Kādas ir bijušas galvenās aktualitātes plašsaziņas un izklaides nozarēs? Un kādas ir bijušas to juridiskajās niansēs? Nozares aktualitātes Latvijā apkopojuši Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone un jurista palīgs Krišjānis Knodze.
Plašsaziņas līdzekļu aktualitātes Latvijā un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbība
Latvijas plašsaziņas līdzekļu nozare ir valsts un privāto mediju apvienojums. Pētnieciskā žurnālistika tiešsaistē, drukātajos izdevumos, radio un televīzijā, ir veikusi ievērojamu darbu, lai atklātu nopietnus pārkāpumus un noziegumus. Sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi, galvenokārt pateicoties to digitālajai pieejamībai, ir atzīti par leģitīmu, uzticamu un noderīgu informācijas avotu. Joprojām pieaugoša problēma ir viltus ziņas, īpaši sociālajos tīklos. Šīs problēmas mazina plašsaziņas līdzekļu vispārējo tēlu sabiedrības acīs.
Lai risinātu dažādas bažas par Krievijas izcelsmes krievvalodīgajiem televīzijas kanāliem, kas bieži vien pārkāpj vārda brīvības ierobežojumus un izplata naida runu, 2022. gada maijā tika pieņemti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, nosakot pilnīgu aizliegumu noteiktiem Krievijā izvietotiem televīzijas kanāliem. Saskaņā ar grozījumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu audiovizuālā retranslācija un audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšana ir aizliegta, ja šīs programmas vai pakalpojuma jurisdikcija grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valsts neatkarību. Minētie grozījumi tika izstrādāti, lai aizliegtu Krievijas izcelsmes propagandas kanālus.
NEPLP darbības 2024. gadā galvenokārt bija vērstas uz Krievijas izcelsmes satura uzraudzību, bloķējot piekļuvi Krievijas tīmekļa vietnēm, kas apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai drošību. Vēl viens NEPLP svarīgs notikums 2024. gadā bija Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kur NEPLP aktīvi uzraudzīja priekšvēlēšanu aģitāciju. Atšķirībā no 2022. gada parlamenta vēlēšanām, netika uzsāktas administratīvo pārkāpumu procedūras, kā arī netika uzlikti naudas sodi.
Viens no svarīgākajiem notikumiem 2024. gadā bija Saeimas lēmums apvienot Latvijas Televīziju un Latvijas Radio vienotā sabiedriskā medija struktūrvienībā līdz 2025. gada 1. janvārim. Jaunās struktūras “Latvijas Sabiedriskais medijs” mērķis būs uzlabot finanšu un satura efektivitāti, centralizēt resursus un racionalizēt darbību. Tomēr apvienošanās, par kuru diskutē jau vairākus gadu desmitus, ir saskārusies ar skepsi, jo īpaši no radio darbinieku puses, kuri apšauba tās finansiālo izdevīgumu.
Latvijas plašsaziņas līdzekļu nozare ir valsts un privāto mediju apvienojums. Pētnieciskā žurnālistika tiešsaistē, drukātajos izdevumos, radio un televīzijā, ir veikusi ievērojamu darbu, lai atklātu nopietnus pārkāpumus un noziegumus.
Sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi, galvenokārt pateicoties to digitālajai pieejamībai, ir atzīti par leģitīmu, uzticamu un noderīgu informācijas avotu. Joprojām pieaugoša problēma ir viltus ziņas, īpaši sociālajos tīklos. Šīs problēmas mazina plašsaziņas līdzekļu vispārējo tēlu sabiedrības acīs.
Lai risinātu dažādas bažas par Krievijas izcelsmes krievvalodīgajiem televīzijas kanāliem, kas bieži vien pārkāpj vārda brīvības ierobežojumus un izplata naida runu, 2022. gada maijā tika pieņemti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, nosakot pilnīgu aizliegumu noteiktiem Krievijā izvietotiem televīzijas kanāliem. Saskaņā ar grozījumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu audiovizuālā retranslācija un audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšana ir aizliegta, ja šīs programmas vai pakalpojuma jurisdikcija grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valsts neatkarību. Minētie grozījumi tika izstrādāti, lai aizliegtu Krievijas izcelsmes propagandas kanālus.
NEPLP darbības 2024. gadā galvenokārt bija vērstas uz Krievijas izcelsmes satura uzraudzību, bloķējot piekļuvi Krievijas tīmekļa vietnēm, kas apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai drošību. Vēl viens NEPLP svarīgs notikums 2024. gadā bija Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kur NEPLP aktīvi uzraudzīja priekšvēlēšanu aģitāciju. Atšķirībā no 2022. gada parlamenta vēlēšanām, netika uzsāktas administratīvo pārkāpumu procedūras, kā arī netika uzlikti naudas sodi.
Viens no svarīgākajiem notikumiem 2024. gadā bija Saeimas lēmums apvienot Latvijas Televīziju un Latvijas Radio vienotā sabiedriskā medija struktūrvienībā līdz 2025. gada 1. janvārim. Jaunās struktūras “Latvijas Sabiedriskais medijs” mērķis būs uzlabot finanšu un satura efektivitāti, centralizēt resursus un racionalizēt darbību. Tomēr apvienošanās, par kuru diskutē jau vairākus gadu desmitus, ir saskārusies ar skepsi, jo īpaši no radio darbinieku puses, kuri apšauba tās finansiālo izdevīgumu.
Intelektuālā īpašuma aizsardzība digitālajā vidē
Līdz ar plānotajiem grozījumiem Autortiesību likumā, ir plānots paplašināt NEPLP kompetenci un piešķirt tai pilnvaras uzraudzīt un veikt pasākumus pret ar autortiesībām aizsargāta satura nelikumīgu izmantošanu tiešsaistē, tostarp bloķēt piekļuvi pārkāpumu izdarījušām tīmekļa vietnēm. Grozījumi ir tikai nesen iesniegti atbildīgajai komisijai Saeimā, tāpēc to saturs var mainīties. Šo grozījumu mērķis ir apkarot pirātismu internetā, kas Latvijā kļūst arvien aktuālāka problēma. Pētījumi liecina, ka Latvijā ir visaugstākais interneta pirātisma patēriņa līmenis Baltijas valstu vidū.
Tendences elektronisko plašsaziņas līdzekļos nozarē Latvijā
Tāpat kā citur pasaulē, video pēc pieprasījuma (VOD) platformas Latvijā piedzīvo izaugsmi, ko veicina investīcijas oriģinālajā saturā. Tādi pakalpojumi kā Go3 (vadošā reģionālā platforma) un Tet+ veido vietējiem apstākļiem atbilstošus šovus, seriālus un filmas, kas paredzētas latviešu valodā runājošai auditorijai. Savukārt ārvalstu VOD platformas, piemēram, Netflix un Disney+, joprojām ir populāras Latvijas tirgū. Tomēr ārvalstu platformu, piemēram, Netflix un Disney+, popularitāte ir izraisījusi dažu ieinteresēto personu jautājumus par Latvijā radīta satura trūkumu un tā iespējamo ietekmi uz nacionālo kultūru.
Lai risinātu šo jautājumu, Kultūras ministrija ir izstrādājusi grozījumu projektu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz, ka ārvalstu VOD platformām būs jāveicina Latvijas satura veidošana – veicot tiešus ieguldījumus Latvijā radīta satura ražošanā, iegādājoties licences Latvijas filmām, vai veicot finanšu iemaksas Nacionālā kino centra budžetā. Taču konkrētie grozījumi ir iekavējušies un pašlaik nav skaidrības, kad tie varētu stāties spēka.
Patērētāju tiesību aizsardzība izklaides nozarē
Izklaides jomā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina uzraudzīt patērētāju tiesību pārkāpumus. Piemēram, 2024. gadā PTAC sadarbībā ar citām organizācijām organizēja semināru, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta ietekmētāju (influenceru) un digitālā satura veidotāju izglītošanai par to, kā orientēties datu aizsardzības un patērētāju tiesību likumos, veidojot un kopīgojot saturu sociālajos plašsaziņas līdzekļos. Notiekošais darbs ir palīdzējis uzlabot situāciju gan sadarbības, gan tiesībaizsardzības jomā. Kopumā situācija Latvijā ir uzlabojusies. Pārkāpumi netiek novēroti pārāk bieži, un Influenceru komercprakse ir mainījusies.
Īpaši jāatzīmē, ka 2024. gadā Latvija piemēroja līdz šim lielāko Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VOD) sodu. Tas tika piemērots VOD pakalpojumu sniedzējam par nepilngadīgo personas datu neatļautu apstrādi un koplietošanu, tādējādi uzsverot datu aizsardzības noteikumu ievērošanas kritisko nozīmi.
Aktualitātes elektronisko sakaru nozarē
2024. gada 3. jūlijā Satversmes tiesa pieņēma nozīmīgu spriedumu, atzīstot par antikonstitucionālu normu, kas ierobežoja noteiktu radiofrekvenču joslu nodošanu un iznomāšanu. Paredzams, ka šis spriedums, kurā tika noteikts, ka minētā norma pārkāpj tiesības uz īpašumu, veicinās konkurenci elektronisko sakaru nozarē un sekmēs 5G tīkla izvēršanu.
Vienlaikus notiekošās sarunas starp Latvijas valdību un Telia par tās līdzdalību Latvijas Mobilajā Telefonā un Tet var mainīt elektronisko sakaru nozari, jo valdība var censties stiprināt inovācijas un valsts kontroli. Tomēr sarunu rezultāti vēl nav skaidri.
Visbeidzot, stājās spēkā jauni ES tiesību akti, kas regulē plašsaziņas līdzekļu un izklaides nozari, galveno uzmanību pievēršot drošas tiešsaistes vides nodrošināšanai, intelektuālā īpašuma aizsardzībai un konkurences veicināšanai.
Ar detalizētu apkopojumu par jaunumiem plašsaziņas līdzekļu un izklaides nozarēs aicinām iepazīties šeit: https://www.lexology.com/indepth/media-and-entertainment-law/latvia
