Marta sākumā otrās instances tiesa nosprieda par labu uzņēmumam, kas 2022.gada sākumā iegādājās dzīvokli par nepilnu pusmiljonu, bet Valsts ieņēmumu dienests (VID) atteica atmaksāt tā pārmaksāto priekšnodokli, jo uzskatīja, ka komersanta nodoms veikt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamus darījumus ir apšaubāms. Izskatām 2024.gada 8.marta lietu A420230922.

Raksta autors: Oļegs Spundiņš, SIA “Sorainen ZAB”, vecākais jurists

Lietas būtība un spriedums

No lietas materiāliem izriet, ka uzņēmums, cenšoties pierādīt nodoma patiesumu, bija iesniedzis VID veselu virkni netiešo pierādījumu – sludinājumus, potenciālo klientu īpašuma apskates protokolus, paskaidrojumus u.tml. VID uzskatīja, ka šie pierādījumi neliecina par vēlmi veikt apliekamus darījumus, un atstāja spēkā sākotnējo lēmumu par PVN atmaksas atteikumu.

Pirmās instances tiesa pievienojās VID pamatojumam un noraidīja pieteikumu.

Konstatējot, ka uzņēmuma argumentācija ir palikusi tāda pati kā pirmajā instancē, otrās instances tiesa novērtēja tā papildus iesniegtos pierādījumus un atzina VID šaubas par nepamatotām, turklāt atzīstot, ka VID lietā nav nodrošinājis pierādījumus saviem apgalvojumiem.

Apgabaltiesa atzina, ka VID nav izvērtējis visus lietā būtiskos apstākļus, iesniegtos pierādījumus un uzņēmuma sniegtos paskaidrojumus. Tas apstāklis, ka īpašuma iegādei tūlītēji nesekoja ar PVN apliekami darījumi, nepierāda to, ka īpašuma iegāde nav daļa no komersanta plānotās saimnieciskās darbības. Izvērtējot minētos pierādījumus, apgabaltiesa atzina, ka nevar secināt, ka būtu saskatāma tikai vispārīga un abstrakta uzņēmuma vēlme veikt saimniecisko darbību, kā to uzskatīja VID.

Ņemot vērā minēto, uzņēmuma pieteikumu apgabaltiesa apmierināja, liekot VID atmaksāt priekšnodokli par īpašuma iegādes darījumu.

Vērtējot apgabaltiesas sprieduma motīvu daļu, secināms, ka tā pēc būtības neatstāj VID cerības uz kasācijas tiesvedības ierosināšanu.

Spriedums raisa pārdomas

Tas, ka priekšnodoklis par 2022.gada janvāra darījumu tiks atmaksāts tikai tagad, atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz valsts budžetu, jo atbilstoši likumā “Par nodokļiem un nodevām” iekļautajam regulējumam, atmaksājot nodokli, konkrētā nodokļa summa ir jāpalielina par 0,03% dienā (ap 11% gadā), kas konkrētajā gadījumā veido nepilnus 18 tūkst. eiro.

Vai nebūtu racionālāk agrākajā nodokļu strīdu stadijā VID apsvērt tiesvedības lietderību?

Interesanta nianse – kamēr norisinājās šis strīds, Senāts 2023.gada 9.oktobra spriedumā lietā SKA-171/2023 atzina, ka VID lēmumi par priekšnodokļa atmaksas atteikumiem ir kvalificējami kā nelabvēlīgie administratīvie akti. No tā izriet, ka šādos gadījumos tiesai ir jāpārbauda vienīgi nelabvēlīgā administratīvā akta (lēmuma par priekšnodokļa atmaksas atteikumu) pamatojums, un nav jāveic visaptveroša lietas apstākļu pārbaude, kā tas ir bijis pirms tam. Iespējams, šī nianse arī palīdzēja labvēlīgā rezultāta sasniegšanai konkrētajā lietā.

Minētais pierāda, ka gadījumos, kad ir sajūta, ka taisnība ir jūsu pusē, jācīnās līdz pēdējai instancei!

Šī lieta ir tikai sākums nodokļu maksātājiem labvēlīgo nolēmumu rindā. Šo apstākli pierāda, piemēram, jau divi pirmās instances tiesas šī gada aprīļa sākumā pieņemtie spriedumi lietās, kurās faktiskie apstākļi ir līdzīgi izskatītajai lietai. Vienā no tām kāds uzņēmums bija iegādājies trīs dzīvokļus, kurus plānoja izmantot ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanā, bet VID tam atteica priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, jo uzskatīja, ka tas nebija iesniedzis pietiekamus dokumentārus pierādījumus priekšnodokļa atskaitīšanas pamatotībai.

Arī šajā lietā tiesa nosprieda, ka VID lēmuma secinājumu argumentācija, pamatojums un konstatētie apstākļi, proti, ka dzīvokļi nevar tikt iznomāti saimnieciskajai darbībai, nav pietiekami priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību liegšanai. Arī šajā spriedumā tiesa ir atsaukusies uz iepriekš minētajām Senāta atziņām spriedumā lietā SKA-171/2023, kas faktiski nodibināja jaunu praksi priekšnodokļa atmaksas lietu kategorijā un ļāva komersantiem “elpot” nedaudz brīvāk.