Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktie transfertcenu auditi un dokumentācijas pārbaudes, kas notikuši laika posmā no 2018. līdz 2023.gadam, un praksē gūtie pieņēmumi par faktiskajiem apstākļiem, noveduši pie atziņām par Latvijā piemēroto transfertcenu praksi. Apskatām, kādas tās ir.

Pakalpojumi zem pašizmaksas

Latvijas komercsabiedrība, kas ir informācijas tehnoloģiju (IT) attīstītājs starptautisku uzņēmumu grupā un uzņemas ierobežotus riskus (galvenokārt – kvalitāte atbilstoši pasūtītāja norādītajām prasībām), vairākus gadus pēc kārtas strādāja ar zaudējumiem, jo ieņēmumi no IT pakalpojumiem, kuri tika sniegti uzņēmumu grupai, nesedza ar IT attīstīšanu saistītās izmaksas.

Līdz ar to secināms, ka pakalpojuma sniedzējs nepiemēroja pietiekamu uzcenojumu pakalpojumu izmaksām, lai gūtu tirgum atbilstošu peļņu (spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, šāds uzcenojums varētu būt aptuveni 10%).

Šī iemesla dēļ VID varēja palielināt Latvijas komercsabiedrības peļņu, pievienojot 10% uzcenojumu visām izmaksām, aprēķinot starpību starp faktisko un koriģēto peļņu, kāda atbilda tirgus peļņas apmēram, un noteikt ar uzņēmumu ienākuma nodokļa saistītos maksājumus. Audita rezultāts netika apstrīdēts.

Tālākpārdošana ar zaudējumiem

Latvijas komercsabiedrība, veicot no ar to saistītas komercsabiedrības iepirkto preču tālākpārdošanu, strādāja ar zaudējumiem. Šāda veida transfertcenu auditi jau ir veikti, un visos gadījumos VID tiesā ir uzvarējis.

Līdz ar to šajā gadījumā pieņemams, ka VID nepiekrita tam, ka Latvijas komercsabiedrība, piemērojot tālākpārdošanas metodi vai attiecīgi tīrās peļņas metodi ar tālākpārdošanas metodes pieejas aprēķinu, cieta zaudējumus. Latvijas komercsabiedrība nebūtu ieguvusi zaudējumus, ja darbotos kā neatkarīga komercsabiedrība darījumos ar saistīto komercsabiedrību.

Pakalpojumi jāpierāda līdz vismazākajam sīkumam

Latvijas komercsabiedrība veica maksājumus ārvalstu saistītai komercsabiedrībai par vadības un konsultāciju pakalpojumiem, kurus VID nevarēja atzīt kā faktiski saņemtus, jo VID ieskatā Latvijas komercsabiedrība nepierādīja ekonomisko labumu, kas gūts no šiem pakalpojumiem. Saskaņā ar VID nostāju Latvijas komercsabiedrībai bija jānodrošina pierādījumi, kas pamato konkrētu sniegtā pakalpojuma rezultātu (piemēram, izstrādāta datorprogramma vai sniegti finanšu pakalpojumi vai ar to saistītas vadības darbības vai konsultācijas Latvijas komercsabiedrības izmantošanai). Turklāt Latvijas komercsabiedrībai jānodrošina precīza pakalpojumu izmaksu kalkulācija, kas saistīta ar pakalpojuma sniegšanas periodu.

Jānorāda, ka Latvijas komercsabiedrībai nav pienākuma glabāt ārvalstu saistītās komercsabiedrības grāmatvedības datus, taču saskaņā ar normatīvajiem aktiem un VID skaidrojumu transfertcenu dokumentācijā detalizēti jānorāda izmaksu kalkulācijas un to saistība arī ar ārvalstu saistītās komercsabiedrības finanšu pārskatiem. Pie tam VID var izprasīt grāmatvedības datus no ārvalstu saistītās komercsabiedrības, izmantojot spēkā esošos informācijas apmaiņas regulējumu ar citu valstu nodokļu administrācijām. Strīds par šo auditu joprojām turpinās.

Sods par neiesniegtu dokumentāciju

VID piemēroja Latvijas komercsabiedrībai piemēroja soda naudu 100 000 eiro apmērā galvenokārt par globālās un vietējās transfertcenu dokumentācijas neiesniegšanu likumā noteiktajā termiņā. Tiesa atcēla VID lēmumu, jo tas bija nesamērīgs, un uzdeva pārskatīt to un pieņemt jaunu lēmumu atbilstoši samērīguma principam. VID šo spriedumu nepārsūdzēja.

2023.gada oktobrī VID publiskoja vadlīnijas par soda naudas piemērošanu par transfertcenu dokumentācijas neiesniegšanu termiņā un par pieļautajiem defektiem transfertcenu dokumentācijā, paredzot detalizētu pārkāpumu klasifikāciju pēc būtiskuma un soda naudas apmēra individualizāciju atkarībā no pārkāpuma smaguma.

Līdz ar to, lai neatkārtotu citu Latvijas komercsabiedrību kļūdas, ieteicams:

  • pārbaudīt pakalpojumu izmaksām piemēroto uzcenojumu un pielāgot to līdz atbilstošam tirgus līmenim, jo strīda gadījumā būs grūti pierādīt, ka ierobežota riska uzņēmums var ekonomiski pamatoti vairākus gadus strādāt ar zaudējumiem;
  • pārbaudīt un pielāgot uzņēmuma finanšu rādītājus, kuri izmantoti tirgus cenas (vērtības) noteikšanai preču iepirkuma darījumos, tostarp pārskatīt pamatojumu, kas Latvijas komercsabiedrības izmantotos finanšu rādītājus pielāgo tirgus datiem;
  • pārbaudīt un izlabot defektus, kas vadības un konsultāciju darījumos Latvijas komercsabiedrībai sagādātu grūtības pierādīt saņemto ekonomisko labumu un pietiekami precīzi sagatavot pakalpojuma izmaksu kalkulācijas;
  • ņemot vērā VID vadlīnijas, pārbaudīt esošo transfertcenu dokumentāciju un izlabot tajā atrastos defektus, lai mazinātu soda naudas piemērošanas iespējamību pārbaudes gadījumā.