Veselības ministrija (VM) savā pārvaldībā esošajām kapitālsabiedrībām jeb slimnīcām ir nosūtījusi vēstuli ar norādījumiem, kas ietver grozījumus valdes locekļu komunikācijā ar trešajām pusēm, kā arī par citiem saskaņojumiem, aizbildinoties ar valsts drošību.
Slimnīcas ir bažīgas, ko tad īsti nozīmē šī vēstule. Vai tā paredz vārda brīvības ierobežošanu un caurskatāmības apdraudējumu?
Savukārt “” zvērināta viedoklis ir nedaudz atšķirīgs.
“Kaut kādā mērā var piekrist tam vēstules ievada tekstam, ka valde jau tāpat nav neatkarīga, jo valdei ir jādarbojas saskaņā ar dibinātāja, īpašnieka interesēm. Tādā ziņā tam var piekrist, jo valdes amats ir uzticības amats, un tādā ziņā valdes locekļi nav atrauti no sabiedrības un no īpašnieku interesēm. Īpašniece šajā brīdī ir valsts, ko pārstāv Veselības ministrija. Lūk, un tāpēc tie apsvērumi, kas tur par drošību minēti, ka tas ir kritiskās infrastruktūras objekts, šķiet pamatoti, jo drošība ir pirmajā vietā, un būtu ļoti jocīgi, ja valdes locekļiem nebūtu šādas saistības jāievēro,” viņš skaidro sarunā ar “Delfi”.
Tauriņa ieskatā, VM būtu konkrētāk jādefinē, kas ir tā konfidenciālā informācija, lai neradītu situācijas, ka cilvēki baidīsies intervijās skart kādas tēmas. “Es arī nedomāju, ka visi tie cilvēki ir, kā lai saka, mazi bērni, kuri nespēs piemērot veselo saprātu un saprast, kas ir konfidenciāls un kas nav,” viņš pauž.
“Vienmēr tas velns slēpjas tajā, kā piemēro tos noteikumus. Tāpēc, ja es saņemtu šādu līgumu un būtu valdes loceklis, es tajā nesaskatītu nekādu bīstamību,” apgalvo Tauriņš.
Viņa ieskatā, galvenās bažas ir par to, kā šie grozījumi būs formulēti realitātē, vajadzētu arī skaidrāk pateikt, kura informācija ir uzskatāma par konfidenciālu katras kapitālsabiedrības ietvaros. “Tā ļoti vispārīgi pateikt, ka viss ir uzskatāms par konfidenciālu, arī nebūtu pamata,” uzskata Tauriņš.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
