Valdības iecerētās obligātās ienākumu deklarācijas un to sagaidāmais efekts – Guntars Gūte sarunājas ar nodokļu ekspertu Jāni Taukaču

Pagājušajā nedēļā valdība bez plašām debatēm akceptēja likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli grozījumus, kas jau no 2025. gada paredz obligātās ienākumu deklarācijas iesniegšanu lielākajai daļai iedzīvotāju.

Sabiedrībā sākās šūmēšanās par šo plānu, pēc tam vispirms premjere paziņoja, ka, ņemot vērā sabiedrības pausto neizpratni, aicinās Finanšu ministriju (FM) atsaukt šo projektu no budžeta likumprojektu paketes, un tad arī finanšu ministrs apliecināja, ka FM to atsauc un tas tiks precizēts. Nenoliedzami grozījumu iecere kopumā ir laba, taču izskatās, ka kārtējo reizi ierēdniecībai ar idejas izpildījumu īsti nesokas.

Šūmēšanās, piemēram, bija gan par plānoto pienākumu deklarācijas iesniegt pensionāriem ar ienākumu virs 6000 eiro gadā, gan par dāvanu deklarēšanas pienākumu, arī nepilngadīgajiem, ja summa pārsniedz 100 eiro gadā.

Obligātās ienākumu deklarācijas nav jaunums

Kā vērtējat šo situāciju – kur radās problēma? Kaut kas līdz galam nebija pārdomāts, izdiskutēts? Izskatās dīvaini, ka ierēdņi un politiķi virza dokumentu, bet, tiklīdz sabiedrībā sākas šūmēšanās, tiek ieslēgta atpakaļgaita.

Pirmkārt jāsāk ar to, ka ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, kurā šī iniciatīva ir viens no punktiem, bija publiskots jau augustā, līdz ar to jau ilgāku laiku bija skaidrs, ka šāds priekšlikums tiks virzīts, un tur arī bija aprakstītas detaļas, šīs aktivitātes izmaksas un arī galvenais [šīs iniciatīvas] mērķis, kas, manuprāt, nolasās diezgan skaidri – vērsties pret tiem, kas dzīvo pāri saviem līdzekļiem.

Tas [normatīva virzīšanas] izpildījums, detaļas, protams, ir tas, kāpēc sabiedrība sašūmējās, un tas ir iemesls, kāpēc ministrija ieslēdza atpakaļgaitu. Principā viņi paņēma vēl laiku, lai padomātu par tām detaļām. Un, tā kā [obligātās] ienākumu deklarācijas plānotas no 2025. gada, laika vēl pietiek. Līdz ar to ir diezgan normāli, ka viņi pasaka: labi, ir vairāki vērā ņemami argumenti, ko sabiedrība ir paudusi, un mēs par to padomāsim. Bet tā nav, ka tas nav apspriests, – šo projektu apspriešanā piedalījušies arī uzņēmēju organizāciju pārstāvji.

Ko īsti mēs gribam atmaskot?

Protams, tas izraisa zināmus jautājumus par sliekšņiem, uz ko tas varētu attiekties, jo, ja mēs pasakām, ka gribam ķert PVN mazgātājus un aplokšņu algas [maksātājus un saņēmējus], tad tur ir diezgan skaidrs kritērijs – 30 tūkstoši eiro nenomaksātos nodokļos, kad iestājas kriminālatbildība. Attiecīgi tos tad arī vajadzētu ķert, bet tādā gadījumā droši vien vajag skaidri pateikt, ka kaut kādas mazas summas mūs neinteresē, un to arī vajag iestrādāt tajā deklarēšanas mehānismā.

Kaut arī tas viss notiks automātiski, jāsaprot, ka ir virkne cilvēku, kuri nekad nav lietojuši EDS [Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektronisko deklarēšanas sistēmu] un droši vien nekad arī nelietos. Bet automātiski pateikt, ka viņi visi ir devuši savu piekrišanu VID iepriekš sagatavotām iestrādnēm par ienākumu deklarāciju – nu tas ir tāds diezgan apšaubāms mehānisms no tiesiskuma viedokļa. Tāpēc domāju, ka tieši šī masveidība un sliekšņi ir tas, par ko FM visdrīzāk ņem pauzi, lai padomātu.

Obligātās ienākumu deklarācijas un VID resursu pārslodze

Protams, daudzas lietas nodokļu administrēšanā un kontrolē šodien VID notiek automatizēti, daļu darba paveic tehnoloģijas. Taču jautājums – vai tik masveidīga deklarāciju apstrādāšana tomēr būtiski nenoslogos VID cilvēkresursus, pārliecinoties, piemēram, vai kāda persona nav noslēpusi, ka gada laikā saņēmusi dāvanas vairāk nekā 100 eiro vērtībā, un rezultātā VID atkal trūks resursu reālai cīņai ar PVN karuseļu dalībniekiem, citiem lielapjoma blēžiem?

Ar VID ir kā ar bitēm – tas ir ļoti atkarīgs no ierēdņa, uz kuru tu uztrāpies. Bet jāsaprot divas lietas.

Pirmkārt, arvien vairāk tā saukto sarkano karodziņu parādās sistēmu automatizācijas un mākslīgā intelekta pielietošanas rezultātā – tas atlasa visus tos aizdomīgos gadījumus, nevis cilvēks to dara. Un, ja paskatāmies jau uz 2025. gadu, kas pēc būtības ir [tuvākā nākotne] kāda pusotra gada griezumā, mākslīgā intelekta ietekme tiek prognozēta vienkārši eksponenciāli liela uz visu, tajā skaitā, nešaubos, arī uz VID sistēmām.

Otrkārt, jāsaprot konteksts par visiem ēnu ekonomikas apkarošanas plāna punktiem, ne tikai šo vienu [par obligāto ienākumu deklarēšanu] izraujot no visa pasākumu plāna. Tur ir minētas tādas lietas kā e-kvītis, on-line čeki, kas, cerams, beidzot aizvērs ciet to bodīti, kas bija kases aparātu sertificētāju lobijs, un kases aparātu vietā varēs mierīgi lietot kaut vai printerus [pirkuma čeku izdrukāšanai papīra formātā], jo visa informācija tiešsaistes režīmā tiks deklarēta VID.

Lielo darījumu on-line deklarēšana

Tie, protams, ir tikai mazie darījumi. Attiecībā uz nopietnajiem lielajiem darījumiem minētajā plānā ir iekļauts ES paredzētais mehānisms par on-line deklarēšanas pienākumu par rēķiniem pārrobežu darījumos Eiropas Savienības ietvaros, un uz tā bāzes mēs noteikti nonāksim arī līdz vietējo darījumu on-line deklarēšanai, līdz ar to tas ir vēl viens pasākumu plāna punkts, ka visa šī informācija gana lielā apmērā būs centralizēta un apkopota VID datubāzēs un automātiski pārvērtīsies tajās deklarācijās.

Līdz ar to domāju, ka, kopumā ņemot, ja paskatāmies uz 2025. gadu [brīdi, kad plānots ieviest obligātās ienākumu deklarācijas], principā nevajadzētu būt, ka kaut kas lielā mērā tiek atstāts uz mazajiem gadījumiem un kaut kādu ierēdņu subjektivitāti. Tur būs jābūt diezgan automatizētai nesakritību izķeršanai. Un, ja arī mākslīgā intelekta attīstības prognozes piepildīsies, domāju, uz to laiku cilvēkiem nevajadzētu būt bažām, ka [līdz ar vispārējās deklarēšanas ieviešanu masveidā] tiks ķerti pensionāri vai studenti par kādām nelielām nesakritībām [datos par ienākumiem un par tiem nomaksātajiem nodokļiem].

Kā pieķēra bijušo F1 šefu?

Ja runājam par ēnu ekonomiku – ja cilvēks darbojas pelēkajā zonā, VID rīcībā par viņa ienākumiem ziņu nav. No loģikas un efektivitātes viedokļa – cilvēks var deklarēt šos ienākumus, bet var arī nedeklarēt, tāpat kā tos slēpis līdz šim. Obligātās deklarēšanas sistēma ļaus izķert šādus gadījumus?

To šobrīd nezinu ne es, ne, domāju, Finanšu ministrija spēj precīzi prognozēt. Bet lēmums pašreizējā plānā ir tādā veidā iestrādāts, un es tur saredzu loģiku.

Jo paskatieties, kā noķēra bijušo Pirmās formulas (F1) šefu Bērniju Eklstonu – viņam tikko Anglijā piemēroja vēsturē lielāko nodokļu uzrēķinu 652 miljonu mārciņu apjomā. Un kā viņu pieķēra – viņam bija trasts, kuru viņš bija deklarējis, un bija jādeklarē visi citi trasti, ja viņam tādi ir, bet viņš pateica, ka tādu nav. Taču nodokļu administrācija atrada vēl divus trastus ārzonās ar Singapūras bankas kontiem, kuros bija lieli nedeklarēti līdzekļi, un tādā veidā viņš tika pieķerts melos.

Tur arī ir tā visa [vispārējās obligātās] deklarēšanas būtība – cilvēks [Latvijā], kurš [līdz šim] varēja noklusēt par saviem ienākumiem [jo nebija obligāti jāsniedz deklarācija], tagad būs spiests melot gadījumā, ja viņš dzīvo pāri saviem legālajiem līdzekļiem. Un tur ir tā lielā atšķirība, kas ļaus tādus bērnijus eklstonus izķert.

Protams, ne tādos [naudas] apmēros Latvijā tas ir iespējams, bet princips ir tas pats, un domāju, ka no tāda viedokļa – vai mēs varam savā valstī sakārtot lietas vai nevaram? Es domāju, ka vienkārši ir jāmainās domāšanai, jāmainās droši vien arī paaudzēm, bet mums ir jāiet uz to atklāto Skandināvijas modeli – nezinu, vai mums jābūt visām algām publiski pieejamām kā Skandināvijā, bet kaut kādai vēlmei sabiedrībā ir jābūt beidzot šito visu pelēko zonu sakārtot. Pilnībā nevienam tas nav izdevies, bet vismaz ir jābūt kaut kādiem centieniem to izdarīt.

Vai mēs varam sakārtot lietas savā valstī vai nevaram?

Kā jums šķiet – sajūtu līmenī – ja šo sistēmu ieviestu (un skaidrs, ka to ieviesīs), vai tas tiešām ļaus mazināt ēnu ekonomiku un vienlaikus tiešām varam cerēt, ka ne jau katram studentam vai pensionāram dažu centu dēļ skries pakaļ, bet tiks īstenots galvenais mērķis – izķert lielos blēžus?

Protams, bet jāsaprot arī, ka, ķerot lielos [blēžus], ir jāiedod iespēja arī mazajiem iziet no ēnas – tiem, kuri nedeklarē un nemaksā neko. Piemēram, attīstīt saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, kur viss notiek automātiski – nodoklis tiek aprēķināts un iekasēts automātiski, grāmatvedības uzskaite nav nepieciešama. Jādabū iekšā šajā sistēmā lielākā daļa cilvēku, kuri kvalificējas zem tā 40 tūkstošu eiro [gada ienākumu] sliekšņa, – varbūt var piemērot kādu mazu likmi, piemēram, 5%, 10%, lai cilvēki nāk un lieto to sistēmu. Un pēc tam, kad visi to lietos, var domāt par likmes palielināšanu līdz kādam līmenim, ko maksā visi pārējie.

Tas pats attiecas arī uz parādniekiem, kas bija saņēmušies ātros kredītus un kam tagad skrien pakaļ parādu piedzinēji. Tāpēc šie cilvēki izvairās strādāt legāli. Viņiem arī jādod iespēja [iziet no pelēkās zonas] – noteikt kādu limitu, piemēram, noteikt piedzenamo parāda summu 10% no algas apjoma, lai parādniekam no algas paliktu pāri nauda, no kā iztikt. Tagad viņi sēž pelēkajā sektorā, jo citādi piedzinēji atņems viņiem pusi no tās mazās algas un nepaliks, pat no kā bērnus pabarot. Tas arī nav normāli.

Un nav nekādas motivācijas strādāt legāli un maksāt nodokļus?

Protams!