Izmantojat GPS? Uzmanieties! Iespējams datu aizsardzības pārkāpums!

Globālā pozicionēšanas sistēma (GPS) plaši tiek izmantota, lai kontrolētu savu darbinieku izmantotos transportlīdzekļus, analizētu transportlīdzekļu degvielas patēriņu, nobraukumu, braukšanas laiku, stāvēšanas laiku, dīkstāvi, izmantojuma statistiku u.c.. Tomēr tas var radīt darbinieka privātuma ierobežojumu. Tāpēc vēršam Jūsu uzmanību uz prasībām attiecībā uz personas datu apstrādi, kas saistīta ar GPS izsekošanu.

Proti, darba devējiem jāņem vērā, ka darbinieku transportlīdzekļos ierīkotās GPS ierīces nevar izmantot šādos gadījumos:

  • ātruma ierobežojumu ievērošanas uzraudzībai;
  • darbinieka pastāvīgai kontrolei;
  • ģeolokācijas ierīces nevar izmantot transportlīdzekļos –
    • – saistībā ar darbinieka brīvību organizēt pārvietošanos,
    • – lai kontrolētu darbinieka pārstāvju vai arodbiedrības pārstāvju pārvietošanos,
    • – ārpus darba laika, kad darbinieks transportlīdzekli ir tiesīgs izmantot personiskām vajadzībām,
    • – lai uzskaitītu darba laiku, ja šim nolūkam izmanto citas ierīces.

Ja uz transportlīdzekļiem vai ierīcēm ir uzstādīts GPS, tad darba devēja pienākums ir informēt savus darbiniekus par to, ka šāda GPS ierīce ir uzstādīta (piemēram, izstrādāt iekšējos noteikumus, kuros skaidrots konkrētās datu apstrādes tiesiskais pamats, mērķis un citi).

Darba devējam ir arī pienākums ieviest atbilstošus tehniskos risinājumus un veikt organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu drošu datu apstrādi. Tas var ietvert tādus pasākumus kā atbilstošas piekļuves tiesību noteikšana personām, kas var piekļūt ievāktajiem GPS datiem, datu minimizēšanas principa ievērošana, proti, apstrādāt ar GPS iegūtos datus pēc iespējas īsāku termiņu, izmantojot pēc iespējas mazāk personas datus.

Datu valsts inspekcija iesaka glabāt personas datus saturošus GPS datus ne ilgāk kā trīs mēnešus. Piekļuve šādai informācijai var būt tikai darba devējam un darbiniekiem, kas saistīti ar attiecīgo pakalpojumu sniegšanu. Tomēr GPS dati ne vienmēr ir personas dati. To, vai tā rīcībā esošie GPS dati ir personas dati, vērtē darba devējs.

Vajadzība pēc videoreģistratoriem un to lietošanas tiesiskums

Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām ceļu satiksmē, automašīnu īpašnieki mēdz uzstādīt savās automašīnās videoreģistratorus. Tie var kalpot savu tiesību un interešu aizsardzībai un tikt izmantoti kā pierādījums strīda gadījumā tiesībaizsargājošās iestādēs, ja noticis ceļu satiksmes negadījums. Taču, tā kā videoreģistratori var fiksēt personas datus (personu attēlus, automašīnas numura zīmi, pēc kuras iespējams identificēt konkrētu personu), tad to lietošana ir jāvērtē Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Datu regula) ietvaros. Datu regula netiek piemērota, ja  videoreģistratoru izmantošana  notiek privātām un mājsaimniecības vajadzībām: proti, ja lietojat videoreģistratoru savā personiskajā auto, par regulu varat neuztraukties. Taču, ja ierīce tiek lietota uzņēmumam piederošā auto, to, iespējams, vairs nevarētu uzskatīt par lietošanu privātām un mājsaimniecības vajadzībām, un Datu regula ir jāņem vērā. Regula principā neliedz videoreģistratorus izmantot arī uzņēmumiem, ja vien tam ir atbilstošs tiesisks pamats: piemēram, uzņēmuma leģitīmā interese nodrošināt pierādījumus satiksmes negadījumu situācijā. Minētais attiecas arī uz citām automatizētām datu ieraksta ierīcēm, piemēram, videokamerām, mobilajiem telefoniem un citām filmēšanas iekārtām. Jāievēro arī, ka kopš Datu regulas spēkā stāšanās vairs nepastāv prasība reģistrēt videoreģistratoru Datu valsts inspekcijā un maksāt valsts nodevu.

Ņemot vērā, ka no videoreģistratoriem iegūtie ieraksti satur dažādus personas datus, to publiskošana ikreiz ir rūpīgi jāizvērtē. Fizisko personu datu apstrādes likums paredz, ka ceļu satiksmē iegūtos ierakstus aizliegts izpaust citām personām un institūcijām, izņemot gadījumus, kad ir konstatējams kāds no Datu regulā noteiktajiem datu apstrādes pamatiem. Lai personas datu apstrāde jeb video publicēšana būtu likumīga, tai jāatbilst kādam no Regulā norādītajiem tiesiskajiem pamatojumiem – saņemta datu subjekta piekrišana, nepieciešama līguma izpildei, juridiska pienākuma izpildīšanai, vitālu interešu aizsardzībai, uzdevuma izpildei sabiedrības interesēs. Piemēram, sabiedrības interesēs varētu būt pieļaujams videoreģistratora ierakstu, kur redzams, kā publiski zināma valsts amatpersona rupji pārkāpj satiksmes noteikumus.

Tātad, ja vien ievērosiet datu aizsardzības prasības, videoreģistrators var Jūs pasargāt no nepatīkamiem brīžiem un milzīgiem izdevumiem, ja iekļūsiet ceļu satiksmes negadījumā, kurā nebūsiet vainīgi. Lai arī Kriminālprocesa likums nedod iespēju tikai uz videoreģistratora pamata pierādīt cita autovadītāja vainu, tomēr šī ierīce var tikt izmantota kā pierādījums, lai pierādītu savu nevainīgumu. Ņemot vērā, ka ceļu satiksmes negadījumos ļoti bieži ir grūtības rekonstruēt sadursmes mehānismu un nereti izmeklēšanas kvalitāte ir kritiski zema, no reģistratora iegūtais video materiāls var kalpot efektīvai aizstāvībai.