Konkurences neitralitātes mērķis ir nodrošināt, ka publiskas personas un to kapitālsabiedrības tirgū darbojas vienlīdzīgos konkurences apstākļos ar privātajiem tirgus dalībniekiem. Tādēļ tās nedrīkst gūt nepamatotas priekšrocības vai īstenot darbības, kas apdraud vienlīdzīgu konkurenci. Kā rīkoties privātajiem uzņēmumiem, ja tie nonākuši nevienlīdzīgas konkurences situācijā ar publisku kapitālsabiedrību?

Raksta autori: Elīza Marija Roshofa, SIA “Sorainen ZAB”, zvērināta advokāta palīdze,                                           Reinis Papulis, SIA “Sorainen ZAB”, zvērināts advokāts

Konkurences neitralitātes jautājums vienmēr kļūst aktuāls, kad valsts vai pašvaldība nolemj dibināt jaunu kapitālsabiedrību vai paplašināt esošās darbību, sniegt pakalpojumu privāto tiesību jomā un iesaistīties citās aktivitātēs. Latvijā šī principa uzraudzība ir Konkurences padomes (KP) pārziņā, un tā konkurences neitralitātes nodrošināšanu ir izvirzījusi par vienu no savām 2026.gada prioritātēm.

Prakse apliecina, ka runa nav tikai par teorētisku uzraudzību, bet arī par reālu rīcību konkurences neitralitātes ievērošanas nodrošināšanai.

Raksta aktualitāti īpaši uzsver nesenais KP lēmums, ar kuru akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” (LVM) par Konkurences likuma (KL) 14.1pantā ietvertā aizlieguma pārkāpumu piemērots naudas sods gandrīz 8 milj. eiro apmērā – tas ir pirmais naudas sods konkurences neitralitātes lietā Latvijā. KP konstatēja, ka LVM, uzturot un pildot ilgtermiņa mežizstrādes līgumus ar sešiem tirgus dalībniekiem, radīja tiem priekšrocības piekļuvē ierobežotiem, stratēģiski svarīgiem resursiem (apaļkoksnei), kamēr citiem tirgus dalībniekiem tie bija jāiegūst publiskās izsolēs.

Kas ir konkurences neitralitāte

Brīva un godīga konkurence ir efektīvākais līdzeklis tautsaimniecības attīstībai sabiedrības interesēs. Šo nozīmību ir atzinusi arī Satversmes tiesa 2012.gada 6.decembra spriedumā lietā 2012-01-01, norādot, ka konkurences veicināšana nodrošina visas sabiedrības labklājību.

Tā kā publiskām personām bieži ir priekšrocības, piemēram, attiecībā uz finansējumu, pieeju infrastruktūrai, tās nedrīkst tikt izmantotas komercdarbībā veidā, kas nepamatoti kaitē tirgus apstākļiem. Tāpēc situācijās, kad valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība darbojas vienā tirgū ar privātajiem uzņēmumiem, ir jārūpējas, lai to rīcība atbilstu konkurences neitralitātes ietvaram, t.i., Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 87. un 88.panta un KL 14.1panta noteikumiem.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.