Uzņēmumu, biznesa asociāciju un nodokļu konsultantu starpā ir manāms nemiers par jaunajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izdotajām transfertcenu vadlīnijām, kurās par būtisku pārkāpumu tiek uzskatīta vietējās dokumentācijas nesagatavošana valsts valodā. VID uzskata, ka par šo pārkāpumu drīkst piemērot soda naudu, līdz ar to rodas jautājums – vai tas drīkst tiesiskā kārtā uzlikt soda naudu (piemēram, 0,01 eiro apmērā) par to, ka vietējā dokumentācija nav noformēta latviešu valodā? Meklējam atbildi!

Raksta autors: Edgars Hercenbergs, SIA “Sorainen ZAB”, vecākais jurists

Būtiski atcerēties, ka arī uzņēmumiem jādara viss iespējamais, lai sakārtotu transfertcenu dokumentāciju tā, lai VID to varētu veiksmīgi pārbaudīt un neveidotos strīdu situācijas. Šajā procesā svarīgs ir abu pušu ieguldījums.

Sods par nodokļiem, nevis valodu

No likuma “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN) 18.panta secināms, ka VID sankciju piemērošanas tiesības ir saistītas ar nodokļu jomu, tajā skaitā arī ar transfertcenu jautājumiem, piemēram, likuma par NN 23.panta 1.daļa. Lasot likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. un 8.pantu, nav iespējams identificēt citas jomas VID pilnvarām soda piemērošanai.

Cita juridiska konstrukcija, kas līdztekus nodokļu jomai paredzētu īstenot soda funkciju par pārkāpumiem citās jomās, piemēram, valodas jautājumos, visdrīzāk neizturēs elementāru tiesiskuma pārbaudi tiesā. Papildus jānorāda, ka administratīvā pārkāpuma atbilstību regulējošās normas neparedz atbildību nodokļu jomā par dokumentu noformēšanu svešvalodā.

Likuma par NN 15.2panta 14.daļā, saskaņā ar kuru VID ir piemērojis soda naudu, tiešā tekstā ir noteikti sodāmie pārkāpumi. Proti, pirmkārt, transfertcenu dokumentācija nav iesniegta likumā noteiktajā termiņā, otrkārt, tajā nav norādīta nepieciešamā informācija. Par to, ka vietējā dokumentācija ir sagatavota svešvalodā, – šādu pārkāpumu soda naudas piemērošanai minētā likuma norma neparedz.

Trūkst pilnvaru soda uzlikšanai

Likuma par NN 18.panta 1.daļas 4.punktā tiešā tekstā noteikts, ka VID kā nodokļu administrācijai ir pienākums piemērot sankcijas nodokļu likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta (MK) noteikumiem. Šajā normā nostiprināts likuma atrunas princips.

Senāts 2009.gada 16.marta spriedumā lietā SKA-30/2009 ir atzinis, ka “likuma atrunas princips ierobežo jebkura nelabvēlīga administratīvā akta izdošanu, neesot Satversmes, likuma vai starptautisko tiesību normu pilnvarojumam”.

Likumā par NN nav tiesību normu, kas pieļautu VID pilnvaras sodīt par valsts valodas normu pārkāpumiem.

Vai VID drīkst uzskatīt vietējo transfertcenas dokumentāciju par neiesniegtu, ja tā ir sagatavota svešvalodā? Latvijas normatīvajos aktos nav piešķirtas pilnvaras, kas ļautu VID tā rīkoties.

Pavisam citādi – Administratīvā procesa likuma 56.panta 1.1daļā un 77.panta 2.daļā noteikts, ka iestādēm ir pienākums aicināt privātpersonu novērst dokumenta formas trūkumus (tostarp, ja dokuments ir svešvalodā). Ja trūkumi netiek novērsti, tad dokuments jāatdod atpakaļ. Šis tiesību princips attiecas arī uz VID kā valsts pārvaldes iestādi. Turklāt saskaņā ar likumu par NN VID ir noteiktas juridiskas sekas, ja uzņēmums neiesniedz vietējo transfertcenu dokumentāciju, – VID drīkst izmantot savā rīcībā esošo informāciju, lai noteiktu nodokļu maksājumu apmēru.

Līdz ar to VID nedrīkst uzskatīt par neiesniegtu vietējo dokumentāciju tikai tādēļ, ka tā ir sagatavota svešvalodā.

Ar pilno rakstu varat iepzīties šeit.