Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja praktikants Iļja Osipovs
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā
Likumprojekta Nr.: 1196/Lp14 Stājas spēkā:19.08.2026.
Likums veicina godīgu tirdzniecības praksi pārtikas mazumtirdzniecības tirgū un nodrošina līdzsvarotas attiecības starp lauksaimniecības un pārtikas preču pircējiem un piegādātājiem, aizsargājot piegādātājus situācijās, kad ekonomiski spēcīgāks pircējs (ar gada apgrozījumu virs 2 miljoniem eiro) izmanto savu tirgus varu negodīgā veidā.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.: 1064/Lp14 Pieņemts 3.lasījumā: 20.08.2026.
Likums aizstāj pašreiz noteikto patērētāju kreditēšanas reklāmas aizliegumu ar prasībām patērētāju kreditēšanas reklāmai, ieviešot Zaļās pārkārtošanās akta un Patērētāju kreditēšanas direktīvas prasības. Par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā turpmāk varēs piemērot ne tikai naudas sodu, bet arī brīdinājumu. Papildus ieviestas Regulā noteiktās prasības par patērētāja tiesībām nedrošas preces atsaukuma gadījumos. Likums papildināts ar jaunu 8.⁷ pantu, ieviešot jaunu kreditēšanas pakalpojuma veidu — kapitāla atbrīvošanas kredītu ar ierobežotu atbildību, kas nodrošināts ar nekustamā īpašuma hipotēku, ja ieķīlātais īpašums nav patērētāja mājoklis; aizņēmēja atbildība ir strikti ierobežota ar ieķīlāto īpašumu. Priekšlikumu Fintech Latvia asociācijas vārdā sagatavoja un Saeimas atbildīgajā komisijā aizstāvēja zvērinātu advokātu birojs Sorainen.
Grozījumi Reklāmas likumā
Likumprojekta Nr.: 1389/Lp14 Pieņemts 2.lasījumā: 20.08.2026.
Likumprojekts paredz papildināt 7. pantu, nosakot, ka pašreizējās prasības reklāmas jomā neattiecas uz finanšu pakalpojumu jomu – pap. prasības attiecībā uz finanšu pakalpojumu reklāmas saturu, noformējumu vai izplatīšanas kārtību (t.sk. atsevišķos masu informācijas līdzekļos) un tās piemērošanas kārtību turpmāk noteiks Latvijas Banka, ne vairs Ministru kabinets. Attiecīgi tiek precizētā uzraudzības kompetence (13. pants), un pievienoti pārejas noteikumi: līdz Latvijas Bankas jauno noteikumu spēkā stāšanās dienai (ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim) turpina piemērot pašreizējo MK noteikumu Nr. 691 III nodaļu, savukārt līdz 2026. gada 31. decembrim uzsāktās un nepabeigtās lietas par finanšu pakalpojumu atbilstību turpina skatīt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Likums paredzēts stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī. Grozījumi ir sakarībā ar nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzības reformu, ar ko finanšu pakalpojumu uzraudzības funkcijas nodod Latvijas Bankai
Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 17. maija noteikumos Nr. 378 “Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus”
Noteikumu projekta Nr.: 26-TA-715 Iesniegts: 13.08.2026.
Izstrādāts sadarbībā ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju (SIFFA) un Veselības inspekciju, paredz, ka speciālistiem paredzētajā zāļu reklāmā papildu būtiskajai informācijai, kas atbilst zāļu aprakstam, jāpievieno arī QR kods vai saite uz interneta vietni ar pilnu zāļu apraksta elektronisko versiju. Analogas izmaiņas paredzētas arī attiecībā uz zāļu bezmaksas paraugu izsniegšanu un zāļu reklāmu speciālistiem. Mērķis ir nodrošināt veselības aprūpes profesionāļiem ātrāku piekļuvi jaunākajai informācijai par zālēm, mazinot papīra patēriņu.
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Likumprojekta Nr.: 1447/Lp14 Nodots komisijai: 20.08.2026.
Elektronisko sakaru likums tiek papildināts ar pantiem par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma izpildi, uzliekot pakalpojumu sniedzējiem pienākumu tos izpildīt. Par šādu rīkojumu neizpildi vai ar tiem saistīto datu konfidencialitātes, slepenības vai integritātes nenodrošināšanu paredzēts administratīvais naudas sods līdz 2% no pakalpojumu sniedzēja kopējā gada apgrozījuma visā pasaulē.
Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā
Likumprojekta Nr.: 793/Lp14 Izsludināts: 25.08.2026.
Grozījums paredz izveidot pārtikas piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu kompetences centru, kura uzdevums būs veicināt valsts un pašvaldību iepirkumu standartizāciju un centralizāciju, nosakot vienotas prasības pārtikas iepirkumiem un sekmējot ilgtspējīgu, vietējo pārtikas piegāžu sistēmu. Mērķis ir mazināt riskus, ka iepirkumos uzvar piegādātāji, kas nenodrošina reāli sarunāto vietējās produkcijas piegādi, un stiprināt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares konkurētspēju un piegāžu drošību
Nodokļi
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Likumprojekta Nr.: 1409/Lp14 Pieņemts 2.lasijumā: 20.08.2026.
Likumprojekts ievieš “vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu” – fiziska persona, kas nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un atbilst Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam, var neievērot šobrīdējo pieteikšanās kārtību un tā vietā atvērt saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu pakalpojumu sniedzējā iestādē (piem., bankā), kas pati informē Valsts ieņēmumu dienestu par konta atvēršanu un uzsāk nodokļa ieturēšanu un ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā. Likumprojekts papildina likumu ar jauniem 147.¹, 148.¹ pantiem un 149. panta 8.¹ daļu, kas regulē izņēmumus, papildu informācijas apriti un nodokļa aprēķināšanu šāda risinājuma darbības laikā. Likums paredzēts stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Likumprojekta Nr.: 1499/Lp14 Iesniegts: 21.08.2026.
Paredz paplašināt attaisnoto izdevumu loku, iekļaujot tajā ārstu izrakstīto recepšu medikamentu, kas nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstos, iegādi. Mērķis ir mazināt finansiālo slogu senioriem, hronisko slimību pacientiem un ģimenēm ar bērniem. Grozījumus paredzēts piemērot, sākot ar 2026. gada 31. decembri.
Krimināltiesības
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekta Nr.: 1476/Lp14 Nodots komisijai: 20.08.2026.
Likumprojekts papildina Kriminālprocesa likumu ar jaunu 87. nodaļu par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma izdošanu un izpildi saskaņā ar ES regulu 2023/1543, nosakot Ģenerālprokuratūru par izpildiestādi un ievieš kompetento tiesu normas kolīzijas gadījumiem. Papildus tiek pievienots jauns 192.¹ pants, kas paredz procesa virzītāja tiesības pieprasīt citas valsts teritorijā esošam pakalpojumu sniedzējam sniegt domēna vārda reģistrācijas informāciju un lietotāju datus starptautiskajos tiesību aktos noteiktajos gadījumos. Normas par Eiropas e-pierādījumu rīkojumu izpildi stājas spēkā 2026. gada 18. augustā, vienlaikus ar ES regulas piemērošanas sākumu. Likumprojekts ir daļa no pakotnes, kas ievieš arī Konvencijas par kibernoziegumiem Otro papildprotokolu un grozījumus Elektronisko sakaru likumā.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā
Likumprojekta Nr.: 1388/Lp14 Pieņemts 2.lasījumā: 20.08.2026.
Likumprojekts nodod maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomas patērētāju uzraudzības funkcijas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra uz Latvijas Banku, izslēdzot 17. pantu (par akcionāru sarakstu iesniegšanu), nosakot, ka Latvijas Banka turpmāk noteiks sniedzamās informācijas apjomu par maksājumu pakalpojumu maksām, un izslēdzot Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetenci 105.–106. pantā. Likumprojekts papildina likumu ar jaunu 108. pantu, kas paredz Latvijas Bankai izveidot un uzturēt ziņošanas sistēmu par likuma un ES tieši piemērojamo tiesību aktu pārkāpumiem šajā jomā.
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā
Likumprojekta Nr.: 1383/Lp14 Pieņemts 2.lasījumā: 20.08.2026.
Likumprojekts groza 128. panta 14. daļu, nosakot, ka klienti, kas uzskatāmi par patērētājiem, turpmāk sūdzības par likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu iesniegs Latvijas Bankai, nevis Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Pārejas noteikumi paredz, ka līdz 2026. gada 31. decembrim saņemtās sūdzības Patērētāju tiesību aizsardzības centrs turpina izskatīt, piemērojot tās tiesību normas, kas bija spēkā sūdzības saņemšanas dienā. Likums paredzēts stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā
Likumprojekta Nr.: 1382/Lp14 Pieņemts 2.lasījumā: 20.08.2026.
Likumprojekts groza 29. panta 4. daļu, nosakot, ka fonda ieguldītāji, kas uzskatāmi par patērētājiem, turpmāk iesniegumus un sūdzības par likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem saistībā ar pārvaldnieka pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu iesniegs Latvijas Bankai, nevis Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Pārejas noteikumi paredz, ka līdz 2026. gada 31. decembrim saņemtos iesniegumus un sūdzības Patērētāju tiesību aizsardzības centrs turpina izskatīt saskaņā ar iepriekšējo regulējumu. Likums paredzēts stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Grozījumi Kreditinformācijas biroju likumā
Likumprojekta Nr.: 1066/Lp14 Pieņemts 3.lasījumā: 20.08.2026.
Likumprojekts papildina 4. pantu ar jaunu trešo daļu, kas nosaka fiziskās personas tiesības iegūt uz sevi attiecināmo kredītinformāciju no kredītinformācijas biroja, lai persona pati varētu pārbaudīt savas kredītspējas vai kredītriska novērtējuma pareizību un pilnību. Attiecīgi 5. pants tiek papildināts, iekļaujot fizisko personu (kas saņem informāciju par sevi) kredītinformācijas lietotāju lokā. Grozījumu mērķis ir stiprināt fizisko personu tiesības kontrolēt par tām veikto kredītspējas novērtējumu un nodrošināt piekļuvi patiesai un pilnīgai informācijai par sevi
Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumos Nr. 186 “Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju”
Noteikumu projekta Nr.: 26-TA-1262 Saskaņošana: 12.08.2026.
Precizē reģistra informācijas lietotāju loku sakarā ar plānoto Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju (saskaņā ar MK 13.03.2026. rīkojumu Nr. 138, dienests tiek likvidēts ar 2026. gada 1. oktobri, tā funkcijas nododot Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai). Noteikumos Maksātnespējas kontroles dienests tiek aizstāts ar Tieslietu ministriju kā reģistra informācijas lietotāju un tiesību saņēmēju, nodrošinot, ka Tieslietu ministrija pēc funkciju pārņemšanas varēs turpināt piekļuvi kontu reģistra informācijai.
Atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēju reģistrācijas noteikumi
Noteikumu projekta Nr.: 26-TA-380 Iesniegts: 14.08.2026.
Noteikumu projekts ievieš ES Direktīvu 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem attiecībā uz atlikto maksājumu pakalpojumiem (t.sk. digitālie “pirkt tagad, maksāt vēlāk” pakalpojumi), nosakot reģistrācijas prasības atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir lieli uzņēmumi (piemēram, telekomunikāciju uzņēmumi, kas piedāvā iegādāties tehniku uz nomaksu). Reģistra un uzraudzības funkcijas veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Reģistrācijas valsts nodeva noteikta 50 000 eiro apmērā, ikgadējā uzraudzības nodeva – 10 000 eiro apmērā, būtiski zemāka nekā licencētiem kredīta devējiem, jo atlikto maksājumu pakalpojums tiek sniegts bez procentiem.
Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-238 Iesniegts: 21.08.2026.
Noteikumu projekts ievieš ES Direktīvu 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem, paplašinot regulējuma tvērumu uz jauniem kreditēšanas veidiem. Noteikumi papildina 68.¹ un 68.² punktu, nosakot, ka patērētāja piekrišanai jebkura kreditēšanas līguma vai papildpakalpojumu iegādei ir jābūt tieši izteiktai. Noteikumu projekts paredz arī izmaksu ierobežojumus nelieliem lombarda aizdevumiem (līdz 50 eiro) — fiksēta kompensācija 5 eiro apmērā pirmstermiņa atmaksas gadījumā, kā arī tiek atjaunota Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijas veidlapa. Svītrota noteikumu III nodaļa par prasībām kreditēšanas reklāmai, jo tās tiek pārceltas uz Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Aizsargjoslu likumā
Likumprojekta Nr.: 1474/Lp14 Nodots komisijai: 20.08.2026.
Likumprojekts papildina likumu ar jaunu 35.¹ pantu, nosakot, ka pilsētu un ciemu teritorijā ārējo pazemes inženiertīklu aizsargjoslās koku un krūmu audzēšana ir pieļaujama, ja tā iepriekš saskaņota ar inženiertīkla īpašnieku vai tiesisko valdītāju un atbilst standartam par koku un krūmu audzēšanu aizsargjoslās (LVS 1094:2025), padarot elastīgāku līdzšinējo strikto regulējumu. Papildus likumprojekts papildina 37. pantu, dodot Valsts vides dienestam tiesības uzdot zemes īpašniekam atjaunot nelikumīgi uzbērtu applūstošo teritoriju tās sākotnējā stāvoklī vai citādi mazināt uzbēršanas radītās negatīvās sekas, nosakot zemes īpašnieka atbildības prezumpciju, ja nav identificējama cita atbildīgā persona; vienlaikus Dienests var lemt neatjaunot sākotnējo stāvokli, ja tas radītu lielāku kaitējumu videi vai palielinātu plūdu risku. Papildus grozīts 16. panta 2.¹ punkts (aizsargjoslas paplašinājums no 13 uz 18 m elektrisko tīklu gadījumā) un pievienota jauna 61. panta 10.³ daļa par koku izciršanas neieciešamību virs dziļu (vairāk par 3 m) beztranšejas metodes kabeļu līnijām.
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumos Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21”
Noteikumu projekta Nr.: 26-TA-1173 Iesniegts: 25.08.2026.
Noteikumu projekts ievieš obligātu periodisko tehnisko apsekošanu vēja elektrostacijām, torņiem un mastiem, kuru augstums pārsniedz 60 metrus, ne retāk kā reizi 10 gados, lai novērstu būves tehniskā stāvokļa pasliktināšanās risku un apdraudējumu cilvēku dzīvībai, videi un īpašumam. Pārejas noteikumi paredz, ka inženierbūvēm, kas nodotas ekspluatācijā pirms 2017. gada 1. janvāra un kurām pēdējo 10 gadu laikā apsekošana nav veikta, pirmā periodiskā tehniskā apsekošana jāveic līdz 2028. gada 31. decembrim. Prasība neattiecas uz elektroapgādes komersantu lineārajām inženiertīklu būvēm. Regulējums skars vairāk nekā 100 ekspluatācijā esošas vēja elektrostacijas un vairākus desmitus elektronisko sakaru, radio un citus torņus un mastus, ar aptuvenām apsekošanas izmaksām no 1000 līdz 5000 eiro par būvi.
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 26-TA-1462 Iesniegts: 18.08.2026.
Noteikumu projekts ievieš tehnisko regulējumu jaunajam būvniecības procesa veidam – būvniecības ieceres realizācijai posmos, ko paredz likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (1301/Lp14). Grozījumi nosaka būvvaldei 10 darbdienu termiņu lēmuma pieņemšanai par katru būvdarbu posmu, definē jaunu būvprojekta izvērstā skiču projekta starpstadiju, precizē būvprojekta ekspertīzes kārtību būvdarbu posmu gadījumā, un maina būvprojekta minimālajā sastāvā nepieciešamo detalizācijas līmeni uz projekta koncepciju. Šis jaunais process ir būvniecības ierosinātāja tiesība, ne pienākums, un tā mērķis ir ļaut uzsākt būvdarbus ātrāk, iesniedzot būvprojekta rasējumus būvvaldei pakāpeniski.
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”
Noteikumu projekta Nr.: 26-TA-1392 Iesniegts:18.08.2026.
Noteikumu projekts paredzēto jauno būvniecības ieceres realizācijas posmos procesu, nosakot būvprojekta detalizācijas līmeni būvniecības iecerēm, kas tiek realizētas būvdarbu posmos. Papildus precizēta paziņošanas kārtība, noteikts pārejas regulējums pirmās grupas dzīvojamās ēkas pārbūvei, precizēta ģenerālplāna iesniegšanas prasība otrās grupas ēku pārbūvē ar apjoma izmaiņām, saskaņota būvspeciālistu tiesība izstrādāt ar ēku saistīto inženierbūvju dokumentāciju, un precizēta Veselības inspekcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumu nepieciešamība. Grozījumi pēc savas būtības nerada jaunu administratīvo slogu, bet gan sakārto esošo regulējumu.
Citi
Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
Likumprojekta Nr.: 1497/Lp14 Iesniegts: 21.08.2026.
Iesniegtais likumprojekts paredz ieviest tautas vēlēta Valsts prezidenta institūtu, grozot Satversmes 35., 36., 50., 51. un 52. pantu. Valsts prezidentu turpmāk ievēlētu balsstiesīgie pilsoņi vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās uz četriem gadiem (šobrīd — Saeima). Likumprojekts paredz arī jaunu Valsts prezidenta atlaišanas kārtību, iesaistot tautas nobalsošanu. Likums nav attiecināms uz 2023. gadā ievēlētā Valsts prezidenta pilnvaru laiku un stājas spēkā līdz ar nākamā Valsts prezidenta vēlēšanām.
Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”
Likumprojekta Nr.: 1484/Lp14 Izsludināts: 25.08.2026.
Precizē vecāku pabalsta izmaksāšanas kārtību personām, kuras bērna kopšanas laikā ir nodarbinātas un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie – šādām personām pabalstu turpmāk izmaksās 75 procentu apmērā no pabalsta, kas piešķirts atbilstoši vecāku pabalsta piešķiršanas vispārējiem nosacījumiem. Grozījums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā
Likumprojekta Nr.: 1489/Lp14 Nodots komisijai: 20.08.2026.
Likumprojekts pilnveido zvērinātu advokātu palīgu institūtu, samazinot nepieciešamo darbības termiņu zvērināta advokāta amatā pirms tiesībām kļūt par patronu (no septiņiem uz pieciem gadiem), palielinot atļauto palīgu skaitu (no viena uz diviem palīgiem uz vienu advokātu), atceļot ierobežojumu, kas pirmajā gadā liedza palīgiem vest krimināllietas un noteiktas civillietas tiesā un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, kā arī saīsinot pirmā un otrā palīgu eksāmena termiņus (attiecīgi no viena gada uz sešiem mēnešiem, un no diviem gadiem uz astoņpadsmit mēnešiem). Grozījumu mērķis ir sekmēt zvērinātu advokātu skaita pieaugumu un advokatūras ilgtspējīgu attīstību, saglabājot augstas kvalitātes prasības palīgu sagatavošanā un uzraudzībā. Likumprojekts paredz pārejas normu personām, kas jau sasniegušas piecu gadu darbības termiņu advokatūrā grozījumu spēkā stāšanās brīdī.
Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā
Likuma Nr.: 1134/Lp14 Stājās spēkā: 19.08.2026.
Ar grozījumiem paaugstināti administratīvie naudas sodi par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem, kuru apmēri pēdējo reizi tika noteikti 2020. gadā. Piemēram, par valsts valodas normu neievērošanu atklātā informācijā, nosaukumu neveidošanu valsts valodā vai valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšanu (14.-18. pants) naudas sods fiziskajai personai palielināts no 35-140 eiro uz 50-195 eiro, bet juridiskajai personai – no 140-700 eiro uz 700-975 eiro. Par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā (19. pants) sods palielināts no 35-700 eiro uz 50-975 eiro. Būtiskākais pieaugums skar necieņas izrādīšanu pret valsts valodu (20. pants) – par klaju necieņu, kā arī par darbībām, kas vērstas uz valsts valodas statusa un nozīmes noniecināšanu, naudas sods palielināts no 35-700 eiro uz 100-2000 eiro. Papildus precizēts, ka necieņa pret valsts valodu var izpausties ne tikai vārdos, bet arī darbībās, žestos, komentāros internetā un citās formās.
Imigrācijas likums
Likuma Nr.: 56/Lp14 Otrreizēja caurlūkošana:20.08.2026.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija iesniedza priekšlikumu tabulu jaunā Imigrācijas likuma (56/Lp14), ko Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 11.06.2026., otrreizējai caurlūkošanai 20.08.2026. sēdē. Valsts prezidents likumu nebija izsludinājis un bija nodevis to atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, galvenokārt saistībā ar 27. panta noteiktām ārzemnieku tiesībām pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju investīciju rezultātā. Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas valsts interesēm atbilstošas imigrācijas politikas īstenošanu, nosakot trešo valstu pilsoņu ieceļošanas, uzturēšanās, agrīnās integrācijas pasākumu īstenošanas, tranzīta, izceļošanas un aizturēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ārzemniekus izraida no Latvijas Republikas
Satversmes tiesa
Tiesības saņemt kaitējuma atlīdzinājumu par nepamatoti piemērotu mantas arestu – Lieta Nr. 2026-13-01.
Satversmes tiesa 20.08.2026. ierosināja lietu par Kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4. panta otrās daļas (redakcijā līdz 2026. gada 31. maijam) atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam un trešajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Apstrīdētā norma noteica, ka privāto tiesību juridiskajai personai tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu rodas tikai tad, ja spēkā stājies nolēmums par kriminālprocesa izbeigšanu attiecībā uz piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu. Pieteicējas nekustamajam īpašumam pirmstiesas kriminālprocesā bija uzlikts arests, ko vēlāk tiesā atcēla, taču Tieslietu ministrija atteica atlīdzināt radīto kaitējumu, jo kriminālprocess vēl nebija noslēdzies. Pieteicēja uzskata, ka šāds ierobežojums ir nesamērīgs un aizskar tiesības uz pieeju tiesai un atbilstīgu atlīdzinājumu (Satversmes 92. pants), kā arī tiesības uz īpašumu (Satversmes 105. pants). Satversmes tiesa uzaicināja Saeimu līdz 2026. gada 20. oktobrim iesniegt atbildes rakstu.
Brīvības atņemšanas soda izpildes atlikšana smagas slimības gadījumā – Lieta Nr. 2026- 14-01
Satversmes tiesa 21.08.2026. ierosināja lietu par Kriminālprocesa likuma 638. panta otrās daļas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, 92. panta pirmajam teikumam un 95. panta otrajam un trešajam teikumam. Apstrīdētā norma noteic, ka gadījumā, ja piespriesta brīvības atņemšana, sprieduma izpildi nedrīkst atlikt personai, kas notiesāta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Pieteicējs, kas notiesāts par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, pēc sprieduma spēkā stāšanās saslimis ar smagu slimību, un viņaprāt brīvības atņemšanas iestādē nav iespējams nodrošināt nepieciešamo veselības aprūpi. Pieteicējs uzskata, ka norma paredz nepamatoti atšķirīgu attieksmi salīdzinājumā ar personām, kas notiesātas par vieglākiem noziegumiem, un pakļauj viņu cietsirdīgai un cieņu pazemojošai attieksmei. Satversmes tiesa uzaicināja Saeimu līdz 21.10.2026. iesniegt atbildes rakstu un vienlaikus apturēja Rīgas apgabaltiesas sprieduma izpildi daļā par brīvības atņemšanas soda izpildi līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.
Augstākā tiesa
Nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšana televīzijas raidījumā – Lieta Nr. SKC-526/2026
Senāta Civillietu departaments 19.08.2026. atzina, ka nav pamata ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Līdz ar to spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru prasība apmierināta daļēji un atbildētājai (VSIA “Latvijas sabiedriskais medijs”) uzlikts par pienākumu publiski atsaukt nepatiesas ziņas, kas izskanēja televīzijas raidījumā par prasītāja it kā pausto par kolēģiem-aktieriem. Apgabaltiesa atzina, ka strīdus izteikums ir uzskatāms par ziņu, nevis subjektīvu viedokli, taču atbildētāja nespēja pierādīt tā patiesumu (izteikumi atspoguļoti pēc žurnālista neierakstītām piezīmēm), tādējādi publikācija neatbilda labas žurnālistikas principiem un maldināja sabiedrību, pasliktinot prasītāja kā aktiera un teātra vadītāja reputāciju. Prasība par morālā kaitējuma kompensāciju (1 EUR) tika noraidīta kā nepamatota.
Latgaliešu rakstu valodas lietošana saziņā ar bāriņtiesu – Lieta Nr. SKA-393/2026
Senāta Administratīvo lietu departaments 20.08.2026. izskatīja pieteicēja blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu un atzina, ka jautājums par pieteikuma virzību nododams jaunai izskatīšanai daļā. Pieteicējs bija iesniedzis bāriņtiesā iesniegumus latgaliešu rakstu valodā, kurus bāriņtiesa atteicās pieņemt un sniegt uz tiem atbildi pēc būtības, atsaucoties uz prasību oficiālajā saziņā izmantot latviešu literāro valodu. Tiesnesis pirmajā instancē bija atzinis daļu pieteikuma par acīmredzami nepamatotu. Senāts norādīja, ka lietā risināmi būtiski tiesību jautājumi par latgaliešu rakstu valodas lietojumu un latgaliskās identitātes saglabāšanu, un ka Satversmes, Valsts valodas likuma un Latviešu vēsturisko zemju likuma normu interpretācija par to, vai un ciktāl pieļaujama latgaliešu rakstu valoda saziņā ar valsts un pašvaldību iestādēm, nav nepārprotami skaidra, tāpēc jautājums izskatāms pilnvērtīgā tiesas procesā, nevis noraidāms kā acīmredzami nepamatots.
