2025. gadā apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtība Baltijā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaugusi par 47%, atsaucoties uz Mergermarket datiem, norāda Sorainen.

Lai gan kopējais darījumu skaits pērn bija par 19% zemāks nekā 2024. gadā, to vērtība pietuvojusies 2021. gada rekorda līmenim. Eksperti šo izaugsmi skaidro ar ārvalstu investoru ieguldījumiem, kas ievērojami ietekmējuši reģiona tirgus attīstību. Trīs lielākie darījumi vien pērn veidojuši aptuveni 2,46 miljardus eiro no kopējās darījumu summas, apliecinot globālo investoru interesi par Baltijas reģionu.

Tirgus mainās

Starptautiskie investori Baltijas valstis lielākoties uztver kā vienotu tirgu, kas ir loģiski, jo kopumā tas ir lielāks, finansiāli pievilcīgāks un noturīgāks pret atsevišķu valstu ekonomiskajām svārstībām, norāda Nauris Grigals, Sorainen uzņēmumu apvienošanās un iegādes prakses grupas partneris Latvijā. “To stiprina gan ciešā reģionālā sadarbība, gan arī līdzīgas un savstarpēji saprotamas, kā arī savietojamas tiesību sistēmas. Nozīmīga loma ir arī konkurētspējīgajai nodokļu videi – Baltijas valstu nodokļu sistēmas jau ilgstoši tiek uzskatītas par vienām no pievilcīgākajām pasaulē. To apliecina arī International Tax Competitiveness Index, kur 2025. gadā Igaunija ierindojās pirmajā vietā, Latvija – otrajā, bet Lietuva – piektajā vietā OECD valstu vidū. Piepildoties prognozēm par ekonomikas izaugsmi 2 līdz 3% apmērā, Baltijas reģiona pievilcība investoriem tuvākajos gados, visticamāk, tikai turpinās pieaugt,” teic N.Grigals.

Atšķirības darījumu aktivitātē starp Baltijas valstīm diktē atšķirības ekonomikas izaugsmē, komentē Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere Baltijā. “Pēdējo trīs gadu laikā Igaunijā ekonomiskā izaugsme notikusi lēnāk, nekā Latvijā un Lietuvā. To daļēji ietekmējusi arī Igaunijas ciešāka piesaiste Skandināvijas tirgum, kas šajā periodā saskāries ar salīdzinoši lielākiem ekonomiskajiem izaicinājumiem. Tieši salīdzinoši zemā aktivitāte Igaunijā iepriekšējā gadā varētu kļūt par stimulu lielāku, reģionāla mēroga darījumu aktivizēšanai šogad, savukārt Latvijā un Lietuvā aktivitāte varētu saglabāties 2025. gada līmenī vai nedaudz pieaugt,” spriež E.Berlaus.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.