Ar 2026. gadu Sorainen klientiem piedāvājam pilno Nodokļu vēstkopu! Tajā regulāri atradīsiet nodokļu eksperta Jāņa Taukača sagatavotos svarīgākos jaunumus un analītiskas pārdomas par nodokļu aktualitātēm.
Reģistrējieties šeit, lai nepalaistu garām aktuālo informāciju!

Latvijas tiesību akti

Rakstu autore: Natālija Ķīse

Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā

Šā gada 3. decembrī Saeima 2. lasījumā (beidzamajā) pieņēma grozījumus Valsts ieņēmumu dienesta likumā, kas ir nepieciešami, lai īstenotu valdības lēmumos noteikto pakāpenisko pāreju, ar kuru Valsts ieņēmumu dienests tiek atbrīvots no tam neraksturīgās funkcijas – rīcības ar valstij piekritīgo mantu.

No 2026. gada 1. janvāra VAS “Valsts nekustamie īpašumi” nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un konfiscēto mantu, kas realizējama pēc ES dalībvalstu vai ārvalstu kompetento iestāžu pieprasījuma. VNĪ arī pārņem šādas mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas un realizāciju, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī noteiktos iznīcināmos mantas veidus (piem., alkohols, cigaretes, nevērtīga vai izplatīšanai aizliegta manta).

Savukārt VID turpina rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī noteiktu iznīcināmo kustamo mantu līdz tālākam valdības lēmumam. Turklāt noteikts, ka VNĪ veic darbības arī attiecībā uz mantu, kas atzīta par piekritīgu valstij līdz 2024. gada 31. decembrim.

Ar 2027. gada 1. janvāri VID pilnībā pārstāj nodrošināt jebkādas darbības ar valstij piekritīgo mantu. Līdz šim datumam Finanšu ministrijai jāiesniedz Ministru kabinetā informācija par kompetentās iestādes noteikšanu pilnai procesa pārņemšanai, lai nodrošinātu nepārtrauktu un skaidri sadalītu kompetenci.

Grozījumi stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā

Šā gada 3. decembrī Saeima 2. lasījumā (beidzamajā) pieņēma grozījumus Nodokļu un muitas policijas likumā, kas no 2026. gada 1. janvāra paredz šādas izmaiņas:

  • Nodokļu un muitas policija būs iekšlietu ministra (nevis finanšu ministra kā līdz šim bija paredzēts) pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde;
  • pārejas noteikumi papildināti ar kārtību, kas nodrošina Nodokļu un muitas policijas darbības nepārtrauktību pakāpeniskas funkciju nodošanas laikā:
  • Valsts ieņēmumu dienests līdz brīdim, kad Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs pārņem Nodokļu un muitas policijas informācijas tehnoloģiju pakalpojumu nodrošināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim, turpina sniegt Nodokļu un muitas policijai informācijas tehnoloģiju pakalpojumus lietotāju pārvaldības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras, kā arī informācijas sistēmu pārvaldības un uzturēšanas jomā;
  • Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs līdz 2029. gada 1. janvārim turpina izmeklēt Nodokļu un muitas policijas amatpersonu korupcijas noziegumus, līdz šīs funkcijas pārņem Iekšējās drošības birojs;
  • Valsts kase saglabā grāmatvedības un personāla lietvedības sistēmu pakalpojumu nodrošināšanu, līdz tie tiek centralizēti valsts pārvaldes vienotajā pakalpojumu centrā.

Izsludināts budžets 2026. gadam

2025. gada 18. decembrī valsts prezidents izsludināja likumu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, līdz ar ko ar 2026. gada sākumu spēkā stāsies virkne būtiskāko grozījumu arī nodokļu likumos:

  • Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā – samazināta PVN likme daļai pārtikas produktu un literatūras izdevumiem;
  • Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā – ieviests jauns nodokļa objekts “nepārstrādātā koksne” un celts nodoklis kūdrai, smiltij un smilts-grantij;
  • Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā – nosaka, ka Nodokļu un muitas policija tiks nodota iekšlietu ministra pārraudzībā, un kārtību kādā tiks īstenota iestādes pāreja;
  • Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” – paaugstinātas azartspēļu nodokļa likmes jau no 2026. gada, nevis 2027. gada;
  • Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” – pakāpeniski paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem (u.c. smēķēšanas ierīcēm un sastāvdaļām), cukuru saturošiem bezalkoholiskajiem dzērieniem un enerģijas dzērieniem; precizēti nodokļa atbrīvojumi attiecībā uz bezalkoholiskajiem dzērieniem un samazinātās nodokļa likmes piemērošana naftai;
  • Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”:
    • fiziskajai personai – kapitālsabiedrības dalībniekam izmaksātajām dividendēm, kas izmaksātas, piemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikto alternatīvo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15 % apmērā, piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 6 % apmērā;
    • nerezidentam – citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidentam – pensionāra neapliekamo minimumu piemēro, ja Latvijā gūti vairāk nekā 75 % no kopējiem ienākumiem vai ja ienākumi nepārsniedz rezidences valstī noteikto neapliekamā minimuma slieksni;
  • Grozījumi Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā:
    • Noteikta iespēja UIN maksātājiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas, piemērot alternatīvo UIN likmi (kopsakarā ar izmaiņām likumā “Par IIN”);
    • Paplašināti izņēmumi palielinātu procentu maksājumu iekļaušanai ar UIN apliekamajā bāzē attiecībā uz finansējumu no alternatīviem finansēšanas avotiem;
    • Ar 2026.g. ostu pārvaldes ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji.
  • Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā – likumprojekts par autoceļu lietošanas nodevas paaugstināšanu pēc valsts prezidenta lūguma nodots otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada sākumā;
  • Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā – izdarītas izmaiņas likuma tekstā atbilstoši Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apvienošanai ar Valsts ieņēmumu dienestu;
  • Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā – noteikts, ka rīcību ar valstij piekritīgo mantu pārņem VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Ar minētajām izmaiņām un citu pavadošo likumprojektu skaidrojumiem plašāk iespējams iepazīties Nodokļu vēstīs, Augusts, Septembris, Oktobris 2025, Novembris, 2024, un Tax Stories blogu ierakstos.

Rakstu autore: Aija Lasmane

Grozījumi MK noteikumos Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”

2025.gada 22.decembrī publicēti grozījumi MK noteikumos Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”, kuri sniedz skaidrojumus sekojošās jomās:

  • normatīvo regulējumu attiecībā uz darbiniekam izmaksātajām kompensāciju summām, kas saistītas ar darba devēja elektrotransportlīdzekļa uzlādi;
  • precizēts darba devēja atbilstoši koplīgumam apmaksāto ēdināšanas, ārstniecības, pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumu tvērums;
  • pārskatīts kompensācijas apmērs, ko darba devējs darbiniekam izmaksā sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa nolietošanos;
  • precizētas normas saistībā ar nodokļa progresīvo likmju apmēra un piemērošanas izmaiņām;
  • precizēta neapliekamā ienākuma piemērošana laimestam, kas tiek sadalīts un izmaksāts vairākos maksājumos taksācijas gada laikā vai arī tā paša laimesta izmaksa vairākos maksājumos turpinās pēctaksācijas gadā (gados);
  • sniegti piemēri attiecībā uz nodokļa papildu likmes 3% piemērošanu kopējam taksācijas gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 euro;
  • precizē nodokļu piemērošanu dzeramnaudām;
  • paredz informācijas sniegšanu par nerezidenta neapliekamo ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas;
  • vairāki citi tehniski precizējumi un piemērošanas piemēri.

Tiks paplašināta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp ES dalībvalstīm

Finanšu ministrija ziņo, ka 22. decembrī, Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus MK noteikumos Nr. 1245 “Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi”. Ar grozījumiem tiks stiprināta administratīvā sadarbība starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nodokļu administrācijām, tādējādi veicinot taisnīgāku nodokļu piemērošanu un godīgu konkurenci.

Noteikumu projektā paredzēts papildināt jau esošās informācijas apmaiņas sistēmas starp ES dalībvalstu nodokļu administrācijām. Informācijas apmaiņā par ES dalībvalsts rezidentu Latvijā gūtajiem ienākumu veidiem un kapitāla kategorijām turpmāk tiks iekļauts arī papildu ienākumu veids – dividenžu ienākumi no nefiduciāriem kontiem.

Tāpat grozījumi paplašina informācijas apmaiņu par ES dalībvalstu nodokļu administrāciju izdotajiem iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem. Turpmāk informācijas apmaiņā tiks iekļauti nolēmumi, ja tie attiecas uz darījumu vai darījumu virkni, kuras vērtība pārsniedz 1,5 miljonus eiro, kā arī nolēmumi, kas skar jautājumus par nodokļu rezidenci.

Grozījumi izstrādāti, lai Latvijas normatīvajos aktos pārņemtu Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226 (DAC8) prasības, kas paredz paplašināt administratīvo sadarbību nodokļu jomā starp ES dalībvalstīm. Tas veicinās efektīvāku informācijas apmaiņu nodokļu jomā, stiprinās administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm un uzlabos nodokļu uzraudzību.