Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Andīna Brīvule
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Farmācijas likumā
Likumprojekts Nr.: 1185/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 26.03.2026.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu gan veterināro zāļu aprites procesa digitālu norisi, uzraudzību un kontroli, ieviešot regulas 2019/6 55., 56., 57., 74. un 91. panta prasības par informācijas nodošanu attiecīgās Eiropas Savienības datubāzēs un datu apkopošanu un ziņošanu par antimikrobiālos līdzekļus saturošu zāļu pārdošanas apjomu un lietošanu dzīvniekiem, gan veterināro zāļu kvalitātes kontroli šim nolūkam noteiktā veterināro zāļu kvalitātes kontroles oficiālā laboratorijā, ieviešot regulas 2019/6 29., 123. un 128. panta normas.
Transports un loģistika
Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā
Likumprojekts Nr.: 1072/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 26.03.2026.
Likumprojekts paredz precizēt Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā noteikto gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes mērķi, iestādes, kas var pieprasīt izsniegt gaisa kuģu pasažieru datus no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra, valsts informācijas sistēmas, ar kurām var veikt automatizētu gaisa kuģu pasažieru datu salīdzināšanu, datu glabāšanas termiņu, integrēt uz riska novērtējumu balstītu datu iekļaušanai Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā par Savienības iekšējiem un attiecīgajiem ārējiem gaisa pārvadājumiem, kā arī konkrētiem gaisa kuģu pasažieriem.
Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums
Likumprojekts Nr.: 1287/Lp14. Izsludināts: 27.03.2026.
Likumprojekta mērķis ir ierobežot degvielas cenu ārkārtēja pieauguma negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību, mājsaimniecībām un publiskā sektora pakalpojumiem, nosakot laikā terminētus degvielas cenu samazināšanas pasākumus.
Likumprojekta 4.pants paredz par 15,2% samazināt šobrīd piemērojamo akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai no 467 EUR uz 396 EUR par 1000 litriem. Saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 14. panta 2.2 daļā noteikto atbilstoši būtu jāparedz arī samazināt akcīzes nodokļa likmi lauksaimniecībā izmantojamai dīzeļdegvielai, proti, 15% no standartlikmes šajā periodā. Atbilstoši Zemkopības ministrijas ierosinājumam marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme tiek noteikta 21 EUR par 1000 litriem.
Akcīzes nodokļa likmju samazināšana ir terminēts pasākums no 2026.gada 1.aprīļa līdz 2026.gada 30.jūnijam. Likumprojekts arī paredz, ka pēc tā darbības termiņa nav jāveic komersantiem naftas produktu inventarizācija saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” pārejas noteikumu 12.1 un12.3 punktu.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi Būvniecības likumā
Likumprojekts Nr.: 1301/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 01.04.2026.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai racionalizētu esošo būvniecības ieceres realizācijas kārtību, padarot to elastīgāku un pielāgotu mūsdienu investīciju projektu dinamikai. Galvenie iemesli jauna regulējuma ieviešanai ir:
- Pāreja no lineāra uz paralēlu būvniecības procesu: Likumprojekts ievieš būvniecības ieceres realizāciju posmos un posmveida principu, kas ļauj uzsākt pirmā posma būvdarbus, kamēr turpinās nākamo posmu detalizācija, kā arī ļauj būves ekspluatācijai nepieciešamo ārējo un iekšējo inženiertīklu ierīkošanu, atjaunošanu vai pārbūvi paredzēt kā nosacījumus būves pieņemšanai ekspluatācijā.
- Finanšu efektivitāte un kapitāla aprite: Liela mēroga projektos laiks ir tieši saistīts ar izmaksām (kredītprocenti, materiālu cenu inflācija). Dodot tiesības realizēt būvniecību pa posmiem, attīstītāji var ātrāk apgūt investīcijas un uzsākt faktisko būvdarbu izpildi.
- Tiesiskā noteiktība un lokācijas risku vadība: Būtisks aspekts ir drošības garantēšana attīstītājam – lai izvairītos no situācijas, kurā pamati tiek izbūvēti, bet vēlāk atklājas šķēršļi pašas būves novietošanai, likumprojekts paredz obligātus saskaņojumus ar kritiskajām iestādēm (piemēram, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi) jau pašā sākumā. Tādējādi tiek panākts, ka “pa posmiem” nozīmē procesa paātrināšanu, nevis atteikšanos no būtiskām valsts vai sabiedrības interesēm. Izmaiņas attiecībās uz būvniecības ieceru saskaņošanu būvatļaujas gadījumā ar jau ar visām trešajām personām un kritiskajām iestādēm attieksies uz visām būvniecībās iecerēm. Parastajā būvniecības procesa kārtībā uz projektēšanas nosacījumiem pārcelt saskaņojumu ar tehnisko noteikumu izdevējiem, kas attiecas, piemēram, uz pieslēgumu vai šķērsojumu saskaņošanu.
- Administratīvā procesa operativitāte: Likumprojekta realizācijai tiek plānots vispārīgajos būvnoteikumos noteikt pienākumu būvvaldei pieņemt lēmumus par katru nākamo posmu 10 darba dienu laikā. Pie šāda regulējuma tiek sekots līdzi būvniecības gaitai reāllaikā, nodrošinot, ka dokumentācijas pārbaude nekļūst par dīkstāves cēloni tehnoloģiskajā procesā.
- Būves konstruktīvās integritātes saglabāšana: Likumprojekts skaidri definē, ka būvdarbu posmi ir jānosaka tādā secībā, kas nodrošina būves konstruktīvo noturību. Tas novērš haotisku būvniecību un garantē, ka katram posmam (piemēram, pamatiem vai nesošajam karkasam) tiks veikta nepieciešamā ekspertīze, negaidot visas būves pabeigšanu, kas ir kritiski svarīgi drošībai.
- Būvkomersantu klasifikācijas sistēmas darbības apturēšana: Ar šo likumprojektu tiek piedāvāts izslēgt no Būvniecības likuma visas tiesību normas saistībā ar būvkomersantu klasifikāciju (sk. izmaiņas Būvniecības likuma 5.panta pirmās daļas 12.punktā un 23.pantā). Vienlaikus tiek plānots saglabāt līdzšinējo Būvniecības informācijas sistēmas būvkomersantu klasifikācijas daļu kā šīs sistēmas vēsturisko daļu (sk. pārejas noteikumu 41.punktu). Šāds pārejas noteikums nodrošinās, ka attiecīgās Būvniecības informācijas sistēmas pilnveidē veiktie ieguldījumi netiek zaudēti, bet nākotnē, nepieciešamības gadījumā, jau izstrādātā funkcionalitāte var tikt izmantota.
- Militāro objektu būvniecība: Spēkā esošais tiesiskais regulējums rada šķēršļus operatīvai, piemēram, modulāro būvju piegādei un izvietošanai militārajos objektos. Ņemot vērā, ka militārie objekti ir slēgtas teritorijas, kas pamatā ir paredzētas tikai un vienīgi militāro uzdevumu veikšanai, likumprojektā paredzēts noteikt, ka militārajos objektos jaunas būves būvniecības, novietošanas, ierīkošanas, atjaunošanas vai pārbūves gadījumā var atkāpties no būvnormatīvu tehniskajām prasībām bez alternatīvo tehnisko risinājumu pamatošanas un saskaņošanas.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā
Likumprojekts Nr.: 1163/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 26.03.2026.
Likumprojekta mērķis: 1) ieviest Direktīvas 2024/1619 grozījumus, 2) ieviest Direktīvas 2019/2034 24. panta 2. punkta otro daļu un 29. panta 2. punktu. Likumprojekts nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamās prasības, tādējādi palielinot šo iestāžu noturību pret vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem, vienlaikus uzlabojot administratīvo pasākumu piemērošanas mehānismus, kā arī nodrošinot efektīvāku ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību.
Saistītais likumprojekts: Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Likumprojekts Nr.: 1165/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 26.03.2026.
Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā
Likumprojekts Nr.: 1285/Lp14. Nodots komisijai: 01.04.2026.
Likumprojekts izstrādāts, lai atceltu jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu noguldījumu garantiju fondā, noteiktu, kādu līmeni sasniedzot maksājumi noguldījumu garantiju fondā tiek apturēti, un precizētu prasības maksājumu apjoma aprēķināšanai.
Strīdu risināšana
Grozījums Krimināllikumā
Likumprojekts Nr.: 1068/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 19.03.2026.
Likumprojekts paredz kriminalizēt intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez personas piekrišanas.
Grozījumi Civilprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 1233/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 26.03.2026.
Civilprocesa likuma grozījumu mērķis ir: 1) nodrošināt skaidru un caurskatāmu kopīpašuma dalīšanas procesu tiesā; 2) noteikt priekšnoteikumus maksājuma veikšanai Tiesu administrācijas deponēto līdzekļu kontā sprieduma taisīšanai lietās, ja kopīpašuma priekšmets ir nekustamais īpašums, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, un tiek prasīta kopīpašuma sadale dzīvokļu īpašumos; 3) precizēt tiesas nolēmuma rezolutīvās daļas saturu attiecībā uz izdevumu segšanu; 4) uzlabot tiesisko noteiktību un paredzamību personām un tiesām; 5) sekmēt vienveidīgu tiesu praksi.
Nodokļi
Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”
Likumprojekts Nr.: 1069/Lp14. Izsludināts: 02.04.2026.
Likumprojekta mērķis ir Alūksnes novada iekļaušana Latgales SEZ, lai paaugstinātu uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti Latvijas Austrumu pierobežā.
Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”
Likumprojekts Nr.: 1280/Lp14. Nodots komisijai: 26.03.2026.
Likumprojekts paredz atbrīvojumu no nodokļu maksāšanas par vienu Latvijas pilsoņa īpašumā esošo nekustamo īpašumu, kur viņš ir deklarējies un ar to saistīto zemes platību līdz noteiktiem izmēriem.
Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”
Likumprojekts Nr.: 1282/Lp14. Nodots komisijai: 26.03.2026.
Likumprojekts paredz 21 EUR/1000 l likmi biodīzeļdegvielai un biomasas parafinizētajai dīzeļdegvielai kā kurināmajam.
Citi
Grozījumi Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā
Likumprojekts Nr.: 1247/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 26.03.2026.
Likumprojekts nosaka, ka fondu administrēšanai tiek izmantota Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma; Centrālā finanšu un līgumu aģentūra noteikta kā atbildīgā iestāde elektroniskas datu apmaiņas sistēmas darbības nodrošināšanai.
Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā
Likumprojekts Nr.: 1097/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 26.03.2026.
Likumprojekts nosaka, ka turpmāk Labklājības ministrija sagatavo iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību ne retāk kā reizi trijos gados, kā arī pilnveidot tiesisko regulējumu sociālās uzņēmējdarbības jomā.
Grozījums likumā “Par piesārņojumu”
Likumprojekta Nr.: 1222/Lp14. Izsludināts: 27.03.2026.
Likumprojekts paredz, ka pašvaldības savā administratīvajā teritorijā gādā par cilvēku aizsardzību pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, kas rodas pasākumos, izklaides vietās un izklaides darbību rezultātā. Vienlaikus likumprojekts noteic, ka pašvaldības var izdot saistošos noteikumus, kuros paredz pašvaldības atļauju izsniegšanu atsevišķos gadījumos, prasības un kārtību skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanai un skaņas izolācijai.
Grozījumi vides aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.: 1269/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 26.03.2026.
Grozījumi paredz, ka Valsts vides dienests pārņems aģentūras funkcijas, tostarp ekomarķējuma un vides sistēmu uzraudzību, kā arī administratīvo aktu pārskatīšanu videi nodarītā kaitējuma lietās. Tiek precizēts, ka dienests darbojas klimata un enerģētikas ministra pārraudzībā.
Sporta likums
Likumprojekts Nr.: 1228/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 26.03.2026.
Likumprojekta mērķis ir ieviest mūsdienu sporta standartiem atbilstošu no sporta pārvaldības viedokļa izprotamu sistēmu, noteikt jaunus sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, precizēt un papildināt mūsdienu prasībām atbilstošu sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci un pamatuzdevumus sporta attīstībā, nodalot sporta organizāciju darbību publisko un privāto tiesību jomā, pilnveidojot sporta nozares regulējumu, precizējot sportistu un sporta darbinieku nodarbinātības tiesisko regulējumu.
Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā
Likumprojekts Nr.: 1288/Lp14. Izsludināts: 27.03.2026.
Likumprojekts paredz noteikt, ka 2026. gada Saeimas vēlēšanās derīgās vēlēšanu zīmes skaitīs manuāli.
Augstākā tiesa
Senāts uzdod prejudiciālo jautājumu par pienākumu atzīt ārvalstī noslēgtu viena dzimuma pāra laulību
Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturējis tiesvedību lietā, kurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei tika lūgts iekļaut Fizisko personu reģistrā ziņas par Zviedrijā noslēgtu viena dzimuma pāra laulību, un uzdevis Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālo jautājumu par Eiropas Savienības tiesībās Eiropas Savienības pilsoņiem garantētās pārvietošanās brīvības interpretāciju.
Pieteicējas lietā ir Latvijas pilsone un Latvijas un Zviedrijas dubultpilsone, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras vēlas, lai Fizisko personu reģistrā tiktu izdarīts ieraksts par laulību, ko viņas bija noslēgušas Zviedrijā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde noraidīja pieteicēju lūgumu, norādot, ka Latvijas tiesiskais regulējums atzīst tikai laulību starp pretēja dzimuma personām un neparedz iekļaut ziņas par viena dzimuma pāra laulību nevienā reģistra sadaļā. Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa atstāja iestādes lēmumu negrozītu.
Senatoru kolēģija konstatēja, ka kopš 2021. gada viena dzimuma pāriem Latvijā ir pieejama iespēja tikt atzītiem par ģimeni – sākotnēji vēršoties administratīvajā tiesā, bet kopš 2024. gada šādi pāri var reģistrēt partnerību, kas nodrošina daļu no laulāto tiesībām. Senatoru kolēģija arī uzsvēra, ka ārvalstī noslēgta viena dzimuma pāra laulība nebūtu šķērslis šīm pašām personām Latvijā reģistrēt partnerību un tādējādi panākt ģimenes attiecību atzīšanu. Tomēr, tā kā pieteicējas ir norādījušas, ka Zviedrijā noslēgtās laulības juridiska neatzīšana Latvijā aizskar viņu kā Eiropas Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot Eiropas Savienības dalībvalstīs, Senātam, izskatot lietu, tās apstākļi būs jāvērtē saistībā ar Eiropas Savienības tiesībām. Senatoru kolēģija konstatēja, ka Eiropas Savienības Tiesā līdz šim nav izskatītas lietas, kuru faktiskie apstākļi atbilstu izskatāmajai lietai, tādēļ nav iespējams viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu, vai Eiropas Savienības pilsoņu tiesības uz brīvu pārvietošanos tiek aizskartas, ja to pilsonības un pastāvīgās dzīvesvietas valsts iestāde atsakās atzīt laulības, kas likumīgi noslēgtas citā Savienības dalībvalstī, ar kuru vienai no laulību noslēgušajām personām ir cieša, tostarp pilsonības saikne. Līdz ar to senatoru kolēģija pieņēma rīcības sēdes lēmumu, kurā nolēma uzdot šādu prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai un apturēt tiesvedību izskatāmajā lietā, līdz būs stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.
Rīcības sēdes lēmums pieejams šeit.
Informāciju par nepabeigta kriminālprocesa virzītājiem neizsniedz administratīvā procesa kārtībā
Senāta Administratīvo lietu departaments ir izbeidzis tiesvedību lietā par pienākuma uzlikšanu Iekšlietu ministrijas Informācijas centram izsniegt informāciju par konkrēta kriminālprocesa virzītājiem un atzinis, ka jautājums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.
Izskatījis Iekšlietu ministrijas Informācijas centra kasācijas sūdzību, Senāts konstatēja, ka pieteicējs nepamatoti uzskatījis administratīvo procesu par vienīgo efektīvo līdzekli ziņu iegūšanai no krimināllietas. No lietas apstākļiem izriet, ka strīds pēc būtības ir par tādas informācijas iegūšanu, kas jau atrodas konkrētā kriminālprocesa materiālos, jo Kriminālprocesa informācijas sistēmā iekļautās ziņas nepastāv ārpus krimināllietas, bet gan balstās uz procesuāliem dokumentiem un nevarētu atšķirties no šajos dokumentos ietvertajām ziņām. Tādēļ strīds par šādas informācijas iegūšanu risināms nevis saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, bet gan Kriminālprocesa likumu. Likumdevējs ir paredzējis kārtību, kādā personas var īstenot savas tiesības saņemt krimināllietā esošo informāciju un pārsūdzēt nepamatotu atteikumu piekļūt šai informācijai, un tādējādi ir nodrošināta pienācīga tiesību aizsardzība. Tādēļ, Senāta ieskatā, pirmās instances tiesa nepamatoti attiecinājusi Informācijas atklātības likuma regulējumu uz izskatāmo lietu un pieņēmusi to izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā, līdz ar to tiesvedība lietā ir izbeidzama.
Spriedums pieejams šeit.
Plašsaziņas līdzekļu uzraugam ir plašas pilnvaras rīkoties, lai aizsargātu Latvijas informatīvo telpu
Senāta Administratīvo lietu departaments atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma atcelšanu daļā, un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apgabaltiesā.
NEPLP bija aizliegusi Latvijas teritorijā izplatīt Krievijas Federācijas mediju holdingam “Gazprom‑Media” piederošas televīzijas programmas, pamatojoties uz to, ka holdinga īpašnieks “GAZPROMBANK” ir iekļauts ASV sankcionēto personu sarakstā, un programmu retranslēšana neatbilst Latvijas nacionālajām interesēm un rada sankciju pārkāpšanas risku.
Pieteicēja SIA “Global Media” pārsūdzēja lēmumu par tās pārstāvētajām programmām. Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu apmierināja, atzīstot, ka NEPLP ir pārsniegusi pilnvaras, jo ASV sankcijas pašas par sevi nav Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzēts izplatīšanas aizlieguma pamats.
Izskatot NEPLP kasācijas sūdzību, Senāts atzina, ka likumdevējs ir piešķīris NEPLP plašu rīcības brīvību, īpaši izņēmuma apstākļos pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, lai aizsargātu valsts drošību un nacionālās intereses. Senāts norādīja, ka NEPLP var ņemt vērā arī citu valstu sankciju mērķus, balstoties uz tai piešķirto kompetenci un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, un secināja, ka programmu izplatīšanas aizliegumam ir saskatāms pietiekams tiesiskais pamats.
Vienlaikus Senāts uzsvēra, ka atkārtoti izskatot lietu, tiesai jāvērtē pieteikuma pieļaujamība un aizlieguma samērīgums, ņemot vērā, ka attiecīgās programmas aizliegtas arī ar vēlāk pieņemtu NEPLP lēmumu.
Spriedums pieejams šeit.
Procesuālā termiņa nokavēšanas apstākļi jāvērtē pēc būtības, nevis tikai jākonstatē fakts
Senāta Civillietu departaments ir izskatījis blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu civillietā, ar kuru noraidīts pieteikums par kasācijas sūdzības trūkumu novēršanai noteiktā procesuālā termiņa atjaunošanu, un atzinis, ka pārsūdzētais lēmums ir atceļams.
No lietas apstākļiem izriet, ka Rīgas apgabaltiesa bija apmierinājusi prasību civillietā par parāda piedziņu. Atbildētāja par spriedumu bija iesniegusi kasācijas sūdzību, vienlaikus lūdzot viņu atbrīvot no drošības naudas samaksas. Šis lūgums tika apmierināts daļēji, tādēļ atbildētāja to pārsūdzēja ar blakus sūdzību. Rīgas apgabaltiesas tiesnesis iesniegto blakus sūdzību atstāja bez virzības, jo tajā bija nepareizi norādīts adresāts un tiesa, kuras lēmums tiek pārsūdzēts. Atbildētāja novērsa šos trūkumus nākamajā darba dienā pēc to novēršanai noteiktā procesuālā termiņa beigām un lūdza atjaunot nokavēto termiņu, nokavējumu skaidrojot ar kļūdaini salasītu datumu cienījamā vecuma un vājās redzes dēļ. Rīgas apgabaltiesa noraidīja šo argumentu, jo termiņa nokavējums esot pieļauts atbildētājas subjektīvas kļūdas, nevis objektīva apstākļa dēļ.
Senāts norādīja, ka apgabaltiesa, secinot, ka trūkumu novēršanas termiņa nepareiza izlasīšana redzes traucējumu un vecuma dēļ nav objektīvs un attaisnojošs iemesls termiņa neievērošanai, ir rīkojusies pārlieku formāli. Vērtējot procesuālā termiņa nokavēšanas sekas, ir nepieciešams līdzsvarot tiesisko stabilitāti un personas tiesības uz taisnīgu tiesu, un šajā sakarā ir jāvērtē tādi apstākļi kā, piemēram, konkrētā termiņa būtiskums, pieļautā nokavējuma ilgums un tā ietekme uz personas tiesību īstenošanu, taču izskatāmajā lietā šāds izvērtējums nav veikts. Senāta ieskatā, no iesniegtās blakus sūdzības teksta ir skaidri saprotams, kam tā ir adresēta un kuras tiesas lēmums tajā tiek pārsūdzēts, nokavējums nav bijis nesamērīgi ilgs, turklāt trūkumu novēršana ietekmē atbildētājas iespēju īstenot būtiskas procesuālās tiesības – pārsūdzēt nelabvēlīgu tiesas nolēmumu. Tā kā apgabaltiesa šo apstākļu nozīmi nebija vērtējusi, Senāts atzina par iespējamu izņēmuma kārtā atzīt pieļauto nokavējumu par attaisnotu, atjaunot nokavēto procesuālo termiņu un nodot lietu Rīgas apgabaltiesai izlemšanai par blakus sūdzības tālāko virzību.
Lēmums pieejams šeit.
Senāts liek no jauna vērtēt KNAB atteikumu sniegt informāciju zvērinātai advokātei
Senāta Administratīvo lietu departaments ir atcēlis Administratīvās rajona tiesas lēmumu, ar kuru izbeigta tiesvedība lietā par zvērināta advokāta tiesībām pieprasīt informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), un nodevis lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā.
Pieteikumu lietā bija iesniegusi zvērināta advokāte, kura vēlējās iegūt informāciju, vai un kādos apstākļos valsts apsūdzības uzturētājs – prokurors krimināllietā, kurā apsūdzēts viņas klients, iepazinies ar operatīvās darbības lietas materiāliem, kā arī to dokumentu kopijas, kur šāda iepazīšanās fiksēta. KNAB pieteicējai bija sniedzis atbildi pēc būtības vienīgi par to, kad šāda iepazīšanās notikusi, un tiesību normām, kas to pieļauj. Administratīvā rajona tiesa izbeidza tiesvedību, norādot, ka KNAB rīcības vērtēšana nav tiesas kompetencē.
Senāts atzina, ka Administratīvā rajona tiesa uz izskatāmo lietu kļūdaini attiecinājusi Senāta atziņas par to, ka administratīvajā tiesā nav pārbaudāms operatīvās darbības lietas materiālu uzrādīšanas prokuroram tiesiskums. Proti, iepriekš citā lēmumā Senāts bija norādījis, ka tas, vai operatīvās darbības lietas materiālu uzrādīšana prokuroram krimināllietas iztiesāšanas laikā ir tiesiska, ir krimināllietu izskatošās tiesas, nevis administratīvās tiesas kompetencē. Turpretī šajā gadījumā tiek vērtēts cits jautājums, proti, vai administratīvās tiesas kontrolei ir pakļauta KNAB rīcība attiecībā uz informācijas neizsniegšanu advokātam, kurš attiecīgo informāciju prasījis, vācot pierādījumus juridiskās palīdzības sniegšanas mērķiem. Saskaņā ar Senāta judikatūru
šādas advokāta darbības ir patstāvīgi informācijas pieprasījumi Informācijas atklātības likuma izpratnē. Šādiem pieprasījumiem ir publiski tiesisks raksturs, un tie ir pakļauti izskatīšanai administratīvajā tiesā. Senāts arī norādīja, ka tiesa pārsūdzētajā lēmumā nav pamatojusi, kādēļ pieteicējas pieprasītā informācija par personām, kuras iepazinušās ar operatīvās darbības lietu, un šādu gadījumu fiksēšanas kārtību pati par sevi būtu atzīstama par konfidenciālu informāciju. Līdz ar to Senāts atzina, ka pārsūdzētais lēmums nesatur pietiekamu pamatojumu tiesvedības izbeigšanai un ir atceļams. Tādējādi tiesai būs pēc būtības (ar spriedumu) jāvērtē, vai zvērinātas advokātes informācijas pieprasījums ir pamatots, proti, vai pieprasītā informācija advokātei ir izsniedzama.
Lēmums pieejams šeit.
Administratīvo lietu departamenta judikatūra un tiesu prakse
SKA-302/2026: Personas tiesības vērsties tiesā par Satversmes aizsardzības biroja atzinumu, kas sniegts kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam pirms ārpakalpojuma līguma noslēgšanas
Satversmes aizsardzības biroja atzinums, kas sniegts kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam pirms ārpakalpojuma līguma noslēgšanas, ir starplēmums, kura ietekme uz dažādām personām var būt dažāda atkarībā no tā, kas ir atzinuma adresāts un kas pieņems galīgo lēmumu un tieši par ko. Tiesības vērsties tiesā būtu atzīstamas tikai personai, kuru atzinums būtiski ietekmē, turklāt tikai gadījumos, ja nav iespējams vērsties tiesā par galīgo lēmumu un tā pārbaudes ietvaros pārbaudīt atzinuma tiesiskumu. Tā tas varētu būt gadījumos, ja, piemēram, atzinuma dēļ ar darbinieku tiek izbeigtas vai būtiski grozītas darba tiesiskās attiecības.
Atzinums, kas ietver rekomendāciju līguma izpildē neiesaistīt konkrētu paredzētā ārpakalpojuma sniedzēja norādīto fizisko personu, ja tas nav novedis pie darba tiesisko attiecību izbeigšanas vai grozīšanas, nav uzskatāms par starplēmumu ar būtisku ietekmi.
Personas tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par valsts drošības iestāžu rīcībā esošās informācijas izsniegšanu
Valsts drošības iestāžu likuma 26.panta ceturtā daļa dod iespējas personai vērsties tiesā gadījumos, kad tai nepieciešams aizsargāt savas tiesības un tiesiskās intereses. Tas aptver arī informācijas pieprasījumu pamatotības pārbaudi, tostarp atbilstoši Informācijas atklātības likumam.
Tādējādi personai ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par valsts drošības iestāžu rīcībā esošās informācijas izsniegšanu, tostarp gadījumā, ja persona vēlas uzzināt informāciju, kas skar pašu šo personu.
SKA-23/2026: Būvniecības ierosinātāja statusa pārbaude būvvaldē
Būvniecības ierosinātāja statuss ir materiāltiesisks priekšnoteikums jeb civiltiesiskajās attiecībās balstītas tiesības, kas izriet no īpašuma, valdījuma vai līgumiskām lietošanas tiesībām, taču to izmantošana būvniecības procesā ir pakļauta publisko tiesību regulējumam. Tādēļ jautājums par to, vai persona ir tiesīga ierosināt būvniecību, nav civiltiesiska strīda izšķiršana, bet gan publisko tiesību jautājums, kura izvērtēšana ietilpst būvvaldes vai iestādes, kas pilda būvvaldes funkcijas, kompetencē. Tādējādi būvvaldei vai iestādei, kas pilda būvvaldes funkcijas, īstenojot tai ar likumu piešķirto uzraudzības un kontroles funkciju, ir pienākums pārliecināties, ka persona, kura iesniedz būvniecības ieceres iesniegumu, patiešām ietilpst normatīvajos aktos noteiktajā subjektu lokā attiecībā uz konkrēto būvi vai telpu.
Nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētie dati nerada personai apbūves tiesības
Nekustamā īpašuma valsts kadastra dati pilda uzskaites funkciju, tie ir deklaratīvi dati par nekustamo īpašumu un tā objektiem, taču kadastra dati paši par sevi nerada un nevar radīt apbūves tiesības. Nekustamā īpašuma valsts kadastrā fiksēta telpas iekļaušana dzīvokļa sastāvā neatklāj tiesību rašanās pamatu un nevar aizstāt civiltiesisku pamatu, kas nepieciešams, lai personu atzītu par būvniecības ierosinātāju Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr. 500 „Vispārīgie būvnoteikumi” izpratnē.
SKA-61/2025: Valsts darba inspekcijas kompetence darba tiesisko attiecību uzraudzībā
Valsts darba inspekcijai ir plašas pilnvaras uzraudzīt jebkurā objektā esošos darba apstākļus, izvērtēt jebkuru darba tiesisko attiecību atbilstību tiesību normu prasībām un piemērot pēc saviem ieskatiem atbilstošākās sekas. Lai arī darbiniekam savu pretenziju izvirzīšanai ir izstrādāts privāttiesiskais strīda risināšanas ceļš, arī publiski tiesiskajā regulējumā darbinieks nav tikai informācijas sniedzējs inspekcijai un pasīvs tālāko notikumu vērotājs. Darbinieks var ne tikai individuāli vērsties pret darba devēju, bet arī lūgt Valsts darba inspekcijas iesaistīšanos, lai tā, izmantojot tai piešķirtās pilnvaras, uzraudzītu, kontrolētu darba devēju un piemērotu atbilstošas sekas, ja nepieciešams.
Tomēr ievērojot darba tiesisko attiecību privāttiesisko raksturu, Valsts darba inspekcija, drīkst iejaukties darba tiesiskajās attiecībās tikai tiktāl, ciktāl darbinieka tiesības skaidri izriet no tiesību normām. Lai secinātu, vai darbinieka tiesības skaidri izriet no tiesību normām, Valsts darba inspekcijai kā darba tiesiskās attiecības uzraugošai un kontrolējošai iestādei ir piešķirtas pilnvaras izvērtēt, vai darba devējs attiecībā pret darbinieku ievēro tās prasības, kas ir izvirzītas tiesību normās. Tādējādi Valsts darba inspekcijas kompetencē ietilpst konstatēt visus nepieciešamos faktus un apstākļus Valsts darba inspekcijas likuma 5.panta otrās daļas 6.punkta piemērošanai, turklāt inspekcijai savu iespēju robežās ir pienākums šos faktus un apstākļus pārbaudīt un izdarīt no tiem secinājumus.
Iknedēļas brīvdienas noteikšana darbiniekam
Elastīgas iknedēļas brīvdienas piešķiršanā par nozīmīgu uzskatāma iknedēļas brīvdienas nodrošināšana jebkurā septiņu dienu perioda dienā. Tiesību normas nepieprasa iknedēļas brīvdienas piešķiršanu tieši pēc katrām sešām nostrādātām dienām.
SKA-73/2026: Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība muitas iestādē
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 12.jūnija Regula (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK)Nr. 1383/2003, ļauj preces konfiscēt un iznīcināt vienīgi uz aizdomu pamata tikai tādā gadījumā, ja abas iesaistītās puses (lēmuma saņēmējs un preču deklarētājs vai valdītājs) ir par to vienisprātis. Ja no preču deklarētāja un valdītāja nav saņemta piekrišana preču konfiskācijai un iznīcināšanai un to nevar pieņemt arī no klusēšanas, tad minētā regula skaidri izslēdz iespēju muitas iestādei preces iznīcināt tikai uz aizdomu pamata par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.
Gadījumā, ja abas iesaistītās puses nav vienisprātis, preču tālākais liktenis ir atkarīgs no tā, kāds rezultāts ir tiesvedībai, kas uzsākta nolūkā noteikt, vai konkrētajā gadījumā ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības. Ar „tiesvedību” Regulas (ES) Nr. 608/2013 23.panta izpratnē var tikt saprasta ne tikai prasības celšana civilprocesuālā kārtībā, bet arī administratīvais vai administratīvā pārkāpuma process pašā muitas dienestā.
Ja ir uzsākts process nolūkā noskaidrot, vai patiešām ir noticis intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, muitas iestādei un vēlāk arī administratīvajai tiesai ir objektīvi jānoskaidro fakti un patstāvīgi jāizdara par to secinājumi, ievērojot, ka preču konfiskācija un iznīcināšana tieši aizskar īpašuma tiesības, un tas ir pieļaujams tikai uz pienācīgi konstatētu faktu pamata un pamatojot to ar tiesību normu, kas pieļauj šādu īpašuma tiesību ierobežojumu. Ja abas iesaistītās puses muitas iestādei sniedz pretējus viedokļus par to, vai preces ir tādas, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, tad šādos apstākļos vienas puses paziņojums, viedoklis, pierādījumi vai paskaidrojumi nav uzskatāmi par pietiekamu un izsmeļošu pamatu galīgam secinājumam par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.
Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse
SKK-4/2026: Aizstāvības piekrišana ziņu par faktiem, kas fiksētas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtajās liecībās, izmantošanai tiesas nolēmuma pamatošanā
Kriminālprocesa likuma 512. panta otrās daļas 4. punktā paredzētā aizstāvības piekrišana izmantot ziņas, kas fiksētas konkrētajā kriminālprocesā iepriekš sniegtajās liecībās, kuras lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādītas tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā, var būt gan tieša (mutvārdos vai rakstveidā izteikta), gan izteikta ar konkludentām darbībām, un tā var tikt sniegta līdz lēmuma pieņemšanai par tiesas izmeklēšanas pabeigšanu.
Šādai piekrišanai ir jābūt skaidrai un nepārprotamai, sniegtai, aizstāvībai apzinoties tās juridiskās sekas, un tā vēlāk nav atsaukta.
Aizstāvība, izsakot attiecīgu lūgumu, var piekrist tādu ziņu par faktiem izmantošanai nolēmuma pamatošanā, kas fiksētas konkrētajā kriminālprocesā sniegtajās liecībās un ietvertas lietas materiālos, arī tad, ja prokurors tās nav norādījis tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā, tomēr arī šādai piekrišanai jāatbilst iepriekš minētajām prasībām.
SKK-28/2026: Pabeigts atsevišķs turpināts noziedzīgs nodarījums
Ja kaut viena no turpinātu noziedzīgu nodarījumu veidojošām prettiesiskajām darbībām ir pabeigta, bet cita savstarpēji saistīta tāda pati noziedzīgā darbība nav izdarīta līdz galam no vainīgās personas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, noziedzīgais nodarījums kopumā kvalificējams kā pabeigts, ja vien vainīgās personas līdz galam nerealizētais nodoms nav bijis konkretizēts un vērsts uz smagāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
SKK-177/2026: Noziedzīgo nodarījumu klasifikāciju un kriminālatbildības noilguma termiņa aprēķināšanu nemaina 2012. gada 13. decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 4. punkts, ar kuru samazināts maksimālais brīvības atņemšanas soda ilgums
2012. gada 13. decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 4. punkts, kas noteic, ka persona sodāma saskaņā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā spēkā esošo likumu, nepārsniedzot jaunajā likuma redakcijā paredzēto maksimālo sodu, pats par sevi negroza noziedzīgā nodarījuma klasifikāciju un neietekmē kriminālatbildības noilguma termiņu.
Kriminālatbildības noilguma termiņš vairāku noziedzīgu nodarījumu gadījumā
Ja noilguma tecējuma laikā izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums, no jaunā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža visiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem piemērojams viens kopīgs noilguma termiņš – tas, kas paredzēts par smagāko no tiem.
Civillietu departamenta judikatūra un tiesu prakse
SKC-29/2026: Prasība par kaitējuma atlīdzības piedziņu no personas, pret kuru tiesa krimināllietā ir apmierinājusi cietušā kompensācijas pieteikumu par tā paša kaitējuma atlīdzināšanu
Ja kaitējuma atlīdzība kriminālprocesā ir prasīta un piedzīta, tad pušu konkrētais strīds par kaitējuma atlīdzību ir izspriests un cietušais nevar celt kaitējuma atlīdzības piedziņas prasību civilprocesā atkārtoti pret to pašu personu par to pašu kaitējuma atlīdzības summu un uz tās pašas prettiesiskās rīcības pamata. Ja šāda prasība pieņemta, tiesai ir pamats izbeigt tiesvedību lietā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223. panta 3. punktu.
Kreditora prasības tiesība pret solidārajiem parādniekiem atsevišķos tiesas procesos
Kreditors pēc savas izvēles ir tiesīgs prasīt visa parāda (saistības priekšmeta) izpildījumu no viena, dažiem vai visiem solidārajiem parādniekiem (kopparādniekiem), un viņam līdz brīdim, kamēr saistības priekšmets nav pilnībā izpildīts, saglabājas tiesība prasīt atlikušā parāda izpildījumu arī no tiem kopparādniekiem, no kuriem sākotnēji parāda izpildīšana netika prasīta. Ar saistības priekšmeta izpildījumu saprotama saistības priekšmeta faktiska saņemšana. Turklāt kreditors pēc savas izvēles ir tiesīgs prasīt visa parāda vai parāda daļas izpildījumu, nezaudējot tiesības uz atlikušo daļu. Ja saistību pilnībā vai daļēji izpilda viens no kopparādniekiem, viņa izpildījums pilnībā vai attiecīgajā daļā atbrīvo pārējos kopparādniekus no viņu saistības pret kreditoru.
SKC-34/2026: Apdrošinātāja subrogācijas prasības tiesības noilgums
Subrogācija nozīmē to, ka apdrošinātājam ir tādas pašas prasījuma tiesības pret personu, kura ir atbildīga par nodarītajiem zaudējumiem, kādas apdrošinātajam būtu tad, ja tā īpašums nebūtu apdrošināts un attiecīgo zaudējumu summu tas vēlētos piedzīt no minētās personas. Tāpēc, ja apdrošinātājs prasības tiesības pret zaudējumus nodarījušo personu ieguvis uz subrogācijas pamata, apdrošinātāja zaudējumu atlīdzības piedziņas prasības celšanai atbilstoši Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta piektajai daļai ir piemērojams tāds pats noilguma termiņš, kāds zaudējumus cietušās personas prasībai. Savukārt šī panta otrā daļa subrogācijas celšanas termiņu nenoteic.
SKC-36/2026: Sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas pāreja ieguvējam ar daļas atsavināšanas darījuma noslēgšanas brīdi
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas atsavināšanas darījums, kas ietver arī atsavinātāja nodomu nodot daļu tās ieguvējam, ir pietiekams tiesiskais pamats, lai nodibinātu daļas piederību ieguvējam. Tātad daļa ir uzskatāma par nodotu jeb pārgājušu tās ieguvējam jau ar atsavināšanas darījuma, piemēram, pirkuma līguma, noslēgšanu. Savukārt ieraksts sabiedrības dalībnieku reģistrā nepieciešams tādēļ, lai ieguvējs, kļūstot par dalībnieku, rastu tiesisku iespēju izlietot no daļas izrietošās tiesības sabiedrībā.
Prasības par tiesību atzīšanu uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļām nošķiršana no prasībām par ķermeniskas lietas atdošanu, pārbaudot noilguma iestāšanos
Civillikuma 1894. pants, kas liedz parādniekam atsaukties uz noilgumu, ja viņš nav lietu valdījis labā ticībā, attiecas uz prasībām par ķermeniskas lietas atdošanu, tostarp īpašuma prasību. Minētā norma nav piemērojama, ja prasītājs lūdz atzīt viņam tiesības uz kapitāla daļām, kas ir bezķermeniskas lietas.
SKC-116/2026: Termiņš darba devēja prasībai par darba tiesisko attiecību izbeigšanu svarīga iemesla dēļ, ja darbinieks apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ārpus darba tiesiskajām attiecībām
Darba devējs arī pirms notiesājoša tiesas sprieduma krimināllietā var, pamatojoties uz tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem, celt tiesā prasību par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar darbinieku, kura rīcības iespējamais prettiesiskums vēl tiek vērtēts kriminālprocesa ietvaros. Ir būtiski noteikt, kāds svarīgs iemesls šādā gadījumā veido prasības pamatu.
Ja svarīgs iemesls ir darbinieka rīcība, neatkarīgi no tās novērtējuma kriminālprocesa ietvaros, tad Darba likuma 101. panta piektajā daļā noteiktais prekluzīvais termiņš prasības celšanai skaitāms no brīža, kad darba devējs, rīkojoties bez nepamatotas vilcināšanās, ir ieguvis prasības celšanai pietiekamas ziņas par darbinieka rīcības apstākļiem. Šādā gadījumā tiesa, ievērojot civillietu izskatīšanā piemērojamo pierādīšanas standartu, izvērtē, vai konkrētā darbinieka rīcība var būt pamats darba tiesisko attiecību izbeigšanai, nevērtējot, vai darbinieks ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu.
Ja svarīgs iemesls ir darba devēja pietiekami nopietnas aizdomas par to, ka darbinieks ārpus darba tiesiskajām attiecībām varētu būt rīkojies prettiesiski, un šādu aizdomu esība liedz turpināt darba tiesiskās attiecības, tad tiesai jāizvērtē, vai darba devēja norādītie apstākļi pamato aizdomas un vai norādītie apstākļi ir pierādīti, ja otra puse tos ir apstrīdējusi. Prekluzīvais termiņš tādā gadījumā skaitāms no brīža, kad darba devējs, rīkojoties bez nepamatotas vilcināšanās, ir ieguvis prasības celšanai pietiekamas ziņas par apstākļiem, kas pamato šādas nopietnas aizdomas.
Ja kriminālprocesā pieņemts lēmums objektīvi var pastiprināt darba devēja aizdomas par to, ka darbinieks varētu būt izdarījis tādu noziedzīgu nodarījumu, kas ir svarīgs iemesls darba tiesisko attiecību izbeigšanai, darba devējs var celt jaunu prasību. Šādā gadījumā prekluzīvais termiņš skaitāms no brīža, kad darba devējs ieguva ziņas, kas varēja pastiprināt viņa aizdomas.
Ja darba devējs ceļ prasību tiesā, pamatojoties uz notiesājošu spriedumu krimināllietā, prasības pamats ir darbinieka rīcība, kas atzīstama par svarīgu iemeslu darba tiesisko attiecību izbeigšanai, nevis aizdomas par šādas rīcības izdarīšanu. Iepriekš celta prasība, kas pamatota ar aizdomām par darbinieka prettiesisko rīcību, nav šķērslis šādas jaunas prasības celšanai. Prekluzīvais termiņš šajā gadījumā skaitāms no brīža, kad darba devējs uzzinājis par notiesājošo spriedumu.
Darbinieka atstādināšana no darba, kas pamatota ar faktisko situāciju, kura notikusi ārpus darba veikšanas un ārpus darba vietas
Darbinieka atstādināšanu no darba, ja neatstādināšana varētu kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm, var pamatot arī ar faktisko situāciju, kas notikusi ārpus darba veikšanas un ārpus darba vietas.
Darbinieka darbnespējas laika nepamatota ieskaitīšana darbinieka atstādināšanas no darba termiņā
Ja rīkojums par darbinieka atstādināšanu pieņemts darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, no tā izrietošo atstādināšanas tiesisko seku spēkā esība ir atkarīga no darbinieka darbspējas atjaunošanās, tāpēc darbinieka darbnespējas laiks nav ieskaitāms Darba likuma 58. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā.
SKC-135/2026: Sprieduma motīvu spēkā stāšanās un tajā konstatēto faktu saistošais spēks
Sprieduma motīvu daļā konstatētie fakti (Civilprocesa likuma 96. panta otrā daļa) var būt saistoši tad, ja sprieduma motīvu daļa, kurā tie ietverti, stājusies spēkā (Civilprocesa likuma 203. pants).
Spriedumā ietvertie motīvi stājas spēkā tad, kad tie ir nesaraujami saistīti ar sprieduma rezolutīvo daļu. Sprieduma motīvi, kuri nav obligāts un nepieciešams priekšnoteikums rezolūcijas taisīšanai (nepamato tieši šādas rezolūcijas taisīšanu), nestājas spēkā. Ja lietas dalībnieka rīcības tiesiskuma vērtējums ietverts sprieduma motīvos, kuri nestājas spēkā, šim vērtējumam nav saistoša spēka (res judicata), un citā strīdā, kurā šim vērtējumam var būt nozīme, tiesai tas jāizdara patstāvīgi.
Kasācijas sūdzībā Senātam izsakāmais lūgums
Kasācijas sūdzībā Senātam izteiktajam lūgumam jāattiecas uz pārsūdzētā sprieduma rezolūciju – apjomu, kādā tiek pārsūdzēta sprieduma rezolutīvā daļa.
SKC-387/2026: Nekustamā īpašuma atmešana
Īpašnieka atmests nekustams īpašums piekrīt valstij vai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldībai, kura nav tiesīga atteikties no tai piekrituša nekustamā īpašuma, tāpēc nekustamā īpašuma atmešana nerada situāciju, kurā nekustamais īpašums paliek bez īpašnieka. Nekustamā īpašuma atmetējam nav jāgādā par to, lai vienlaikus ar ierakstu par viņa īpašuma tiesības izbeigšanos tiktu izdarīts ieraksts par nākamā īpašnieka, t. i., valsts vai pašvaldības, īpašuma tiesības nostiprināšanu.
Satversmes tiesa
Satversmei neatbilst zemesgrāmatā nostiprinātu nomas tiesību dzēšana uz valstij piekrītošu bezīpašnieka lietu pēc kooperatīvās sabiedrības vienkāršotās likvidācijas
Satversmes tiesa 26. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-13-01. Tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu par zemesgrāmatā nostiprinātu nomas tiesību dzēšanu uz nekustamo īpašumu, kas kā bezīpašnieka lieta piekritis valstij pēc kooperatīvās sabiedrības vienkāršotās likvidācijas. Satversmes tiesa secināja, ka kooperatīvās sabiedrības vienkāršotās likvidācijas gadījumā likumdevējs nav līdzsvarojis sabiedrības un nomnieka intereses tā, lai tiktu sasniegts pēc iespējas taisnīgs rezultāts. Nekustamā īpašuma atgriešana civiltiesiskajā apgrozībā nodrošināma atbilstoši taisnīguma principam, tāpēc nedrīkst pastāvēt situācija, ka nomniekiem nav iespējams efektīvi aizsargāt savas tiesības.
Spriedums pieejams šeit.
Regulējums par sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās neatbilst Satversmei
Satversmes tiesa 30. martā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2024-30-01, ar kuru atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu attiecībā uz sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās. Tiesa uzsvēra, ka tieši likumdevējam, respektējot sabiedrisko mediju neatkarību un redakcionālo brīvību, ir jānodrošina, lai sabiedrisko mediju satura veidošanā līdzsvaroti tiek aizsargāta gan latviešu valoda, gan pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības, gan valsts drošība.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdēto normu saturs ir pārāk plašs. Tās pieļauj to, ka ar Latvijas Sabiedriskā medija starpniecību pēc būtības var netikt nodrošinātas tādu mazākumtautību tiesības, kuru valoda plašsaziņas līdzekļos nav pašpietiekama un kurām nepieciešama īpaša aizsardzība. Savukārt attiecībā uz tās mazākumtautības tiesībām, kuras valoda Latvijā plašsaziņas līdzekļos ir pašpietiekama, apstrīdētās normas pieļauj nepamatotu atkāpi no principa, ka Latvijas Sabiedriskā medija saturs pamatā ir veidojams latviešu valodā. Nav pieļaujams tas, ka pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības tiek īstenotas uz valsts valodas rēķina.
Ņemot vērā minēto, ar apstrīdētajām normām nav nodrošināts atbilstošs līdzsvars starp Satversmē noteiktajiem valsts pienākumiem aizsargāt latviešu valodu, mazākumtautību tiesības un valsts drošību. Apstrīdētais regulējums ir atzīts par spēkā neesošu no 2027. gada 1. maija, dodot Saeimai saprātīgu laiku, lai izvērtētu, kāds tiesiskais regulējums sabiedrisko mediju satura veidošanas procesā minētos valsts pienākumus līdzsvarotu vispilnīgāk.
Spriedums pieejams šeit.
