Jaunumiem sekoja līdzi un apskatu sagatavoja zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika un jurista palīdze Andīna Brīvule.

Tiesiskais regulējums

Likumprojekts Nr.: 25-TA-1261. Nosūtīts saskaņošanai: 18.07.2025.

Likumprojekta mērķis ir ieviest jaunu regulējumu nacionālās drošības preču kontrolei, lai novērstu to izmantošanu Latvijas vai sabiedroto drošības apdraudēšanai. Grozījumi paredz iespēju noteikt preces, kuru imports, eksports vai tranzīts var tikt aizliegts, ja tās var tikt izmantotas, piemēram, Krievijas militārās industrijas vai propagandas vajadzībām. Tiek ieviests nacionālās drošības preču saraksts, ko apstiprinās Ministru kabinets pēc kompetento iestāžu ierosinājuma. Likumprojekts arī precizē atbildīgās institūcijas, kas uzraudzīs šo preču apriti, un paredz attiecīgus grozījumus likuma nosaukumā, mērķī un definīcijās.

Likumprojekts Nr.: 25-TA-409. Nosūtīts saskaņošanai: 20.06.2025.

Likumprojekta mērķis ir pārņemt Eiropas Savienības direktīvu prasības un pilnveidot elektroenerģijas tirgus regulējumu Latvijā, lai uzlabotu tā darbību, veicinātu enerģētisko drošību un samazinātu elektroenerģijas cenu svārstību riskus. Grozījumi paredz ieviest jaunu jēdzienu – enerģijas kopīgošanas organizators –, kā arī paplašināt aktīvo lietotāju tiesības slēgt līgumus par enerģijas kopīgošanu.

Tiek noteiktas prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem, tostarp iespēja aprīkot tos ar viedās un divvirzienu uzlādes funkcijām. Precizētas pārvades sistēmas operatora tiesības izmantot elektroenerģijas uzkrātuves, piekļūt datiem par tirgus dalībniekiem un pieprasīt komercnoslēpumu saturošu informāciju. Likumprojekts nosaka arī tirgotāju pienākumu ieviest elektroenerģijas tirdzniecības līgumu risku vadības pasākumus un nodrošināt fiksētas cenas līgumu piedāvājumus bez pirmstermiņa izbeigšanas maksas mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem.

Paplašinātas iespējas ieviest pārrobežu elektroenerģijas ražošanas projektus, saņemt atļaujas un izcelsmes apliecinājumus, kā arī noteikts pienākums demontēt iekārtas pēc to ekspluatācijas beigām. Grozījumi veicinās konkurenci, atjaunīgās enerģijas izmantošanu un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Ekonomiskās ilgtspējas likums

Likumprojekts Nr.: 1007/Lp14. Iesniegts Prezidijam: 17.07.2025.

Likumprojekts “Ekonomiskās ilgtspējas likums” nosaka Latvijas virzību uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, paredzot SEG emisiju samazināšanu, CO₂ piesaisti, pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimata finanšu instrumentu pārvaldību. Klimata un enerģētikas ministrija ir vadošā iestāde, kas koordinē politikas izstrādi un īstenošanu, savukārt nozaru ministrijas, pašvaldības un reģioni integrē klimata mērķus savos attīstības plānos. Likumā paredzēti konkrēti emisiju samazināšanas un piesaistes mērķi līdz 2030. gadam, kā arī noteikta regulāra monitoringa un ziņošanas kārtība.

Likums pārņem vairākas ES direktīvas un regulas, kā arī atceļ novecojušus normatīvos aktus, piemēram, likumu par Latvijas dalību Kioto protokola mehānismos. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Likumprojekts uzsver sabiedrības līdzdalības nozīmi, paredzot konsultatīvās padomes izveidi un sabiedrības iesaisti klimata politikas veidošanā.

Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums

Likumprojekts Nr.: 830/Lp14. Izsludināts: 02.07.2025.

Šā likuma mērķis ir, ņemot vērā to, ka Latvijas Republikai kā demokrātiskai un tiesiskai valstij ir pienākums veikt īpašus pašaizsargājošās demokrātijas principam atbilstošus pasākumus un personām jābūt gatavām tam, ka dažas to tiesības var tikt ierobežotas, paredzēt nepieciešamu, savlaicīgu, samērīgu un pašaizsargājošās demokrātijas principam atbilstošu valsts rīcību, lai:

  1. ikvienam liegtu iespēju vērsties pret Latvijas Republiku kā demokrātisku tiesisku valsti un noliegt tās pastāvēšanas tiesības;
  2. ikvienam liegtu iespēju veikt Latvijas Republikai naidīgas, kaitnieciskas un bīstamas aktivitātes;
  3. nepieļautu Latvijas Republikas nacionālo un sabiedrības drošību apdraudošu valstu, to pilsoņu un tām lojālu personu uzkrātā kapitāla izmantošanu īpašuma tiesību realizēšanai Latvijas Republikā un attiecīgo līdzekļu novirzīšanai pret Latvijas Republikas interesēm vērstiem ietekmēšanas pasākumiem;
  4. nepieļautu nekontrolējamu ietekmi uz Latvijas Republikas tautsaimniecību (ekonomiskajām interesēm), pie kā var novest Krievijas Federācijai un Baltkrievijas Republikai piederīgu personu un to kapitāla koncentrācija Latvijas Republikas teritorijā;
  5. nepieļautu Krievijas Federācijai un Baltkrievijas Republikai noteikto starptautisko sankciju apiešanu.

Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

Likumprojekts Nr.: 904/Lp14. Izsludināts: 02.07.2025.

Likumprojekta mērķis ir atļaut publiskas personas kapitāla daļu izmantošanu vērtspapīru publiskā piedāvājumā kapitāla daļu cenas papildu stabilizācijas mērķiem.

Pašlaik spēkā esošā kārtība, kādā publiska persona pārdod publiskas personas kapitāla daļas, neatļauj publiskai personai veikt akciju cenas papildu stabilizācijas darījumus ar kapitāla daļām. Līdz ar to nepieciešams izdarīt grozījumu Likumā, un papildināt to ar jaunu 145.1 pantu, kas atļauj publiskas personas augstākajai lēmējinstitūcijai tiesību lemt par publiskas personas kapitāla daļu izmantošanu kapitāla daļu cenas papildu stabilizācijai saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 138. pantu, nepiemērojot citus Likuma noteikumus, kā arī noteikt darījumus un noteikumus, saskaņā ar kādiem kapitāla daļas izmantojamas kapitāla daļu cenas papildu stabilizācijai. Proti, noteikt, ka publiskas personas kapitāla daļu izmantošana kapitāla daļu cenas papildu stabilizācijai veicama par cenu, kas noteikta vērtspapīru publiskajā piedāvājumā. Lēmumā par publiskas personas kapitāla daļu izmantošanu kapitāla daļu cenas papildu stabilizācijai ir nepieciešams norādīt darījumus un noteikumus saskaņā ar kuriem kapitāla daļas izmantojamas kapitāla daļu cenas papildu stabilizācijai.

Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu

Likumprojekta Nr.: 1001/Lp14. Iesniegts Prezidijam: 10.07.2025.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latvijas pievienošanos šim protokolam, tādējādi stiprinot cilvēktiesību aizsardzību un veicinot tiesu dialogu ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Protokols paredz iespēju valsts augstākajām tiesām – Latvijā tās būs Satversmes tiesa un Augstākā tiesa (Senāts) – lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesai sniegt konsultatīvus atzinumus par Konvencijā un tās protokolos noteikto tiesību interpretāciju un piemērošanu.

Šāds mehānisms ļaus nacionālajām tiesām savlaicīgi risināt sarežģītus cilvēktiesību jautājumus, pirms tie kļūst par individuāliem strīdiem, tādējādi uzlabojot tiesu praksi un veicinot tiesību vienveidīgu piemērošanu. Lai gan šie atzinumi nav juridiski saistoši, tie sniedz būtiskas vadlīnijas un stiprina tiesiskumu.

Grozījumi Pacientu tiesību likumā

Likumprojekta Nr.: 1001/Lp14. Iesniegts Prezidijam: 10.07.2025.

Likumprojekta mērķis ir noteikt subjekta tiesības apstrādāt pacienta datu apjomu atbilstoši tam piešķirtajam kompetences apjomam, noteikt ārstniecības iestādei pienākumu izskatīt pacienta sūdzības pirms vēršanās Veselības inspekcijā un papildināt pilnvaroto personu tiesības uz informāciju par pacienta veselību.

Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumi

KNAB jāatlīdzina “ABLV Bank” izdevumi par arestētu naudas līdzekļu uzglabāšanu

Senāts atstājis spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) uzdots atlīdzināt likvidējamajai AS “ABLV Bank” izdevumus, kas radušies, uzglabājot kriminālprocesā arestētus bezskaidras naudas līdzekļus. Senāts lietu izskatīja kopsēdē.

2020. gada februārī KNAB kriminālprocesa ietvaros pieņēma lēmumu par arestu “ABLV Bank” kontā esošai mantai, kas saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Tā kā banka vairs nedrīkstēja sniegt licencētos finanšu pakalpojumus un glabāt līdzekļus savos kontos (saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas lēmumu par licences anulēšanu), arestētā manta tika turēta Latvijas Bankas kontā. Saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem un negatīvo procentu likmi bankai šīs glabāšanas laikā radās izdevumi. “ABLV Bank” lūdza KNAB šos izdevumus atlīdzināt, taču saņēma atteikumu. Tādēļ banka vērsās tiesā.

Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka izdevumi par arestētās mantas uzglabāšanu radušies, izpildot tieši KNAB pieņemto lēmumu, nevis likvidācijas dēļ. Tiesas ieskatā, “ABLV Bank” nebija brīvas izvēles – tā rīkojās, pildot tiesību aktos noteiktās prasības. Pieteicēja norādīja, ka, ja manta nebūtu arestēta, tā būtu glabājama aktīvu veidā, kas neizraisītu izmaksas. Līdz ar to izdevumiem ir tieša cēloņsakarība ar aresta lēmumu.

KNAB iesniedza kasācijas sūdzību, uzsverot, ka “ABLV Bank” pati bija atbildīga par situāciju, kas noveda līdz likvidācijai, un tai bija jārēķinās ar šādām sekām. Tāpat birojs apgalvoja, ka tiek pārkāpts vienlīdzības princips, jo citas kredītiestādes līdzīgos gadījumos neiegūst kompensāciju.

Senāts secina, ka gadījumos, kad valsts iestāde, piemēram, KNAB, kriminālprocesa ietvaros arestē finanšu līdzekļus un šādas mantas glabāšana izraisa izdevumus, tie ir atlīdzināmi, ja radušies tieši aresta lēmuma izpildes rezultātā. Šajā lietā nav konstatēti strīdi ne par to, ka izdevumi patiešām radušies, ne par to apmēru vai pamatotību. Tāpat KNAB nav sniedzis pierādījumus, ka arī citas kredītiestādes līdzīgās situācijās nevarētu lūgt kompensāciju no valsts budžeta līdzekļiem. Līdz ar to atsaukšanās uz vienlīdzības principa pārkāpumu nav pamatota, bet ir balstīta tikai uz neargumentētu KNAB pieņēmumu. Attiecīgi Senāts nosprieda, ka Administratīvās apgabaltiesas spriedums atstājams negrozīts.

Senāta spriedums pieejams šeit.

Spriedums SKA-342/2025: Administratīvā procesa likuma 253.panta būtība (spriedums par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu)

Administratīvā procesa likuma 253.panta konstrukcija norāda uz pakārtotības attiecībām starp panta pirmo un tālākajām daļām. Proti, tikai tad, ja tiesa nonākusi pie secinājuma par pārsūdzētā administratīvā akta atcelšanu jeb par pamatprasījuma pamatotību, tai ir pamats pievērsties jautājumam par to, vai konkrētajā gadījumā ir nepieciešams lemt par izpildes seku novēršanu un vai atceltā administratīvā akta vietā nepieciešams izdot jaunu administratīvo aktu. Izpildes seku novēršana ir apsverama ikvienā gadījumā, kad pārsūdzētais administratīvais akts ir atceļams, jo Administratīvā procesa likums tiecas pēc iespējas mazināt prettiesiska administratīvā akta radītās negatīvās sekas. Savukārt Administratīvā procesa likuma 253.panta sestā daļa ir piemērojama tikai tad, ja šāda nepieciešamība patiešām objektīvi pastāv, un tiesai minētajā normā paredzētā instrumenta piemērošana ir īpaši jāpamato.

Ja lietas dalībnieks uzskata, ka faktiskie apstākļi ir tādi, kas pārsūdzētā lēmuma prettiesiskuma konstatēšanas gadījumā prasa tiesiskās attiecības noregulēt  tādējādi, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 253.panta sestajai daļai tiek izdots jauns administratīvais akts, tam ir jāiesniedz apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu daļā, kas pamato jauna nelabvēlīga akta izdošanu, proti, daļā, ar kuru atcelts pārsūdzētais administratīvais akts.

Lēmums SKA-415/2025: Vispārīga pieteikuma par pašvaldības autonomās funkcijas pildīšanu nepieļaujamība

Administratīvajā tiesā var tikt risināts strīds tikai par konkrētām tiesiskajām attiecībām, bet nevis par vispārīgu valsts vai pašvaldības funkcijas neizpildi vai bezdarbību kādas funkcijas pildīšanā. Tiesa var veikt kontroli pār iestādei noteiktas funkcijas neizpildi, ja pastāv konkrētas tiesiskās attiecības starp iestādi un personu un konstatējama tieša un individuāla iestādes darbība vai bezdarbība pret tiesā vērsušos personu.

Prasījums, kas ir vērsts uz to, lai panāktu kompleksu un līdz konkrētu tiesisko attiecību līmenim neprecizētu pašvaldības rīcību – Rīgas pilsētas teritorijā padarīt iespējamu elektronisko sakaru kabeļu izbūvēšanu (pārvietošanu) pazemē –, un tādēļ var prasīt dažāda rakstura rīcību un lēmumus daudzos neprecizētos konkrētos gadījumos, ir vispārīgs prasījums par pašvaldības autonomās funkcijas pildīšanu noteiktā jomā un neatbilst nevienam no Administratīvā procesa likuma 184.pantā paredzētajiem pieteikuma priekšmetiem.

Lēmums SKA-596/2025: Pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšana pēc Senāta sprieduma, ar kuru lieta nodota atkārtotai izskatīšanai

Lietas iztiesāšanas gaitā var rasties nepieciešamība pārskatīt tiesas piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekli. Tas ir iespējams gadījumos, kad ir mainījušies konkrētā jautājuma izlemšanai būtiskie faktiskie vai tiesiskie apstākļi. Turpretim, ja šie apstākļi nav mainījušies, lietas dalībnieka lūgumu atcelt iepriekš piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekli ir jāatsaka pieņemt izskatīšanai, nevērtējot pagaidu aizsardzības piemērošanai nepieciešamo objektīvo un subjektīvo kritēriju. Tādējādi, no vienas puses, tiek nodrošināta efektīva privātpersonas tiesību aizsardzība un aizsargāta tās paļāvība uz lietā piemērotās pagaidu aizsardzības stabilitāti, bet, no otras puses, pastāv iespēja nepieciešamības gadījumā nodrošināt visas sabiedrības interešu aizsardzību un saglabāt tiesiskumu valsts pārvaldes un privātpersonas savstarpējās attiecībās.

Kasācijas instances tiesa neskata lietu pēc būtības un savā spriedumā nenorāda, kāds spriedums jātaisa, izskatot lietu no jauna, tāpēc no Senāta sprieduma, ar kuru lieta nodota atkārtotai izskatīšanai, nav izsecināms pieņēmums par lietas izskatīšanas rezultātu, kas būtu pamats apgalvot, ka lietā piemērotais pagaidu aizsardzības līdzeklis neatbilst sagaidāmajam spriedumam. Tātad Senāta spriedums nevar tikt atzīts par tādu apstākli, kura dēļ jautājuma izlemšanai būtiskie tiesiskie apstākļi būtu mainījušies, un attiecīgi Senāta spriedums nevar būt pamats pārskatīt iepriekš piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekli.

Lēmums SKA-516/2025: Pašvaldības kā meža īpašnieces pienākumi meža apsaimniekošanā

Pašvaldībai kā ikvienam meža īpašniekam un apsaimniekotājam ir jāpilda Meža likumā noteiktie pienākumi. Šajā gadījumā pašvaldība rīkojas privāto tiesību jomā un šo pienākumu izpildes uzraudzība ir Valsts meža dienesta kompetencē. Tādējādi administratīvajā tiesā nav pieļaujams pieteikums par pienākuma uzlikšanu pašvaldībai sakopt sev piederošu mežu.