Lai gan jautājumu risina Nīderlandes tiesa, arī mums pie zināmiem nosacījumiem var iestāties valdes atbildība par uzņēmuma nodokļu parādiem.
Ko tieši jautā ES tiesai?
Pagājušā gada nogalē EST uzdots jautājums, vai ES tiesību normām un principiem (t.sk. proporcionalitātes) atbilst situācija, kad juridiskas personas direktoram, kas nav izpildījusi pienākumu paziņot nodokļu iekasētājam par nespēju samaksāt nodokļu parādus, tiek uzlikta atbildība par juridiskas personas nodokļu parādiem? Tiesa arī jautā vai atbildei būtiski, ka direktors rīkojies labā ticībā un nav iesaistīts nodokļu izkrāpšanas pasākumos.
Ko paredz proporcionalitātes (samērīguma) princips?
Tas ir viens no ES pamatprincipiem. Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums ir aizliegts, ja vien pārkāpumam ir attaisnojums. Šādam pamatojumam ir jābūt samērīgam. Tas nozīmē, ka pasākumam ir jāatbilst attiecīgajam mērķim un tas nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai. Apsverot, vai pasākums ir vai nav samērīgs, ir jāapsver, vai ir pieejami mazāk ierobežojoši līdzekļi mērķa sasniegšanai.
Fakti
Direktors bija arī vienīgais akcionārs holdinga kompānijā (HK) Nīderlandē. Savukārt, šī holdinga kompānija bija direktors un vienīgais akcionārs operējošam biznesam (OB). Jā, Nīderlandē arī juridiska persona var būt direktors. 2019.g. martā HK pārdeva šīs akcijas nesaistītai personai. Pēc tam par periodu līdz šai akciju pārdošanai OB radās papildus PVN un algas nodokļu saistības. OB tās nevarēja samaksāt un 2020.g. OB atzina par maksātnespējīgu. Tad administrācija vērsās pret šo direktoru, jo viņš nebija administrācijai laikus paziņojis par OB nespēju samaksāt. Neskatoties uz to, ka direktors nebija OB direktors, bet bija tik HK.
Ar pilno rakstu varat iepazīties Jāņa Taukača nodokļu blogā!
