Politiskās partijas savu darbību finansē arī no fizisko personu ziedojumiem. Tomēr ziedojumi partijām nav pielīdzināmi parastiem ziedojumam – jāievēro prasības gan to apmēram, gan līdzekļu izcelsmei un ziedošanas kārtībai. Kas drīkst ziedot politiskajām partijām, un kas jāņem vērā pirms ziedojuma veikšanas?
Raksta autore: Beatrise Kisiela, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīdze
Jāatzīmē, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (Partiju finansēšanas likums) nav paredzēta iespēja juridiskajām personām ziedot politiskajām partijām.
Ziedojums nav tikai naudas pārskaitījums
Partiju finansēšanas likuma 2.panta 2.daļa ziedojumu definē kā jebkuru mantisku vai citāda veida bezatlīdzības labumu. Tas var būt ne tikai naudas maksājums, bet arī pakalpojums, tiesību nodošana, partijas atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības par labu partijai vai cita darbība, ar kuru partijai tiek piešķirts labums. Par ziedojumu uzskatāma arī kustamas vai nekustamas mantas nodošana partijas īpašumā un pakalpojuma sniegšana par maksu, kas ir zemāka par attiecīgās mantas vai pakalpojuma tirgus vērtību.
Tādējādi likumā noteiktos ierobežojumus nevar apiet, naudas ziedojuma vietā bez atlīdzības nodrošinot partijai preci vai pakalpojumu. Piemēram, ja partijai bez maksas tiek sniegts pakalpojums, par kuru citos apstākļos būtu jāmaksā, arī šādi piešķirts labums ir vērtējams kā ziedojums.
Atbilstoši Partiju finansēšanas likuma 4.panta 1.daļai politiskās partijas ziedojumus drīkst pieņemt no Latvijas pilsoņiem un personām, kurām saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt Latvijas Republikas nepilsoņa pasi. Juridiskajām personām politiskās partijas finansēt ar ziedojumiem nav atļauts.
Partiju finansēšanas likuma 6.panta 1.daļa paredz arī aizliegumu politiskās partijas finansēt personām, kuras sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība ir dzēsta vai noņemta.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
