Vai tiesai ir tiesības pieņemt lēmumu, balstoties uz saviem apsvērumiem, nevis administratīvajā aktā norādīto pamatojumu? Vērtīgas atziņas paustas Senāta spriedumā, kurā tika vērtēta Valsts ieņēmumu dienesta noteiktā soda daļēja atcelšana par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem.
Raksta autori:
Edvīns Draba, SIA “Sorainen ZAB”, vecākais jurists Annika Līze Valtere, SIA “Sorainen ZAB”, jurista palīdze
Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025.gada 10. aprīļa spriedumu lietā SKA-452/2025 Senāts precizēja un nostiprināja kompetenču sadalījumu starp administratīvās tiesas un uzraudzības un kontroles institūcijas darbības jomām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NIL likums) piemērošanā.
Lietas būtība
Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles institūcija veica sabiedrības ar ierobežotu atbildību “SAFI CONSULTING” NIL likuma prasību izpildes pārbaudi. Pārbaudes rezultātā tika identificēti 11 pārkāpumi, par kuriem VID ar lēmumu piemēroja sabiedrībai soda naudu 10 000 eiro apmērā.
Sabiedrība VID lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, taču tās spriedums sabiedrībai nebija labvēlīgs. Sabiedrība pārsūdzēja pirmās instances tiesas spriedumu Administratīvajā apgabaltiesā, kura secināja, ka viens no 11 pārkāpumiem ticis konstatēts nepamatoti, taču soda naudas apmērs tika atstāts negrozīts.
Tieši fakts, ka soda naudas apmērs netika samazināts, bija pamats tālākai sabiedrības kasācijas sūdzībai Senātam.
Kasācijas sūdzībā sabiedrība norādīja, ka apgabaltiesa nepareizi definējusi atcelto pārkāpumu kā nebūtisku un ka soda apmērs jāsamazina atbilstoši atceltajam pārkāpumam. Turklāt apgabaltiesa pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 250.panta 2.daļu, patstāvīgi pamatojot lēmumu ar argumentiem, kas nebija ietverti VID lēmumā kā sākotnējā administratīvajā aktā.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
