Lasītājs jautā: Vai darbinieks darba transportlīdzekli – piegādes furgonu – drīkst turēt pie savas daudzdzīvokļu mājas? Iela, kur viņš plāno novietot šo furgonu, ir dzīvojamā zona. Uzņēmums ar darbinieku par šādu kārtību vienojas, ņemot vērā agrās un reizēm arī vēlās piegādes. Vai tas ir likumīgi? Kā ir ar ceļu satiksmes prasībām? Vai policija drīkst sodīt uzņēmumu (furgona īpašnieku), ja darba auto novietots ilgstošai stāvēšanai dzīvojamās zonas teritorijā? Kāda šajā situācijā ir uzņēmuma atbildība?

Raksta autors:  Kristiāns Dzerkaļs, ZAB “SORAINEN“, jurista palīgs

Līdzautore: Diāna Adamoviča, ZAB “SORAINEN“, juriste

Automašīnas novietošana

Atbildot uz jautājumu, vai darbinieks var likumīgi turēt darba auto pie daudzdzīvokļu mājas, normatīvie akti neierobežo darbinieka un darba devēja tiesības vienoties par noteikumiem saistībā ar darba auto – šajā gadījumā piegādes furgona – turēšanu pēc darba laika beigām. Lai arī darba devējam un darbiniekam nav aizliegts vienoties par darba auto turēšanu pie darbinieka mājas, darbiniekam, novietojot auto stāvēšanai, ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi, ja tie netiek ievēroti, jāmaksā sods.
Atbildot uz jautājumu par furgona novietošanu atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem, Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 13.nodaļa regulē ceļu satiksmi dzīvojamās zonās, tai skaitā daudzdzīvokļu namu pagalmos.

MK noteikumu Nr.279 141.punkts paredz, ka transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. Savukārt šo noteikumu 142.3.apakšpunkts nosaka, ka dzīvojamā zonā aizliegts iebraukt kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 5 tonnas (izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams kravas iekraušanai, izkraušanai vai darbu veikšanai).

Pilna masa ir izgatavotāja noteikta transportlīdzekļa maksimālā pieļaujamā masa kopā ar vadītāju, pasažieriem un kravu. Tātad no MK noteikumiem Nr.279 izriet, ka, ja furgona masa nepārsniedz 5 tonnas un pie konkrētās daudzdzīvokļu mājas atrodas speciāli paredzēta autostāvvieta vai, ja tādas nav, furgonu var novietot tā, lai netraucētu gājēju pārvietošanos un citu transportlīdzekļu braukšanu, tad furgonu drīkst tur novietot.

Kuram jāmaksā sods?

Turklāt jāņem vērā, ka šajā gadījumā tiktu piemērots sods arī saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma (CSL) 59.panta 1.daļu. Proti, tiktu pieņemts, ka dzīvojamā zonā ir veikta aizliegta darbība, par ko piemēro brīdinājumu vai naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam triju naudas soda vienību jeb 15 eiro apmērā. Ja transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, tad saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma (AAL) 162.panta 1.daļu sodu par pārkāpumu piemērotu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam, vai, ja turētājs nav norādīts vai transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites,– transportlīdzekļa īpašniekam vai valdītājam.

Jāņem vērā, ka šādu lēmumu ir iespējams apstrīdēt. AAL 163.panta 1.daļa nosaka – ja transportlīdzekļa īpašnieks nav vadījis transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī, tas, pārsūdzot augstākai amatpersonai lēmumu par soda piemērošanu, sūdzībā norāda personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli. Šādā gadījumā sūdzībā norāda attiecīgo personu identificējošos datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet par ārzemnieku papildus norāda arī dzīvesvietas adresi, vadītāja apliecības numuru, izdošanas datumu un vietu, vadītāja apliecības izdevēju valsti) un sūdzībai pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka šī persona pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli.
Ja iesniegtie pierādījumi apliecina, ka transportlīdzekli ir vadījis darbinieks, tad tiek atcelts lēmums par soda piemērošanu transportlīdzekļa īpašniekam, kā arī pieņemts lēmums par soda piemērošanu darbiniekam.

Vai drīkst sodīt?

Vispārīgi Ceļu satiksmes noteikumu 118.punkts nosaka, ka ilgstoši atstāt transportlīdzekli uz ceļa ir aizliegts. Taču tas kopumā attiecas uz publiskā lietošanā esošiem ceļiem, nevis privātām teritorijām. Proti, ja daudzdzīvokļu nama pagalma ceļš pieder piegulošā nama iedzīvotājiem, tad policijas darbinieki vērtēs, vai ceļš un uz tā esošās stāvvietas uzskatāmas par nodotām publiskā lietošanā. Pazīmes tam, ka stāvvietas nav publiskā lietošanā, piemēram, ir:

  • ceļš ved tikai uz attiecīgo īpašumu un nekur citur;
  • attiecīgajā vietā uzstādītas ceļazīmes ar nosacījumu, ka transportlīdzekļus stāvēšanai atļauts novietot tikai ar atļaujām.

Ja furgons atstāts privātā teritorijā, tad policija nedrīkst sodīt par furgona ilgstošu stāvēšanu, bet, ja furgons atstāts uz publiskā lietošanā esoša ceļa, tad saskaņā ar CSL 43.3panta 1.daļu transportlīdzeklis tiks pārvietots piespiedu kārtā uz speciālu stāvvietu. Tāpat likums paredz, ka izdevumus, kas saistīti ar transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un glabāšanu speciālajā stāvvietā, sedz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs vai transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs), vai viņa pilnvarota persona. Izdevumus sedz pirms transportlīdzekļa izņemšanas no speciālās stāvvietas.

Darba auto – kopsavilkums

  • normatīvie akti neierobežo darbinieka un darba devēja tiesības vienoties par noteikumiem saistībā ar darba auto – šajā gadījumā piegādes furgona – turēšanu pēc darba laika beigām;
  • piegādes furgonu atļauts novietot stāvvietā pie daudzdzīvokļu mājas dzīvojamajā zonā, ja šī furgona pilna masa nepārsniedz 5 tonnas. Ja piegādes furgona pilna masa pārsniedz 5 tonnas un tas būs novietots dzīvojamajā zonā, tad par šāda auto novietošanu var piemērot administratīvo sodu saskaņā ar CSL 59.panta 1.daļu;
  • policija nedrīkst sodīt par piegādes furgona atstāšanu ilgstošai stāvēšanai dzīvojamajā zonā, ja šis daudzdzīvokļu mājas pagalms nav uzskatāms par publiskā lietošanā esošu ceļu;
  • uzņēmums par pārkāpumiem atbild, ja tas ir reģistrēts kā transportlīdzekļa turētājs. Transportlīdzekļa turētājam tiek piemēroti administratīvie sodi.