Kas no priekšlikumiem šķiet lietderīgi?

Ko vēlamies sasniegt?

Pirms iet detaļās par IIN, protams, būtu labi konceptuāli zināt – kāpēc mēs vispār vēlamies IIN reformēt? Kas labi strādā un kas nē?

Statistika un meli

Papildus manis iekopētajai tabulai no statistikas redzams, ka IIN kopumā Latvijā (% no IKP) ir zemākie Baltijā, tāpat kā vidējā darba alga: ~1370 LV, 1685 EE, 1790 LT, minimālā alga: 620 LV, 725 EE, 840 LT un maksimālais neapliekamais minimums: 500 LV, 654 EE, 625 LT, ko piemēro algai: EUR 500 LV, 1200EE, 840 LT. Tātad, visur atpaliekam. Ap 90% IIN valsts iegūst no darbinieku algām, tātad, pēc Paretto principa valstij tik par viņiem būtu jārūpējas IIN ziņā. Piemēram, SD ieņēmumu kontu uz 1.2.23. izmantojuši 43 MUN maksātāji!

Vai veicināsim lētāka darbaspēka pieplūdumu?

Svaigākajā Tax Stories podkāsta sērijā Eco Baltia šefs Māris Simanovičs teica to, ko The Economist skandina jau sen – būtu nepieciešams ļaut ieplūst Latvijā lētajam darba spēkam – vai konceptuāli šāda doma ir atbalstāma?

Vai veicināsim gudro prātu pieplūdumu?

Sanāksmē izskanēja ideja ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi augsti kvalificētu pētnieku piesaistei. Ideja laba, tik šobrīd ar vienu roku dosim atlaidi, bet ar otru – uzliksim solidaritātes nodokli? Tieši tā – no sākuma jāatceļ šo Latvijas nodokļu sistēmas Frankenšteinu, kas atbaida no valsts gudrākos prātus. OECD pētījumā par Latvijas nodokļiem 1995.-2020. konstatēts, ka solidaritātes nodoklis 2017.g. bija EUR 65 milj., bet 2019.g. pēc mūsu klientu uzvaras Satversmes tiesā un no tās izrietošajiem grozījumiem likumā – EUR 0,6 milj. Konkurencē par gaišajiem prātiem pagaidām zaudējam Igaunijai vienos vārtos – Latvijā lielajai algai uz papīra darbinieka nodokļu daļa ir 41,5% (31+10,5), bet kaimiņos Igaunijā – gandrīz 2x mazāk: 21,6% (20 + 1,6%).

Kur palikusi ideja par nomadu vīzām?

Manuprāt, reformas diskusijai pagaidām pagājusi garām tendence, ka šobrīd valstis konkurē savā starpā ne tik daudz ar UIN, kas veido salīdzinoši nelielu nodokļu budžeta daļu, bet ar IIN migrējošam darbaspēkam. Jāatceras, ka nodokļu sistēmu veido 2 lielumi – likmes un bāze. Vai bāzi nebūtu iespējams palielināt, piesaistot migrēt gatavu darbaspēku?

Vienkāršošana

Gribētos pavērtēt vai nav iespējams izņēmumus un atvieglojumus kompensēt ar nodokļa likmes samazināšanu.

No diferencēta neapliekamā uz konstanto

Aizvietot diferencēto neapliekamo minimumu ar konstantu summu, jo grāmatveži jau kopš ieviešanas sūdzas par aprēķinu sarežģītību, nemaz nerunājot par pārējiem.

Vai neapliekamais minimums izglābs nevienlīdzību?

Gribētos cerēt, ka jau pavisam drīz varēsim atļauties mazināt nevienlīdzību, palielinot neapliekamo minimumu uz cilvēka cienīgu summu, teiksim EUR 1000 mēnesī. To, šķiet, var izdarīt, tiekot galā ar aplokšņu algām.

Prezumptīvais IIN vs. automatizācija

Interesanta doma bija arī – aplikt ar IIN tikai daļu saimnieciskās darbības veicēju ienākumu. Tādējādi nebūtu jāveic šo personu izdevumu pārbaudi. Baidos, ka šī ir utopiska doma, jo katram izdevumu summas ir dažādas. Drīzāk jāievieš e-čeki un e-rēķini, lai automatizētu SD veicēju izdevumus. Tā pati automatizēšanas ideja attiecināma uz IIN attaisnotajiem izdevumiem vispār.

Jāvienkāršo IIN likumu

Jau sen visi, manuprāt, gaida uz IIN likuma vienkāršošanu, kurā nereti atsauces no viena panta uz citu saliktas kā ielāps uz ielāpa.

Kur tās svaigās idejas radīsies?

Aizdomājos arī par FM cilvēku potenciālo iekšējo konfliktu – ja reizi viņi jau kādu laiku atpakaļ (piemēram, 2018.g. reformas laikā) piedāvājuši, ka diferencētais neapliekamais minimums ir valstij lietderīgākā sistēma, cik liela iespējamība ir, ka šobrīd tie paši cilvēki domās savādāk?

Vispārējā deklarēšanās

Te laikam domā tāda, ka visiem jāiesniedz deklarāciju (VID automātiski sagatavotu), lai būtu atskaites punkts tiem, kas dzīvo pāri saviem oficiālajiem iztikas līdzekļiem. Respektīvi, vēl viens veids, kā mēģināt cīnīties pret ēnām. No malas izskatās, ka padārgs veids. Taču, ja lēš, ka ēnās iestrēguši kādi 10 miljardi gadā, tad varbūt atmaksājas.

Vēl par ēnām

Krietni lētāks mehānisms būtu skatīties uz atsevišķām nozarēm. Piemēram, būvniecības izmaksu vai hipotekārā kredīta % atskaitīšana IIN vajadzībām var izvilkt no pelēkā sektora privātmāju apbūves industriju – šo naudu valsts atgūs ar papildus PVN un darbaspēka nodokļiem. Ja vēl to ļaus darīt vien energoefektīvām ēkām, kā to darīja Vācija, iespējams nošaut 2 zaķus ar vienu šāvienu.

Vēl viens labs piemērs

Arī ik-ceturkšņa informācijas publiskošana par darbinieku skaitu un samaksātajiem darbaspēka nodokļiem, kā tas notiek Igaunijā, padarīs uzņēmumu savstarpējo konkurenci godīgāku, it sevišķi saistībā ar publiskajiem iepirkumiem. Šobrīd joprojām grūti konkurēt tiem, kas pastāvīgi godīgi maksā darbaspēka nodokļus, ar tiem, kas tos samaksā labākajā gadījumā uz publiskā iepirkuma brīdi.

Par diskrimināciju

Kādēļ vispār kādam ienākuma veidam jābūt savādākai IIN likmei, kā citiem. Tas diskriminē ienākumu ar augstāku likmi. Ko mēs gribam atbalstīt – lai vairāk bērni skolā domā, kā sapirkt dzīvokļus un maksāt 10% IIN tā vietā, lai būtu par augsti atalgotu ierēdni un maksātu 31%? Nebūtu arī nekāds pamats shēmošanai, ja visiem būtu vienāds Igaunijas modelis ar 20% IIN (un UIN). Ar progresivitāti mēs ziedojam vienu veselu cilvēku 5 slimu cilvēku ārstēšanai, kā arī aicinām šo veselo un gudro iet labāk atpūsties pludmalē, nevis pastrādāt vēl mazliet. .

Digitālā pasaulē paslēpusies nauda

Jāapdomā veidot īpašu nodokļu režīmu Virtuālās pasaules darījumiem, t.sk. ar kripto-valūtām, NFT un Metaverse darījumiem, e-spēļu pasaulei. Sakārtojot šo jomu ar 1) skaidrību (galvenais) un 2) nelieliem nodokļiem, piemēram, biržām un kapitāla pieaugumam, šīs industrijas pārstāvjus no visas pasaules (būdami diezgan jauni un mobili) varētu mudināt pārcelties uz Latviju un maksāt nodokļus te. Tātad, palielinātos ar IIN apliekamo iedzīvotāju bāze. No otras puses, būtu jāiedrošina šīs pasaules pārstāvjus iznākt no ēnas, jo VID drīz no tirgus dalībniekiem (biržām) varētu saņemt info par pie viņiem notiekošajiem darījumiem.

Iekasēsim IIN, bet ko tālāk?

75% nonāk pašvaldību budžetos. Varbūt pašvaldībām jāļauj konkurēt savā starpā ar dažādām IIN sistēmām un atvieglojumiem. Jau iepriekš izskanējis arī jautājums par IIN pārdali starp pašvaldību, kurā cilvēks dzīvo un kurā strādā. Šī ir laba iespēja atvērt prātu dažādiem ārpus kastītes risinājumiem. It sevišķi, lai attīstītu reģionus ārpus lielpilsētām.

Kas tālāk?

A. Ašeradens norādīja, ka visi izteiktie priekšlikumi tiks apkopoti un FM sniegs to vērtējumu, turpmākajās sēdēs izrunājot iespējamos izmaiņu variantus. Te minētas vien dažas no attiecīgajām IIN aktualitātēm, tā kā, kā parasti, turpinājums sekos. Savus priekšlikumus variet ierakstīt arī šī bloga čatā.