Lasītājs jautā: Uzņēmuma darbība ir izbeigta ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu. Uzņēmuma vadītāji lēmumu nesaņēma, jo ir liegtas visas pieejas sistēmām, kurās tas tika nosūtīts. Kas notiek ar uzņēmuma vadību? Vai uzņēmuma vadītājam papildu VID lēmumam jānoformē vēl kādi dokumenti? Uzņēmumam ir arī izveidojies nodokļu parāds un bankas aizdevums, kas notiek ar šīm parādsaistībām?
Atbild Ieva Zariņa, SIA “Sorainen ZAB”, juriste
Atbilde ir sagatavota par sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kas ir populārākā uzņēmējdarbības forma Latvijā.
Komerclikumā (KL) ir paredzēta sabiedrības vienkāršotā likvidācijas procedūra, ja sabiedrības darbība tiek izbeigta ar VID lēmumu. Jānorāda, ka vienkāršotās likvidācijas process ir principā neatgriezenisks, it īpaši, ja ir nokavēts lēmuma apstrīdēšanas termiņš. Sabiedrības dalībniekiem nav iespējams apturēt likvidācijas procesu ar dalībnieku sapulces lēmumu.
Saskaņā ar KL 318.1panta 3.daļu pēc tam, kad komercreģistrā izdarīts ieraksts par sabiedrības darbības izbeigšanu un paziņojums par to publicēts komercreģistra iestādes tīmekļvietnē, ikviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona 1 mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas var iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu.
Atkarībā no tā, kādā stadijā pašlaik ir konkrētās sabiedrības darbības izbeigšanas un/vai likvidācijas process, sabiedrības dalībniekiem, valdes locekļiem, kreditoriem kā ieinteresētajām personām vai, kā tas nereti novērots praksē, jebkurai trešajai personai var būt tiesības KL noteiktajā termiņā iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu.
Šādā gadījumā likvidators iegūst paraksta tiesības, pieeju bankas kontiem, dokumentiem, kā arī tiesības rīkoties ar sabiedrības aktīviem. Viņš piedzen parādus, pārdod uzņēmuma mantu un apmierina kreditoru prasījumus, kā arī var pieprasīt sabiedrības bijušajiem valdes locekļiem informāciju par sabiedrību un tās aktīviem, kā arī sabiedrības vārdā izvirzīt tiesā prasību pret sabiedrības bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu piedziņu.
Ja mantas nepietiek
Tomēr, ja likvidācijas gaitā atklājas, ka likvidējamās sabiedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, likvidatoram ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā. Maksātnespējas procesa gaitā var tikt vērtēta sabiedrības valdes atbildība par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.
Savukārt atbilstoši KL 317.panta 2.daļai, ja neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu un sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process, sabiedrības likvidācija nenotiek, un komercreģistra iestāde pieņem lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra, piekrīt valstij.
