Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Santija Veselova.

Konkurence un regulētās jomas

Likumprojekta Nr.: 23-TA-3198. Iesniegts: 07.08.2025.

Noteikumu grozījumu mērķis ir nodrošināt nacionālā regulējuma atbilstību Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 21. jūnija spriedumam lietā C-817/19 Ligue des droits humains, ar kuru tika vērtēta Direktīvas (ES) 2016/681 par pasažieru datu reģistra (PNR) izmantošanu atbilstība pamattiesībām. Minētajā spriedumā Tiesa atzina, ka PNR datu plaša un nediferencēta apstrāde var apdraudēt privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, un dalībvalstīm ir jāievieš precīzi un samērīgi mehānismi datu izmantošanai.

Līdz ar to grozījumi precizē kārtību, kādā gaisa pārvadātāji nodod PNR datus un kā šie dati tiek uzglabāti, apstrādāti un dzēsti. Īpaša uzmanība tiek pievērsta datu saglabāšanas termiņu ierobežošanai, piekļuves tiesību kontrolei un to personu loka samazināšanai, kurām ir tiesības izmantot šos datus. Vienlaikus tiek nodrošināta iespēja izmantot PNR informāciju terorisma un sevišķi smagu noziegumu novēršanai, izmeklēšanai un kriminālvajāšanai.

Finanses un apdrošināšana

Likumprojekta Nr.: 25-TA-195. Iesniegts: 14.08.2025.

Ar grozījumiem tiek paplašināti subjekta pienākumi, nosakot klientu izpētes prasības arī gadījuma rakstura valūtas maiņas darījumos zem 1500 eiro atbilstoši riskos balstītai pieejai, kā arī ieviešot obligātu atbildīgo darbinieku iecelšanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju vadības un iekšējās kontroles struktūrās. Precizēta kārtība, kā valsts un pašvaldību institūcijas nodrošina Finanšu izlūkošanas dienestam nepieciešamo informāciju, kā arī deleģēts Ministru kabinetam noteikt FID ziņojumu sniegšanas kārtību. Vienlaikus tiek uzlabota FID atgriezeniskās saiknes sniegšana subjektiem un paplašināts sadarbības koordinācijas grupas institūciju loks, lai stiprinātu uzraudzību, sankciju atbilstības kontroli un predikatīvo noziegumu novēršanu.

Nodokļi

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1093. Nodots saskaņošanai: 13.08.2025. Saskaņošanas termiņš: 20.08.2025.

Noteikumu projekts paredz grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 64, lai pilnveidotu videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu un ieviestu Eiropas Savienības Regulas (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem prasības. Ar izmaiņām paredzēts harmonizēt pārskatu iesniegšanas un uzskaites kārtību, paplašinot to arī uz ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantiem, kas apsaimnieko videi kaitīgas preces, kā arī precizēt bateriju iedalījumu, savākšanas un pārstrādes rādītāju uzskaiti atbilstoši jaunajam ES regulējumam.

Noteikumu projekts nemaina dabas resursu nodokļa likmes, bet precizē atbrīvojuma piemērošanas nosacījumus, nosakot skaidrāku pārskatu iesniegšanas un uzskaites kārtību ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantiem. Tas nozīmē, ka nodokļu maksājumu apjoms nemainās, taču atbrīvojumu no nodokļa varēs piemērot tikai tad, ja atkritumu apsaimniekošana un pārskatu sniegšana notiks atbilstoši jaunajām prasībām, kas saskaņotas ar Eiropas Savienības Regulas (ES) 2023/1542 noteikumiem.

Noteikumu projekta Nr.: 24-TA-1852. Iesniegts: 14.08.2025.

Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību jaunākajiem PVN un akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, vienlaikus precizējot un modernizējot nodokļu atvieglojumu piemērošanas kārtību. Projekts ievieš iespēju piemērot PVN 0 % likmi iekšzemes darījumiem, izmantojot atbrīvojuma sertifikātus, paplašina akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanu bruņoto spēku vienībām, kā arī precizē kārtību, kādā tiek lietoti un apstiprināti šie sertifikāti. Vienlaikus noteikumi paredz atteikšanos no dokumentu oriģinālu obligātas iesniegšanas, nosakot, ka pietiek ar apliecinātām kopijām, kā arī ievieš elektronisku iesniegumu un dokumentu apriti starp Ārlietu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu.

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-932. Iesniegts: 14.08.2025.

Noteikumu projekts paredz grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi”, lai nodrošinātu jaunizveidotās Nodokļu un muitas policijas tiesības apturēt transportlīdzekļus un veikt muitas kontroli visā Latvijas Republikas teritorijā. Projekts izstrādāts saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju un 2024. gada 31. oktobrī Saeimā pieņemtā Nodokļu un muitas policijas likuma stāšanos spēkā no 2026. gada 1. janvāra. Grozījumi precizē, ka transportlīdzekļu vadītājiem ir pienākums apturēt transportlīdzekli pēc Nodokļu un muitas policijas amatpersonu norādījuma, kad tas tiek dots no operatīvā transportlīdzekļa ar atbilstošu krāsojumu un trafarējumu. Tādejādi termins “muitas amatpersona” tiek skaidri attiecināts arī uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem, lai izslēgtu interpretācijas neskaidrības un nodrošinātu vienotu regulējumu. Papildus noteikts, ka operatīvajiem transportlīdzekļiem saglabāsies Valsts ieņēmumu dienesta krāsojuma standarts, taču trafarējuma uzraksts tiks mainīts uz “NODOKĻU UN MUITAS POLICIJA”, tā stiprinot tiesisko noteiktību un jaunās iestādes institucionālo identitāti.

Likumprojekta Nr.: 25-TA-387. Iesniegts: 15.08.2025.

Likumprojekts paredz divus būtiskus papildinājumus. Pirmkārt, tas ļaus Valsts ieņēmumu dienestam sniegt savā rīcībā esošo informāciju kredītinformācijas birojiem nodošanai fiziskajām personām. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji varēs saņemt pārskatāmu un apkopotu informāciju par savu kredītspēju un kredītrisku vienuviet – kredītinformācijas birojā, nevis vēršoties pie vairākiem datu turētājiem atsevišķi.

Otrkārt, likumprojekts precizē regulējumu par skaidras naudas darījumu ierobežojumiem. Līdz šim šie ierobežojumi neattiecās uz kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem; ar grozījumiem paredzēts šo izņēmumu paplašināt arī uz licencētiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Nekustamais īpašums un būvniecība

Likumprojekta Nr.: 25-TA-1438. Nosūtīts saskaņošanai: 14.08.2025. Saskaņošanas termiņš: 21.08.2025.

Likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas, kas vērstas uz vienota būves reģistrācijas procesa ieviešanu, nodrošinot integrētu datu apriti starp Būvniecības informācijas sistēmu (BIS), Nekustamā īpašuma valsts kadastru un Zemesgrāmatu. Pašlaik personai pēc būvniecības pabeigšanas ir jāiesniedz trīs dažādi iesniegumi trīs atšķirīgās institūcijās, lai panāktu būves reģistrāciju Kadastrā un īpašumtiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā. Projekts paredz šo procesu apvienot vienā iesniegumā, kas tiek noformēts BIS, un automātiski virzīt tālāku reģistrāciju Kadastrā un pēc tam Zemesgrāmatā. Šāda pieeja būtiski samazinās administratīvo slogu, izmaksas un termiņus, jo Valsts zemes dienests vairs neveiks būves apsekošanu un uzmērīšanu, bet būves kadastrālās uzmērīšanas lieta nebūs nepieciešama pieņemšanai ekspluatācijā. Vienlaikus paredzēta datu automatizēta apmaiņa starp sistēmām, kā arī noteikts, ka no būves reģistrācijas procesiem nebūs iespējams izvairīties.

Korporatīvās tiesības

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1308. Iesniegts: 07.08.2025.

Noteikumu grozījumu mērķis ir mazināt administratīvo slogu un atvieglot komercsabiedrību iespējas deklarēt savu atbilstību mazās (sīkās) vai vidējās komercsabiedrības (MVU) statusam. Grozījumi paredz atteikties no vienotas deklarācijas veidlapas, saglabājot tikai norādāmo datu apjomu. Tas ļaus atbalsta sniedzējiem deklarācijas formu integrēt savās digitālajās sistēmās, nodrošinot uzņēmējiem ērtāku un mūsdienīgāku deklarācijas aizpildīšanas procesu vienotā formā ar citiem atbalsta dokumentiem.

Noteikumu projekta Nr.: 24-TA-2232. Iesniegts: 12.08.2025.

Noteikumu projekts izstrādāts pēc Maksātnespējas kontroles dienesta iniciatīvas, lai mazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu atbilstību aktuālajām normatīvo aktu prasībām. Grozījumi paredz būtiskas izmaiņas dokumentu glabāšanas termiņos, nosakot, ka administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu lietvedībā esošie dokumenti tiek glabāti piecus, nevis desmit gadus, tādējādi samazinot izmaksas un atvieglojot lietvedības procesu. Vienlaikus noteikumu projektā iekļauta kārtība, kas ļauj Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā reģistrēt arī dokumentus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas, kā arī sankciju likumu prasību izpildi.

Aizsardzība

Likumprojekta Nr.: 25-TA-1608. Nodots saskaņošanai: 12.08.2025. Saskaņošanas termiņš: 19.08.2025.

Likumprojekts paredz izveidot īpašu finanšu mehānismu – Valsts aizsardzības un drošības fondu, lai nodrošinātu papildu un mērķtiecīgu finansējumu valsts aizsardzības spēju attīstībai, NATO saistību izpildei un sabiedrības noturības stiprināšanai. Fonda izveide balstīta uz Ministru kabineta lēmumu par plānu efektīvai aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai, nosakot, ka no 2026. gada valsts aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz 5% no IKP.

Likumprojekts nosaka Fonda izveides, finansēšanas, pārvaldības un līdzekļu izmantošanas kārtību. Fonda resursus veidos papildu valsts budžeta līdzekļi, ārvalstu finanšu palīdzība, fizisko un juridisko personu ziedojumi un citi avoti, ko noteiks Ministru kabinets vai Saeima. Līdzekļu izmantošana paredzēta Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, visaptverošas valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai, tostarp civilajai aizsardzībai, kiberdrošībai un valsts robežas drošībai, kā arī militārās mobilitātes un divējāda lietojuma infrastruktūras projektiem. Fonds tiks izmantots arī militārā atbalsta nodrošināšanai Ukrainai, kā arī Ārlietu ministrijas un diplomātisko pārstāvniecību drošības kapacitātes stiprināšanai.

Fonds neaizstās pamatfinansējumu, kas tiek piešķirts Aizsardzības ministrijai vidējā termiņa budžeta ietvarā, bet kalpos kā papildinājums steidzamu spēju attīstībai un jaunu drošības risinājumu ieviešanai.

Krimināltiesības

Likumprojekta Nr.: 25-TA-931. Nosūtīts saskaņošanai: 06.08.2025. Saskaņošanas termiņš: 27.08.2025.

Likumprojekta mērķis ir aizstāt kopš 1971. gada spēkā esošo Latvijas Sodu izpildes kodeksu ar jaunu, mūsdienu cilvēktiesību standartiem un starptautiskajām prasībām atbilstošu regulējumu. Jaunais Kriminālsodu izpildes likums paredz noteikt skaidru un sistematizētu kriminālsodu izpildes kārtību, kas balstīta uz notiesāto resocializāciju, soda progresīvu izpildi un sabiedrības drošības stiprināšanu.

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, Eiropas Komitejas spīdzināšanas novēršanai rekomendācijas, kā arī jaunās Liepājas cietuma infrastruktūras ieviešanu. Projektā paredzēts saglabāt līdzšinējos pilnveidojumus, piemēram, vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu dažāda veida cietumos un paplašinātas saziņas iespējas notiesātajiem, kā arī ieviest jaunus risinājumus, kas vērsti uz ieslodzīto neformālās hierarhijas mazināšanu un drošības stiprināšanu ieslodzījuma vietās.

Likumprojekta Nr.: 25-TA-733. Nodots saskaņošanai: 14.08.2025. Saskaņošanas termiņš: 21.08.2025.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” paredz jaunu psihoaktīvo vielu, tostarp sintētisko opioīdu (spirohlorfīna, ciklorfīna un to atvasinājumu), benzodiazepīnu grupas vielas (diklazafona desglicila) un gamma–butirolaktona (GBL), pakļaušanu kontrolei, lai mazinātu to izplatību un apdraudējumu sabiedrības veselībai. Papildus tiek precizēti un paplašināti kontrolējamo vielu saraksti, iekļaujot arī jaunas vielas, piemēram, zaleplonu, kā arī narkotiku prekursori – IMDPAM un BMK/PMK glicīdskābes esteri, vienlaikus izslēdzot novecojušus savienojumus, kurus vairs neizmanto. Likumprojekts arī paplašina ģenērisko grupu definīcijas (“Dibenzopirāni”, “2-fenilmorfolīni”), lai aptvertu jaunu bīstamu kanabinoīdu un morfolīnu savienojumu klāstu.

Transports

Likumprojekta Nr.: 25-TA-1572. Nosūtīts saskaņošanai: 08.08.2025. Saskaņošanas termiņš: 22.08.2025.

Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu tiesiskā regulējuma nepilnības un pielāgotu to gan mašīnistu psihofizioloģisko pārbaužu sistēmai, gan Rail Baltica projekta īstenošanas termiņiem. Līdzšinējais regulējums paredz, ka mašīnista piemērotību darbam pārbauda Inspekcijas atzīts psihologs, taču pašā likumā nav skaidra deleģējuma Ministru kabinetam noteikt šādu psihologu atzīšanas, statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību. Līdz ar to likumprojekts paredz papildināt Dzelzceļa likumu, precizējot Inspekcijas kompetenci un piešķirot Ministru kabinetam pilnvarojumu noteikt prasības psihofizioloģisko pārbaužu organizēšanai un atzīto psihologu darbībai.

Enerģētika un Vides tiesības

Likumprojekta Nr.: 25-TA-1316. Nosūtīts saskaņošanai: 07.08.2025. Saskaņošanas termiņš: 21.08.2025.

Likumprojekts izstrādāts saistībā ar Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam, lai precizētu institūciju kompetenci zemes dzīļu izmantošanas un kontroles jomā. Grozījumi nepieciešami, jo pašreizējā likuma redakcijā joprojām ir iekļautas Aģentūras funkcijas, kuras pēc tās likvidācijas jānodod Valsts vides dienestam.

Likumprojekta Nr.: 25-TA-1319. Nosūtīts saskaņošanai: 08.08.2025. Saskaņošanas termiņš: 22.08.2025.

Likumprojekts sagatavots, lai aktualizētu normatīvo regulējumu pēc lēmuma par Enerģētikas un vides aģentūras likvidēšanu un tās pievienošanu Valsts vides dienestam. Aģentūras un Dienesta funkcijas lielā mērā pārklājās, jo tās abas darbojās vienas un tās pašas ES un nacionālās politikas ietvarā vides, klimata un enerģētikas jomā. Konsolidācija ļauj samazināt administratīvo slogu, efektīvāk izmantot resursus un koncentrēt kompetenci, vienlaikus saglabājot sabiedrībai skaidru izpratni par institūciju atbildību.

Likumprojekts paredz arī, ka Dienests pārņems funkcijas saistībā ar ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību. Noteikts, ka personas turpinās segt izmaksas par ekomarķējuma piešķiršanu saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu maksas pakalpojumu cenrādi. Līdz jaunu noteikumu pieņemšanai pārejas kārtībā saglabās spēkā līdzšinējo Aģentūras cenrādi, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim.

Noteikumu projekta Nr.: 24-TA-2203. Iesniegts: 11.08.2025.

Noteikumu projekts sagatavots, lai pilnībā pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2020/2184 prasības par dzeramā ūdens kvalitāti attiecībā uz ūdens zudumu novērtēšanu centralizētajās ūdensapgādes sistēmās. Direktīva nosaka, ka dalībvalstīm ir jāveic sistemātisks ūdens noplūžu apjoma novērtējums, jāizvērtē samazināšanas iespējas un nepieciešamības gadījumā jāizstrādā rīcības plāni, ja zudumi pārsniedz noteiktu robežvērtību.

Līdz šim Latvijā ūdens zudumu jautājums tika risināts vienīgi tarifu aprēķināšanas kontekstā, taču nebija izstrādātas salīdzināmas un vienotas metodikas, kas ļautu novērtēt zaudējumus visaptveroši un saskaņoti ar citām Eiropas valstīm. Jaunie noteikumi paredz kritērijus, kādām ūdensapgādes sistēmām būs obligāti jāaprēķina ūdens zudumu koeficients, nosaka aprēķina formulu, kā arī pienākumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt iegūtos datus pašvaldībām un Klimata un enerģētikas ministrijai, kura tos apkopos un iesniegs Eiropas Komisijai.

Likumprojekta Nr.: 25-TA-267. Nosūtīts saskaņošanai: 11.08.2025. Saskaņošanas termiņš: 18.08.2025.

Likumprojekts “25-TA-267: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” paredz vairākas būtiskas izmaiņas, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu atbilstību jaunākajām Eiropas Savienības tiesību prasībām. Grozījumu nepieciešamību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta Direktīva (ES) 2024/884, ar kuru precizēti noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) apsaimniekošanu, kā arī Bateriju regula (ES) 2023/1542, kas aizstāj iepriekšējo Direktīvu 2006/66/EK un ievieš vienotus, tieši piemērojamus noteikumus bateriju un akumulatoru atkritumu jomā. Vienlaikus likumprojekts paredz grozījumus, lai nodrošinātu atkritumu plūsmu uzskaites sistēmas modernizāciju, kas ļaus efektīvāk sekot līdzi atkritumu savākšanai, pārstrādei un pārrobežu pārvadājumiem.

Plānotās izmaiņas ietver EEIA un fotoelementu paneļu atkritumu finansēšanas kārtības precizēšanu atbilstoši ES Tiesas spriedumam lietā C-181/20, bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrācijas un uzskaites sistēmas pielāgošanu Bateriju regulas prasībām, kā arī atteikšanos no atsevišķiem līdzšinējiem likuma pantiem, lai novērstu pretrunas ar tieši piemērojamo ES regulu.

Likumprojekta Nr.: 25-TA-1315. Nosūtīts saskaņošanai: 12.08.2025. Saskaņošanas termiņš: 26.08.2025.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu tiesiskās noteiktības principa ievērošanu pēc Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanas Valsts vides dienestam (VVD). Līdz ar Aģentūras likvidēšanu VVD pārņem tās līdzšinējās funkcijas ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) un stratēģiskā novērtējuma veikšanā, kā arī kompetenci izskatīt apstrīdētos administratīvos aktus šajā jomā. Grozījumu mērķis ir aktualizēt VVD funkcijas, skaidri noteikt sabiedrībai saprotamu iestādes kompetenci un nodrošināt efektīvāku un vienotu praksi IVN procesā.

Likumprojekts paredz, ka turpmāk VVD būs kompetentā institūcija gan sākotnējā izvērtējuma, gan ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrās, vienlaikus nosakot, ka VVD ģenerāldirektors kļūst par augstāko iestādi, kurā apstrīdami dienesta lēmumi. Šādi tiek ieviesta vienota administratīvā pārskatīšana pirms lietas nonākšanas tiesā, samazinot tiesu noslodzi un stiprinot labas pārvaldības principu. Grozījumi arī precizē iestāžu nosaukumus un kompetences atbilstoši ministriju reorganizācijai, paredzot Klimata un enerģētikas ministrijas atbildību vides politikas jomā.

Noteikumu projekta Nr.: 23-TA-1856. Nodots saskaņošanai: 12.08.2025. Saskaņošanas termiņš: 26.08.2025.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma deleģējumu, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām bīstamo ķīmisko vielu jomā. Jaunie noteikumi aizstāj līdzšinējo regulējumu, kas kļuvis novecojis pēc izmaiņām ES un nacionālajā tiesību sistēmā.

Citi

Likumprojekta Nr.: 25-TA-1553. Nosūtīts saskaņošanai: 07.08.2025. Saskaņošanas termiņš: 21.08.2025.

Likumprojekta mērķis ir ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par advokāta profesijas aizsardzību, kas nostiprina advokātu neatkarību, profesionālās tiesības un aizsardzību pret nepamatotu iejaukšanos. Konvencija paredz standartus, kas aizsargā advokātu iespējas brīvi un neatkarīgi praktizēt, nodrošinot klientiem pieeju taisnīgai tiesai un efektīvai juridiskajai aizsardzībai.

Latvija, ratificējot Konvenciju, apliecina apņemšanos ievērot Eiropas Padomes noteiktos standartus un stiprina savu statusu kā tiesiska, demokrātiska valsts. Vienlaikus Latvija paredz izmantot Konvencijā noteikto rezervju mehānismu: termins “jurists” (lawyer) tiek interpretēts šauri, attiecinot to tikai uz zvērinātiem advokātiem un zvērinātu advokātu palīgiem atbilstoši Advokatūras likuma regulējumam. Tāpat Latvija patur tiesības nepiemērot Konvencijas 6. panta noteikumus attiecībā uz 2. panta 3. punkta b) apakšpunktu, kas citādi paplašinātu aizsardzību arī uz personām ārpus advokatūras.

Likumprojekta Nr.: 24-TA-3000. Nosūtīts saskaņošanai: 13.08.2025. Saskaņošanas termiņš: 20.08.2025.

Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1233 par vienotu pieteikšanās procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem uzturēšanās un darba atļauju saņemšanai, kā arī paredzētu vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā. Grozījumi nepieciešami arī vairāku nacionālajā praksē konstatētu nepilnību novēršanai, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret dažādu valstu pilsoņiem, precizētu uzturēšanās atļauju piešķiršanas procedūras un mazinātu birokrātisko slogu.

Likumprojekts paredz virkni izmaiņu, tostarp papildu regulējumu Baltkrievijas pilsoņiem, ja viņi piecus gadus uzturējušies Latvijā ģimenes apvienošanas nolūkā vai vēlas atgriezties pēc ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa zaudēšanas, kā arī precizē nosacījumus termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanai aizbildņiem. Projekts paredz svītrot vairākas normas, kas praktiski nav izmantojamas vai rada nevienlīdzīgu attieksmi, piemēram, uzturēšanās atļauju piešķiršanu, iegādājoties valsts vērtspapīrus, vai atvieglojumus noteiktām personu grupām.

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1281. Nodots saskaņošanai: 19.08.2025. Saskaņošanas termiņš: 02.09.2025.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/2673 prasības, kas paredz būtiski stiprināt patērētāju aizsardzību, īpaši attiecībā uz attālināti noslēgtiem finanšu pakalpojumu līgumiem tiešsaistes vidē. Jaunie noteikumi aizstās līdzšinējos Ministru kabineta noteikumus Nr.648, jo direktīvas prasību apjoms ir būtiski paplašinājies, ietverot gan jaunu pirmslīguma informācijas sniegšanas kārtību, gan atteikuma tiesību nodrošināšanu tiešsaistes saskarnēs, kā arī aizliegumu izmantot maldinošus digitālos dizaina risinājumus.

Augstākā tiesa

Stājies spēkā attaisnojošs spriedums divu policijas amatpersonu lietā par dienesta pilnvaru pārsniegšanu

15.08.2025.

Senāta Krimināllietu departaments atstāja spēkā Rīgas rajona tiesas spriedumu, ar kuru divas Valsts policijas amatpersonas tika attaisnotas apsūdzībā par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Amatpersonas tika apsūdzētas par nelikumīgu rīcību, reaģējot uz izsaukumu. Policisti ieradās ģimenes mājoklī, aizturēja divas sievietes un pret vienu no viņām pielietoja fizisku spēku un roku dzelžus, nodarot vieglus miesas bojājumus. Vēlāk kriminālprocess tika izbeigts, jo noziedzīgs nodarījums netika konstatēts. Tiesa atzina, ka pierādījumi neapstiprina amatpersonu tīšu dienesta pilnvaru pārsniegšanu, un attaisnoja viņus par celtajām apsūdzībām.

Senāts vienlaikus atcēla apelācijas instances blakus lēmumu par prokuroru iespējamiem pārkāpumiem, norādot, ka tajā nav precīzu pamatojumu. Tāpat tika noraidīts prokurora kasācijas protests, jo netika konstatēti Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma būtiski pārkāpumi. Senāts uzsvēra, ka tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem bieži jāpieņem ātri lēmumi sarežģītos apstākļos, un vēlāk atklāta kļūda pati par sevi nav pietiekams pamats kriminālatbildības piemērošanai.

Lietas Nr.: SKK-63/2025 (11819003215).