Biznesa strīdi ar katru gadu notiek arvien biežāk, un darījumu partneru starpā samilzušās konfliktsituācijas nereti nonāk līdz risināšanai tiesās. Lai līdz šādai situācijai nenonāktu, uzņēmējiem ir svarīgi sagatavoties un veiksmīgi pārvaldīt strīdus dažādos to posmos.
Strīdi biznesā un sekojošā tiesāšanās nav pašmērķis, tam ir jābūt racionālam un pragmatiskam lēmumam, kurā izsvērti visi apstākļi un tikai tad tiek apsvērts lēmums, vai ir vērts vērsties tiesā. Vadoties no ZAB juristu pieredzes, visbiežākie strīdu cēloņi uzņēmumu starpā ir ikdienas komercdarījumi, kurus puses slēdz par dažādu preču vai pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu, kā arī dažādi citi civiltiesiski darījumi.
Darījumu partneru starpā var iestāties dažādi riski, piemēram – maksājumu kavējumi, termiņu neievērošana preču/pakalpojumu kvalitātes neatbilstība, neparedzēti apstākļi, neskaidrs risku sadalījums.
Iespējamie strīdu cēloņi
Kā laikus sagatavoties potenciālajiem strīdiem, lai nostādītu uzņēmumu veiksmīgākā pozīcijā, vebinārā «Biznesa strīdu vadība: no konflikta līdz risinājumam» skaidroja Elvis Grinbergs, ZAB zvērināta palīgs.
Bieži kāds no sadarbības partneriem nav laikus samaksājis par piegādāto preci vai pakalpojumu, vai tieši pretēji — pircējam piegādātā prece vai pakalpojums ir piegādāts novēloti.
Ārkārtīgi bieži biznesa strīdi rodas par preču vai pakalpojumu kvalitāti, vai precēm vai pakalpojumiem vajadzēja atbilst tādām vai citādām īpašībām. Piemēram, vai piegādātie kokmateriāli atbilst stipruma kvalitātes prasībām, kādas bija pielīgtas līgumā? Vai sniegtie IT pakalpojumi ir atbilstoši, vai ir kādas problēmas un kā tās risināt?
E. Grinbergs norādīja, ka ikdienas komercdarījumos strīdi rodas arī dažādu neparedzētu apstākļu dēļ, kas ir iestājušies un ko objektīvi puses nevarēja paredzēt. Piemēram, tiek ieviesti jauni tarifi, kas pēkšņi maina izmaksas vienai vai otrai pusei, un tad ir jautājums: kura puse tās segs? Vai arī noticis enerģijas cenu vairākkārtējs kāpums vai neparedzēti būtisks cenu izmaksu pieaugums būvniecībā, ko esam pieredzējuši pēdējo gadu laikā.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties žurnāla “BILANCE” marta numurā.
