Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Lelde Dubere
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā
Likumprojekta Nr.: 1434/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzijas” nosaukumu un identitātes tiesisko aizsardzību sabiedrisko mediju reorganizācijas kontekstā. Tas ievieš jaunu jēdzienu – “nacionāli nozīmīga vēsturiskā sabiedriskā medija identitāte”, par kādām tiek atzītas gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzija. Latvijas Sabiedriskajam medijam paredzēts pienākums saglabāt šīs identitātes visās programmās, digitālajās platformās un ārējā komunikācijā neatkarīgi no reorganizācijas vai pārvaldības modeļa izmaiņām. Abu mediju nosaukumu lietošanas pārtraukšana vai aizstāšana publiskajā komunikācijā turpmāk būtu pieļaujama vienīgi ar likuma grozījumiem. Vienlaikus Ministru kabinetam līdz 2027. gada 31. decembrim uzdots izstrādāt plašāku regulējumu nacionāli nozīmīgu vēsturisko publisko institucionālo identitāšu aizsardzībai.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā
Likumprojekta Nr.: 1438/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekts ir galvenais (prioritārais) likumprojekts apjomīgajā Finanšu ministrijas izstrādātajā paketē, kurā ietilpst deviņi saistītie likumprojekti (Nr. 1439–1448). Paketes kopējais mērķis ir transponēt Direktīvu Nr. 2023/2864, nosakot Latvijas Banku par informācijas vākšanas struktūru Eiropas Vienotā piekļuves punkta (ESAP) vajadzībām – tas nozīmē, ka katrā attiecīgajā nozarē regulētajām personām informācija jāiesniedz Latvijas Bankā mašīnlasāmā formātā ar metadatiem vienlaikus ar publicēšanu, un Latvijas Banka to nodod ESAP. Vairumā gadījumu šīs normas stāsies spēkā 2030. gada 10. janvārī. Galvenajā likumprojektā papildus ESAP mehānismam tiek precizēts prospektu apstiprināšanas regulējums: turpmāk prospektus, kas tiek izplatīti tikai Latvijā, atļauts sagatavot angļu valodā, saglabājot prasību par kopsavilkuma tulkojumu valsts valodā. Visbeidzot, transponējot Direktīvu Nr. 2024/2811, tiek pilnveidots finanšu instrumentu tirgus regulējums ar mērķi padarīt kapitāla tirgus pievilcīgākus un atvieglot maziem un vidējiem uzņēmumiem piekļuvi finansējumam.
Saistītais likumprojekts: Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā
Likumprojekta Nr.: 1439/Lp14 Stadija: Iesniegts
Direktīvas Nr. 2023/2864 ietvaros ESAP nodod informāciju par licencēm, riska pārvaldību, pašu kapitālu un piemērotajām sankcijām. Papildus, transponējot Direktīvu Nr. 2024/2994, ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāizstrādā plāni un skaitliski mērķi koncentrācijas riska pārvaldīšanai attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, savukārt Latvijas Bankai – pārraudzīt šo praksi un pieprasīt riska samazināšanu pārmērīga koncentrācijas riska gadījumā.
Saistītais likumprojekts: Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā
Likumprojekta Nr.: 1440/Lp14 Stadija: Iesniegts
Direktīvas Nr. 2023/2864 ietvaros ESAP nodod informāciju par finanšu konglomerāta juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru – vadošā sabiedrība šo informāciju iesniedz Latvijas Bankā vienlaikus ar publicēšanu atbilstošā formātā ar metadatiem.
Saistītais likumprojekts: Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā
Likumprojekta Nr.: 1441/Lp14 Stadija: Iesniegts
Direktīvas Nr. 2023/2864 ietvaros tiek papildināts Likuma 20. pants ar divām jaunām daļām: trešā daļa noteiks, ka informācija par piedāvājumu iesniedzama mašīnlasāmā vai datu izgūšanai piemērotā formātā atbilstoši Regulas Nr. 2023/2859 prasībām un jāpievieno noteikti metadati (tostarp sabiedrības nosaukums un norāde par fizisko personu datu klātbūtni); ceturtā daļa noteiks Latvijas Banku par informācijas vākšanas struktūru ESAP vajadzībām.
Saistītais likumprojekts: Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Likumprojekta Nr.: 1442/Lp14 Stadija: Iesniegts
Direktīvas Nr. 2023/2864 ietvaros ESAP nodod informāciju par sistēmiski nozīmīgām iestādēm, pilnvarnieku iecelšanu un piemērotajām sankcijām. Papildus, transponējot Direktīvu Nr. 2024/2994, kredītiestādēm tiek noteikts pienākums izstrādāt koncentrācijas riska pārvaldības plānus un mērķus atbilstoši Regulai Nr. 648/2012, savukārt Latvijas Bankai – pārraudzīt šo praksi un pieprasīt riska samazināšanu, ja koncentrācijas risks attiecībā uz centrālo darījumu partneri ir pārmērīgs.
Saistītais likumprojekts: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā
Likumprojekta Nr.: 1443/Lp14 Stadija: Iesniegts
Direktīvas Nr. 2023/2864 ietvaros ESAP (no 2028. gada 10. janvāra) nodod informāciju par ieguldījumu pārvaldes sabiedrību licencēm, prospektiem, gada pārskatiem, pamatinformāciju ieguldītājiem, iesaistīšanās politiku un piemērotajām sankcijām. Papildus likumā tiek ieviesta “centrālā darījumu partnera” definīcija un precizēts, ka 20% ieguldījumu ierobežojums attiecas tikai uz necentralizēti tīrītiem atvasinātajiem instrumentiem.
Saistītais likumprojekts: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā
Likumprojekta Nr.: 1444/Lp14 Stadija: Iesniegts
Direktīvas Nr. 2023/2864 ietvaros apdrošinātāji, publicējot maksātspējas un finansiālā stāvokļa ziņojumus, iesaistīšanās politiku, ieguldījumu stratēģiju un reorganizācijas vai likvidācijas lēmumus, vienlaikus iesniedz šo informāciju Latvijas Bankā nodošanai ESAP mašīnlasāmā formātā ar attiecīgiem metadatiem, tostarp LEI kodu.
Saistītais likumprojekts: Grozījumi Segto obligāciju likumā
Likumprojekta Nr.: 1445/Lp14 Stadija: Iesniegts
Direktīvas Nr. 2023/2864 ietvaros tiek papildināts Likuma 39. un 44. pants. ESAP nodod informāciju par segto obligāciju programmām un emitentiem, savukārt emitentiem noteikts pienākums ceturkšņa informāciju vienlaikus ar publicēšanu savā tīmekļvietnē iesniegt arī Latvijas Bankā.
Saistītais likumprojekts: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā
Likumprojekta Nr.: 1446/Lp14 Stadija: Iesniegts
Direktīvas Nr. 2023/2864 ietvaros tiek papildināts Likuma 68. pants. ESAP nodod informāciju par personām piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem datu izgūšanai piemērotā formātā ar attiecīgiem metadatiem.
Saistītais likumprojekts: Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā
Likumprojekta Nr.: 1447/Lp14 Stadija: Iesniegts
Direktīvas Nr. 2023/2864 ietvaros tiek papildināts Likuma 35. pants. Pensiju fondiem noteikts pienākums iesaistīšanās politikas ziņojumu iesniegt Latvijas Bankā vienlaikus ar publicēšanu tīmekļvietnē, savukārt ESAP nodod informāciju par ieguldījumu politiku, gada pārskatiem, iesaistīšanās politiku un administratīvajiem sodiem.
Saistītais likumprojekts: Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā
Likumprojekta Nr.: 1448/Lp14 Stadija: Iesniegts
Direktīvas Nr. 2023/2864 ietvaros tiek papildināts Likuma 32., 64. un 104. pants. Iestādēm noteikts pienākums informāciju par grupas iekšējo finansiālo atbalstu un MREL prasībām iesniegt Latvijas Bankā noteiktā formātā vienlaikus ar publicēšanu, savukārt ESAP nodod informāciju par noregulējuma lēmumiem, īpašā vadītāja iecelšanu un piemērotajām sankcijām. Papildus veikti tehniski precizējumi 61. pantā par MREL prasībām likvidējamām vienībām un 64. panta sestajā daļā par pārskatu sniegšanas pienākumiem.
Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā
Likumprojekta Nr.: 1451/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekta galvenie mērķi ir precizēt noteikumus alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFP), kas pārvalda aizdevumus izsniedzošus fondus, stingrāk reglamentēt funkciju deleģēšanu trešajām personām, harmonizēt regulējumu turētājbanku pakalpojumu sniedzējiem (tostarp ļaujot par turētājbanku izvēlēties citā ES dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi), ieviest jaunus likviditātes pārvaldības instrumentus atvērtajiem fondiem, paplašināt licencētu ārējo AIFP atļautās darbības ar etalonu administrēšanu un kredītu apkalpošanu, kā arī noteikt, ka vismaz divām AIFP amatpersonām jāstrādā uz pilnu slodzi un jādzīvo ES dalībvalstī.
Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā
Likumprojekta Nr.: 1452/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekts izstrādāts, lai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā pārņemtu Direktīvas 2024/927 prasības, precizējot noteikumus par ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbības atļaušanu (tostarp ļaujot veikt etalonu administrēšanu un sniegt pakalpojumus trešajām personām), uzlabojot deleģēšanas kārtību un pārredzamību attiecībā pret Latvijas Banku, ieviešot jaunus likviditātes pārvaldības instrumentus fondu pārvaldīšanā, uzlabojot uzraudzības pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī nosakot, ka vismaz divām sabiedrības amatpersonām jābūt kompetentām ieguldījumu jautājumos, jāstrādā uz pilnu slodzi un jādzīvo ES dalībvalstī.
Nodokļi
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Likumprojekta Nr.: 1449/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekta mērķis ir saskaņot Latvijas tonnāžas nodokļa piemērošanas nosacījumus ar ES tiesībās noteiktajām prasībām, lai Latvijas tonnāžas nodokļa režīmu varētu saglabāt un turpināt piemērot pēc 2027. gada 1. janvāra , pretējā gadījumā esošā shēma tiktu kvalificēta kā nelikumīgs valsts atbalsts, kas no tonnāžas nodokļa maksātājiem būtu atgūstams. Konkrēti, grozījumi paredz ierobežot tonnāžas nodokļa shēmas darbību līdz 2031. gada 31. decembrim, palielināt tonnāžas nodokļa likmes, tuvināt tās citās ES dalībvalstīs piemērotajām, ieviest ES prasībām atbilstošu jūras transporta, attiecināmo kuģu (tostarp velkoņu un bagarkuģu), jūras transporta pamatdarbības un papilddarbības definīcijas, kā arī noteikt stingrākus kritērijus tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanai, tostarp prasību reģistrēt noteiktu kuģu daļu ES vai EEZ valstī.
Darba attiecības un migrācija
Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā
Likumprojekta Nr.: 1437/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekts paredz vairākas izmaiņas Fizisko personu reģistra darbībā. Galvenā izmaiņa paredz, ka ārzemniekam, kuram tiek izsniegta vīza ar tiesībām uz nodarbinātību Latvijā, tiks piešķirts personas kods un viņa dati iekļauti Fizisko personu reģistrā – attiecīgas tiesības tiek piešķirtas arī Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām. Papildus likumprojekts paredz iespēju izbeigt ārzemniekam reģistrētu kontaktadresi, ja viņš tajā nav sasniedzams, kā arī piešķir ārzemniekiem ar personas kodu tiesības pašiem iesniegt ziņas par sevi aktualizēšanai reģistrā. Tāpat reģistrā tiks iekļautas ziņas par akreditēto personu akreditācijas datiem, lai nodrošinātu to apliecību izsniegšanu. Visbeidzot, ziņu pieprasīšanas un apskates auditācijas pierakstu glabāšanas termiņš tiek ierobežots līdz 10 gadiem, savukārt ziņu iekļaušanas un aktualizēšanas pieraksti tiek glabāti pastāvīgi.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Būvniecības likumā
Likumprojekta Nr.: 1301/Lp14 Stadija: Izsludināts 30.06.2026. Stājas spēkā: 01.08.2026.
Grozījumi ievieš vairākus būtiskus jauninājumus – būvniecības ieceres realizācija posmos: attīstītājam ir tiesības uzsākt pirmā posma būvdarbus (piemēram, zemes darbus un pamatus), kamēr nākamo posmu projektēšana vēl turpinās. Inženiertīklu ierīkošanu varēs paredzēt kā nosacījumu būves pieņemšanai ekspluatācijā, nevis kārtot projektēšanas nosacījumu ietvaros. Būvatļaujas saņemšanai iecerei turpmāk jābūt saskaņotai arī ar trešajām personām, kuras var iebilst pret būvju novietojumu. Būvkomersantu klasifikācijas sistēma tiek likvidēta. Militārajos objektos atļauts atkāpties no būvnormatīvu tehniskajām prasībām bez pamatošanas. Pašvaldībām uzdots individuāli izvērtēt nepieciešamību veikt vēja elektrostaciju ietekmes uz vidi kumulatīvā efekta izvērtējumu.
Grozījums Dzīvojamo telpu īres likumā
Likumprojekta Nr.: 1324/Lp14 Stadija: Izsludināts: 30.06.2026. Stājas spēkā: 01.07.2026.
Likumprojekts precizē pārejas noteikumu regulējumu attiecībā uz pašvaldību kā izīrētāja noslēgtajiem beztermiņa dzīvojamo telpu īres līgumiem. Pašvaldībām tiek noteikts ilgāks termiņš šo līgumu pārslēgšanai uz terminētiem. Ja līdz 2028. gada 31. decembrim līgums nav pārslēgts uz noteiktu termiņu vai prasība tiesā nav celta, tā termiņš automātiski kļūst 2036. gada 31. decembris. Vienlaikus no 2026. gada 1. jūlija pašvaldības beztermiņa īres līgumiem vairs netiek piemērots vispārējais pārejas regulējums.
Grozījumi ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21”
Noteikumu projekta Nr.: 26-TA-510 Stadija: Iesniegts
Noteikumu projekts paredz precizēt būvnormatīva LBN 200-21 regulējumu par ēkas apbūves laukuma noteikšanu, skaidri definējot, kādas ēkas daļas un elementi (piemēram, terases, nojumes, pandusi, stiprinājumi) ir vai nav iekļaujami apbūves laukumā, lai nodrošinātu vienveidīgu piemērošanu praksē. Vienlaikus projekts paredz, ka ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes uzlabošanas darbi (piemēram, siltināšana) netiek uzskatīti par ēkas būvapjoma izmaiņām un neietekmē apbūvi raksturojošos parametrus, tādējādi veicinot klimata mērķu sasniegšanu un raitāku energoefektivitātes pasākumu īstenošanu.
Enerģētika
Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā
Likumprojekta Nr.: 1270/Lp14 Stadija: Izsludināts: 30.06.2026. Stājas spēkā: 15.07.2026.
Likumprojekts vienlaikus īsteno vairākus mērķus. Pārņem Atkritumu apsaimniekošanas likumā ES direktīvas par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (Direktīva 2024/884) un Bateriju regulas prasības, ievieš obligātu depozīta sistēmu vienreizlietojamām elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, kā arī aktualizē Valsts vides dienesta funkcijas pēc Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanas tam.
Strīdu risināšana
Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likums
Likumprojekta Nr.: 1450/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekta mērķis ir ieviest skaidrus noteikumus par atbildību par precēm un pakalpojumiem ar trūkumiem, kas atbilstu digitālā laikmeta un aprites ekonomikas produktu būtībai, nodrošinot cietušajām personām efektīvu kompensācijas saņemšanas iespēju. Likumprojekts aizstāj 2000. gadā pieņemto likumu un pārņem jaunās ES direktīvas (ES) 2024/2853 prasības. Paredzēts, ka atbildība par preces vai pakalpojuma trūkumu dēļ nodarīto kaitējumu iestāsies bez vainas pierādīšanas – cietušajai personai būs jāpierāda vienīgi preces trūkums, nodarītais kaitējums un cēloņsakarība starp tiem. Regulējuma tvērums tiek paplašināts, aptverot arī programmatūru, mākslīgā intelekta sistēmas un digitālos pakalpojumus, savukārt tiešsaistes platformu pakalpojumu sniedzējiem noteikta atbildība gadījumos, kad tie rada patērētājiem priekšstatu, ka paši ir preču vai pakalpojumu sniedzēji.
Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā
Likumprojekta Nr.: 1453/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekts paredz paplašināt apcietināto tiesības uz saziņu, noteikt detalizētāku apmeklējuma un satikšanās norises regulējumu, kā arī ieviest virkni citu pilnveidojumu apcietinājuma izpildes kārtībā, tostarp grozījumus, kas vērsti uz ieslodzīto neformālās hierarhijas mazināšanu, neatļautu priekšmetu un vielu aprites ierobežošanu un neatļautas saziņas iespēju mazināšanu. Papildus likumprojekts ievieš regulējumu par starpinstitūciju sadarbības sanāksmēm attiecībā uz nepilngadīgajiem apcietinātajiem, informācijas izsniegšanas ierobežojumiem un rīcību apcietinātā nāves gadījumā, kā arī paplašina reģistrēta partnera tiesības, to pielīdzinot laulātā tiesībām.
Citi
Sporta likums
Likumprojekta Nr.: 1228/Lp14 Stadija: Izsludināts 30.06.2026.; Stājas spēkā: 01.08.2026.
Jaunais Sporta likums aizstāj 2002. gadā pieņemto likumu un nosaka mūsdienu prasībām atbilstošu sporta pārvaldības sistēmu, precizējot terminoloģiju, sporta virzienu definīcijas un sporta organizāciju, valsts un pašvaldību kompetenci. Saglabāts un papildināts antidopinga regulējums. Noteikts aizliegums organizēt Krievijas un Baltkrievijas nacionālos čempionātus Latvijā un sadarboties ar šo valstu sporta aģentiem, kā arī ierobežojumi bijušajiem VDK un ārvalstu izlūkdienestu darbiniekiem ieņemt amatus sporta organizāciju izpildinstitūcijās.
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā
Likumprojekta Nr.: 1435/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekts izstrādāts, lai pārskatītu un pilnveidotu tiesisko regulējumu attiecībā uz rīcību pēc ceļu satiksmes negadījuma, vienlaikus efektīvāk izmantojot Valsts policijas resursus. Konkrēti, tiek pārskatīti gadījumi, kuros transportlīdzekļa vadītājam ir obligāts pienākums paziņot Valsts policijai par notikušu negadījumu, un Valsts policijai tiek piešķirtas tiesības attālināti izvērtēt negadījuma apstākļus un pieņemt lēmumu par izbraukšanas nepieciešamību. Vienlaikus tiek paplašinātas saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanas iespējas, paredzot to izmantošanu arī gadījumos, kad negadījumā iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi, kā arī ieviešot vienpersoniskās aizpildīšanas iespēju noteiktos gadījumos. Grozījumu mērķis ir atslogot Valsts policiju no nepamatotiem izbraukumiem uz negadījumu vietām, novirzot amatpersonas tiešai satiksmes uzraudzībai un kontrolei, kā arī samazināt birokrātisko slogu un paātrināt satiksmes plūsmas atjaunošanu pēc negadījumiem.
Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā
Likumprojekta Nr.: 1436/Lp14 Stadija: Iesniegts
Likumprojekts izstrādāts, lai aktualizētu Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma normas atbilstoši esošajai situācijai, novēršot praksē konstatētās nepilnības attiecībā uz dienesta veicēju loka definēšanu, personāla atlases un diplomātisko rangu piešķiršanas kārtību, kā arī dienesta laika ierobežojumiem ārvalstīs. Vienlaikus paredzēts samazināt birokrātisko slogu, vairākus regulējuma jautājumus deleģējot ārlietu ministra kompetencē, un noteikt izņēmumus dienesta laika ierobežojumiem amatpersonām, kuru klātbūtne ārvalstīs būs nepieciešama Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai.
Augstākā tiesa
Senāts atceļ apelācijas instances lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu (SKK-67/2026)
Senāta Krimināllietu departaments izskatīja prokurora kasācijas protestu par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atcelts pirmās instances spriedums daļā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu. Senāts apgabaltiesas lēmumu atcēla un lietu nodeva atkārtotai izskatīšanai.
Lieta saistīta ar apsūdzētās atkārtotu tiesas lēmuma par aizsardzību pret vardarbību pārkāpšanu, proti, divu mēnešu laikā Valsts policija trīs reizēs konstatēja viņas klātbūtni adresē, kurā viņai bija aizliegts uzturēties. Rīgas pilsētas tiesa apsūdzēto notiesāja ar brīvības atņemšanu uz astoņiem mēnešiem un, ņemot vērā eksperta atzinumu par ierobežotas pieskaitāmības stāvokli, noteica arī medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, ambulatoru ārstēšanu. Apelācijas instances tiesa atcēla spriedumu šajā daļā, uzskatot, ka vienlaicīga piemērošana ar brīvības atņemšanu pārkāpj dubultās sodīšanas aizliegumu.
Senāts šo interpretāciju noraidīja. Kriminālsoda un medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa vienlaicīga piemērošana ir tieši paredzēta Krimināllikumā un pielīdzināma pamatsoda un papildsoda kombinācijai. Tā pati par sevi nav dubulta sodīšana. Piespiedu līdzekļa ilgums nav saistīts ar brīvības atņemšanas termiņu, bet ar personas izveseļošanos. Tā kā ambulatoras ārstēšanas mērķis nav sodīšana vai brīvības atņemšana, tā nevar tikt pielīdzināta kriminālsodam dubultās sodīšanas aizlieguma izpratnē.
Spriedumu skatīt šeit.
Senāts atstāj negrozītu notiesājošo spriedumu Terehovas muitas uzraugu kukuļņemšanas lietā (SKK-241/2026)
Senāta Krimināllietu departaments izskatīja septiņas kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas lēmumu krimināllietā par kukuļņemšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un atstāja to negrozītu.
Lietā apsūdzēti septiņi Terehovas muitas kontroles punkta vecākie muitas uzraugi, kuri regulāri pieņēma kukuļus no muitas kontroles zonas šķērsojošo transportlīdzekļu vadītājiem un saņemto naudu sadalīja grupas dalībnieku starpā. Ekonomisko lietu tiesa visus apsūdzētos notiesāja ar brīvības atņemšanu uz trim līdz četriem gadiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz pieciem gadiem un uzliekot 6200 euro naudas sodu katram. Apgabaltiesa spriedumu atstāja negrozītu.
Senāts kasācijas sūdzību iebildumus noraidīja un sniedza šādus skaidrojumus: apsūdzībai nav jāietver sīkākās ziņas, kas izmeklēšanā nav noskaidrotas, proti, pietiek, ka tajā ir konstatējamas visas noziedzīgā nodarījuma pazīmes. Kukuļa pieņemšana pirms dienesta darbības veikšanas aptver arī situāciju, kad muitas procedūra vēl turpinās un amatpersona var ietekmēt tās rezultātu. Kukuļņemšana personu grupā tika pareizi atzīta par pierādītu, jo apsūdzētie pēc iepriekšējas vienošanās secīgi paņēma kukuļus vienota mehānisma ietvaros, katrs daļēji īstenojot vienotu turpinātu noziedzīgu nodarījumu.
Spriedumu skatīt šeit.
Senāts atceļ apgabaltiesas spriedumu par PVN atbrīvojumu bērnu tenisa nodarbībām (SKA-103/2026)
Senāta Administratīvo lietu departaments izskatīja Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums par VID ģenerāldirektora lēmuma atcelšanu. Senāts apgabaltiesas spriedumu atcēla un lietu nodeva atkārtotai izskatīšanai.
Lieta saistīta ar biedrību, kas organizē tenisa nodarbības bērniem un jauniešiem. VID atzina, ka ienākumi no nodarbību organizēšanas ir apliekami ar PVN, un uzlika pienākumu samaksāt aprēķināto PVN un nokavējuma naudu. Pieteicēja uzskatīja, ka tās darbība ir sabiedriskā labuma darbība bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības mērķiem, tādēļ piemērojams PVN atbrīvojums. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja, savukārt apgabaltiesa to apmierināja, atzīstot, ka nodarbības nodrošina bērnu tiesības uz fizisko attīstību un veselīgu dzīvesveidu, kas ir visas sabiedrības interesēs.
Senāts šo interpretāciju noraidīja kā pārāk plašu. Ja pieņemtu, ka bērnu un jauniešu tiesību aizsardzībai ir vērsts viss, kas nāk par labu bērnu fiziskajai attīstībai, PVN atbrīvojums faktiski būtu jāattiecina uz jebkurām bērnu precēm un pakalpojumiem. Atbrīvojums pamatojams tikai tad, ja pakalpojumi sniegti konkrēti sabiedriskā labuma mērķim, taču apgabaltiesa nav pamatojusi, ar ko pieteicējas darbība atšķiras no parastas pakalpojumu sniegšanas brīvā tirgus apstākļos. Senāts arī uzsvēra, atbilstoši ES Tiesas praksei, ka nepamatots PVN atbrīvojums darījumiem, kas tieši konkurē ar komercuzņēmumu darījumiem, nonāk pretrunā ar nodokļu neitralitātes principu un var radīt vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.
Senāts piemēro pagaidu aizsardzību un aptur Konkurences padomes uzlikto tiesisko pienākumu (SKA-734/2026)
Senāta Administratīvo lietu departaments apmierinājis SIA “SS” iesniegto blakus sūdzību un apturējis Konkurences padomes lēmuma darbību daļā, ar kuru pieteicējai uzlikts tiesiskais pienākums trīs mēnešu laikā precizēt vai ieviest skaidrus tai piederošās tiešsaistes sludinājumu platformas lietošanas noteikumus, nosakot objektīvus kritērijus sludinājumu dzēšanai un kontu bloķēšanai, kā arī lietotāju sūdzību izskatīšanas kārtību. Ar pārsūdzēto Konkurences padomes lēmumu atzīts, ka SIA “SS” ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli tiešsaistes sludinājumu platformu tirgū, vienpusēji bloķējot lietotāju kontus un dzēšot sludinājumus, ja lietotāji tos bija publicējuši arī konkurējošā platformā.
Senāts konstatēja, ka lietā izpildās gan subjektīvais, gan objektīvais kritērijs, kas saskaņā ar Administratīvā procesa likumu ir priekšnoteikums pagaidu aizsardzības piemērošanai. Attiecībā uz subjektīvo kritēriju – būtiska un grūti novēršama kaitējuma vai zaudējumu iestāšanās risku – Senāts secināja, ka uzliktais tiesiskais pienākums faktiski uzliek pieteicējai pienākumu ieviest būtiskas izmaiņas platformas iekšējos procesos un informācijas sistēmās, turklāt jebkuri grozījumi lietošanas noteikumos veicami tikai pēc rūpīga juridiska izvērtējuma un pienācīgi informējot platformas lietotājus. Vērtējot pārsūdzētā lēmuma pirmšķietamo prettiesiskumu kā objektīvo kritēriju, Senāts atzina, ka padomes lēmums nesatur pietiekamu pamatojumu steidzamai pienākumu izpildei situācijā, kad konstatētais pārkāpums jau ir beidzies, turklāt uzliktā tiesiskā pienākuma mērķi formulēti vispārīgi un abstrakti, kas liedz pārbaudīt tā noteikšanas samērīgumu un nepieciešamību.
Senāts atceļ spriedumu daļā par zaudējumu atlīdzināšanu strīdā par vietu Mārupes pašvaldības bērnudārzā (SKA-66/2026)
Senāta Administratīvo lietu departaments atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums par zaudējumu atlīdzināšanu, un šajā daļā nodevis lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Pieteicēji vērsās administratīvajā tiesā, jo Mārupes novada pašvaldības dome atteicās ārpus kārtas uzņemt viņu bērnu pašvaldības bērnudārzā un segt papildu izdevumus par privāta bērnudārza apmeklēšanu. Pieteicēju ieskatā, bērnudārza rindas veidošana katru gadu no jauna pēc bērna dzimšanas laika ir diskriminējoša un nostāda decembrī dzimušos bērnus nelabvēlīgākā situācijā.
Administratīvā apgabaltiesa bija atzinusi pašvaldības atteikumu uzņemt bērnu bērnudārzā par prettiesisku, jo pašvaldība nespēja pamatot pieteicēju bērna kārtas numura izmaiņas rindā, tādējādi pārkāpjot pamatprincipu, ka rindas veidošanas kārtībai jābūt skaidri saprotamai un izsekojamai. Tomēr apgabaltiesa noraidīja pieteikumu daļā par zaudējumu atlīdzināšanu, norādot, ka pašvaldībai nav pienākuma nodrošināt bezmaksas izglītību bērniem līdz piecu gadu vecumam un ka nav konstatējama cēloņsakarība starp pašvaldības atteikumu un pieteicējiem nodarītajiem zaudējumiem.
Izskatījis kasācijas sūdzību, Senāts atzina, ka apgabaltiesa, lai arī konstatējusi pašvaldības prettiesisku rīcību, nav vērtējusi atlīdzināmu zaudējumu esību konkrētajā gadījumā un to apmēru, proti, nav pārbaudījusi, vai pieteicējiem faktiski radušies izdevumi par bērnudārza apmeklēšanu, kas pārsniedz pašvaldības noteikto līdzfinansējuma apjomu, un vai pieteicēji būtu varējuši šādus zaudējumus novērst vai samazināt. No šo apstākļu noskaidrošanas ir atkarīgs, vai un kādā apmērā pašvaldībai varētu būt pienākums zaudējumus atlīdzināt. Pārējā daļā Senāts piekrita apgabaltiesas vērtējumam un atstāja pārsūdzēto spriedumu negrozītu.
Spriedumu skatīt šeit.
Satversmes tiesa
Satversmes tiesa ierosina lietu Nr. 2026-11-0103 “Par Farmācijas likuma 5. panta 20. punkta un ministru kabineta noteikumu Nr. 555 8. pielikuma normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 64. un 111. pantam”
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu “Par Farmācijas likuma 5. panta 20. punkta, ciktāl tas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, un Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 8. pielikuma 2.1. apakšpunkta un 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 64. un 111. pantam”. Farmācijas likuma 5. panta 20. punkts noteic, ka Ministru kabinets nosaka ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību. Savukārt apstrīdētās Ministru kabineta noteikumu normas regulē centralizēti iepirkto parenterāli ievadāmo zāļu saraksta veidošanu un nosaka, ka ārstniecības iestādes jaunas zāles uzsāk izmantot ne agrāk kā ar nākamā gada 1. janvāri pēc centralizētā iepirkuma veikšanas.
Pieteikumu par lietas ierosināšanu iesniegusi Valsts kontroles padome. Valsts kontroles padome norāda, ka nav noteikti skaidri un objektīvi kritēriji, pēc kuriem ierobežotu finanšu resursu apstākļos tiktu noteikts, kurām zālēm un slimībām piešķirt prioritāti, un nav noteikti vispārīgi principi, kā līdzsvarot smagi slimo pacientu vajadzības ar sabiedrības plašākām interesēm. Tāpat Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Saeima, pretēji varas dalīšanas principam, nav pati izlēmusi šos būtiskos jautājumus, bet nodevusi to regulēšanu Ministru kabinetam, kas savukārt ir pārsniedzis tam piešķirtā pilnvarojuma robežas.
Satversmes tiesas 1. kolēģija atzina pieteikumu par pietiekami pamatotu un nolēma lietu ierosināt. Gan Saeima, gan Ministru kabinets kā apstrīdēto aktu izdevušās institūcijas tika uzaicinātas līdz 2026. gada 8. septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Satversmes tiesa ierosina lietu Nr. 2026-10-01 “Par Kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem”
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu “Par Kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4. panta otrās daļas (redakcijā līdz 2026. gada 31. maijam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem”. Apstrīdētā norma noteica, ka privāto tiesību juridiskajai personai tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu rodas tikai tad, ja spēkā stājies nolēmums par procesa izbeigšanu pilnībā vai daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu šai personai, nekonstatējot Krimināllikumā noteikto pamatu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai attiecīgajai personai.
Pieteikumu par lietas ierosināšanu iesniegusi SIA “PETROHIM INTERNATIONAL CARRIERS”. Kriminālprocesā pieņemts lēmums par aresta uzlikšanu pieteikuma iesniedzējas finanšu līdzekļiem un no kriminālprocesa izdalīts process par noziedzīgi iegūtu mantu, taču Ekonomisko lietu tiesa un apgabaltiesa procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izbeidza, tādējādi atceļot arī mantai uzlikto arestu. Pieteikuma iesniedzēja lūgusi atlīdzināt kaitējumu, kas tai radīts ar nepamatoti piemēroto mantas arestu, taču Ģenerālprokurors šo lūgumu noraidījis, savukārt Administratīvā rajona tiesa tiesvedību izbeidza, jo pieteikuma iesniedzējai neesot subjektīvo tiesību iesniegt pieteikumu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka jautājums par tai piederošās mantas izcelsmi ir galīgi atrisināts ar spēkā stājušos nolēmumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu un ka ierobežojums saņemt atlīdzinājumu pirms tāda kriminālprocesa pabeigšanas, kurā pieteikuma iesniedzējai nav procesuālā statusa un kurā netiek lemts par tās mantas izcelsmi, ir nesamērīgs, tādēļ esot aizskartas tās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu un tiesības uz īpašumu.
Satversmes tiesas 1. kolēģija atzina, ka pieteikums atbilst visām Satversmes tiesas likumā noteiktajām prasībām, tādēļ nolēma lietu ierosināt. Saeima kā apstrīdētā akta izdevēja institūcija tika uzaicināta līdz 2026. gada 6. septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
