Visai neviennozīmīgu vērtējumu izpelnījusies vēl pērn pieteiktā publisko iepirkumu sistēmas reforma – kamēr daļa institūciju un organizāciju to atbalsta, tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Sabiedrība par atklātību “Delna”, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, Konkurences padome un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizvadītajā nedēļā nāca klajā ar paziņojumu, ka piedāvātajā versijā tā mazinās publisko izdevumu caurskatāmību.

Saeima par reformas iedzīvināšanai nepieciešamo Publisko iepirkumu likuma grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā varētu lemt nākamnedēļ.

Piedāvātās reformas plusi un mīnusi bija 18. februāra raidījuma “Kas notiek Latvijā?” temats.

Diskusijā piedalījās un uzņēmēju intereses aizstāvēja arī mūsu kolēģe LTRK Publisko iepirkumu komitejas vadītāja, zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika.

Par atklātību un caurskatāmību:

“Piedāvātajā likuma redakcijā nedz uzņēmēji, kas vēlētos iepirkumos piedalīties, nedz KNAB un Konkurences padome faktiski neredzēs, kā šie iepirkumi notiek.

Likuma pantā ir jābūt skaidri definētam, kādas ir minimālās iepirkuma prasības. Ļoti jauki, ka tagad tiek publicēti iepirkumu plāni, agrāk arī tas nenotika. Taču – kādu uzņēmēju reakciju mēs sagaidām? Tagad visdrīzāk uzņēmēji mēģinās paši kontaktēties ar to iestādi – potenciālo pasūtītāju, iegūt precīzāku informāciju. Tā tam nevajadzētu būt.”

Par publiskā sektora iepirkumu sliekšņiem:

“Kādi būtu labi sliekšņi? Jautājums, kādus rezultātus mēs gribam panākt. Ja gribam konkurenci, tad slieksnim varbūt ir mazāka nozīme, bet ir jābūt tai atklātībai no pirmā centa.  Šie pieminētie (maksimālie, ko atļauj ES direktīva) ir no Dānijas un Nīderlandes piemēra, kur ir cita tiesiskā kultūra un tirgus lielums. Ja skatāmies Baltijā, tur tie ir 50 tūkstoši eiro, gan precēm/pakalpojumiem, gan arī būvdarbiem.

Mūs ļoti uztrauc arī tas, ka (plānoto sliekšņu pieņemšanas gadījumā) būs veselas nozares, kas paliks tajā zemsliekšņa sistēmā. Tie ir mazie, vidējie uzņēmumi, dažādi pakalpojumi – sākot ar arhitektiem un beidzot ar komunikāciju speciālistiem, reklāmu, apsardzi. Viņiem visiem vairs nebūs nekādu iespēju pieprasīt informāciju no IUB, būs jāmeklē citi risinājumi, kas jau šobrīd ir stipri grūti.”

Raidījuma ierakstu aicinām noskatīties šeit.