Tikko MK mājas lapā publiskots “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam”. Vai būs de ja vu sajūta saistībā ar iepriekšējiem līdzīgiem plāniem?

Iespējamie ēnu ekonomikas apmēri

Pirms tam jāsaprot, kur mēs esam ar šo problēmu. Arvien biežāk redzam, ka administrācija atsaucas uz F.Šneidera pētījumu, jo viņš pēta visu Eiropu (vairāk kā 30 valstis). Pēc viņa datiem Eiropā vidējā temperatūra slimnīcā ir 17,2% no IKP, bet Latvijā – 19,9%. Tātad, it kā problēma nav tik dramatiski atšķirīga no Eiropas.

Protams, naudas izteiksmē summas ir iespaidīgas – no EUR 40 miljardu Latvijas ekonomikas 20% ir 8 miljardi, no kuriem ap 31% nenomaksātos nodokļos ir ap 2,5 miljardiem. Kaut vai samazinot šo rādītāju līdz Eiropas vidējam, Latvijas budžets iegūtu ap EUR 325 miljonus ik gadu. Salīdzinājumam – pēc FM aprēķiniem PVN standarta likmes palielināšana pa 1% nozīmētu ap EUR 200 miljonu ieguvumu valsts budžetam.

Maijā klajā nāca A.Saukas un T.Putniņa ikgada pētījums par ēnu ekonomikas apmēriem. Rezultāti 2022.gadā palikuši bez būtiskām izmaiņām – 26,5% no IKP. Ja 22.gada IKP bija 39,1 miljards, tad mēs runājam par nedaudz virs 10 miljardiem, no kuriem neiegūtos nodokļos lēšami ap EUR 3 miljardi. Lietuvas rādītāji ir līdzīgi – 25,8%, bet Igaunijas – krietni labāki – 18%. Interesants ir arī cipars par kukuļos samaksātām summām – ap 10%, bez būtiskām izmaiņām pret iepriekšējiem gadiem, ar nelielu pieaugošu tendenci. Starp citu, VID ĢD I.Jaunzeme attiecīgajā ēnu ekonomikas datu prezentēšanas pasākumā nokomentēja, ka VID redzot, ka nodokļu problēmas esot ap 1/3 uzņēmumu!

Plāna darbu saraksts

Ēnu ekonomikas teorijas traktātu ātri vien pāršķīru līdz sadaļai – kas ir būtiskākais, ko tad reāli plānots darīt. Kopumā pēc plāna izlasīšanas rodas pēcgarša, ka ir 2 galvenās ēnu ekonomikas problēmas – PVN izkrāpšana un aplokšņu algas.

PVN izkrāpt kļūst arvien sarežģītāk un dārgāk – tur Latvijas rādītāji kļuvuši izkrāpējiem samērā nepievilcīgi. Arī Eiropas līmeņa prokuratūras izveidošana, kuras kompetencē ir lielās PVN lietas), dara bažīgus lielos blēžus. Arī plānotie e-rēķini un e-čeki varētu te palīdzēt. To visu vēl ietērpsim pagājušā gada nogalē EK izsludinātā ViDA (VAT in the Digital Age) mērcē un varbūt tiešām PVN plaisas apkarošana pilnībā (kā to paveikuši zviedri) vairs nebūs utopija.

Uz to norādīja svaigākajā Tax Stories sarunā arī nodokļu profesors Kārlis Ketners – nav nepieciešams skriet pēc katra uzņēmuma, kam vajadzēja zināt par krāpniekiem. Tad arī esam situācijā ar uzrēķiniem virs miljarda, no kuriem iespējams iekasēt labi ja 1% (attiecīgā OECD statistika norāda, ka Latvijā daudz uzrēķinām, maz iekasējam). Kā Kārlis teica “pēc naudas nezūdamības likuma” tiem PVN izkrāpējiem vai aplokšņu algu saņēmējiem kaut kur arī to naudu jātērē. Līdzīgās domās bija arī ekonomists Jānis Ošlejs.

 

 

Ar aplokšņu apkarošanu arī it kā plānā viss paredzēts – darbaspēka nodokļu nomaksas un darbinieku skaita ik ceturkšņa publiskošana, iedzīvotāju ienākumu deklarēšana, darba algu skaidrā naudā deklarēšana VID, iemaksu bankomātos deklarēšana VID, rēķini darba devējiem ar mazām algām. Vēl ja valdība būs pietiekoši drosmīga samazināt darbaspēka nodokļu slogu un samazināt saimnieciskās darbības ieņēmumu konta automātiskās sistēmas nodokļa likmi uz kādiem 10%, lai cilvēkus stimulētu sākt to lietot, rezultāti sagaidāmi vēl lieliskāki. Vienīgi plānā nav risināts jautājums – no kurienes uzņēmumiem skaidra nauda aploksnēm. Ir aizdomas, ka tur varētu būt iespējama saistība ar PVN shēmām un naudas atvešanu no Eiropas. Svarīgs arī burkāns par godīgu nodokļu samaksāšanu – kvalitatīvs veselības pakalpojums, salaboti ceļi, brīvi pieejama sporta infrastruktūra, maksimāli efektīvs, digitalizēts valsts aparāts.

 

Kas vēl paredzēts plānā?

  1. Ieviest vispārējo ikgadējo iedzīvotāju ienākuma deklarēšanu, t.sk. neapliekamiem ienākumiem. Ja deklarēšanās būs pietiekoši automatizēta, tā neapgrūtinātu vairumu iedzīvotāju, jo būtu paša VID iepriekš sagatavota, balstoties uz tam pieejamiem datiem. Tā būtu mehānisms pieķert tos, kas dzīvo pāri saviem līdzekļiem. PVN mazgātājiem arī kaut kur naudu jātērē. Šai ziņā palīdzētu arī ārzemju uzņēmumiem piederošu nekustamo īpašumu PLG reģistrs. Vienīgi mulsina izmaksu (kopā ap 10 milj.) samērojamība ar plānotajiem ieņēmumiem (līdz 7 milj.), ja pareizi sapratu dokumentā minēto.
  2. Finanšu instrumentu pārvaldītājam būs pienākumu ieturēt IIN izmaksas vietā un ziņot VID ar nodokļiem apliekamā ienākuma apjomu. Finanšu iestādēm būs pienākums ziņot VID par aktuālo parādsaistību atlikumu un aizņemto līdzekļu atlikumu, kas pārsniedz 20 minimālās algas.
  3. Lielākos publiskajos iepirkumos izmantos nodokļu maksātāju reitinga sistēmas un iepriekš samaksāto nodokļu rādītājus.
  4. Veicinās darba algas izmaksas bezskaidrā naudā, nosakot to kā prioritāro algas samaksas veidu. Paredzēta arī to darba devēju deklarēšana VID, kas izvēlas maksāt algas skaidrā naudā. Šāda VID uzmanība skaidruča mīļotājiem ir tikai loģiska.
  5. Kredītiestādēm paredzēts noteikt pienākumu sniegt reizi ceturksnī informāciju VID par iemaksu bankomātos virs minimālās algas apmēra mēnesī.
  6. Nekur nav pazudusi ideja par VID rēķinu tiem darba devējiem, kam alga ir būtiski mazāka par vidējo nozarē. Proti, gadījumā, ja darbinieka darba samaksa mēnesī tiek noteikta par 80 % mazāk, nekā attiecīgās profesijas nozarē vidējā mēneša darba samaksa, un ja nodokļu maksātājs nevar sniegt pārliecinošus paskaidrojumus, nodokļu maksātājam tiem izrakstīts “nodokļu kontroles rēķins” IIN un VSAOI iemaksu apmērā par samaksātās un aprēķinātās algas starpību.
  7. Prieks, ka paredzēts sekot tendencēm Eiropā ar reālā laikā deklarētu e-rēķinu B2B darījumiem ieviešanu, lai samazinātos laiks PVN izkrāpējiem, kamēr VID IT sistēmas viņus neredz. Te Francija būtu labs svaigākais piemērs, no kuriem varētu nokopēt attiecīgos tiesību aktus.
  8. Pie šī temata prasītos arī kases aparātu sistēmas maiņa uz online e-čekiem, kas izskaustu lieko kases sistēmu sertificēšanas posmu. Arī citas ES valstis nomaina kases aparātus uz tādiem (printeriem vai čekiem telefonā vai e-pastā), kuru čeki reģistrēti nodokļu administrācijā brīdī, kad tos izsit patērētājam. Grieķijā un Portugālē jebkurš iedzīvotājs ar aplikāciju var pārbaudīt uz čeka obligāto QR kodu – vai čeks reģistrēts administrācijas sistēmā – tādējādi šīs valstis ieguvušas miljoniem nodokļu inspektoru.
  9. Paredzēts pienākums uzņēmumiem ar apgrozījumu virs50 000 euro gadā nodrošināt iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā. Tātad, šādiem uzņēmumiem būs jāpieņem arī bezskaidras naudas norēķinus.
  10. Paredzēts līdzšinējo sistēmu jaunajiem ievestajiem transportlīdzekļiem par atsavināšanas liegumu un CSDD ziņošanu VID fizisko personu darījumos paplašināt arī uz 5-10 gadus veciem auto.
  11. Ieviest e-kvīti kā obligātu, lai varētu gada ienākumu deklarācijā iekļaut kā attaisnotos izdevumus.
  12. Paredzēts valsts un pašvaldību iestādēm apkopot informāciju no dažādiem reģistriem. No iestāžu reģistriem vienotā “datu ezerā” saplūdīs visu reģistru informācija, tā būs strukturēta, un tai pieslēgties varēs ikviens, kuram to vajadzēs, nepārkāpjot datu aizsardzības regulas prasības.Datu avoti pilotprojekta nozarēs:

    – Pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru (Taksometru vadītāju reģistrs);

    – VID informācija no datu bāzēm;

    – Apsardzes darbības reģistrs;

    – Valsts izglītības informācijas sistēmas Izglītības iestāžu reģistrs;

    – pašvaldību piešķirto pabalstu informācija;

    – Valsts vides dienesta informācija no datu bāzēm.

  13. Plānota arī datu iegūšana no apdrošināšanas uzņēmumiem, t.sk. par iedzīvotājiem izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām medicīnas izdevumiem.
  14. Paredzēts paplašināt VID publiskojamās datubāzes, reizi ceturksnī publicējot informāciju par samaksāto nodokļu apmēra kopsummām, atsevišķi norādot IIN un VSAOI kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu, kā tas jau gadiem notiek Igaunijā. Par šo cīnījāmies vairākus gadus. Būtu labi, ja šos datus ņems vērā arī publiskos iepirkumos.
  15. Atsevišķi izdalīta risināmā problemātika ar uzņēmumu ilgstošu negatīvu pašu kapitālu un nelegālo akcīzes preču tirgus apkarošanu.

Veselība

16. Veselības nozares pasākumi.

a. Nodrošināti visu e-nosūtījumu, speciālistu, tostarp ģimenes ārstu un izmeklējumu slēdzienu, laboratorijas nosūtījumu un rezultātu dati pacienta elektroniskajā veselības kartē veselības informācijas sistēmā.

b. Paredzēts reģistrēt telemedicīnas pakalpojumu sniedzējus VID.

c. Kosmētiķi un skaistumkopšanas speciālisti (kosmetoloģijā) būs iekļauti VID datubāzē, kas būs saistīta ar jauno Vienoto veselības nozares speciālistu reģistru.

 

Būvniecība

17. Būvniecības nozares pasākumi.

Starp plānotajiem jaunumiem diemžēl neredzam burkānu, kas labi strādā citās valstīs – iespēju iedzīvotājiem atskaitīt IIN izdevumos daļu remonta vai būvniecības izdevumu, kas izgaismotu šīs nozares melnās brigādes. Valsts budžets tādējādi iegūs daudz vairāk. Cerams, šo jautājumu FM iekļaus vismaz nodokļu politikas pamatnostādņu projektā.

    • Samazināt EDLUS (elektroniskās darba laika uzskaites) ieviešanas slieksni publiskajos iepirkumos līdz 170 000 euro;
    • Noteikt darbu izpildes normatīvu izmaksas (1m2) – te paredzēts izvērtēt iespēju izveidot darbu izpildes normatīvu izmaksu katalogu, ko VID var izmantot nodokļu administrēšanas pasākumu laikā (200m2 dzīvojamās jaunbūvēs);
    • Pilnveidos datu apmaiņu starp BIS (būvniecības informācijas sistēmu) un VID uzturētajām informācijas sistēmām.
    • Noteikt pienākumu privātpersonai sniegt uzraugam informāciju par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi
    • Samazināt būvobjekta platību, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, no 400 līdz 240 m2
    • Paredzēts pienākums privātpersonai visā būvniecības procesā sniegt informāciju BIS par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi, kā arī pievienojot attaisnojuma dokumentus par izlietoto finansējumu specializētiem būvdarbiem, kas ietekmē ēkas drošību.
    • Noteikt EDLUS izmantošanu kā saimnieciskā izdevīguma kritēriju publiskajos būvdarbu iepirkumos, kuros nepastāv pienākums sistēmu ieviest.