Publiskajā telpā plaši izskanējusi kritika par sociālo tīklu “Facebook” un “Instagram” jauno praksi – maksas piemērošanu par pakalpojuma lietošanu bez reklāmām – “piekrīti vai maksā”. Kā vērtējama šī prakse? Vai sociālie tīkli drīkst šādi rīkoties?

Raksta autore: Gunta Bambāne, ZAB “Sorainen”, Zvērināta advokāta palīdze
Raksta līdzautors: Krišjānis Knodze, SIA “Sorainen ZAB” jurista palīgs

Piekrīti datu nodošanai vai maksā!

2023.gada novembrī “Facebook” un “Instagram” (kopā “Meta”) lietotājiem bija jāpiekrīt, ka “Meta” izmanto lietotāju personas datus personalizētām, uz uzvedību balstītām reklāmām, lai turpinātu lietot sociālos tīklus bez maksas. Ja lietotāji negribēja piekrist personas datu apstrādei reklāmas nolūkos un reklāmu rādīšanai sociālajos tīklos, tika noteikta abonēšanas maksa. Līdz 2024.gada 1.martam abonēšanas maksa neatkarīgi no lietotāja saistīto kontu skaita bija:

  • 9,99 eiro mēnesī, ja abonēšana tika veikta internetā;
  • 12,99 eiro mēnesī, ja abonēšana tika veikta lietotnē, izmantojot “Apple App Store” vai “Google Play” veikalu.

No 1.marta par katru saistīto kontu tiek iekasēti vēl 6 eiro mēnesī, proti, mēnesī jāmaksā 9,99 eiro par vienu kontu un 6 eiro par katru papildu kontu.

Atšķirīgās cenas interneta versijā un lietotnēs skaidrojamas ar to, ka gan “Apple”, gan “Google” ietur komisijas maksas par no lietotņu veikaliem lejupielādētajās aplikācijās veiktajiem maksājumiem. Savukārt interneta versijā šāda komisijas maksa netiek ieturēta, jo to nodrošina “Meta”. Attiecīgi cenu atšķirībām var būt objektīvs pamats. Turklāt brīvā tirgus ekonomikā, ievērojot godīgu konkurenci, komersantiem vispārīgi ir rīcības brīvība attiecībā uz cenu, kādu tie nosaka saviem pakalpojumiem.

Interesants ir jautājums, vai un cik daudz “Meta” būtu jāpamato izvēlētā cena pakalpojuma saņemšanai par maksu, bet bez datu apstrādes uz uzvedību balstītās reklāmas nolūkiem. No vienas puses, nebūtu pamatoti pieprasīt, lai “Meta” publicē cenu piemērošanas politikas nosacījumus vai kādu citu detalizētu skaidrojumu savām cenām. Šāda veida informācija varētu tikt uzskatīta par “Meta” komercnoslēpumu, kurš ir neizpaužams.

Tomēr, ja regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti jeb Vispārīgā datu aizsardzības regula tiek skatīta kopā ar patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu, izvēlēto cenu tomēr var nākties pamatot vismaz noteiktā pakāpē, lai pierādītu, ka tā nav nesamērīga.

Kāpēc šādas izmaiņas?

Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.pants nosaka, ka datu apstrādes veikšanai nepieciešams juridisks pamats. Jau kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas spēkā stāšanās 2018.gadā “Meta” ir apstrādājusi personas datus personalizētas reklāmas nolūkiem, par juridisko pamatu norādot to nepieciešamību līguma izpildei. Pēc 2022.gada nogalē pieņemtā Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas viedokļa un Īrijas uzraudzības iestādes lēmuma par šāda pamata neatbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulai “Meta” 2023.gada aprīlī paziņoja, ka maina personas datu apstrādes juridisko pamatu uz leģitīmajām interesēm. Par to tika iesniegtas tālākas sūdzības, proti, ka arī leģitīmās intereses var nebūt atbilstošs pamats personas datu apstrādei personalizētās reklāmas nolūkiem.

Šīs neskaidrības par piemērotu juridisku pamatu uz uzvedību balstītajai un personalizētai reklāmai nosacīti atrisināja Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2023.gada 4.jūlija spriedums lietā C-252/21. Tātad ne līguma izpilde, ne leģitīmās intereses, visticamāk, nevar būt juridisks pamats datu apstrādei šim nolūkam. Derīgs pamats var būt vienīgi personas piekrišana, kas atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosacījumiem. Ņemot vērā šo spriedumu un personas datu apstrādes uzraugošo iestāžu turpmākos soļus, kā arī Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas rīkojumu, 2023.gada 10.novembrī Īrijas uzraugošā iestāde pieņēma lēmumu uzlikt liegumu “Meta” apstrādāt personas datus uz uzvedību balstītajai reklāmai, par apstrādes juridiskajiem pamatiem norādot līguma izpildi un leģitīmās intereses. “Meta” tika dota viena nedēļa šī lieguma izpildes nodrošināšanai.

Attiecīgi 2023.gada novembrī “Meta” lūdza lietotāju piekrišanu personas datu apstrādei personalizētās reklāmas nolūkiem un kā alternatīvu piekrišanas sniegšanai piedāvāja maksāt mēneša maksu, kas ļautu lietot šos sociālos tīklus bez datu apstrādes personalizētās reklāmas nolūkiem.

Iesniegtās sūdzības par maksas ieviešanu

Par “Meta” prakses maiņu iesniegtas vairākas sūdzības Eiropas Savienības (ES) kompetentajām iestādēm un pieprasījumi Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai sniegt atzinumu.

Pirmās sūdzības iesniedzēja bija “Noyb” – bezpeļņas organizācija, kas bāzēta Vīnē, Austrijā. Organizācijas mērķis ir īstenot fizisku personu un patērētāju tiesības, fokusējoties uz privātuma pārkāpumiem un nodrošinot kolektīvās sūdzības.

Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.