Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Evija Velvele.

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Likumprojekts Nr.: 957/Lp14 Stadija: Pieņemts 3.lasījumā

Likumprojekta mērķis ir mainīt elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās izvietojamās reklāmas apjomu, paredzot 47.panta pirmajā daļā, ka reklāmai atvēlētais laiks nedrīkst pārsniegt 20 procentus diennakts raidlaika, vienlaikus nodrošinot, ka visās radio programmās reklāma tiek izvietota pēc vienotiem noteikumiem, to atbilstoši marķējot.

Transports un loģistika

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

Likumprojekta Nr.: 831/Lp14 Stadija: Stājies spēkā 22.11.2025.

Likumprojekts paredz paplašināt regulējumu, iekļaujot jaunas transportlīdzekļu kategorijas – elektrovelosipēdus, pašgājējus velosipēdus – un lauksaimniecības mašīntraktorus, nosakot to definīcijas, reģistrācijas prasības un vadīšanas tiesības, kā arī koplietošanas pakalpojumu sniezēju pienākumus. Grozījumi paredz arī palielināt transportlīdzekļu vecuma slieksni atsavināšanas aizlieguma piemērošanai līdz desmit gadiem, lai mazinātu ēnu ekonomikas riskus lietotu transportlīdzekļu tirdzniecībā un nodrošinātu korektu nodokļu iekasēšanu, tehniskās prasības lauksaimniecības mašīntraktoram, kā arī pārejas periodus līdz 2026.gadam un sankcijas par prasību neievērošanu.

Finanses un apdrošināšana

Grozījums Kredītiestāžu likumā

Likumprojekts Nr.: 995/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījumā

Likumprojekts paredz pilnveidot Kredītiestāžu likuma regulējumu, definējot specializēto kredītiestādi un nosakot tās atbilstības kritērijus, tādējādi veicinot finanšu tirgus attīstību un konkurētspēju kredītiestāžu sektorā kopumā, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā

Likumprojekta Nr.: 840/Lp14 Stadija: Stājies spēkā 22.11.2025.

Likumprojekts paredz ieviest ES direktīvas 2009/103/EK prasības, lai samazinātu nevajadzīgas izmaksas un administratīvo slogu transportlīdzekļu īpašniekiem, kuru transportlīdzekļi netiek izmantoti ceļu satiksmē. Grozījumi nosaka tiesības neveikt obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ja transportlīdzeklis ir novietots ārpus publiski pieejamas vietas un nodrošināti pasākumi pret tā izmantošanu, kā arī precizē atbildību par zaudējumu. Pārejas periods paredzēts līdz 2026.gadam.

Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr.503 “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam”

Likumprojekta Nr.: 25-TA-31 Stadija: Pieņemts

Noteikumu projekts paredz precizēt finansējuma apmēru atbilstoši pirmās, slēgtās un trešās atlases kārtas ietvaros apstiprināto investīciju projektu apmēram, precizēt sabiedrības “Altum” finansējuma izmantošanu sagaidāmo zaudējumu segšanai un kapitāla atlaides segšanai, kā arī veikt citus precizējumus, kā, piemēram, dzēst atsauci uz turpmākajām atlases kārtām, veikt papildinājumus par pagaidu likviditātes nodrošināšanu u.c.

Nodokļi

Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā

Likumprojekta Nr.: 1147/Lp14 Stadija: Iesniegts

Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka ostu pārvaldes ir UIN maksātājas, lai attiecībā uz ostu pārvaldēm nodrošinātu Uzņēmuma nodokļa likuma saderību ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus prasībām. Likumprojekts ar 2026.gada 1. janvāri paredz ostu pārvaldēm, līdzvērtīgi kā kapitālsabiedrībām, ar UIN apliekamajā bāzē iekļaut saimnieciskajā darbībā gūtās peļņas daļu, kura tiek sadalīta, tai skaitā novirzīta izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību.

Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu

Likumprojekta Nr.: 1152/Lp14 Stadija: Iesniegts

Likumprojekts sagatavots, lai apstiprinātu Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu. Konvencija paredz noteikumus nodokļu tiesību sadalei starp līgumslēdzējām valstīm attiecībā uz līgumslēdzējas valsts rezidenta iegūto darba algu, samaksu un citai līdzīga veida atlīdzību, ko līgumslēdzējas valsts rezidents saņem par algotu darbu.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Likumprojekta Nr.: 973/Lp14 Stadija: Pieņemts, izsludināts 21.11.2025.

Grozījumi, kas stāsies spēkā 01.01.2026., ievieš pienākumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par darījumiem ar kriptoaktīviem, paplašina automātiskās informācijas apmaiņas tvērumu, iekļaujot elektronisko naudu, centrālās bankas digitālo valūtu un kriptoaktīvus, precizē finanšu kontu definīcijas, nosaka jaunas prasības transfertcenu dokumentācijai, kā arī paredz soda naudu līdz 14 000 EUR par ziņošanas termiņu neievērošanu, nodrošinot DAC8 direktīvas un OECD CARF standarta prasību pārņemšanu.

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-917 Stadija: Pieņemts

Papildināt MK noteikumu Nr. 86 4.4.apakšpunktu nosakot, ka galvojumu Valsts ieņēmumu dienesta regulas Nr. 952/2013 89.panta 3.punkta otrajā teikumā minētā persona var iesniegt tādā gadījumā, ja galvinieks personai, kura sniedz galvojumu, ir atļāvis galvojumu izmantot trešās personas muitas parāda nodrošināšanai.

Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-2601 Stadija: Pieņemts

Valsts kases sadales kontā ieskaitīto iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu kopējā apmēra teritoriālais sadalījums 2026.gadam, pamatojoties uz pašvaldību īpatsvara koeficientiem, kas aprēķināti atbilstoši 2024.gada nodokļa faktiskajai izpildei.

Nekustamais īpašums un būvniecība

Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums

[EV1] Likumprojekta Nr.: 1144/Lp14 Stadija: Pieņemts 1.lasījumā

Likumprojekta mērķis ir atkāpties no līdzšinējas nostājas, kas paredz uz apbūves tiesības pamata būvēt tikai nedzīvojamās ēkas vai inženierbūves, vienlaikus novēršot iespēju radīt jaunus dalītos īpašumus. Likumprojekts paredz, ka uz apbūves tiesības pamata varēs būvēt daudzdzīvokļu dzīvojamās īres mājas, kuras ir paredzēts izīrēt, ja zemes gabals piederēs valstij vai pašvaldībai.  Likumprojekta risinājums ar apbūves tiesības institūtu dzīvojamām īres mājām nodrošina potenciālajiem attīstītājiem iespēju realizēt šādu ieceri, vienlaikus spējot piedāvāt dzīvojamās telpas par atbilstošu īres maksu, kas šobrīd esošajā tirgus situācijā potenciālajam attīstītājam nav ekonomiski izdevīgi.

Grozījumi Būvniecības likumā

Likumprojekts Nr.: 1053/Lp14 Stadija: Izsludināts 21.11.2025.

Grozījumu mērķis ir noteikt vienoto iesniegumu (trīs iesniegumi vienā), proti, ka iesniegums par būvniecību ir arī iesniegums par attiecīgās būvniecības rezultātā radītās būves tālāku reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un pēc tam secīgi arī ierakstīt Zemesgrāmatā. Grozījumi stāsies spēkā 06.01.2026.

Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā

Likumprojekts Nr.: 1153/Lp14 Stadija: Iesniegts

Grozījumu mērķis ir papildināt esošo regulējumu, lai juridiski nostiprinātu jaunu tiesību – atsevišķās lietošanas tiesību dzīvokļa īpašuma īpašniekam daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, ar to saprotot dzīvokļa īpašuma īpašnieka tiesību lietot noteiktu neatdalītu reālu daļu no kopīpašumā esošās daļas kā atsevišķās lietošanas tiesības objektu nošķirti no citiem dzīvokļu īpašniekiem. Tāpat paredzēts risināt jautājumus par dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošās daļas (kopīgas infrastruktūras), piemēram, inženierbūves, kopīgai lietošanai ar citas dzīvojamās mājas, kura neatrodas uz tā paša zemesgabala dzīvokļu īpašniekiem.

Grozījumi Zemesgrāmatu likumā

Likumprojekts Nr.: 1055/Lp14 Stadija: Izsludināts 21.11.2025.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt vienotu būvniecības un ēkas (būves) reģistrācijas procesu. Grozījumi, kas stāsies spēkā 06.01.2026., nodrošinās datu apmaiņu starp Būvniecības informācijas sistēmu, Kadastra informācijas sistēmu un Zemesgrāmatu. Lai nostiprinājuma lūgumi tiktu veikti, pamatojoties uz strukturētiem datiem, ko jau pārbaudījušas būvvalde un Valsts zemes dienests, tādējādi novēršot dokumentu dublēšanos, samazinot nepieciešamību pēc notariāli apliecinātām pilnvarām un vienkāršojot nodevu samaksas pārbaudi. Tāpat likumprojekts paredz arī pārejas noteikumus, lai grozījumi tiktu attiecināti uz būvniecības procesiem, kas uzsākti līdz 31.12.2025.

Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”

Likumprojekts Nr.: 1054/Lp14 Stadija: Izsludināts 21.11.2025.

Ar likumprojektu tiks papildināts uzskaitījums, uz kā pamata ēka (būve) vai jaunbūve ir ierakstāma zemesgrāmatā, paredzot, ka pamats var būt arī Kadastra informācijas sistēmas un Būvniecības informācijas sistēmas strukturētie dati, ja no Valsts zemes dienesta ir saņemts paziņojums par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā vai paziņojums par būvadrbu pabeigšanu un reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā.Grozījumi stājas spēkā 06.01.2026.

Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā

Likumprojekta Nr.: 937/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījumā

Likumprojekta mērķis ir stiprināt dzīvokļu īpašnieku kopību kā pilnvērtīgu tiesību subjektu, mazināt administratīvo slogu un nodrošināt tās dalību civiltiesiskajā apritē. Grozījumi paredz izveidot dzīvokļu īpašnieku kopību reģistru ar unikālu identifikatoru, publiski pieejamu informāciju par pārstāvi, kā arī noteikt pienākumu atklāt patieso labuma guvēju saskaņā ar NILLTPFNL prasībām. Tiek ieviests saprātīgs slieksnis saimnieciskās darbības ieņēmumiem, līdz kuram nav jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam un jāuztur grāmatvedība, tādējādi samazinot birokrātiju. Likumprojekts paredz pārejas periodu līdz 2026. gada 1. aprīlim reģistrācijas nodrošināšanai un līdz 1. oktobrim – patieso labuma guvēju ziņu iesniegšanai, kā arī tehniskus risinājumus datu apmaiņai starp Būvniecības valsts kontroles biroju un Uzņēmumu reģistru.

Enerģētika

Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 23. aprīļa noteikumos Nr. 163 “Noteikumi par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām”

Likumprojekta Nr.: 25-TA-937 Stadija: Pieņemts

Noteikumu projekts paredz pārņemt Direktīvas 2024/2839 prasības un nodrošināt Regulas 2024/1208 piemērošanu. Tiks aizstātas atsauces uz Direktīvas 2000/14/EK pielikumu ar Regulas 2024/1208 pielikumu, precizēti punkti, kas atsaucas uz MK noteikumu pielikumu, un svītrots 40. punkts, lai atceltu ziņošanas pienākumu par iekārtu atbilstības deklarācijām saskaņā ar jaunajām ES prasībām.

Krimināltiesības

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekta Nr.: 1068/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā

Grozījumi paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu 145.1 pantu, nosakot atbildību par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez videoierakstā vai attelā redzamās personas piekrišanas, stiprinot cietušo aizsardzību, veicinot drošāku un atbildīgāku digitālo vidi un sabiedrības informētību par personas tiesībām uz privātumu digitālajā vidē un to, ka cilvēka cieņa ir neaizskarama.

Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”

Likumprojekta Nr.: 1076/Lp14 Stadija: Izsludināts 21.11.2025.

Grozījumu, kas stāsies spēkā 01.12.2025., mērķis ir pakļaut kontrolei sintētisko opioīdu (spirohlorofīns), ciklorfīnu un tā atvasinājumus, benzodiazepīnu grupas vielu – diklazafona desgicilu, GBL, vielu zaleplonu, noteikt izņēmumu no kontroles cilvēku medicīnā izmantojamām vielām – naltreksons, metilnaltreksons, buproprions, kā arī papildināt ģenērisko grupu „Dibensopirāni“ un „2-fenilmorfolīni“, prekursorus, un noteikt apmērus nelegālai aprotei likumprojektā iekļautajām jaunajām vielām un noteikt, ka vairks īpaši bīstamas vielas tiek kontrolētas jebkurā daudzumā.

Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe

Grozījums Pacientu tiesību likumā

Likumprojekts Nr.: 1013/Lp14 Stadija: Pieņemts 2. lasījumā

Grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka jaunais sistēmas pārzinis – SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” – var apstrādāt pacientu datus noteiktajā apjomā, precizēt Nacionālā veselības dienesta kompetenci, kā arī paplašināt valsts iestāžu tiesības piekļūt veselības informācijas sistēmai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Likumprojekts paredz arī pilnvaroto personu tiesību paplašināšanu uz informāciju par pacienta veselību, pienākumu ārstniecības iestādēm izskatīt pacienta sūdzības pirms vēršanās Veselības inspekcijā, kā arī tehniskas izmaiņas terminoloģijā.

Citi

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā

Likumprojekta Nr.: 1073/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā

Likumprojekts izstrādāts, paredzot Valsts policijai un Valsts robežsardzei tiesības ārkārtas un neatliekamās situācijās, kad ir apdraudēta sabiedriskā kārtība un drošība, noziedzīgu nodarījumu atklāšana, izmeklēšana un novēršana, valsts robežas (sauszeme, ūdeņi, gaisa telpa) drošība un kritiskā un publiskā infrastruktūra, īslaicīgi pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai. Vienlaikus likumprojekts paredz noteikt, ka kaitīgas radioiekārtas lietošanas pārtraukšanu var nodrošināt arī Valsts robežsardze.

Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Likumprojekta Nr.: 985/Lp14 Stadija: Iesniegts

Likumprojekta mērķis ir veicināt un prioritizēt vietējā satura izplatīšanu valsts valodā, likuma 19.panta divpadsmito daļu papildinot ar punktu par to, ka televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka visiem tā abonentiem nemainītā veidā tiek pievadītas „visas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzēja izplatītās televīzijas programmas, kuras atbilst šādiem kritērijiem – raidījumu valoda vismaz 50 procentu apmērā no kopējā raidlaika ir valsts valoda un minētās programmas kopējais raidlaika apjoms ir vismaz 18 stundas katru diennakti, un programmas īpašnieks (turētājs) ir saņēmis apraides atļauju attiecīgās programmas veidošanai un izplatīšanai Latvijā un ievēro apraides atļaujas noteikumus, nodrošina kvalitatīva un nepārtraukta signāla piegādi attiecīgajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kas sniedz televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu.“

Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā

Likumprojekta Nr.: 1096/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā

Likumprojekts, kas stāsies spēkā 01.09.2026., paredz izmaiņas dzīvesvietas deklarēšanas procedūrā tām personām, ja ziņas par deklarēto dzīvesvietu pēdējo trīs gadu laikā ir anulētas, jo, dzīvesvietu deklarējot, ir sniegtas nepatiesas ziņas; nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu par personu, kura ir deklarējusies viņa nekustamajā īpašumā; reģistrētās dzīvesvietas izbeigšanas pamatu, kā arī regulējuma pilnveidi attiecībā uz personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem un starptautiskajām saistībām bauda diplomātiskās vai konsulārās privilēģijas un imunitātes.

Grozījumi Tiesībsarga likumā

Likumprojekta Nr.: 1071/Lp14 Stadija: Pieņemts 1. lasījumā

Likumprojekta mērķis ir reglamentēt tiesībsarga pilnvaras pārbaudes lietās, kas izriet no mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanas, kā arī paredzēt tiesībsarga pieprasāmās informācijas apjomu, kārtību un gadījumus, kad tiesībsargs var pieprasīt makslīgā intelekta sistēmu testēšanu, tādējādi veicinos tiesisko noteiktību, lai makslīgā intelekta dzīves ciklā iesaistītie subjekti precīzi zinātu savus pienākumus un tiesības attiecībā uz pamattiesību ievērošanas nodrošināšanu ar makslīgo intelektu saistītajās jomās.

Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā

Likumprojekta Nr.: 1134/Lp14 Stadija: Iesniegts

Likumprojekta mērķis ir paaugstināt administratīvos naudas sodus par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem. Ar grozījumiem primāri tiek piedāvāts par 20.pantā paredzēto pārkāpumu noteiktos administratīvā naudas soda apmērus palielināt, paredzot, ka par šīm darbībām piemēro naudas sodu no divdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, kā arī citu pantu grozījumi attiecībā uz naudas sodu apmēru.

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēnēša darba algas apmēru normāla darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu“

Noteikumu projekts Nr.: 25-TA-2320 Stadija: Pieņemts

Noteikumu projekta mērķis ir, ievērojot MK noteikumos Nr.730 noteikto minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību, noteikt minimālās mēneša darba algas apmēru 2026.gadā 780 euro mēnesī.

Augstākā tiesa

Bojātāja apzināšanās, ka manta ir sveša, kā atbildības par svešas mantas bojāšanu priekšnoteikums

Senāta Krimināllietu departaments, izskatījis kasācijas sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas notiesājošais spriedums par svešas mantas tīšu bojāšanu, ir to atcēlis pilnībā un nodevis lietu jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā. Apgabaltiesa nav vērtējusi, vai apsūdzētā subjektīvā pārliecība par tiesībām uz mantu un viņa norādītie iemesli, tostarp iepriekšējā materiālu demontāža un policijas iesaiste strīdā, varēja ietekmēt lietas iznākumu. Senāts norādīja, ka, lai konstatētu nodomu svešas mantas tīšā bojāšanā, nepietiek ar principu “likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības”, bet jānoskaidro, vai persona apzinājās, ka manta tai nepieder. Tāpat Senāts atzina, ka tiesa nepamatoti piemērojusi bargāko sodu – nosacītu brīvības atņemšanu -, jo mantiskais stāvoklis pats par sevi nav pamats smagākam soda, kā arī sabiedriskā darba iespējamība jāvērtē individuāli. Senāta Krimināllietu departaments atcēla Kurzemes apgabaltiesas lēmumu par svešas mantas tīšu bojāšanu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.

Pagaidu aizsardzība konkurences tiesību pārkāpumu lietā noteikta nepamatoti

Senāts, izskatot Konkurences padomes blakus sūdzību, atcēla Administratīvās apgabaltiesas lēmumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi”. Senāts konstatēja, ka pieteicēja nav pierādījusi būtiska kaitējuma risku, jo tās argumenti par ūdensapgādes sistēmas pārslogošanu un investīciju nepieciešamību bija hipotētiski un nepamatoti. Tādēļ tiesiskās attiecības nebija jāregulē steidzamības kārtā, un pagaidu aizsardzības lūgums tika noraidīts. Pamatlieta attiecas uz Konkurences padomes lēmumu, ar kuru pieteicējai piemērots naudas sods un uzlikts pienākums atjaunot praksi, kas ļauj lietotājiem uzstādīt papildu skaitītājus un maksāt tikai par faktiski izmantoto kanalizācijas pakalpojumu.

Satversmes tiesa

Satversmes tiesa sāka izskatīt lietu par normu, kas liedz tiesības adoptēt bērnu par vardarbību sodītai personai

20. novembrī Satversmes tiesa sāks izskatīt lietu Nr. 2025-01-01 “Par Civillikuma 163. panta ceturtās daļas 1. punkta, ciktāl tas personai noteic aizliegumu būt par adoptētāju bērnam, kurš nav otra laulātā bērns, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. pantam”. Apstrīdētā norma noteic, ka par adoptētāju nedrīkst būt persona, kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Lieta ierosināta pēc Rīgas apgabaltiesas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā ir civillieta, kas ierosināta pēc laulāto kopīga pieteikuma par viņu ģimenē jau ilgstoši dzīvojoša bērna adopcijas apstiprināšanu. Viens no pieteicējiem ir bijis sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību, tāpēc neatbilst adoptētājam izvirzītajiem kritērijiem. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā, liedzot abiem laulātajiem apstiprināt adopciju, ir ierobežotas ne tikai pieteicēju, bet arī adoptējamā bērna tiesības uz ģimenes aizsardzību.