Latvijas nodokļu sistēma kopumā ir laba un fundamentāli to mainīt nevajadzētu, par Finanšu ministrijas vadībā notiekošo nodokļu pamatnostādņu revīziju saka DANA MUCENIECE, Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Intervija notika vēl pirms Krišjāņa Kariņa vadītās valdības demisijas. Dažas dienas iepriekš valdības sēdē tika skatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums „Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027. gadam izstrādes virzību”, kurā jau iezīmēts tālākais darbu grafiks nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei.

Finanšu ministrijā notiek nodokļu pamatnostādņu revīzija, drīzumā varētu sagaidīt jau konkrētus priekšlikumus uzlabotai nodokļu politikai.

Darba grupas priekšlikumus gaidām ar lielu nepacietību. Plānojam iesaistīties diskusijās un sniegt priekšlikumus, ja redzēsim, ka kādas no piedāvātajām izmaiņām nav atbilstošas nodokļu maksātāju interesēm. Ministrijas izveidotās darba grupas mērķis ir skatīties, kāda ir nodokļu struktūra, cik lielas ir likmes. Savukārt mums ir svarīgi, kādā veidā nodokļi tiek iekasēti, cik tos ir ērti maksāt. Tieši uz šo jautājumu loku vairāk koncentrējas Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācija – vai nodokļu iekasēšanā ir ievēroti pamatprincipi, vai netiek aizskartas kādas nodokļu maksātāju būtiskas intereses.

ASV domnīca Tax Foundation regulāri Latvijas nodokļu sistēmu novērtē kā otro labāko pasaulē. Kā uzskatāt jūs?

Tax Foundation Igaunijas nodokļu sistēmu jau ilgstoši vērtē kā labāko pasaulē. Jāatceras, ka jebkurus reitingus veic pēc noteiktiem kritērijiem, un dažādos pētījumos mēdz būt atšķirīgi rezultāti. Vai Latvijā ir otrā labākā nodokļu sistēma pasaulē? Nezinu. Vai Latvijas nodokļu sistēma kopumā ir laba? Noteikti!

Vai nodokļu izmaiņas tagad ir nepieciešamas? Uz ko tām būtu jābūt vērstām?

Nodokļu sistēmu mainīt fundamentāli nevajadzētu. Tas, ka Latvijai būs jāveic dažādas izmaiņas, izriet no trīs būtiskām tendencēm. Pirmā – bizness nestāv uz vietas, parādās jauni uzņēmējdarbības, preču un naudas plūsmu veidi. Pēdējos gados vērojams interneta platformu uzplaukums, vispārēja digitalizācija.Tas ir jaunas iespējas uzlabot un vienkāršot nodokļu administrēšanu. Pirms 20 gadiem neviens nevarēja sapņot par tām nodokļu informācijas plūsmām, kas nonāk nodokļu administrāciju rīcībā un ātrumu, ar kādu notiek informācijas apmaiņa starp valstīm.

Otra tendence – kopējās Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas iniciatīvas, tiesiskie regulējumi. Patlaban aktualitāte ir gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), gan pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reformas ES. Jūlija beigās Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja (ECON) sprieda par PVN e-rēķinu ieviešanu ES no 2029. gada, pārceļot Eiropas Komisijas (EK) sākotnēji iecerēto termiņu par vienu gadu. Latvija strukturētos e-rēķinus bija plānojusi ieviest jau 2025. gadā2. Tās ir reformas, kas notiek neatkarīgi no situācijas Latvijā.

Trešā tendence – izmaiņas valsts iekšienē, kur savas rīcības brīvības ietvaros varam lemt par to, ko vēlamies pamainīt. Viena lieta ir nodokļu likmes un ar nodokli apliekamie objekti — ko gribam aplikt un kādā mērā. Bet otra tikpat būtiska – kādā veidā nodokli ir maksājami – nodokļu aprēķina ,un samaksas mehānismi gan nodokļu maksātāju, gan arī valsts pusē.

Ar pilno rakstu variet iepazīties šeit.

Iesakām izlasīt arī šo Jāņa Taukača bloga ierakstu, kur viņš izsaka savu eksperta viedokli par FM plānotajām nodokļu izmaiņām 2024.-2027. gadam.