Pirms dažiem gadiem Eiropas aizsardzības nozare lielākoties tika uztverta kā valsts finansēta un politiski vadīta joma, taču šobrīd šajā sektorā arvien aktīvāk ienāk arī privātais kapitāls.
Eiropas aizsardzības nozarei nepieciešama lielāka konsolidācija
Laimonas Skibarka, partneris un Aizsardzības sektora grupas pārstāvis
Eiropas NATO dalībvalstu ieguldījumi aizsardzībā strauji pieaug. To veicina gan NATO noteiktais mērķis novirzīt 3,5% no IKP pamata aizsardzības izdevumiem, gan Eiropas Savienības iniciatīva ReArm Europe, kuras ietvaros plānots mobilizēt līdz pat 800 miljardiem eiro papildu investīcijām aizsardzības jomā, tostarp nodrošinot 150 miljardus eiro SAFE aizdevumos. Tā rezultātā jau 2026. gadā un turpmākajos gados Eiropas aizsardzības uzņēmumu pasūtījumu portfeļiem būtu būtiski jāaug.
Vienlaikus Eiropas aizsardzības nozarei nepieciešama lielāka konsolidācija, lai tā spētu efektīvāk konkurēt globālajā tirgū.
Šobrīd pasaules desmit lielāko aizsardzības uzņēmumu vidū ir tikai divi Eiropas uzņēmumi – BAE Systems un Thales. Savukārt uzņēmums Rheinmetall, kura klātbūtne ir labi pamanāma gan Latvijā, gan Lietuvā, atrodas tikai 18. vietā. Lai stiprinātu konkurētspēju, arvien lielāka nozīme būs uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas darījumiem. To skaits Eiropas aizsardzības sektorā jau pieaug – no 12 darījumiem 2023. gadā līdz 30 darījumiem 2025. gadā, tomēr, salīdzinot ar tehnoloģiju, enerģētikas un citām aktīvām nozarēm, izaugsmes potenciāls joprojām ir ievērojams.
NATO austrumu flanga kontekstā Baltijas valstis izceļas ar īpaši augstu aktivitāti. No 12 aizsardzības nozares darījumiem, kas reģistrēti laika posmā no 2021. līdz 2026. gadam šajā reģionā, puse notikusi tieši Baltijā.
Lai gan Baltijas valstīs strauji pieaug aizsardzības tehnoloģiju uzņēmumu un jaunuzņēmumu skaits, daudzi no tiem saskaras ar izaugsmes izaicinājumiem – ierobežotu piekļuvi kapitālam, salīdzinoši nelieliem vietējo valdību pasūtījumiem, piegāžu ķēžu sarežģījumiem, kā arī grūtībām piesaistīt un noturēt kvalificētus speciālistus.
Vienlaikus Baltijas un Centrāleiropas uzņēmumiem būtisku priekšrocību sniedz ciešā sadarbība ar Ukrainu. Praktiskā pieredze un tehnoloģijas, kas pārbaudītas reālos kaujas apstākļos, kļūst par nozīmīgu konkurences priekšrocību starptautiskajos tirgos. Lai pilnvērtīgi izmantotu šīs iespējas, uzņēmumiem arvien svarīgāka kļūst sadarbība ar investoriem – gan privātā kapitāla fondiem, gan stratēģiskajiem partneriem. Tas ļauj ne tikai piesaistīt nepieciešamo finansējumu, bet arī ātrāk ieiet starptautiskajos tirgos un paplašināt ražošanas kapacitāti. Investīciju vide šobrīd ir labvēlīga, jo lielākie aizsardzības nozares spēlētāji aktīvi meklē iespējas iegādāties jaunas tehnoloģijas un paplašināt savas ražošanas iespējas, savukārt privātā kapitāla interese par aizsardzības sektoru turpina pieaugt.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties žurnāla “Dienas Bizness” 2.jūnija numurā.
