2031. gadā publiskais iepirkums Latvijā izskatīsies citādāk. Cik citādāk – to šodien vēl nezinām. 2026. gada reforma ir pirmā būtiskā iepirkumu regulējuma modernizēšana pēdējos desmit gados. Taču tās rezultativitāti izšķirs prakse: vai pasūtītāji spēs izmantot jauno rīcības brīvību, lai sasniegtu Latvijas iedzīvotājiem nepieciešamos rezultātus, vai kompetences centri izveidosies par īstiem profesionalizācijas instrumentiem un vai mēs panāksim Latvijas augsti digitalizētajai iepirkumu nozarei ērtu Eiropas Savienības regulējumu.
Raksta autore: Katrīne Pļaviņa-Mika, “Sorainen” zvērināta advokāte, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve iepirkumu reformā
- Finansiāli 2023. gadā piešķirto iepirkuma līgumu kopējā vērtība bija 5,4 miljardi eiro (bez PVN), kas veido 14 % no IKP.
- Latvijā 2024. gadā tika izsludināti 11 421 iepirkumi un rezultātā noslēgti 21 558 līgumi par kopējo summu 5 451 695 763 eiro, kas veido apmēram 13,6 % no iekšzemes kopprodukta.
Likumvidi publisko iepirkumu jomā lielā mērā nosaka Eiropas Savienības regulējums – piecas direktīvas, kas aptver visu iepirkumu procesu no dokumentācijas sagatavošanas līdz līguma izpildei un strīdiem.
Latvijā tās ieviešam trīs iepirkumu jomas likumos un vairākos Ministru kabineta noteikumos, kurus izstrādāja 2016. gadā. Kopš tā laika vienīgās būtiskās pārmaiņas nozarē bija izslēgšanas noteikumu pārskatīšana 2023. gadā, lai izslēgtu no dalības iepirkumos būvnieku karteļa dalībniekus, un vispārīgas atkāpes no minēto likumu piemērošanas Covid-19 pandēmijas laikā. Savukārt 2026. gada nogalē uzsāksim Eiropas diskusiju par pāreju uz vienotu iepirkumu regulu ar tikai trim procedūrām, obligātu preces komponenšu izcelsmi Eiropā un plašāku pušu brīvību grozīt noslēgtos līgumus.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties žurnālā “Jurista Vārds”.
