definīcijai. Tomēr, konkrētajā gadījumā būtiska nozīme ir detaļām. 2006. gada 4. jūlija Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 556 (Noteikumi Nr. 556) 85.1. punkts nosaka, ka uzņēmumam, kurš iegādājas preces no saistītajiem uzņēmumiem un tās tālāk pārdod nesaistītiem klientiem, no bruto peļņas ir jāsedz tā pārdošanas un administrācijas izmaksas un jāgūst atbilstoša operatīvā (EBIT) peļņa, ņemot vērā veiktās funkcijas, uzņemtos riskus un izmantotos aktīvus. ESAO Transfertcenu vadlīnijas lieto jēdzienu jācenšas segt (angliski – would seek to cover) tā [uzņēmuma] pārdošanas un administrācijas izmaksas un jācenšas gūt atbilstošu operatīvo (EBIT) peļņu, ņemot vērā veiktās funkcijas, uzņemtos riskus un izmantotos aktīvus.

Pamatojoties uz Noteikumos Nr. 556 ietverto formulējumu, arī Latvijas tiesas norāda, ka pat gadījumā, ja nodokļu maksātājs ir pierādījis, ka tas ir guvis nesaistītu personu principam jeb tirgus cenai atbilstošu bruto peļņu, viņam ir jāpierāda, ka arī operatīvā (EBIT) peļņa atbilst nesaistītu personu darījumu principam. Tiesās izskatītajos strīdos tieši operatīvā (EBIT) peļņa radīja pamatu uzrēķinam, jo VID lielākajā daļā gadījumu veica savas salīdzināmo uzņēmumu atlases, kuru rezultātā VID secināja, ka nodokļu maksātājs guvis operatīvo (EBIT) peļņu, kas ir zemāka par tirgus cenu.

Mēs uzskatām, ka šādus secinājumus tiesa ir izdarījusi, jo, pirmkārt, Noteikumos Nr. 556 ir nekorekti ieviests ESAO Transfertcenu regulējums un, otrkārt, VID auditu ietvaros ir pieņēmis strīdīgus galīgos lēmumus, t.i., piemērojis operatīvo (EBIT) līmeņa peļņas līmeņa rādītāju tālākpārdošanas cenu metodei. Ja tiesa secinātu, ka VID ir piemērojis nepareizu transfertcenu noteikšanas metodi, tad tiesai saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem būtu jāatceļ VID lēmumi, jo tiesām nav tiesību pašām mainīt VID pieņemtā lēmuma saturu, piemēram, izvēloties darījuma tīrās peļņas metodi tālākpārdošanas cenu metodes vietā.

Aprakstītā pieeja ir pretrunā ar ESAO Transfertcenu vadlīnijām un tālākpārdošanas cenu metodes mērķim. Galvenā atšķirība starp tālākpārdošanas cenu metodi un darījumu tīrās peļņas metodi ir izmantotais peļņas līmeņa rādītājs. Pirmā no tām izmanto bruto peļņu kā peļņas līmeņa rādītāju, savukārt otrā – operatīvo jeb EBIT peļņu. Tātad tieši izmantotais peļņas līmeņa rādītājs ir galvenā atšķirība starp abām transfertcenu noteikšanas metodēm tirgus cenas noteikšanas mērķiem. Papildus ir norādāms, ka ne Latvijas normatīvie akti, ne arī ESAO Transfertcenu vadlīnijas neaizliedz izmantot vairākas metodes tirgus cenas noteikšanai; tomēr VID nav izmantojis šo pieeju nevienā no apskatītajām tieslietām.

Ņemot vērā, ka šobrīd ir bijuši vairāki Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās apgabaltiesas spriedumi rakstā apskatītajā jautājumā par tālākpārdošanas cenu metodes piemērošanu, visticamāk, ka VID un zemāko instanču tiesas sekos iedibinātajai diskutablajai tiesu praksei, ja vien Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments nemainīs tiesu praksi turpmāk izskatāmajās lietās. Tādēļ šobrīd mēs sagaidām vēl vairāk strīdu, piemērojot tālākpārdošanas cenu metodi transfertcenu noteikšanai Latvijā.

Kopš iepriekšējām nodokļu ziņām publicētie SORAINEN nodokļu komandas raksti:

1. Bilances Juridiskie padomi: Neseni spriedumi transfertcenu jomā palielinās neskaidrību tālākpārdošanas cenu metodes piemērošanā
2. iFinanses.lv: Kā veikt celtniecības pakalpojums Zviedrijā
3. iFinanses.lv: Ja preces pārdod trešās valsts uzņēmumam, bet piegādā ES
4. Dienas Bizness: Latvija ir PVN izkrāpšanas lielvalsts
5. iFinanses.lv: Būvlaukumi un pastāvīgās pārstāvniecības
6. Bilances Juridiskie padomi: Reklāmas vai reprezentācijas izdevumi
7. iFinanses.lv: PVN piemērošana nekustamajam īpašumam
8. Dienas Bizness: Elektronikas preču tirgu ārstēs reversais PVN
9. iFinanses.lv: Ārvalstīs samaksātā PVN atgūšana – termiņš 30.septembris!
10. iFinanses.lv: Vai būvatļauja ir kritērijs PVN piemērošanai?
11. iFinanses.lv: Priekšnodoklis par būvdarbiem un materiāliem
12. iFinanses.lv: Nepieciešamie grozījumi PVN grupas regulējumā
13. iFinanses.lv: Kādu PVN likmi piemēro atsevišķiem grāmatu ražošanas procesiem?
14. iFinanses.lv: Kas mainījies likumā par IIN?
15. iFinanses.lv: Kā noformēt aģenta komisiju?
16. iFinanses.lv: Vai jādeklarē saņemtais avanss par precēm?
17. Diena: Grib mazināt ienākumu nevienlīdzību
18. iFinanses.lv: Kā atgūt citā valstī ieturēto nodokli?
19. Grāmatvedība & Ekonomika: Jaunumi nodokļu likumdošanā
20. iFinanses.lv: Izmaiņas nodokļu konvenciju atvieglojumu piemērošanā
21. Bilances Juridiskie padomi: Jaunās vēsmas PVN grupas darījumos
22. iFinanses.lv: Ja ārvalstī veic darījumus starp Latvijas uzņēmumiem
23. iFinanses.lv: Kāda PVN likme jāpiemēro par siltumenerģijas piegādi iedzīvotājiem?
24. iFinanses.lv: Ardievas banku noslēpumam?
25. iFinanses.lv: Kā piemēro PVN lietotam nekustamajam īpašumam?

Jūs jau nekavējoties uzzināsiet par Baltijas nodokļu jautājumiem, ja sekosiet Sorainen_Tax Twitter kontam vai Facebook lapai: https://www.facebook.com/SorainenTax

¹ Lieta Nr. A420496211 (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam ir jāsniedz gala spriedums šajā lietā)
un lieta Nr. A420529010 (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam ir jāsniedz gala spriedums šajā lietā, tomēr 2014. gada rudenī Augstākā tiesa jau vienreiz ir apstiprinājusi rakstā aprakstīto pieeju).

² Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 14. novembra spriedums lietā SKA-544/2014.