Agita Sprūde zvērināta advokāte

Nav noslēpums, ka par strīdiem un tiesvedībām, var domāt dažādi – to ietekmē gan kopējā uzņēmuma strīdu risināšanas stratēģija un izstrādātais rīcības algoritms (ja tāds ir), gan arī iesaistīto pušu temperaments un pieredze. Tomēr, lai strīdus varētu veiksmīgi izmantot vai pareizi aprēķināt ar tiem saistītos riskus, ir būtiski izvēlēties piemērotāko strīdu risināšanas vietu.

Apskatām kritērijus, ko ieteicams izvērtēt, to darot!

Praksē bieži var novērot, ka lietuviešu uzņēmēji tiesvedības izmanto kā rīku biznesa mērķu sasniegšanai, kamēr latvieši uz to raugās kā galējo līdzekli. Kā populārākās izvēles jāmin valsts tiesa (Latvijas vai citas valsts), Latvijas šķīrējtiesa vai kāda no starptautiskajām šķīrējtiesām (nozares specializētajām vai vispārīgajām).

Līgumam piemērojamais likums

Līdzīgi kā ar strīdu izšķiršanas vietu, arī vienošanās par piemērojamo likumu punktiem mēdz noritēt pastarpināti – puses par to vai nu nedomā vispār, vai arī domā pēdējā brīdī. Tomēr no piemērojamā likuma var būtiski mainīties dažādi materiāltiesiskie aspekti, piemēram, atbildību ierobežojumi, līgumsodu un procentu apmērs, nepārvaramas varas izpratne, kritēriji līguma spēkā esamībai, u. tml.
Piemērojamā likuma saturu vislabāk pārzina profesionāļi, kas ir kvalificēti darbam ar konkrētajām tiesību normām. Tieši tāpēc, izvēloties piemērojamo likumu, ir vērts padomāt, kurā no iespējamām strīdu risināšanas vietām tiesneši būs kompetenti tieši izvēlētā likuma piemērošanas kontekstā. Latvijas likuma piemērošanas Latvijas tiesā un Latvijas šķīrējtiesā, visticamāk, problēmas neradīs, savukārt Itālijas vai Jamaikas likuma piemērošana varētu izvērsties sarežģīta. Starptautiskajā šķīrējtiesā likuma izvēlei nevajadzētu radīt problēmas, jo nav ierobežojumu atrast un iecelt tādu šķīrējtiesneši, kam būtu attiecīgā pieredze un kvalifikācija.

Strīda vērtība un izmaksas

Dažādiem tiesvedības procesiem ir dažādas izmaksas un dažādi noteikumi par to, kā un cik lielā apmērā ir atgūstamas ar procesu saistītās izmaksas, kas ietver arī juridisko palīdzību, eksperta vai konsultanta darbu, tulkošanu un administratīvās izmaksas, kas saistītas ar pierādījumu iegūšanu.
Latvijas šķīrējtiesām ir raksturīgas viszemākās procesa izmaksas, un šķīrējtiesnešu atalgojums ir noteikts tik zems, ka amata uzņemšanās ir vairāk goda lieta, ne peļņas gūšana.
Tāpat jāapdomā, kādā valodā notiks strīda izskatīšana, kāds būs strīdam piemērojamais likums un kādā valodā tiks nodrošināti pierādījumi. Praksē ir bijuši gadījumi, kuros puses ir spiestas tulkot vairākus desmitus tūkstošu lapaspušu ar pierādījumiem, kas satur kāda pierādījuma pielikumā esošu tehnisku dokumentāciju, vai iesniegt latviešu valodā iztulkotu pilnu Japānas civillikumu, lai tādā veidā ļautu tiesai pārliecināties par lietā pievienotās pilnvaras korekto izdošanu. Šādos gadījumos, pusēm par pārsteigumu, tulkošanas izmaksas var būtiski pārsniegt tiesas nodevas un izdevumus par juridisko palīdzību. Latvijas šķīrējtiesām ir raksturīgas viszemākās procesa izmaksas, un šķīrējtiesnešu atalgojums ir noteikts tik zems, ka amata uzņemšanās ir vairāk goda lieta, ne peļņas gūšana. Diemžēl, dažkārt tas atspoguļojas arī procesa vadībā un tajā, cik daudz laika tam tiek veltīts. Savukārt noteikumi par to, kā būtu atgūstamas gan juridiskās, gan tās izmaksas, kas saistītas ar konsultantu piesaisti, tulkošanu, u. tml, nav likumā atrunātas, tāpēc izvēlētās pieejas var atšķirties.
Latvijas valsts tiesā nelielām prasībām izmaksas ir salīdzinoši zemas, taču tās būtiski pieaug, prasības summai pārsniedzot noteiktu slieksni. Tāpat šīm izmaksām, atšķirībā no daudzu citu valstu regulējumiem, netiek noteikti griesti. Attiecīgi liela apmēra, bet juridiski vienkāršu prasību skatīšana kļūst ļoti dārga, īpaši, ņemot vērā, ka par apelācijas sūdzības iesniegšanu valsts nodeva ir jāmaksā atkārtoti. Tāpat izmaksas par juridisko palīdzību tiek attiecinātas tikai uz advokāta atlīdzību un ierobežotas ar 2,5% no prasības summas (vai 5%, ja lieta nonāk līdz apgabaltiesai). Mazām un vidējām prasībām (līdz 300 tūkst. eiro), atlīdzība par juridisko palīdzību bieži pārsniedz likumā noteiktos atgūstamo izmaksu griestus. Nav pilnīgi nekādu regulējumu par to, kādā veidā būtu atgūstamas izmaksas par palīdzību kasācijas instancē vai situācijās, ja lietas vairākas reizes ceļo starp dažādām tiesu instancēm.
Ja tiek lemts par labu citas valsts tiesas iesaistei, jāiepazīstas ar to, kādas ir paredzamās tiesāšanās izmaksas attiecīgajā valstī un kādas izmaksas būs iespējams atgūt.
Starptautiskajā šķīrējtiesā procesa izmaksas ir gana lielas – tās parasti saistītas ar šķīrējtiesnešiem izmaksājamo atalgojumu. Visbiežāk par šķīrējtiesnešiem tiek iecelti augstu kvalificēti un pieredzējuši juristi no Eiropas, Amerikas Savienotajām Valstīm vai citu ekonomiski attīstītu reģionu valstī. Attiecīgi atlīdzība, ko tiem izmaksā, tiek pielīdzināta tirgus situācijai to izcelsmes valstīs, pārsvarā 2-4 reizes pārsniedzot Latvijas augstāk atalgoto advokātu stundas likmi. Tāpēc lētāk ir strīdu skatīt viena šķīrējtiesneša sastāvā, nevis piesaistīt trīs vai piecus. Juridiskās izmaksas un ar lietas vešanu saistītie blakus izdevumi starptautiskajā šķīrējtiesas procesā ir atgūstami pilnā apmērā, ja vien tie liekas pamatoti, vērtējot pēc paveiktā darba un tirgus situācijas un puses uzvedības procesa laikā. Proti, “procesuālais huligānisms” var tikt sodīts, samazinot atgūstamo izmaksu summu. Nav arī nozīmes tam, ka juridisko izmaksu apmērs var būt pielīdzināms prasības summai – izmaksas kalpo kā stingrs mudinājums pusēm izlīgt mazāka apmēra strīdos.

Prasītājs vai atbildētājs?

Praksē bieži redzams, ka ne vienmēr galvenais tiesāšanās mērķis ir nauda. Tiesu procesi tiek vesti arī, lai atgūtu zīmola reputāciju vai raidītu signālu citiem, ka uzņēmējs šādu situāciju nepieļauj. Attiecīgi, izvēloties strīdu risināšanas vietu, kas pieļauj tikai konkrētus mantiskus prasījumus, var nonākt situācijā, kad dažādus aizliegumus vai deklaratīvus paziņojumus/apņemšanās no otras puses nevarēs iegūt.
Tāpat ir būtiski saprast, kāda veida prasījumi no līguma katrai no pusēm varētu rasties un vai jūs būsiet prasītāja vai atbildētāja lomā. Klasiskais sadalījums – vienai pusei pret otru ticamākais prasījums ir par preces nepiegādāšanu vai preces trūkumiem, otrai pusei – par samaksas kavēšanos. Attiecīgi var vērtēt, kādi varētu būt nākotnes prasījumi, vai būs nepieciešams un iespējams prasības nodrošinājums, vai kādi pagaidu aizsardzības līdzekļi un vai izvēlētā strīdu risināšanas vieta to nodrošinās.

Sprieduma izpildāmība

Uzvarēt tiesā ir jauki, taču neviens netiesājas lai iegūtu jauki ierāmējamu tiesas spriedumu. Procesa pamatā tomēr ir interese, lai spriedums tiktu izpildīts. Ja otra puse to labprātīgi nedara, jāsaprot, vai šo spriedumu varētu izpildīt piespiedu veidā. Tādejādi, izvēloties tiesu, ir jānoskaidro, kurās valstīs labvēlīgo spriedumu tā gribēs izpildīt un cik viegli konkrētais spriedums šajā valstī būs izpildāms.
Ja konkrētajā situācijā liela nozīme ir konfidencialitātei, šķīrējtiesas process to nodrošina pēc noklusējuma. Tikmēr valsts tiesās ir īpaši jāpamato nepieciešamība pēc slēgtā procesa vai komercnoslēpumu aizsardzības.
Latvijas tiesas spriedumus ir juridiski ļoti vienkārši izpildāms Latvijas teritorijā, kā arī visā Eiropas Savienībā (ES). Tas pats attiecas uz citas ES dalībvalsts tiesas sprieduma izpildi Latvijā. Ja spriedumu būs nepieciešams izpildīt ārpus ES kādā valstī, ar ko Latvijai nav noslēgts divpusējais sadarbības līgums, ar sprieduma izpildi var rasties problēmas, jo to regulēs konkrētās valsts likumi, kā arī var nākties saskarties ar aizspriedumiem par Latvijas tiesu sistēmas uzticamību.
Kā lielākais ieguvums, izvēloties strīdu risināt Latvijas vai Starptautiskajā šķīrējtiesā, ir tās sprieduma starptautiskā izpildāmība. Proti, šķīrējtiesu spriedumu starptautisko izpildīšanu regulē 1958.gada Ņujorkas konvencija par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu. Šī konvencija ir saistoša 163 pasaules valstīs, nosakot vienādu tiesisko ietvaru šķīrējtiesu spriedumu atzīšanai un izpildīšanai. Protams, kā to rāda Latvijas tiesu prakse, ar konvencijas izpratni un piemērošanu tiesām mēdz būt problēmas, taču tie drīzāk ir izņēmuma gadījumi. Jāpiezīmē gan tas, ka, vienojoties par strīda izskatīšanu Latvijas šķīrējtiesā, saskaņā ar Šķīrējtiesas likumu ir nepieciešams šo vienošanos parakstīt ar roku vai izmantojot drošu elektronisko parakstu. Šīs prasības neizpilde var būt pamats atteikumam attiecīgo spriedumu izpildīt Latvijā. Starptautiskās šķīrējtiesas kontekstā šādas prasības nepastāv.

Ilgums un procesa konfidencialitāte

Tradicionāli šķīrējtiesas procesa ātrums ir bijusi galvenā šķīrējtiesas priekšrocība, galvenokārt tāpēc, ka nepastāv lēmumu pārsūdzības iespējas. Salīdzinot ar valsts tiesām, ātrums tiek nodrošināts arī tāpēc, ka šķīrējtiesneši, uzņemoties lietu, pilnībā rēķinās ar savu noslodzi un pienākumu to izskatīt efektīvi. Tādejādi gan Latvijas, gan starptautiskajā šķīrējtiesā lietas tiek izskatītas pāris mēnešu laikā.
Savukārt valsts tiesā, tiesājoties visās trīs tiesu instancēs, tiesvedība var ilgt vairākus gadus, turklāt mutvārdu sēdes nereti tiek nozīmētas ar būtiskiem laika pārtraukumiem starp tām, un mazāk godprātīgiem lietas dalībniekiem ir labas iespējas nodarboties ar “procesuālo huligānismu”, vilcinot lietas izskatīšanu. Ir valstis, kurās valsts tiesas ir ātrākas un efektīvākas, un ir valstis, kas vienmēr tiek minētas kā sliktie piemēri. Tomēr pat labie piemēri vienmēr būs lēnāki nekā šķīrējtiesa.
Ja konkrētajā situācijā liela nozīme ir konfidencialitātei, šķīrējtiesas process to nodrošina pēc noklusējuma. Tikmēr valsts tiesās ir īpaši jāpamato nepieciešamība pēc slēgtā procesa vai komercnoslēpumu aizsardzības. Un ne vienmēr tas ir iespējams.

Tiesnešu specializācija

Ejot uz tiesu, tiek sagaidīts, ka strīdu izšķirs visu zinoša persona. Tomēr, ja ar konkrētu kategoriju lietām vai industrijām netiek strādāts regulāri, pieredze un sapratne par tām neveidojas. Tāpat, ja nav iesaistes darījumos vai gadiem nav strādāts noteiktā nozarē, var gadīties, ka izzūd biznesa skatījums uz lietām un izpratne par noteiktām paražām, kārtību, vajadzībām. Šauri juridisks tvērums visbiežāk nesniegs taisnīgāko rezultātu.
Kā zināms, valsts tiesās tiesneši parasti nav specializējušies konkrētu kategoriju strīdu izskatīšanā. Tāpat tiesnešiem reti ir bijusi praktiska pieredze, strādājot biznesa jomā. Attiecīgi sarežģītos strīdos, kas ietver ārvalstu elementu (piemēram, starptautiskas konvencijas vai ārvalstu likuma piemērošanu), zemāko instanču spriedumos var sagaidīt zilus brīnumus.
Starptautiskajā šķīrējtiesas procesā nav nekādu šķīrējtiesnešu iecelšanas ierobežojumu. Puses ir tiesīgas izvēlēties jebkuras valsts vai profesijas šķīrējtiesnesi, ja tās uzskata, ka tieši šī tiesneša zināšanas ļaus pareizi novērtēt strīda būtību un pieņemt taisnīgu lēmumu. Arī pašu šķīrējtiesu administrācijas, kas ieceļ šķīrējtiesnešus, rūpīgi vērtē strīda būtību, nepieciešamās prasmes, šķīrējtiesneša kandidāta reputāciju un neieinteresētību strīda iznākumā, kā arī rūpīgi seko līdzi pieņemto spriedumu kvalitātei. Savukārt Latvijas šķīrējtiesā puses šķīrējtiesnešu izvēlē ir ierobežotas ar konkrētās šķīrējtiesas piedāvāto šķīrējtiesnešu sarakstu. Arī tad, ja strīds ir tehniski sarežģīts un tā risināšanai noderētu specifiskas nozares zināšanas vai pieredze, pusēm tiek liegta iespēja iecelt atbilstošas kvalifikācijas speciālistus kā šķīrējtiesnešus. Tomēr, labā ziņa – arī no piedāvātā saraksta parasti var atrast pāris kvalificētus advokātus, kas domā “biznesa valodā”.
Izvēloties tiesu, ir jānoskaidro, kurās valstīs labvēlīgo spriedumu tā gribēs izpildīt un cik viegli konkrētais spriedums šajā valstī būs izpildāms.
Ir vērts atcerēties, ka šķīrējtiesnešu kandidātu skaitu var ierobežot ar procesam piemērojamo valodu. Izvēloties latviešu valodu Parīzes šķīrējtiesā, visticamāk kandidātus starp tautiešiem ārvalstīs atradīs. Taču izvēloties, piemēram, spāņu valodu kādai no Latvijas šķīrējtiesām, ir jārēķinās, ka starp piedāvātajiem kandidātiem (kas dažreiz nav pat vairāk par desmit), var nesavākt sastāvu, kas būs spējīgs spāņu valodā izskatīt strīdu un uzrakstīt spriedumu.
Kad pēc augstāk aprakstītajiem punktiem ir saprasts virziens, kurā lūkoties, var sākt pievērst uzmanību niansēm citu kritēriju kontekstos, tā veicot pēc iespējas precīzāku izvēli starp dažādām tiesām vai šķīrējtiesām. Katrā konkrētajā gadījumā gala variantu ieteicams apspriest ar savu juristu, lai kopīgi nonāktu pie pareiza un piemērota risinājuma.