Tiesa: summētā darba laika uzskaite nav iespējama nepilna laika darbiniekiem

Latvijas Republikas (LR) Augstākās Senāta tiesas mājas lapā 2019. gada 2. februārī ir publicēts Civillietu departamenta spriedums lietā Nr.C29688412, SKC-1818/2014, kurā pausta atziņa, ka summētā darba laika uzskaite atbilstoši Darba likuma 140. panta pirmajai daļai attiecas tikai uz pilna darba laika darbiniekiem. Šāda pati atziņa pausta arī 2015. gada 4. decembra Civillietu departamenta spriedumā lietā Nr. C284900012, SKC-2735/2015. Tātad tiesas ieskatā Darba likums nepieļauj noteikt summētā darba laika organizāciju darbiniekam, kuriem ir noteikts nepilns darba laiks.

Lai arī juristu vidū pastāv atšķirīgi viedokļi par tiesas pausto atziņu,  tomēr pēc attiecīgā sprieduma publicēšanas LR Augstākās tiesas Senāta mājaslapā, judikatūras sadaļā, šai atziņai ir jāpievērš uzmanība, un darba devējiem, kas saskaņā ar darba līgumiem darbiniekus nodarbina nepilnu laiku, jāizvērtē, vai šajā sakarā būtu jāveic izmaiņas pašlaik piemērotajā darba laika organizācijas veida izvēlē.

Darba likumā nosaka atkāpi no vispārējās virsstundu apmaksas kārtības

Saeima pieņēma grozījumus Darba likumā, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. maijā. Grozījumi paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Grozījumi paredz, ka, ja ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši Darba likuma 18. panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu vismaz 50% virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku, bet ne mazāku kā 50% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāku kā 50% apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Jauns Komercnoslēpuma aizsardzības likums

Tā kā tieši darbinieki ir tie, kuriem darba pienākumu veikšanai ir vistiešākā saskare ar darba devēja rūpīgi sargāto informāciju – komercnoslēpumu – nozīmīgs jaunums ir tas, ka 2019. gada 1. aprīlī spēkā stājās Komercnoslēpuma aizsardzības likums un ar to saistītie grozījumi Civilprocesa likumā. Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpuma aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija direktīvas (ES) 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.

Likumā “komercnoslēpums” ir definēts kā neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm – tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šādu informāciju, tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība, kā arī komercnoslēpuma turētājs ir veicis atbilstošus tās slepenības saglabāšanas pasākumus.

Darba devējiem būtu ieteicams pārbaudīt, vai informācija, kurai pašlaik ir noteikts komercnoslēpuma statuss, atbilst likumā sniegtajai komercnoslēpuma definīcijai, kā arī pārliecināties, vai ir veikti atbilstoši un saprātīgi pasākumi slepenības saglabāšanai.

2019. gada 1. maijā stāsies spēkā Trauksmes celšanas likums

Visbeidzot, vēlamies atgādināt, ka tuvojas 2019. gada 1. maijs, kad spēkā stāsies Trauksmes celšanas likums. Šī likuma mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju un viņu radinieku pienācīgu aizsardzību.

Visiem darba devējiem, kas nodarbina vairāk par 50 darbiniekiem, ir pienākums izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, nodrošinot darbiniekiem iespēju droši ziņot par pārkāpumiem un garantējot viņiem aizsardzību.

Plānots, ka vēl aprīlī Valsts kanceleja publiskos labās prakses vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei, kas palīdzēs darba devējiem izveidot katram uzņēmumam vispiemērotāko iekšējo trauksmes celšanas sistēmu.