Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Beatrise Kisiela
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.: 1064/Lp14 Izsludināts 01.09.2026
Likums aizstāj pašreiz noteikto patērētāju kreditēšanas reklāmas aizliegumu ar prasībām patērētāju kreditēšanas reklāmai, ieviešot Zaļās pārkārtošanās akta un Patērētāju kreditēšanas direktīvas prasības. Par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā turpmāk varēs piemērot ne tikai naudas sodu, bet arī brīdinājumu. Papildus ieviestas Regulā noteiktās prasības par patērētāja tiesībām nedrošas preces atsaukuma gadījumos. Likums papildināts ar jaunu 8.⁷ pantu, ieviešot jaunu kreditēšanas pakalpojuma veidu — kapitāla atbrīvošanas kredītu ar ierobežotu atbildību, kas nodrošināts ar nekustamā īpašuma hipotēku, ja ieķīlātais īpašums nav patērētāja mājoklis; aizņēmēja atbildība ir strikti ierobežota ar ieķīlāto īpašumu. Priekšlikumu Fintech Latvia asociācijas vārdā sagatavoja un Saeimas atbildīgajā komisijā aizstāvēja zvērinātu advokātu birojs Sorainen.
Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā
Likumprojekta Nr.: 1437/Lp14 Pieņemts 1.lasījumā: 03.09.2026.
Likumprojekts paredz pilnveidot Fizisko personu reģistra darbību, nosakot personas koda piešķiršanu ārzemniekiem, kuri pieprasa D kategorijas vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību Latvijā, nodrošinot iespēju aktualizēt un izbeigt ārzemnieka kontaktadresi, paplašinot Fizisko personu reģistrā uzkrājamo informāciju par akreditētajām personām, precizējot ziņu aktualizēšanas kārtību un auditācijas datu glabāšanas termiņus, kā arī veicot vairākus tehniskus un datu kvalitātes uzlabošanas grozījumus, lai nodrošinātu vienotu personu identifikāciju, aktuālus reģistra datus un efektīvāku valsts informācijas sistēmu darbību.
Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā
Likumprojekta Nr.: 793/Lp14 Stājās spēkā: 08.09.2026.
Grozījums paredz izveidot pārtikas piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu kompetences centru, kura uzdevums būs veicināt valsts un pašvaldību iepirkumu standartizāciju un centralizāciju, nosakot vienotas prasības pārtikas iepirkumiem un sekmējot ilgtspējīgu, vietējo pārtikas piegāžu sistēmu. Mērķis ir mazināt riskus, ka iepirkumos uzvar piegādātāji, kas nenodrošina reāli sarunāto vietējās produkcijas piegādi, un stiprināt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares konkurētspēju un piegāžu drošību
Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 17. maija noteikumos Nr. 378 “Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus”
Noteikumu projekta Nr.: 26-TA-715 Stājās spēkā: 01.09.2026.
Izstrādāts sadarbībā ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju (SIFFA) un Veselības inspekciju, paredz, ka speciālistiem paredzētajā zāļu reklāmā papildu būtiskajai informācijai, kas atbilst zāļu aprakstam, jāpievieno arī QR kods vai saite uz interneta vietni ar pilnu zāļu apraksta elektronisko versiju. Analogas izmaiņas paredzētas arī attiecībā uz zāļu bezmaksas paraugu izsniegšanu un zāļu reklāmu speciālistiem. Mērķis ir nodrošināt veselības aprūpes profesionāļiem ātrāku piekļuvi jaunākajai informācijai par zālēm, mazinot papīra patēriņu.
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 14 “Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums”
Noteikumu projekta Nr.: 26-TA-1909 Stājas spēkā: 05.09.2026.
Grozījumi precizē kārtību, kādā kompensē transporta izdevumus nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuri piedalās Memoranda padomes darbā vai tās izveidotajās darba grupās. Ja tas ir lietderīgi un pieejami finanšu līdzekļi, personām, kuru deklarētā dzīvesvieta atrodas ārpus Rīgas, var kompensēt ceļa izdevumus līdz 30 euro, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem. Vienlaikus no noteikumiem svītroti vairāki līdzšinējie punkti par šo izdevumu kompensēšanas kārtību.
Nodokļi
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1093 Stājas spēkā: 01.09.2026.
Grozījumi precizē nosacījumus atbrīvojuma no dabas resursu nodokļa piemērošanai un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas pārskatu iesniegšanai. Atbrīvojumu nepiemēro elektrisko un elektronisko iekārtu vai bateriju ražotājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā ražotāju reģistrā. Grozījumi aktualizē arī videi kaitīgu preču atkritumu savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas mērķrādītājus, tostarp nosakot jaunus bateriju atkritumu savākšanas rādītājus, kā arī precizē apsaimniekotāju pārskatos sniedzamo informāciju.
Krimināltiesības
Grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā
Likumprojekta Nr.: 1332/Lp14 Pieņemts 3.lasijumā: 03.09.2026.
Likumprojekts paredz ierobežot elektroniskās identifikācijas līdzekļu izmantošanu personām, kuras kriminālprocesā ir atzītas par aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai notiesātajām, kurām piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis un kuras ir izsludinātas meklēšanā. Šādos gadījumos paredzēts apturēt personas elektroniskās identifikācijas līdzekļu darbību, tādējādi liedzot iespēju ar tiem autentificēties un izmantot attiecīgos elektroniskos pakalpojumus. Grozījumu mērķis ir ierobežot iespējas personām turpināt pilnvērtīgi darboties digitālajā vidē, vienlaikus izvairoties no kriminālprocesa vai piespriestā soda izpildes.
Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā
Likumprojekta Nr.: 1333/Lp14 Pieņemts 3.lasijumā: 03.09.2026.
Likumprojekts paredz ierobežot personu apliecinošu dokumentu izmantošanu aizdomās turētajām, apsūdzētajām un notiesātajām personām, kuras izvairās no izmeklēšanas, krimināllietas izskatīšanas vai piespriestā kriminālsoda izpildes. Paredzēts apturēt šādu personu iespēju pilnvērtīgi izmantot personu apliecinošus dokumentus, tādējādi ierobežojot iespējas pārvietoties, veikt juridiski nozīmīgas darbības, slēgt darījumus un saņemt valsts, finanšu un citus pakalpojumus. Grozījumu mērķis ir veicināt meklēšanā esošo personu pieteikšanos tiesībsargājošajās iestādēs un sekmēt kriminālprocesa vai piespriestā soda izpildi.
Grozījumi Krimināllikumā
Likumprojekta Nr.: 1502/Lp14 Nodots komisijai: 03.09.2026.
Likumprojekta mērķis ir noteikt īpašus gadījumus, kuros persona, kas atklājusi automatizētas datu apstrādes sistēmas ievainojamību un par to ziņojusi sistēmas atbildīgajam, ir atbrīvojama no kriminālatbildības par izspiešanu vai patvaļīgu piekļūšanu šādai sistēmai. Atbrīvojums būtu piemērojams, ja personas darbības nav radījušas kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm, nesatur cita noziedzīga nodarījuma sastāvu un persona nav izteikusi draudus par ievainojamības ļaunprātīgu izmantošanu. Izspiešanas gadījumā papildus paredzēts, ka persona var lūgt samērīgu atlīdzību par veikto darbu, šādu lūgumu pats par sevi neuzskatot par pamatu kriminālatbildībai. Grozījumu mērķis ir nodalīt labticīgu ievainojamību atklāšanu jeb “balto hakeru” darbību no ļaunprātīgas iejaukšanās informācijas sistēmās.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Kreditinformācijas biroju likumā
Likumprojekta Nr.: 1066/Lp14 Izsludināts: 01.09.2026.
Likumprojekts papildina 4. pantu ar jaunu trešo daļu, kas nosaka fiziskās personas tiesības iegūt uz sevi attiecināmo kredītinformāciju no kredītinformācijas biroja, lai persona pati varētu pārbaudīt savas kredītspējas vai kredītriska novērtējuma pareizību un pilnību. Attiecīgi 5. pants tiek papildināts, iekļaujot fizisko personu (kas saņem informāciju par sevi) kredītinformācijas lietotāju lokā. Grozījumu mērķis ir stiprināt fizisko personu tiesības kontrolēt par tām veikto kredītspējas novērtējumu un nodrošināt piekļuvi patiesai un pilnīgai informācijai par sevi.
Kārtība, kādā piešķir aizdevumu ar kapitāla atlaidi lauksaimnieciskās darbības un citas saimnieciskās darbības veicējiem lauku teritorijā
Noteikumu projekta Nr.: 24-TA-2550. Stājas spēkā: 28.08.2026.
Noteikumi paredz jaunu atbalsta instrumentu – Altum aizdevumu ar kapitāla atlaidi lauksaimniecības un citiem saimnieciskās darbības veicējiem lauku teritorijās. Atbalsts paredzēts lauksaimnieciskās darbības uzsākšanai, tās pārorientācijai vai dažādošanai, kā arī jaunu produktu ražošanai lauksaimniecības produktu pārstrādē. Programmai pieejams 19 milj. eiro publiskais finansējums. Aizdevuma maksimālā summa ir 250 000 eiro, savukārt kapitāla atlaide var sasniegt 50 % no aizdevuma pamatsummas, bet ne vairāk kā 100 000 eiro, ja izpildīti noteiktie investīciju un saimnieciskās darbības nosacījumi. Atbalstu piešķir visā Latvijā, izņemot valstspilsētas, un to var izmantot, tostarp zemes, dzīvnieku, tehnikas un iekārtu iegādei, kā arī ēku iegādei vai būvniecībai.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Aizsargjoslu likumā
Likumprojekta Nr.: 1515/Lp14 Pieņemts 1. lasījumā: 03.09.2026.
Likumprojekts groza Aizsargjoslu likuma 16. panta 2.¹ punktu, paredzot 110 kV elektrisko tīklu gaisvadu līniju trases paplašināšanu mežu teritorijās no 13 līdz 18 metriem no līnijas ass uz katru pusi, vienlaikus saglabājot aizsargjoslas ārējo robežu 35 metru attālumā. Grozījumu mērķis ir samazināt elektrolīniju bojājumu un elektroapgādes pārtraukumu risku, ko rada ārpus elektrolīniju trasēm augošu koku uzkrišana līnijām. Attiecībā uz jau ierīkotām 110 kV elektrolīnijām paredzēts, ka zemes īpašniekam par papildu īpašuma lietošanas tiesību ierobežojumu trases paplašināšanas dēļ energoapgādes komersants izmaksā atlīdzību Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā.
Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
Likumprojekta Nr.: 947/Lp14 Pieņemts 2. lasījumā: 03.09.2026.
Likumprojekts paredz pilnveidot ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu, tostarp nosakot konkrētus termiņus IVN programmas izsniegšanai un lēmuma par paredzētās darbības akceptēšanu pieņemšanai, kā arī paredzot iepriekšējas konsultācijas ar pašvaldību, ja plānotā darbība neatbilst teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam. Tiek pārskatīta sabiedrības līdzdalības kārtība, paredzot sākotnējo sabiedrības informēšanu, paziņojumu nosūtīšanu blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem, informatīvas tāfeles izvietošanu paredzētās darbības teritorijā un iespēju sabiedrībai 20 dienu laikā iesniegt priekšlikumus par IVN ietvaros vērtējamiem jautājumiem. Tāpat paredzēta iespēja pēc papildu ietekmes mazināšanas pasākumu iesniegšanas veikt atkārtotu sākotnējo izvērtējumu, kā arī noteikts izņēmums no IVN piemērošanas atsevišķām valsts aizsardzības un nacionālās drošības vajadzībām paredzētām darbībām.
Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumos Nr. 730 “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības”
Noteikumu projekta Nr.: 26-TA-329. Stājas spēkā: 28.08.2026.
Grozījumi precizē ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības, tostarp nosakot, ka dzīvojamām ēkām jāatbilst vismaz E energoefektivitātes klasei, bet nedzīvojamām ēkām no 2030. gada piemērojami noteikti primārās enerģijas patēriņa ierobežojumi. Nedzīvojamām ēkām paredzētas prasības attiecībā uz apgaismojuma automātisku vadību un iekštelpu vides kvalitātes monitoringu. Publiskā sektora ēkām pakāpeniski noteikts pienākums uzstādīt saules enerģijas iekārtas, ja tas ir tehniski, ekonomiski un funkcionāli īstenojams. Grozījumi paredz arī prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūrai un velosipēdu stāvvietām nedzīvojamās ēkās ar vairāk nekā 20 autostāvvietām, vienlaikus nosakot attiecīgus izņēmumus un pārejas periodus.
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 481 “Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās, to teritoriju labiekārtošanai un daudzdzīvokļu mājām noteikto atsavināmo zemju izpirkšanai”
Noteikumu projekta Nr.: 26-TA-2029 Iesniegts: 03.09.2026.
Noteikumu projekts paredz palielināt finansējumu Altum īstenotajai atbalsta programmai, kuras ietvaros tiek piešķirti aizdevumi daudzdzīvokļu māju remontam un atsavināmo zemju izpirkšanai. Paredzēts palielināt Altum piesaistāmā valsts aizdevuma limitu līdz 70 milj. euro, kā arī noteikt līdz 70 milj. euro limitu aizdevumiem, kas piesaistāmi no starptautiskajām finanšu institūcijām. Papildu finansējums paredzēts programmas darbības turpināšanai un atbalsta pieejamības nodrošināšanai līdz 2030. gadam.
Citi
Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”
Likumprojekta Nr.: 1484/Lp14 Stājas spēkā: 08.09.2026.
Precizē vecāku pabalsta izmaksāšanas kārtību personām, kuras bērna kopšanas laikā ir nodarbinātas un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie – šādām personām pabalstu turpmāk izmaksās 75 procentu apmērā no pabalsta, kas piešķirts atbilstoši vecāku pabalsta piešķiršanas vispārējiem nosacījumiem. Grozījums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Imigrācijas likums
Likumprojekta Nr.: 56/Lp14 Izsludināts: 01.09.2026.
Jaunais Imigrācijas likums aizstāj līdzšinējo regulējumu un nosaka trešo valstu pilsoņu ieceļošanas, uzturēšanās, integrācijas, izceļošanas, aizturēšanas un izraidīšanas kārtību Latvijā. Likums paredz arī jaunu pienākumu noteiktu trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijā izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijā iesniegt valsts apdraudējuma novēršanai nepieciešamās ziņas, tostarp par ceļojuma mērķi, uzturēšanās vietu un maršrutu, kā arī saistību ar valsts institūcijām, bruņotajiem spēkiem vai specdienestiem. Likums regulē arī vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu, ārzemnieku nodarbinātību un uzaicinātāju pienākumus, kā arī ievieš regulējumu saistībā ar jaunajiem Eiropas Savienības migrācijas un patvēruma jomas tiesību aktiem.
Grozījumi Notariāta likumā
Likumprojekta Nr.: 1320/Lp14 Pieņemts 3. lasījumā: 03.09.2026.
Likumprojekts paredz vairākus grozījumus zvērinātu notāru un to palīgu darbības regulējumā, tostarp nosakot, ka juristam, kurš strādājis pie zvērināta notāra, pretendēšanai uz notāra amatu nepieciešama vismaz piecu gadu darba pieredze līdzšinējo septiņu gadu vietā, kā arī vienkāršojot notāru eksāmenu komisijas sastāva un notariālo aktu grāmatu noformēšanas prasības. Paplašinātas zvērināta notāra iespējas personas identitātes pārbaudei, paredzot biometrijas datu un pirkstu nospiedumu pārbaudi arī ārpus darījumiem ar nekustamo īpašumu, tostarp gadījumos, kad persona nevar uzrādīt pasi vai personas apliecību vai pastāv aizdomas par svešas identitātes izmantošanu. Grozījumi precizē arī zvērinātu notāru palīgu amata tiesisko regulējumu, tostarp paredzot atbrīvojumu no atkārtota palīga eksāmena, ja septiņu mēnešu laikā tiek atsākts darbs pie cita notāra, un nosakot palīga atstādināšanas un atbrīvošanas no amata pamatus.
Satversmes tiesa
Bērna dzimšanas reģistrā ietveramās ziņas par vecākiem – Lieta Nr. 2026-15-0103
Satversmes tiesa 31.08.2026. ierosināja lietu par Civillikuma 146. panta pirmās daļas, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 34. panta un Ministru kabineta noteikumu Nr. 761 atsevišķu normu atbilstību Satversmes 91. pantam un 110. panta pirmajam teikumam. Apstrīdētās normas regulē ziņu par bērna vecākiem ierakstīšanu dzimšanas reģistrā un dzimšanas apliecības izsniegšanu. Pieteicēja AA ir noslēgusi partnerību ar bērna AB bioloģisko māti, un ar tiesas spriedumu AA un AB attiecības atzītas par ģimenes attiecībām Satversmes 110. panta izpratnē. Tomēr dzimtsarakstu nodaļa atteicās ierakstīt AA bērna dzimšanas reģistrā kā viņa māti un izsniegt jaunu dzimšanas apliecību. Pieteicēji uzskata, ka regulējums nenodrošina pienācīgu viendzimuma partneru ģimenes un bērna tiesisko aizsardzību, tādējādi pārkāpjot tiesības uz ģimenes aizsardzību (Satversmes 110. pants) un tiesiskās vienlīdzības principu (Satversmes 91. pants), jo dzimšanas reģistrā kā bērna vecākus iespējams ierakstīt tikai sievieti un vīrieti. Satversmes tiesa uzaicināja Saeimu un Ministru kabinetu līdz 2026. gada 2. novembrim iesniegt atbildes rakstus; lietas sagatavošanas termiņš ir 2027. gada 1. februāris.
Augstākā tiesa
Tiesnesim nav tiesību uz atlaišanas pabalstu pēc maksimālā vecuma sasniegšanas – Lieta Nr. SKA-139/2026
Senāta Administratīvo lietu departaments 26.08.2026. atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par tiesībām saņemt atlaišanas pabalstu tiesnesim pēc tiesneša amata pildīšanai noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanas un nodeva lietu jaunai izskatīšanai. Pieteicēja, bijusī tiesnese, bija apstrīdējusi Tieslietu ministrijas atteikumu izmaksāt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredzēto atlaišanas pabalstu. Lai gan Administratīvā apgabaltiesa bija atzinusi, ka šī norma attiecas uz visām valsts amatpersonām un pieteicējai pienākas atlaišanas pabalsts četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, Senāts secināja pretējo. Izvērtējot tiesiskā regulējuma vēsturisko attīstību un sistēmisko kontekstu, Senāts konstatēja, ka likumdevējs tiesnešiem nav paredzējis tiesības uz atlaišanas pabalstu gadījumā, kad pilnvaras beidzas maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ. Senāts uzsvēra, ka sākotnēji tiesnešu atlīdzības jautājumus regulēja likums “Par tiesu varu”, kas šādu pabalstu neparedzēja, un arī vēlākie grozījumi neliecina par likumdevēja nodomu šo kārtību mainīt. Tādēļ Senāts atzina, ka likumdevēja izvēle neattiecināt attiecīgo atlaišanas pabalstu uz tiesnešiem ir bijusi apzināta un izsecināma no regulējuma attīstības.
Par piesavināšanos apsūdzētās personas darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva – Lieta Nr. SKK-20/2026.
Senāta Krimināllietu departaments 28.08.2026. atcēla Vidzemes apgabaltiesas spriedumu un izbeidza kriminālprocesu par piesavināšanos lielā apmērā, secinot, ka starp komercsabiedrībām pastāvējis civiltiesisks strīds par norēķiniem, nevis noziedzīgs nodarījums. Senāts norādīja, ka, piemērojot piegādes līgumam Vācijas tiesības, īpašuma tiesības uz precēm pircējam pārgāja to nodošanas brīdī, tādēļ apsūdzētais rīkojās ar savai komercsabiedrībai piederošu, nevis svešu mantu. Tiesa uzsvēra, ka kriminālatbildība par piesavināšanos ir iespējama tikai attiecībā uz svešu mantu, savukārt saistību neizpilde vai atteikšanās norēķināties par saņemtajām precēm pati par sevi neveido piesavināšanās noziedzīga nodarījuma sastāvu. Līdz ar to Senāts atzina, ka strīds par neizpildītajām maksājumu saistībām risināms civiltiesiskā, nevis kriminālprocesuālā kārtībā.
Draudi publiskot CSDD sistēmas ievainojamību atzīti par izspiešanu – Lieta Nr. SKK-361/2026
Senāta Krimināllietu departaments nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību lietā par izspiešanu saistībā ar CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā atklātu drošības ievainojamību, tādējādi spēkā stājās Vidzemes apgabaltiesas 24.02.2026. spriedums. Tiesa atzina, ka apsūdzētais nebija atbildīgi ziņojis par atklāto ievainojamību, bet pieprasījis 1000 eiro atlīdzību, piedraudot tās nesaņemšanas gadījumā informāciju publiskot masu medijos. Senāts piekrita apelācijas instances tiesas secinājumam, ka šāda rīcība nav civiltiesisks darījums, bet atbilst izspiešanas sastāvam, un norādīja, ka kasācijas sūdzība pēc būtības bija vērsta uz lietā esošo pierādījumu atkārtotu vērtēšanu, kas nav kasācijas instances kompetencē.
