Latvijas tiesību akti

Raksta autore: Aija Lasmane

Likumprojekts grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā

Likumprojekta Nr.:1240/Lp14. Nodots komisijai: 05.03.2026.

Saeimā tiek apspriests likumprojekts grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kurš paredz būtiski pastiprināt uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu attiecībā uz maksājumiem uz zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm, palielinot ieturējuma nodokļa likmi no 20% līdz 50%, kā arī ieviešot stingrākus nosacījumus, kuros šāds nodoklis var netikt piemērots. Likumprojekta mērķis ir mazināt nodokļu apiešanu, novērst finanšu plūsmu nonākšanu nedrošās jurisdikcijās (īpaši Krievijā) un stiprināt Latvijas ekonomisko un nacionālo drošību, vienlaikus paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs piešķirt atļauju nepiemērot šo nodokli tikai tad, ja maksātājs spēs pierādīt, ka maksājums nav veikts nodokļu apiešanas nolūkā un nav saistīts ar attiecīgās zemu nodokļu valsts kontrolē esošu personu.

Rakstu autore: Natālija Ķīse

Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”

Šā gada 19. martā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz nodokļu atvieglojumu izmantošanas termiņu speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) pagarināt līdz 2050. gadam.

Grozījumi paredz, ka SEZ uzņēmumi nodokļu atvieglojumus varēs piemērot ieguldījumiem un paredzamajām algu izmaksām, kas veiktas līdz 2035. gada 31. decembrim. Savukārt šo ieguldījumu rezultātā uzkrātās nodokļu atlaides uzņēmumi varēs izmantot līdz 2050. gada 31. decembrim.

SEZ uzņēmumiem pieejamas būtiskas nodokļu atlaides – līdz pat 80 % no uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa. Pašvaldības savukārt var piešķirt papildu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, kas atsevišķos gadījumos ļauj nodokļa slogu samazināt līdz pat 100 %.

Jau iepriekš, 12. februārī, Saeima atbalstīja Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņa pagarināšanu līdz 2050. gadam un Alūksnes novada pievienošanu tai. Savukārt 26. februārī Saeima pieņēma grozījumus, ar kuriem līdz 2050. gada 31. decembrim pagarināts arī Rēzeknes un Liepājas speciālo ekonomisko zonu darbības termiņš.

Likumprojekts pieejams šeit.

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 194 “Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem”

Šā gada 13. martā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 194, kas nosaka kārtību par samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu marķētajai dīzeļdegvielai lauksaimniecības vajadzībām. Ar šīm izmaiņām tiek ieviesta elastīgāka pieeja minimālo ieņēmumu kritērija piemērošanai tiem lauksaimniekiem, kuri piesakās marķētās dīzeļdegvielas saņemšanai 2026./2027. gadā.

Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā pēdējos gados piedzīvotos nelabvēlīgos klimatiskos apstākļus (salnas, sausums, vētras, kursa, utml.), kas būtiski ietekmējuši lauksaimniecības ražošanu (ražas apjomu un kvalitāti) un saimniecību ienākumus. Daļai saimniecību lauksaimnieciskās ražošanas ieņēmumi nesasniedza noteikto slieksni, kas nepieciešams, lai Lauku atbalsta dienests piešķirtu tiesības iegādāties marķēto degvielu ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi.

Lai nepieļautu situāciju, ka viens nelabvēlīgs gads būtiski ierobežo saimniecības iespējas iegādāties marķēto dīzeļdegvielu, turpmāk, nosakot atbilstību prasībām, Lauku atbalsta dienests ņems vērā to deklarāciju vai gada pārskatu, kurā lauksaimnieciskās ražošanas ieņēmumi ir lielāki – 2024. vai 2025. taksācijas gadā. Tādējādi ieņēmumi tiks izvērtēti, balstoties uz divu pēdējo taksācijas gadu datiem, kas ļaus objektīvāk novērtēt saimniecību finansiālo situāciju.

Minimālo ieņēmumu kritērijs netiks piemērots arī papildu deklarētajām zemes platībām pirmajā to deklarēšanas gadā un vēl vienu gadu pēc tam. Šāda pieeja attieksies arī uz jaunajiem lauksaimniekiem, kuri uzsāk saimniecisko darbību, kā arī uz tiem, kas pirmo reizi piesakās marķētās dīzeļdegvielas ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi saņemšanai.

Grozījumus skatīt šeit.

Rakstu autore: Inese Zladeja

Saeimā pieņemts “Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likums”

Šā gada 25. martā Saeimā tika iesniegts likumprojekts “Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums”, kas jau 26. martā tika nodots komisijai, pieņemts pirmajā un otrajā lasījumā, un 27. martā izsludināts kā “Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likums”. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likuma mērķis ir ierobežot strauji pieaugušo degvielas cenu ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem pasaules enerģētiskās krīzes apstākļos. Likums paredz pagaidu akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem, kas piemērojamas no 2026. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Konkrēti likums nosaka, ka akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem ir 396 euro par 1000 litriem. Savukārt dīzeļdegvielai, kurai pievienota biodīzeļdegviela no biomasas vai parafinizēta dīzeļdegviela no biomasas, ja tā tiek iezīmēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām un izmantota noteiktajiem mērķiem, akcīzes nodokļa likme ir 21 euro par 1000 litriem. Likumā uzsvērts, ka pagaidu likmes var noteikt tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams valsts fiskālās stabilitātes vai sabiedrības interešu aizsardzībai, nodrošinot samērīgumu un fiskāli neitrālu ietekmi uz valsts budžetu. Ar likuma tekstu var iepazīties šeit.

Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījums likumā ‘Par akcīzes nodokli'”

Šā gada 20. martā Saeimā tika iesniegts likumprojekts “”Grozījums likumā ‘Par akcīzes nodokli'”. Likumprojekts paredz noteikt, ka dīzeļdegvielai, kurai pievienota biodīzeļdegviela vai parafinizēta dīzeļdegviela no biomasas un kura tiek iezīmēta un izmantota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, akcīzes nodokļa likme ir 21 euro par 1000 litriem. Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli” nodrošina, ka šī preferenciālā likme tiek nostiprināta pastāvīgajā tiesiskajā regulējumā arī pēc tam, kad “Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likuma” pagaidu darbība beigsies 2026. gada 30. jūnijā. Likums paredzēts stāties spēkā tā izsludināšanas dienā.

Ar likumprojektu var iepazīties šeit.

Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””

Šā gada 19. martā Saeimā tika iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Likumprojekts paredz papildināt likuma 1. panta otrās daļas 11. punktu, nosakot, ka ar nekustamā īpašuma nodokli netiek aplikts viens Latvijas pilsoņa īpašumā esošs nekustamais īpašums, kuru persona ir deklarējusi kā savu dzīvesvietu, kā arī tam piekritīgā zemes platība pilsētās un pagastos līdz 1500 m², bet viensētās līdz 2 ha. Vienlaikus pārejas noteikumos paredzēts noteikt, ka šī norma stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, grozījumu mērķis ir mazināt nekustamā īpašuma nodokļa slogu iedzīvotājiem attiecībā uz viņu pirmo mājokli, veicināt nodokļu sistēmas stabilitāti un prognozējamību, kā arī stiprināt iedzīvotāju finansiālo drošību. Ar likumprojektu un tā anotāciju iespējams iepazīties šeit.

Grozījumi Muitas likumā

Saeima virza uz otro lasījumu grozījumus Muitas likumā. Likumprojekts paredz plašus grozījumus muitas jomas regulējumā, galvenokārt modernizējot muitas procesu elektronisko apriti un precizējot Valsts ieņēmumu dienesta pilnvaras. Cita starpā paredzēts nostiprināt dokumentu un citas informācijas paziņošanu Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā, noteikt atsevišķu muitas iestādes lēmumu izdošanu šajā sistēmā, ieviest lēmumu piespiedu izpildes kārtību, kā arī paredzēt, ka personai, kurai piemērota piespiedu nauda vai kura nav samaksājusi administratīvo sodu muitas jomā, līdz saistību izpildei var tikt liegts veikt darbības muitā, kam nepieciešams EORI numurs.

Vienlaikus likumprojekts ievieš arī vairākus materiāltiesiskus un organizatoriskus jauninājumus. Piemēram, paredzēts noteikt regulējumu par atzītā oglekļa ievedkorekcijas mehānisma deklarētāja statusu, izveidot pārstāvju muitā pakalpojumu sniedzēju reģistru, paredzēt muitas iestādes bezpilota lidaparāta izmantošanu muitas kontrolei, noteikt aizliegumu izvest tabakas izstrādājumus no brīvās zonas kopā ar citām precēm vienā transportēšanas vienībā, kā arī precizēt kārtību attiecībā uz muitošanai pakļauto preču uzraudzību, konfiskāciju un iznīcināšanu.

No likumprojekta izriet, ka ne visi grozījumi stāsies spēkā vienlaikus: atsevišķām normām paredzēti īpaši spēkā stāšanās termiņi, tostarp 2026. gada 31. decembris, 2027. gada 1. janvāris un 2027. gada 1. jūlijs.

Ar likumprojektu var iepazīties šeit.

Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”

Šā gada 10. martā Saeimā tika iesniegts likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Likumprojekts paredz precizēt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.² pantā noteikto īpašo PVN režīmu, kas paredz vienkāršotu kārtību nodokļa maksātājiem, kuri nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni un veic saimniecisko darbību iekšzemē, vienlaikus saņemot pakalpojumus no citu dalībvalstu vai trešo valstu nodokļa maksātājiem.

Likumprojekts vērsts uz tiesiskās noteiktības un vienveidīga regulējuma piemērošanas nodrošināšanu gadījumos, kad nodokļa maksātājs iepriekš nav bijis reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā vispārējā kārtībā. Praksē ir konstatētas atšķirīgas interpretācijas par PVN piemērošanu par laikposmu pirms reģistrācijas īpašajā režīmā šādās situācijās.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, šāds regulējums nerada retroaktīvu atbrīvojumu no nodokļa, bet tikai precizē piemērojamo tiesisko režīmu situācijā, kurā nodokļa maksātājs objektīvi nav pārsniedzis reģistrācijas slieksni un līdz ar to tam nebija pienākuma maksāt PVN par iekšzemes darījumiem. Vienlaikus grozījumi neietekmē pienākumu aprēķināt un maksāt PVN par pakalpojumiem, kas saņemti no citu dalībvalstu vai trešo valstu nodokļa maksātājiem.

Ar likumprojektu var iepazīties šeit, un likums paredzēts stāties spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Latvijā un ārzemēs

Rakstu autore: Aija Lasmane

Zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritoriju saraksts no 2026.gada 1.aprīļa

Zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir jurisdikcijas, kas iekļautas ar Eiropas Savienības (ES) Padomes 2026.gada 17.februāra secinājumiem pārskatītajā ES sarakstā par jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, apstiprinātajā 1.pielikumā.

Ar 2026.gada 1.aprīli aktuālajā sarakstā ir iekļautas šādas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas:

  • Angiljas teritorija;
  • Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Guamas teritorija;
  • ASV Samoa teritorija;
  • ASV Virdžīnu salu teritorija;
  • Krievijas Federācija;
  • Palau Republika;
  • Panamas Republika;
  • Tērksas un Kaikosas salu teritorija;
  • Vanuatu;
  • Vjetnamas Sociālistiskā Republika.

Aktuālajā sarakstā no jauna ir iekļauta Tērksas un Kaikosas salu teritorija un Vjetnamas Sociālistiskā Republika, bet ir izslēgta Fidži Republika, Trinidādas un Tobāgo Republika un Samoa Neatkarīgā Valsts.

Eiropas Komisija uzsāk pārkāpuma procedūru pret Franciju par Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas nepareizu īstenošanu

Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt Francijai oficiāla paziņojuma vēstuli (pirmais pārkāpuma procedūras posms) par Eiropas Savienības Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas (2011/96) (MSD) nepareizu īstenošanu.

MSD paredz, ka netiek iekasēts ieturējuma nodoklis, ja meitasuzņēmums sadala savu peļņu mātesuzņēmumam citā dalībvalstī, lai šāda peļņa netiktu aplikta ar nodokli vēlreiz mātesuzņēmuma līmenī. Tas nodrošina, ka tā pati peļņa tiek aplikta ar nodokli tikai vienu reizi meitasuzņēmuma dalībvalstī, un ka uzņēmumi, kas nodokļu vajadzībām ir rezidenti ES dalībvalstī, necieš no dubultas nodokļu uzlikšanas, kad tie darbojas iekšējā tirgū.

Tomēr Francija atbrīvo no ieturējuma nodokļa peļņu, ko Francijas meitasuzņēmums sadala savam mātesuzņēmumam citā dalībvalstī, tikai tad, ja mātesuzņēmuma “faktiskās vadības vieta” atrodas dalībvalstī. Saskaņā ar MSD mātesuzņēmums ir jebkurš uzņēmums, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts nodokļu tiesību aktiem tiek uzskatīts par rezidentu nodokļu vajadzībām šajā valstī. Francija nevar vienpusēji piemērot savus kritērijus ārvalstu mātesuzņēmumiem, lai apstrīdētu to statusu un liegt PSD nodokļu priekšrocības, piemērojot ieturējuma nodokli pārskaitījumiem no Francijas meitasuzņēmuma uz tā mātesuzņēmumu, kas atrodas citā dalībvalstī.

Francijai tagad ir 2 mēneši, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītās nepilnības. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var pieņemt lēmumu sniegt argumentētu atzinumu.

Eiropas Komisija publicē priekšlikumu par EU Inc. (28. uzņēmumu režīmu)

Eiropas Komisija ir publicējusi likumdošanas priekšlikumu par EU Inc. – jaunu ES juridisko formu, kas ir 28. uzņēmumu režīma stūrakmens. Termins “28. uzņēmumu režīms” tiek lietots tāpēc, ka Eiropas Komisijas priekšlikums par ES uzņēmumiem radītu ES līmenī fakultatīvu, saskaņotu uzņēmumu tiesību regulējumu — faktiski 28. režīmu līdzās 27 ES dalībvalstu uzņēmumu tiesību režīmiem.

Lai veicinātu Eiropas Savienības konkurētspēju un vienkāršotu korporatīvos procesus, ierosinātā jaunā izvēles korporatīvā juridiskā forma EU Inc. piedāvā “vienotu, saskaņotu ES mēroga noteikumu kopumu, kas aptver attiecīgos korporatīvo, maksātnespējas, darba un nodokļu tiesību aspektus”. Ja EU Inc. tiktu ieviests, tas ļautu uzņēmumiem, kas vēlas paplašināties Eiropas Savienībā, izvēlēties vienotu, augsti digitalizētu korporatīvo regulējumu, nevis darboties saskaņā ar vairākiem valstu korporatīvajiem režīmiem.

Ierosinātā EU Inc. galvenās iezīmes ir šādas:

  • EU Inc. tiktu digitāli reģistrēta topošajā ES Centrālajā reģistrā 48 stundu laikā par maksimālo summu 100 EUR, bez minimālā nepieciešamā pamatkapitāla;
  • reģistrācijas princips “tikai vienreizēja” tiktu attiecināts arī uz nodokļu procedūrām, un reģistrācijas laikā iesniegtā informācija tiktu kopīgota ar attiecīgajām valsts nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm, piemēram, lai iegūtu nodokļu vai PVN identifikācijas numurus;
  • EU Inc. dibināšana tiktu pakļauta “preventīvai administratīvai tiesas vai notariālai kontrolei un likumības pārbaudei”, kas ir būtiski, lai novērstu ļaunprātīgus vai krāpnieciskus pastkastīšu uzņēmumus, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;
  • lai piesaistītu labākos talantus, EU Inc. varētu uzsākt ES mēroga darbinieku akciju opciju plānus; visi saistītie ienākumi tiktu aplikti ar individuālo ienākuma nodokli darbinieku rokās tikai akciju pārdošanas brīdī, nevis opcijas piešķiršanas, iegūšanas vai izmantošanas brīdī, tādējādi nodrošinot labvēlīgu nodokļu uzlikšanas laiku; un
  • EU Inc. gūtu labumu no pilnībā digitalizētām likvidācijas procedūrām un vienkāršotiem maksātnespējas noteikumiem atbilstošiem inovatīviem uzņēmumiem, ja 30 dienu laikā ir saņemta atļauja no reģistrācijas ES dalībvalsts nodokļu iestādēm (piemēram, nav nodokļu parādu un ir ievērotas citas nodokļu prasības).

Priekšlikums ir regulas veidā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, un tas ir jāpieņem Eiropas Savienības Padomē ar kvalificētu balsu vairākumu.

Rakstu autore: Natālija Ķīse

Eiropas Komisija publicē 2026. gada nodokļu un muitas savienības pārvaldības plānu

Eiropas Komisijas Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāts (DG TAXUD) šā gada 19. martā publicēja 2026. gada pārvaldības plānu (pieejams šeit), kurā izklāstīts detalizēts ceļvedis ES muitas, PVN un oglekļa cenu noteikšanas sistēmu pilnveidošanai.

  • ES Muitas datu centrs: Eiropas Komisija turpinās gatavoties ES Muitas datu centra izveidei, kas kalpos par pamatu nākotnes datu vadītai muitas sistēmai. Lai gan tā pilnīga ieviešana ir plānota 2028. gadā, 2026. gadā sagatavošanās darbi galvenokārt tiks vērsti uz e-komercijas darījumiem, nodrošinot efektīvāku importa apstrādi un uzlabotas riska analīzes iespējas.

Eiropas Komisija pievērsīsies arī preču klasifikācijas un vērtēšanas uzlabošanai, tostarp Kombinētās nomenklatūras atjaunināšanai 2027. gadam un ar tarifiem saistīto tiesību aktu pārskatīšanai.

  • Nodoklis zemas vērtības precēm: Eiropas Komisija plāno līdz 2026. gada jūlijam ieviest muitas nodokli mazvērtīgām sūtījumiem un līdz 2026. gada novembrim – apstrādes maksu. Šie pasākumi papildina plašāku politikas mērķi atcelt pašreizējo 150 EUR slieksni muitas jomā, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp e-komerciju un tradicionālo mazumtirdzniecības importu (plašāka informācija šeit).
  • Digitalizācija: Digitalizācijas jomā 2026. gada pirmajā ceturksnī tiks ieviesta automatizētā eksporta sistēma (AES) un ES vienotais logs (CSW-CERTEX), bet otrajā ceturksnī — jaunā datorizētā tranzīta sistēma (NCTS 6. fāze). Importa kontroles sistēmas (ICS2) turpmāki uzlabojumi ir plānoti 2026. gada ceturtajā ceturksnī.
  • CBAM: Lai atbalstītu CBAM darbību, 2026. gadā ir plānots pieņemt vairākus svarīgus īstenošanas un deleģētos aktus. Tie ietver īstenošanas aktu par trešās valstīs samaksāto oglekļa cenu atzīšanu pirmajā ceturksnī, kā arī īstenošanas aktus par CBAM deklarācijām un deleģētos aktus par CBAM sertifikātu pārdošanu un atpirkšanu gada otrajā ceturksnī.

Darbības ziņā CBAM reģistram, kas sāka vākt datus par CBAM preču importu no 2026. gada janvāra, būs galvenā loma emisiju un attiecīgo finanšu saistību aprēķināšanā. Vienlaikus tiks veikti sagatavošanās darbi centralizētas CBAM platformas izveidei, kas, paredzams, sāks darboties 2027. gadā un ļaus veikt pirmos CBAM sertifikātu pārdevumus saistībā ar 2026. gada importu.

  • PVN: PVN jomā DG TAXUD prioritāri pievērsīsies PVN digitālajā laikmetā (ViDA) paketes īstenošanai, un 2026. gadā ir plānoti vairāki galvenie posmi. Vienotās PVN reģistrācijas sistēmas ieviešana ir paredzēta 2026. gada pirmajā ceturksnī, kam otrajā ceturksnī sekos īstenošanas pasākumu pieņemšana attiecībā uz digitālās ziņošanas prasībām (DRR) un centrālo VIES sistēmu.

Komisija turpinās sarunas par 150 EUR sliekšņa atcelšanu attiecībā uz importa vienotā kontaktpunkta (IOSS, īpašā PVN režīma) izmantošanu un tā piemērošanas paplašināšanu precēm, kas glabājas muitas noliktavās, tādējādi turpinot saskaņot PVN un muitas regulējumus.

PVN krāpšanas apkarošanas jomā jo īpaši Komisija plāno grozīt PVN administratīvās sadarbības sistēmu, lai Eiropas Prokuratūrai un Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam nodrošinātu piekļuvi pārrobežu PVN datiem, paredzot, ka grozījumi stāsies spēkā 2027. gadā.

Lietuva atjaunina vadlīnijas nodokļu režīmam uzņēmumu ar neierobežotu atbildību peļņas sadalei un dividendēm

Lietuvas nodokļu inspekcija ir atjauninājusi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma vadlīnijas, papildinot tās ar skaidrojumu par nodokļu režīmu peļņas sadalei un dividenžu izmaksai uzņēmumos ar neierobežotu atbildību.

Tiek precizēts, ka peļnu, ko sadala Lietuvā reģistrēti uzņēmumi ar neierobežotu atbildību (t.sk., personālsabiedrības), var uzskatīt par neapliekamajiem ienākumiem dalībnieka līmenī, ciktāl šī peļna ir gūta no ienākumiem, kam jau ir piemērots UIN.

Ja uzņēmums ir guvis gan ar nodokli apliekamus, gan neapliekamus ienākumus, atbrīvojums jāpiemēro proporcionāli. Izmaksātās peļņas daļa, kas attiecināma uz uzņēmuma neapliekamajiem ienākumiem, saņēmēja līmenī nevar tikt uzskatīta par neapliekamu, un tā vietā tā jāiekļauj uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzē.

Vadlīnijas turklāt apstiprina, ka dividendes, kuras saņem uzņēmums ar neierobežotu atbildību (kā dalībnieks citā sabiedrībā) un kuras pēc tam tiek pārdalītas tā dalībniekiem, saglabā savu dividenžu statusu arī dalībnieku līmenī.

Šādas dividendes netiek iekļautas uzņēmuma dalībnieka apliekamajos ienākumos UNI aprēķināšanas nolūkā, ja tiek ievēroti vispārējie dividenžu nodokļa režīma noteikumi. Uzņēmumam vienlaikus ir jānodrošina dividenžu izcelsmes izsekojamība.

Atjauninātajās vadlīnijās ir iekļauti arī vairāki papildu punkti, proti:

  • peļņa, kas saņemta no ārvalstu uzņēmumiem ar neierobežotu atbildību, var tikt uzskatīta par neapliekamu, ja ārvalstu uzņēmums savā jurisdikcijā maksā UIN (vai līdzvērtīgu nodokli);
  • Lietuvas un atsevišķi ārvalstu pensiju fondi, kas netiek uzskatīti par nodokļu maksātājiem, ir atbrīvoti no UIN par saņemtajām dividendēm;
  • atsevišķos gadījumos dividenžu izmaksas trasta pārvaldniekiem trasta ietvaros nav pakļautas dividenžu nodokļa režīmam.

Vadlīnijas, kas publicētas 2026. gada 18. martā, ir pieejamas šeit (tikai lietuviešu valodā).

Igaunijas valdība nolēma atcelt plānoto akcīzes nodokļa paaugstinājumu energoresursiem no 2026. gada 1. maija

Igaunijas valdība pieņēma lēmumu atcelt plānoto akcīzes nodokļa likmju paaugstinājumu energoresursiem no šā gada 1. maija, kas paredzēja palielināt likmes benzīnam (no 591 līdz 621 EUR/1000 l), dīzeļdegvielai (no 428 līdz 459 EUR/1000 l), sašķidrinātajai naftas gāzei (no 79,91 līdz 90,98 EUR/1000 kg), dabasgāzei (no 56,42 līdz 66,58 EUR/1000 m³) un elektroenerģijai (no 2,1 līdz 3,07 EUR/MWh).

Šāds lēmums pamatots ar to, ka strauji augošu cenu un sabiedrības satraukuma laikā nav lietderīgi ieviest agrāk pieņemtus lēmumus, jo cenu kāpumu galvenokārt izraisa piegādes traucējumi globālajā tirgū, un risinājums ir šo šķēršļu mazināšana un energoresursu piedāvājuma palielināšana.

Igaunijas preses relīze angliski pieejama šeit.

Meta ieviesīs papildus maksu par reklāmām Eiropas valstīs ar digitālo pakalpojumu nodokļiem

No 2026. gada 1. jūlija uzņēmums Meta ieviesīs papildus maksu par reklāmām Meta platformās (Facebook, Instagram, Whatsapp, u.c.), kas tiek rādītas auditorijām noteiktās Eiropas valstīs, kurās tiek piemēroti digitālo pakalpojumu nodokļi (DST) vai līdzīgi maksājumi, kas parasti tiek piemēroti konkrētiem bruto ieņēmumiem no noteiktiem digitālajiem pakalpojumiem. Maksa tiks aprēķināta, pamatojoties uz valsti, kurā reklāma tiek rādīta, neatkarīgi no reklāmdevēja atrašanās vietas (uzņēmuma reģistrācijas valsts), un tā tiks norādīta kā atsevišķa pozīcija reklāmas rēķinā vai darījuma izrakstā, neiekļaujot to reklāmas kampaņas budžetā vai tēriņu limitā.

Meta papildus maksu aprēķinās, nosakot auditorijas atrašanās vietu un valsti, kurā reklāmas tiek izvietotas/rādītas. Lai gan piemērojamo valstu saraksts var tikt mainīts, šobrīd Meta norāda, ka šī maksa attieksies uz šādām valstīm un to DST likmēm:

  • Austrija – 5%;
  • Francija – 3%;
  • Itālija – 3%;
  • Spānija – 3%;
  • Turcija – 5%;
  • Apvienotā Karaliste – 2%.

Piemēram, ja uzņēmums izvieto reklāmas Itālijā par 100 USD (piemērojot 3% atrašanās vietas maksu), Meta papildus 100 USD par reklāmu izvietošanu piemēros 3 USD kā papildus atrašanās vietas maksu.

Jaunums: Nodokļu Helpdesk abonements

No jaunā gada uzņēmumiem ir iespēja noslēgt Nodokļu Helpdesk līgumu – tas ir ceturkšņa abonements par fiksētu maksu, kas ietver noteiktu konsultāciju stundu skaitu (vienojoties individuāli).

Ko tas dod? 

  • Būtiski zemāku stundas likmi salīdzinājumā ar parastajiem Helpdesk līgumiem.
  • Iespēju jebkurā laikā sazināties ar Sorainen nodokļu komandu (30+ speciālisti Baltijā) un saņemt konsultācijas par nodokļu jautājumiem:
    • mutiski (klātienē vai pa tālruni)
    • vai rakstiski (e-pastā)

Svarīgi: 

  • Neizmantotās stundas nepāriet uz nākamo ceturksni.
  • Abonementa ietvaros var arī pārbaudīt nodokļu regulējumu citās valstīs, izmantojot IBFD datu bāzi un WTS tīklu. Tas palīdz saprast, kāds visticamāk ir regulējums konkrētajā valstī, pirms apstiprināt to pie vietējiem konsultantiem.
  • Lielākā darba daļa tiek veikta par Latvijas konsultantu likmēm, nevis, piemēram, Londonas vai Ņujorkas cenām.
  • Muitas jautājumi, transfertcenas, nodokļu konvencijas u.c. – lielākoties balstās uz universāliem principiem, ko varam pārbaudīt tepat no Latvijas.

Ja vēlaties izmantot šo risinājumu, sazinieties:

janis.taukacs@sorainen.com 

29139300 

Tēmas abonementā tiek atjaunotas katru mēnesi, un šomēnes jums būs papildus iespēja uzzināt par:

Latvijas tiesu prakse

  • Kases aparātu ražotājs nevar prasīt zaudējumu atlīdzību tikai tāpēc, ka VID sākotnēji reģistrējis, bet vēlāk izslēdzis neatbilstošus modeļus no reģistra.
  • Senāts iezīmē robežu starp muitas “aizdomām” un pierādītu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu
  • Kad VID vairs nevar prasīt valdes loceklim atlīdzināt sabiedrības nodokļu parādu?
    Senāta judikatūra: Pašnodarbinātai personai gada ienākumu deklarācijā jānorāda VSAOI par attiecīgo taksācijas gadu neatkarīgi no to faktiskā samaksas brīža

ES tiesu prakse

  • EST: PVN atskaitīšana pieļaujama arī tad, ja rēķins saņemts vēlāk un nav iespējams labot deklarāciju par iegādes periodu
  • EST: tehniski traucējumi PVN atmaksas pieteikumā nevar liegt ne atmaksu, ne tiesības vērsties tiesā
  • EST: rezidences dalībvalstij jānodrošina ar ģimenes stāvokli saistītais nodokļa atskaitījums pilnā apmērā, ja otra ienākumu gūšanas dalībvalsts to faktiski nepiešķir
  • EST: dalībvalstis samazināto PVN likmi izmitināšanai var neattiecināt uz viesnīcu papildpakalpojumiem
  • EST: videospēļu virtuālā valūta nav likumīgs maksāšanas līdzeklis un tās tirdzniecība nav atbrīvota no PVN
  • EST: lojalitātes programmas punkti nav vaučeri PVN direktīvas izpratnē