Sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) ir nozīmīgs etaps sabiedrībām, kas vēlas piekļūt publiskajam kapitālam un iegūt lielāku atpazīstamību. Lietuvā, Latvijā un Igaunijā šis process notiek saskaņā ar ES un nacionālajiem noteikumiem un Nasdaq Baltic kotēšanas prasībām. Vairāki ieteikumi, piemēram, spēcīgas konsultāciju komandas izveide, iesaistot investīciju baņķierus, revidentus un juristus ar vietējo un starptautisko pieredzi, attiecas arī uz Baltijas tirgu. Savukārt citus svarīgus soļus ilustrē atziņas, kas gūtas nesenajās lietās.
Raksta autores:
Inese Heinacka, Sorainen Latvija vadošā speciāliste, zvērināta advokāte
Dr Lina Aleknaitė – van der Molen, Sorainen Lietuva vadošā speciāliste, zvērināta advokāte
Kätlin Krisak, Sorainen Igaunija partnere, zvērināta advokāte
Stratēģiskais novērtējums un laika nogrieznis
Publiskais piedāvājums jāpielāgo uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijai. Novērtējiet tirgus apstākļus, kapitāla vajadzības un alternatīvas.
Piemēram, Ignitis Group (Lietuva) saskārās ar tirgus svārstībām un diskusijām par valsts uzņēmumu kotēšanu biržā. Laiks bija izšķirošs faktors – pārāk augsta piedāvājuma cena radīja risku zaudēt privātos ieguldītājus, savukārt pārāk zema cena radīja risku, ka uzņēmuma vērtība tiktu novērtēta par zemu. Līdzīgi arī Enefit Green (Igaunija) gatavojās IPO četru gadu garumā, vairākkārt atlikdama piedāvājumu iegāžu un COVID-19 radīto nenoteiktību dēļ. Kad tirgus apstākļi uzlabojās, IPO bija veiksmīgs, pierādot, ka pacietība atmaksājas.
Savukārt AirBaltic (Latvija) vēl nav atradusi piemērotu brīdi gaidāmajam IPO. Noraidoša attieksme pret valsts uzņēmumu IPO ir daļēji saistīta ar sabiedrības maldīgu priekšstatu par to, ka akciju sākotnējais publiskais piedāvājumus līdzinās uzņēmumu privatizācijai, kas pagātnē nav vienmēr bijusi veiksmīga. Tikmēr Latvijā ir veiksmīgi veikti vairāki mazāki IPO (INDEXO, DelfinGroup, Eleving Group – līdz šim lielākais privātais IPO).
Atbilstība normatīvajām prasībām
Akciju publiskā piedāvājuma organizēšana prasa sagatavot prospektu, kurš detalizēti atspoguļo uzņēmuma finanšu stāvokli un citu būtisku informāciju. Ņemot vērā Baltijas valstu regulējuma saskaņošanu, piedāvājumiem līdz 8 miljoniem eiro ir iespējams izmantot vienu dokumentu angļu valodā visās trijās valstīs, tādējādi samazinot izmaksas un paātrinot akciju kotēšanas procesu. Turklāt Nasdaq Baltijas biržas nodrošina iespēju īstenot dubultās kotācijas struktūras. Piemēram, Ignitis Group (Lietuva) sākotnējā publiskā piedāvājumā apvienoja akcijas un globālos depozitāriju sertifikātus (GDR), kotējot tos Nasdaq Vilnius un Londonas Fondu biržā. Šis bija pirmais GDR piedāvājums Lietuvā pēdējo 20 gadu laikā, kas prasīja pielāgot klīringa sistēmas struktūru. Savukārt Tallinna Sadam (Igaunija) sākotnējā publiskā piedāvājuma gadījumā bija nepieciešami grozījumi Igaunijas Valsts īpašuma likumā, lai nodrošinātu, ka valstij kā akcionāram ir vienāda pieeja informācijai kā pārējiem ieguldītājiem.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
