Pēdējos mēnešos šo jautājumu noteikti uzdos gandrīz katrs farmācijas nozares uzņēmuma finanšu direktors. Atbilde ir apstiprinoša — rīcības brīvība pastāv. Taču tās izmantošana prasa precīzu pieeju, par ko būs runa šajā rakstā.

Raksta autors: Edgars Hercenbergs, Sorainen ZAB, zvērināta advokāta palīgs

Tiesiskais konteksts

2026. gada 1. janvārī spēkā stājušies grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.² pantā. Grozījumi transfertcenu regulējumā piemērojami kontrolētiem darījumiem, kas veikti pārskata gadā, kurš sākas 2025. kalendāra gadā. Uzņēmumiem ar kalendāra gada finanšu gadu pirmais Kontrolēto darījumu pārskats par 2025. gadu iesniedzams VID līdz 2026. gada 31. decembrim.

Kas mainās uzņēmuma un VID pusē

Līdz 2025. gada 31. decembrim spēkā esošā kārtība paredzēja, ka uzņēmumiem, kuru kontrolēto darījumu kopsumma ar saistītām ārvalstu personām pārsniedza 5 miljonus EUR, vietējā transfertcenu dokumentācija bija obligāti jāiesniedz VID 12 mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām. Atklāti runājot, šo apjomīgo dokumentāciju VID praksē izvērtēja salīdzinoši reti – manuāla brīvā formā sagatavotu dokumentu analīze prasīja nesamērīgi daudz resursu.

Sākot ar 2026. gada 1. janvāri kārtība ir pavērsta pretēji. Apjomīgo vietējo un globālo dokumentāciju uzņēmums sagatavo un glabā pie sevis, bet VID iesniedz tikai pēc tā pieprasījuma – 30 dienu laikā. Tā vietā uzņēmums VID iesniedz strukturētu datu pārskatu – Kontrolēto darījumu pārskatu – Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Pārskats satur informāciju par katru darījuma kategoriju: darījuma veidu, kopsummu, partneri, izmantoto cenas noteikšanas metodi, salīdzināmo datu avotu, testējamo pusi un noteikto tirgus cenas intervālu.

Sliekšņi, kas piemērojami no 2026. gada 1. janvāra: darījums līdz 90 000 EUR nav uzskatāms par būtisku (iepriekš 20 000 EUR); kopsumma virs 250 000 EUR rada pienākumu sagatavot vietējo dokumentāciju un iesniegt Kontrolēto darījumu pārskatu; kopsumma virs 20 miljoniem EUR – sagatavot arī globālo dokumentāciju. Sankcijas par neiesniegšanu vai nepilnīgu sagatavošanu – līdz 1% no darījuma summas, bet ne vairāk kā 100 000 EUR.

VID pusē galvenā izmaiņa ir tā, ka strukturētie pārskata dati ļauj veikt daļēji automatizētu risku identificēšanu – salīdzinot uzņēmumu rādītājus un identificējot izņēmuma gadījumus. Praktiskā nozīme uzņēmumam: ja iepriekš pastāvēja iespēja, ka iesniegtā dokumentācija paliks dienesta arhīvā nepārbaudīta, tad pēc 2026. gada šī varbūtība būtiski samazinās. Kontrolēto darījumu pārskats funkcionē kā filtrs, kas identificē darījumus, par kuriem VID būs aizdomas un pieprasīs apjomīgo dokumentāciju.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.